JAUNUMI

Atsaucoties uz pagājušajā nedēļā izskanējušo finanšu ministra Andra Vilka viedokli par iespējām izskatīt fiskālā deficīta palielinājumu, Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka papildus izdevumus budžetā var atļauties tikai tādā gadījumā, ja ir atbilstoši samazināti citi izdevumi vai palielināti budžeta ieņēmumi, informē Dace Kalsone, Fiskālās disciplīnas padomes sekretāre. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Eiropas Komisijā 2015.gada budžeta plāna projektu, kurā gan vispārējā valdības sektora budžeta deficīts, gan arī strukturālais deficīts ir noteikts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Valdība kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likuma prasības, taču deficīta palielinājums virs šī līmeņa apdraud Latvijas kā fiskāli disciplināras valsts sasniegto reputācijas līmeni un sadarbības partneru uzticību Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei. Lai gan makroekonomisko rādītāju analīze 2015.gada valsts budžetam un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara likumam turpinās, jau pašlaik ir skaidrs, ka 2015.gadam brīvā fiskālā telpa labākajā gadījumā ir nulle", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis un Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens. Neskatoties uz vairāku tautsaimniecības nozaru svarīgām...

Pagājušās nedēļas nogalē Rātsnamā norisinājās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta organizētie tematiskie semināri "Mājoklis" un "Darbs", kuros iedzīvotāji un nevalstiskās organizācijas varēja aktīvi līdzdarboties galvaspilsētas jaunā teritorijas plānojuma 2018.-2030.gadam izstrādē. Semināros dalībniekiem tiek sniegta informācija par līdzšinējo darbu pie jaunā Rīgas teritorijas plānojuma, bet otrajā daļā notiek darbs grupās kopā ar departamenta un citu Rīgas domes institūciju pārstāvjiem. Seminārā "Mājoklis" tika diskutēts par tādiem jautājumiem kā dzīvojamā apbūve aizsargjoslās un paaugstināta riska objektu drošības zonās, uzņēmējdarbība un pakalpojumi dzīvojamās teritorijās, piekļuve pie izglītības iestādēm dzīvojamās teritorijās, kā arī meliorācijas risinājumi dzīvojamās teritorijās. Seminārā kopā piedalījās 68 iedzīvotāju, nevalstisko organizāciju un Rīgas domes institūciju pārstāvji. Darba grupas strādāja ļoti radoši un dinamiski. Dalībnieku piedāvātie risinājumi bija konstruktīvi un argumentēti. "Lai arī pašvaldībā strādā profesionāli plānotāji, viedokļu apmaiņa starp iesaistītajām pusēm ir ļoti noderīga. Semināru dalībnieki spēj norādīt uz dažādām niansēm ar ko saskaras ikdienā un sniedz patiešām vērtīgas atziņas, tomēr plānošana ir nebeidzams...

Pirmdien, 27.oktobrī, Rīgas domes Īpašuma komiteja akceptēja virzīšanai uz Rīgas domes sēdi grozījumus Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumos, kuru mērķis ir sekmēt Rīgas pilsētvides sakārtošanu. Jaunajos grozījumos ir precizēts ēkas vizuālo stāvokli raksturojošo pazīmju kopums, kuram izpildoties ēka ir atzīstama par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvi. Šie grozījumi vienkāršos būvju klasificēšanas procedūru un padarīs tās jēgu acīmredzamu arī būvju īpašniekiem, lai stimulētu viņiem pieejamo finansēšanas avotu novirzīšanu savu īpašumu sakārtošanai. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad graustu īpašnieki nepārdomāti sniedz nepamatotas sūdzības vai pieteikumus visās iespējamajās iestādēs, lai vilcinātu laiku. Tāpat grozījumi paredz, ka pašvaldībai būs tiesības piemērot graustiem paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā, lai veicinātu to nojaukšanu un vides sakārtošanu. Jaunais saistošo noteikumu projekts paredz arī ierobežot namīpašnieku iespējas ilgstoši slēpt būvi zem dekoratīvā pārsega - turpmāk pārsega izvietošanas maksimālais termiņš līdz ēkas fasādes rekonstrukcijas vai sakārtošanas būvdarbu uzsākšanai no Rīgas domes Vidi degradējošu...

Divu dienu sanāksmē 23. un 24.oktobrī tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Savienības (ES) fondu vadošo iestāžu pārstāvji un aģentūras, t.sk. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra no Latvijas, lai diskutētu un dalītos praktiskā pieredzē par ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā paveikto, kā arī pārrunātu sasniegto progresu ES fondu 2014. -2020.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar ES fondu uzraudzību, vadības un kontroles sistēmas izstrādi, ES fondu izvērtēšanu, komunikāciju un e-kohēzijas īstenošanu. Tuvojoties 2015.gadam, kad noritēs Latvijas prezidentūra ES padomē, atsevišķa sadaļa tika veltīta diskusijai par aktualitātēm, kas saistītas ar šo notikumu. "Mūsu uzdevums nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir turpināt prasmīgi un efektīvi izmantot ES fondu sniegtās iespējas, lai tās sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, izaugsmē un sekmētu valsts iedzīvotāju labklājību un nodarbinātību. Lai nākamais ES fondu 2014. -2020.gada plānošanas periods Latvijai būtu veiksmīgs un ļautu arvien straujākiem soļiem tuvoties Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, ir...

Gan Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), gan Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība (LBAS) paudušas gandarījumu par Saeimas ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Darba likumā. Būtiskākie Saeimā apstiprinātie grozījumi, kurus ierosinājaLDDK, attiecas uz darbinieku apmācībām. Sociālajiem partneriem vienojoties, likumā tika noteikts, ka darba devējs ar darbinieku varēs vienoties par profesionālo apmācību vai kvalifikācijas celšanas pasākumiem, laika periodu, kādu darbiniekam pēc attiecīga izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanas jānostrādā pie konkrētā darba devēja (bet ne ilgāk par diviem gadiem), kā arī - proporcionālu apmācības izdevumu atlīdzināšanu, ja darbinieks uzteic darbu pirms šī termiņa beigām. Pieņemtie grozījumi sekmēs darba devēju motivāciju ieguldīt savu darbinieku apmācībās, kā arī nodrošinās labāku kvalificētu speciālistu sagatavošanu un paaugstināt kopējo pieaugušo iesaisti mūžizglītībā. Latvijas darba devēju konkurētspējas paaugstināšanai būtiski ir arī pieņemtie grozījumi attiecībā uz maksimālo periodu, par kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, pagarinot šo periodu no trim līdz pieciem gadiem. Likuma izmainām pamatā bija mūsu kaimiņvalstu...

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien, 26. oktobrī, publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās. No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas - "Swedbank", "SEB banka" un "ABLV Bank", kuras pārbaudi esot izturējušas. Komentējot visaptverošā novērtējuma rezultātus, FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsver: “Uzskatu, ka varam būt gandarīti par Latvijas banku rezultātiem šajā apjomīgajā banku finanšu “veselības” pārbaudē. Visas trīs visaptverošā novērtējumā iekļautās Latvijas bankas ir labi sevi parādījušas un izturējušas šo pārbaudi. Kopumā bankas Latvijā ir labi kapitalizētas, ko apliecina arī šī uz pašreizējo finanšu stāvokli vērstā banku aktīvu kvalitātes pārbaude. Tāpat tirgus dalībniekiem ir pietiekams kapitāls iespējami nelabvēlīga tirgus attīstības scenārija gadījumā, ko pierāda stresa testa rezultāti. Ir paveikts apjomīgs darbs, kurā bija iesaistīti ~6000 ekspertu, t.sk. nacionālie uzraugi no 19 valstīm, kas sadarbībā ar...

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien publicēja veselu gadu ilgušās padziļinātās pārbaudes par 130 euro zonas lielāko banku noturību un stāvokli 2013. gada 31. decembrī rezultātus. "Šis unikālais un pamatīgais novērtējums ir nozīmīgs pavērsiena punkts ceļā uz Vienoto uzraudzības mehānismu, kas novembrī pilnībā uzsāks darbību," atzīmēja ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vitor Constancio). "Šāda nepieredzēta lielāko banku stāvokļa padziļināta pārbaude vairos sabiedrības uzticēšanos banku sektoram. Konstatējot problēmas un riskus, tā ļaus sakārtot banku bilances un nodrošināt lielāku banku noturību un stabilitāti. Tam vajadzētu veicināt kreditēšanas apjoma pieaugumu Eiropā, kas labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi." Visaptverošajā novērtējumā, kas ietvēra banku aktīvu kvalitātes pārbaudi (AKP) un uz nākotni vērstu stresa testu, 25 bankās tika konstatēts kapitāla iztrūkums 25 mljrd. eiro apmērā. 12 no 25 bankām jau segušas kapitāla iztrūkumu, 2014. gadā palielinot savu kapitālu par 15 mljrd. eiro. Bankām, kurās konstatēts iztrūkums, divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas...

Ceturtdien, 23.oktobrī Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojās par ES Klimata un enerģētikas politiku no 2020. līdz 2030.gadam. Vienošanās paredz panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu visā ES par 40%, salīdzinot ar 1990.gadu, palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti, kā arī plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus. Lai gan ES vadītāju vienošanās pagājušonedēļ tika skarbi kritizēta no ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska puses, kurš sacīja, ka tā iedzīs Latviju akmens laikmetā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzskata, ka panākti Latvijai labvēlīgi nosacījumi. "Eiropadomē vienojāmies, ka tiks ņemta vērā valstu nacionālā specifika. Latvijai tas ir transporta un lauksaimniecības īpatsvars emisiju bilancē. Ņemot vērā, ka lauksaimniecībā ir ierobežots emisiju samazināšanas potenciāls, tai tiks meklēts īpašs risinājums," sola Ministru prezidente. Eiropadomes vienošanās paredz, ka dalībvalstīm būs pieejams finansējums emisiju samazināšanas projektu īstenošanai. Turklāt tieši Latvija esot panākusi, ka šo finansējumu būs iespējams piešķirt arī maza mēroga projektiem. Arī turpmāk tiks piešķirtas bezmaksas emisiju kvotas energointensīviem uzņēmumiem, kas konkurē starptautiskajā...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam projektu, sniedzot priekšlikumus Latvijas valdības politikas pamatprincipiem, mērķiem un rīcības virzieniem enerģētikā nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādņu galvenais mērķis ir veidot drošu, resursus efektīvi izmantojošu valsts enerģijas apgādes sistēmu, kas nodrošina enerģijas optimālu izmantošanu, ekonomisko izaugsmi, dzīves un vides kvalitātes paaugstināšanu. Viens no centrāliem elementiem piedāvātajai nozares politikai ir tādu energoresursu cenu nodrošināšana, kas ļautu saglabāt un attīstīt Latvijas ekonomikas nozaru konkurētspēju. Energoapgādes drošības paaugstināšanai paredzēts īstenot pasākumus, kas vērsti uz enerģijas lietotājiem pieejamu un stabilu enerģijas piegāžu nodrošināšanu, mazinot ģeopolitiskos riskus, dažādojot enerģijas resursu piegāžu avotus un ceļus, attīstot starpsavienojumu infrastruktūru, kā arī veidojot rezerves un iesaistoties starptautiskā regulējuma pilnveidošanā. Enerģētikas ilgtspējas veicināšanai plānotas aktivitātes energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī augsti efektīvu ražošanas tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģiju attīstībai. Kopumā dokuments aptver septiņas darbības jomas - primārie energoresursi, iekšējā enerģijas tirgus attīstība, enerģijas infrastruktūra, siltumapgāde, energoefektivitāte, krīzes situāciju pārvaldība un inovācijas - un katrā no...

Pagājušajā nedēļā Briselē norisinājās Trīspusējais sociālais samits, kurā ES institūciju vadītāji un sociālie partneri - 2014.-2015.gadā ES Padomē prezidējošo valstu valdības, darba devēju un darba ņēmēju organizācijas - lēma par jaunās Eiropas Komisijas un ES kopējās politikas būtiskākajiem jautājumiem un risināmajiem izaicinājumiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents un Eiropas darba devēju konfederācijas BUSINESSEUROPE viceprezidents Vitālijs Gavrilovs: "Latvijai šī ir unikāla iespēja, izmantojot tuvojošos prezidentūras periodu, reizi aptuveni piecpadsmit gados piedalīties visaugstākā līmeņa sociālo partneru sanāksmē, definējot dienaskārtību Eiropas līderiem. Turklāt šis samits zīmīgs ar to, ka vien dienu pirms tā tika apstiprināta jaunā Eiropas Komisija Žana Kloda Junkera vadībā, kuras darbības atslēgvārds ir "investīciju programma". Eiropas ekonomika stagnē, un to vēl vairāk bremzē lielās atšķirības attīstības tempā, fiskālajā disciplīnā un sociālekonomiskajā situācijā starp dažādiem ES reģioniem. Tādēļ Trīspusējā sociālā samita rezultātā noteiktās prioritātes Eiropas līderiem ir - veicināt Eiropas uzņēmējdarbības vidi, nepasliktinot, bet, gluži otrādi, uzlabojot mūsu reģiona uzņēmumu konkurētspēju globālā...

Piektdien, 24.oktobrī, notika Tiesnešu disciplinārkolēģijas kārtējā sēde, kuras laikā tika skatītas trīs disciplinārlietas. Tā, ar pilsētas tiesas priekšsēdētāja lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret tiesnesi par krimināllietas izskatīšanā pieļautu rupju nolaidību. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosināto disciplinārlietu, nolēma ierosināt tiesnesi atcelt no amata. Šo lēmumu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā septiņu dienu laikā no šī lēmuma saņemšanas dienas. Savukārt ar tieslietu ministra rīkojumu pret pilsētas tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta par Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu un par tiem pašiem apstākļiem ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret minēto tiesnesi par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosinātās disciplinārlietas, pilsētas tiesas tiesnesim piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Vēl tika izskatīta disciplinārlieta pret tiesnesi, kas ierosināta pēc pilsētas tiesas priekšsēdētāja lēmuma par ceļu satiksmes noteikumu (administratīvu) pārkāpumu. Tiesnešu disciplinārkolēģija šodien disciplinārlietu nolēma izbeigt, jo konstatēja, ka ir iestājies likumā noteiktais noilgums disciplinārsoda uzlikšanai. Tiesnešu disciplinārkolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kas izveidota tiesnešu konferencē, un kura izskata...

Šodien svinīgā pasākumā tiks sveikti Latvijā pirmie 24 sertificētie mediatori. Svinīgajā pasākumā piedalīsies tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un vairāki tiesu varas pārstāvji. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījums tika uzsākts šī gada 1.oktobrī un norisinājās trijās kārtās. Uz pirmo mediatoru sertifikācijas eksāmenu kopumā bija pieteikušās vairāk nekā simts personas. Mediatora eksāmenu nokārtojuši un sertifikātu saņems 24 mediatori. Mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu pieņēma īpaša koleģiāla komisija, kuras sastāvā ietilpst pārstāvji gan no Mediācijas padomes, gan tiesām, gan Tieslietu ministrijas. Sveicot pirmos Mediatora sertifikāta saņēmējus, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atzīmē, ka pats galvenais mediācijas priekšnosacījums ir sabiedrības attieksmes maiņa pret konfliktiem un to risināšanu: "Ir svarīgi apzināties, ka par strīdu, kas radies starp personām, tām pašām ir jāuzņemas atbildība. Tiesas procesā faktiski atbildība par risinājumu pilnībā tiek nodota tiesai, savukārt - mediācijā atbildība par risinājumu gulstas uz pašiem strīdiniekiem. Dzīvē domstarpības rodas, taču tās prasmīgi jāmāk atrisināt. Mums daudzkārt pietrūkst vēlmes un arī prasmes ieklausīties vienam otrā. Mediācija...

Pirmdien, 27.oktobrī, tiek sasaukta Tieslietu padomes ārkārtas sēde, lai izskatītu Saeimas Juridiskās komisijas lūgumu līdz 27.oktobrim sniegt atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Likumprojektā, ko paredzēts steidzamības kārtā virzīt otrajam - galīgajam lasījumam Saeimas 30.oktobra sēdē, iekļauti būtiski jautājumi, kas attiecas uz Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru pēc Augstākās tiesas tiesu palātas darbības termiņa beigām un Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas pievienošanu citām tiesām. Tiesu apvienošanai Tieslietu padome jau iepriekš paudusi konceptuālu atbalstu, turpretī jautājumu par Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru līdz šim Tieslietu padome nav skatījusi. Saeimas vēstuli Tieslietu padome saņēma 22.oktobrī, un tajā prasīts Tieslietu padomes viedokli darīt zināmu līdz 27.oktobrim. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Tieslietu padomes reglamentu tik īsā termiņā nav iespējams sasaukt sēdi klātienē, Tieslietu padomes locekļi bija aicināti izteikt viedokli rakstveida procesā. Taču, ņemot vērā jautājumu nozīmīgumu, vairākums Tieslietu padomes locekļu uzskatīja, ka tas skatāms klātienes sēdē....

Mazā biznesa diena šogad notiks 15.novembrī. Šajā dienā ikviens mikro vai mazā biznesa pārstāvis ir aicināts sagatavot īpašus piedāvājumus patērētājiem, izmantojot www.mazabiznesadiena.lv bezmaksas mārketinga rīkus. Uzņēmumus aicina reģistrēties kartē un atjaunot informāciju par savu uzņēmumu - darba laiku, pakalpojumiem un produktiem vai īpašiem piedāvājumiem. Lai saņemtu atbalstu no iniciatīvas partneriem, aicina reģistrēties un piedalīties semināros Latvijas reģionu pilsētās, kas tapuši pateicoties pašvaldību, SEB bankas un VENDEN atbalstam - Ventspilī 28.oktobrī, Liepājā 29.oktobrī, Valmierā 31.oktobrī, Jelgavā 5.novembrī, Ogrē 6.novembrī, Daugavpilī 7.novembrī un 14.novembrī Rīgā Mazajā biznesa dienā. "Mazā biznesa diena" mērķis ir dot iespēju mikro un mazajiem uzņēmējiem atvērt durvis jauniem klientiem, aicinot patērētājus uzzināt par mazajiem uzņēmumiem, kuri atrodas tuvumā dzīvesvietai, atbalstīt viņus gan ar uzslavu vai padomu, gan pirkumiem vai pasūtījumiem. Mazajai biznesa dienai www.mazabiznesadiena.lv kartē reģistrējušies vairāk kā 4000 uzņēmumu visā Latvijā. Mazā biznesa iespējas iesaistīties: Iespēja reģistrēties www.mazabiznesadiena.lv/karte kartē un atjaunot informāciju par uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem!Piedalīšanās semināros reģionos...

Saeima ceturtdien, 23.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem. Likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti. „Šis likuma tika atvērts, domājot arī par jaunu virsstundu darba apmaksas modeli, jo līdzšinējā kārtība praksē nav optimāla. Redzam, ka daudzi cilvēki strādā vairāk par astoņām stundām dienā, bet virsstundas netiek uzskaitītas un apmaksa dubultā reāli nenotiek. Vairākkārt esam aicinājuši sociālos partnerus rast kompromisa risinājumu, taču ne sagatavojot likumprojektu valdībā, ne trīs lasījumos Saeimā arodbiedrību un darba devēju organizācijas nav spējušas atrast kopsaucēju. Deputāti ciena sociālā dialoga vērtību un neuzspiež vienai no pusēm kādu risinājumu, tādēļ virsstundu apmaksas sistēmā pagaidām nekas nemainīsies,” skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas...