JAUNUMI

2014. gada 20.oktobrī Satversmes tiesa rīcības sēdē ierosināja lietu "Par Krimināllikuma 36. panta otrās daļas 1. punkta, 42. panta un 177. panta trešās daļas vārdu "konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajam un trešajam teikumam". Apstrīdētās normas Krimināllikuma 36. panta otrās daļas pirmais punkts: Bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus: 1) mantas konfiskācija, (...).Krimināllikuma 42. pants: (1) Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Mantas konfiskāciju var noteikt kā papildsodu. Var konfiscēt arī notiesātā īpašumā esošu mantu, ko tas nodevis citai fiziskajai vai juridiskajai personai. (2) Mantas konfiskāciju var noteikt tikai šā likuma sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos. (3) Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norāda, kāda manta konfiscējama. Tiesa, nosakot mantas konfiskāciju par noziedzīgu nodarījumu pret satiksmes drošību, attiecina to uz transportlīdzekli. (4) Likums nosaka to notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamo mantu, kas nav konfiscējama. Krimināllikuma 177. panta trešā...

Lai pilnvērtīgi nodrošinātu iedzīvotāju cilvēktiesības un mājokļa neaizskaramības principu, jāizstrādā grozījumi Civilprocesa likumā, paredzot īrnieku pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Par to vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, otrdien, 21.oktobrī, aicinot Iekšlietu ministriju pilnveidot tās piedāvātos likuma grozījumus darba grupā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām, prokuratūru, Tiesībsarga biroju, kā arī denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem. Vienlaikus komisijas deputāti mudināja darba grupā izskatīt īrnieku, Rīgas domes administratīvās komisijas un Tiesībsarga biroja priekšlikumus. Tiesībsarga birojs uzsver, ka būtu jāapsver arī norīkotā pārvaldnieka institūta atjaunošana, paredzot tam plašākas pilnvaras nekā iepriekš. „Komisija jau četrus mēnešus strādā pie risinājuma meklēšanas situācijai, kad denacionalizēto namu īpašnieki nelikumīgi izliek no mājokļiem īrniekus. Esam gandarīti, ka Valsts policija beidzot ir izstrādājusi vadlīnijas policistu rīcībai, nodrošinot īrnieku aizsardzību pret namu īpašnieku patvaļu. Svarīgi gan, lai šīs vadlīnijas tiktu īstenotas dzīvē, nevis paliktu uz papīra. Turklāt sagaidām aktīvu darbu arī no ministrijām, jo nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, kā arī citos...

Lai nodrošinātu veselīgāka uztura pieejamību, pārtikas produktos turpmāk tiks noteikts pieļaujamais transtaukskābju daudzums. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, 22.oktobrī, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā. Likuma grozījumi noteic, ka valdībai līdz nākamā gada 30.novembrim būs jānosaka transtaukskābju maksimālais daudzums pārtikas produktos. Likumprojekta autori norāda, ka pēdējos gados pētījumi pierādījuši transtaukskābju lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību. Saskaņā ar pērnā gada datiem Latvijā visaugstākā šīs vielas koncentrācija ir siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos. Patlaban no Eiropas Savienības valstīm (ES) tikai Dānija un Austrija noteikušas pieļaujamo transtaukskābju daudzumu pārtikā. Lai samazinātu risku saslimt ar trihinelozi un pasargātu cilvēkus no nezināmas izcelsmes gaļas aprites, likuma grozījumi arī paredz personām pienākumu nodrošināt, lai pārtika pašpatēriņam atbilstu nekaitīguma prasībām. Slimību un profilakses centra dati liecina, ka...

Lielākā daļa (78%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu (43% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" oktobrī veiktais pētījums. 16% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā pauž noraidošu viedokli par ideju, ka Valsts prezidentu vēlētu tauta (11% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē), bet 6% iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu. Par aptauju Aptauju pētījumu kompānija TNS veica sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes", laikā no 2014.gada 14.oktobra līdz 16.oktobrim ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 Latvijas iedzīvotājus ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem. TNS pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, izslēdzot pašpieteikšanos. Interneta pētījumu organizēšanā TNS strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu...

No uzņēmējiem tikuši saņemti ierosinājumi atļaut izplatīt un pārdot neiepakotā (nefasētā) veidā diētisko pārtiku tieši patērētājam dažādās mazumtirdzniecības vietās, piemēram, fitnesa un interešu klubos, vienlaikus sniedzot informāciju par produkta sastāvu.Valdība otrdien, 21.oktobrī, apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumos Nr.1053 "Noteikumi par īpašām prasībām diētiskajai pārtikai, kārtību, kādā reģistrē diētisko pārtiku, un valsts nodevu par diētiskās pārtikas reģistrāciju". Grozījumi noteic, ka turpmāk mazumtirdzniecībā nefasētā veidā varēs pārdot produktus, kas atbilst pārtikas produktu kategorijai "Ēdienreizes aizstājējs svara kontrolei" - ja tā būs paredzēta vienas vai divu ēdienreižu aizstāšanai svara kontrolei un ja tā ir sagatavota tūlītējam patēriņam attiecīgajā pārtikas tirdzniecības vietā, šķīdinot, atšķaidot vai sajaucot noteiktu produkta daļu no oriģināla fasējuma (iepakojuma) atbilstoši lietošanas pamācībai. Vienlaikus galapatērētājam redzamā vietā būs jābūt izvietotai informācijai par produkta sastāvu un citām marķējuma prasībām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kā arī īpašiem produkta lietošanas nosacījumiem (brīdinājumiem) un alergēnu nosaukumiem.

Valdība otrdien, 21.oktobrī, vienojās noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu minimālā ienākuma līmeni, nosakot to 40% apmērā no iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidējās skaitliskās vērtības no iedzīvotāju ienākumiem), informē Labklājības ministrija (LM) - piemēram, šogad šis skaitlis būtu 129 eiro. To paredz otrdien valdībā izskatītā LM izstrādātā Koncepcija par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu. Vienlaicīgi minimālā ienākuma līmeni plānots noteikt atbilstoši mājsaimniecībā esošo cilvēku skaitam. Ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, LM piedāvā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādāto skalu, piemērojot to Latvijas situācijai. Proti, pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālā ienākuma līmeni nosakot 100% apmērā, bet pārējiem, tai skaitā bērniem, - 70% apmērā. LM uzsver, ka minimālā ienākuma līmenis nav fiksēta summa. Tas nozīmē, ka tā apmērs mainīsies katru gadu, ņemot vērā mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus. LM līdz 2014.gada beigām izveidos darba grupu, lai izstrādātu plānu minimālā ienākumu līmeņa ieviešanai. Izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā, minimālo pensiju un valsts sociālo pabalstu jomā saistībā...

Vidējais iemaksu objekts mikrouzņēmuma darbiniekam ir vērtējams kā relatīvi mazs, secina Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus. Ar informatīvo ziņojumu Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu otrdien, 21.oktobrī, LM iepazīstināja valdību. 2014.gada 1.jūlijā bija 36 962 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji un to skaits palielinājies 5,1 reizi kopš 2011.gada sākuma, kad mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu varēja iegūt ne tikai no jauna reģistrētie nodokļu maksātāji, bet arī iepriekšējos periodos reģistrētie nodokļu maksātāji. Cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā. Mikrouzņēmumu darbinieku sociālās iemaksas (salīdzinājumā ar darbiniekiem vispārējā gadījumā) ilgtermiņā negatīvi ietekmēs pensiju un apdrošināšanas atlīdzību apmērus. Vienlaikus mikrouzņēmuma darbinieki salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vispārējā gadījumā nodarbinātības laikā saņem lielākus ienākumus, jo viņu ienākums bruto un neto neatšķiras. Tomēr mikrouzņēmumu darbinieki...

"Mikrouzņēmumu atbalsta programma ir ne vien Latvijas, tas ir visas Eiropas Savienības veiksmes stāsts - ne velti šī politikas iniciatīva 2013.gada 25.novembrī ieguva Eiropas Savienības Uzņēmējdarbības veicināšanas balvas grand prix," atbildot uz Labklājības (LM) un Finanšu ministriju (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā pausto uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. LM ir sagatavojusi un 21.oktobra valdības sēdē izskatīts informatīvais ziņojums "Par Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātiem, kā arī mazās saimnieciskās darbības veicēju sociālo nodrošinājumu." Ziņojumā tiek rosināts noteikt aizliegumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem piedalīties publiskajos iepirkumos, un tiek norādīts uz mikrouzņēmumu darbinieku, pašnodarbināto un patentmaksas maksātāju zemo aizsardzību dažādu sociālo risku iestāšanās gadījumā. "Labklājības ministrija jau vēsturiski ir bijusi Mikrouzņēmumu atbalsta programmas iniciatīvu opozicionāre, bet pārsteidz, ka šobrīd parādās arī nostāja pret Eiropas Savienības Small Business Act 5.principā noteikto, ka dalībvalstīm vajadzētu sekmēt "mazās" uzņēmējdarbības piekļuvi publiskajiem iepirkumiem - te runājam pretim tam, ko Latvijai kā dalībvalstij...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 10.oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.602 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumos Nr.1048 "Noteikumi par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu"". Līdz ar Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas ( EMDAS) importa funkcionalitātes ieviešanu 2014.gada 6.maijā ievešanas procedūrām tiek sakārtota vietējās muitošanas procedūras piemērošanas prakse un vienkāršotās deklarēšanas procedūras piemērošanas prakse atbilstoši izmaiņām Eiropas Savienības likumdošanā, kas veiktas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Vietējo muitošanu un vienkāršoto deklarēšanu piemēro šādām ievešanas procedūrām: laišana brīvā apgrozībā; glabāšana muitas noliktavā; ievešana pārstrādei; ievešana pārstrādei muitas kontrolē; ievešana uz laiku; laišana brīvā apgrozībā ar īpašu izlietošanu. Vietējo muitošanu nepiemēro: stratēģiskas nozīmes precēm; radioaktīvām vielām, kodolmateriāliem un citiem jonizējošā starojuma avotiem; ozona slāni noārdošām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai ierobežots saskaņā ar normatīvajiem aktiem; bīstamām ķīmiskām vielām, kuru imports, eksports vai tranzīts ir aizliegts vai...

Otrdien, 21.oktobrī, Ministru kabineta sēdē atbalstīts Veselības ministrijas izstrādātais grozījumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība"" *. Grozījumi paredz ar 2016.gadu ieviest kārtību, ka noteiktos apstākļos zāļu ražotājam varētu tikt piemērots līdzmaksājums, ja konkrēto kompensējamo B sarakstā iekļauto zāļu apjoms gadā palielinātos virs 10%. Plānots, ka zāļu ražotājs segtu attiecīgo apgrozījuma pieaugumu virs 10%, turklāt norma stātos spēkā tikai pie nosacījuma, ka: nav mainīti zāļu izrakstīšanas nosacījumi;nav noslēgts ražotāja individuālais līgums par līdzdalību kompensācijas nodrošināšanā pacientiem. Tāpat šī norma nestātos spēkā, ja zāļu kompensācijas sistēmai valsts budžeta pieaugums būtu vismaz 5% apmērā un no valsts budžeta būtu iespējams nosegt izdevumus, ko izraisījis B saraksta zāļu apgrozījuma palielinājums virs 10%. Norma attiektos tikai uz tiem medikamentiem, kas zāļu kompensācijas sistēmā ir vismaz 3 gadus (uz medikamentiem, kuri tikko ieļauti zāļu kompensācijas sistēmā, norma netiktu attiecināta). Vienlaikus, aprēķinot zāļu iesniedzējam (ražotājam)...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 21.oktobrī, otrajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz ar 2015.gada 1.martu izbeigt Siguldas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbību. Līdztekus likuma grozījumi paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā. Deputāti noslēdza darbu arī pie saistītajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā. Divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Būtiski reorganizācijas aspekti ir arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana. Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām - tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori. Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka sakarā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba nespēju Siguldas...

Lai turpinātu atbalstīt un veicinātu darba devēju aktīvāku iesaisti izglītības piedāvājuma veidošanā un uzņēmēju interesi nodrošināt prakses vietas profesionālas izglītības audzēkņiem, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotā darba grupa piedāvā priekšlikumus iespējamiem atvieglojumiem komersantiem par jauniešu nodarbināšanu. To paredz otrdien, 21.oktobrī, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums “Iespējas komersantiem, kuri piedāvā prakses vietas, piemērot darbaspēka nodokļu atlaides vai citus alternatīvus atvieglojumus”. Lai paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti un sasaisti ar darba tirgus vajadzībām, tostarp īstermiņā, nepieciešama aktīva darba devēju iesaiste darba vidē balstīto mācību īstenošanā, kas veicinātu darba tirgus prasībām atbilstoši sagatavotu speciālistu pieplūdumu. Izpildot valdības iepriekš doto uzdevumu, Ministru kabinetam tikai iesniegti darba grupas, kurā pārstāvēta IZM, Ekonomikas ministrija (EM), Labklājības ministrija (LM) un Finanšu ministrija (FM), kā arī iesaistīti sadarbības partneri, priekšlikumi par iespējām komersantiem, kuri piedāvā prakses vietas, piemērot darbaspēka nodokļu atlaides vai citus alternatīvus atvieglojumus. Ir piedāvāti trīs atbalsta iespēju virzieni - darbaspēka nodokļu atbalsta pasākumi darba vidē balstītās mācībās iesaistītajiem,...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.480 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas", Ministru kabinets šā gada 21.oktobra sēdē noteica pašvaldības nodevas par būvatļaujas izsniegšanu maksāšanas kārtību atbilstoši jaunajam būvniecības regulējumam. Veiktie grozījumi MK noteikumos paredz, ka: 1) nodeva 50 % apmērā maksājama pēc būvatļaujas saņemšanas būvvaldes noteiktajā termiņā,2) savukārt atlikušie 50 % no nodevas maksājami pirms dokumentu iesniegšanas būvvaldē par būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi. Ja būvatļaujas nosacījumi netiek izpildīti vai būvatļauja netiek realizēta, iekasētā pašvaldības nodeva netiek atmaksāta. Būvvaldei, izskatot būvniecības iesniegumu, ja tiks pieņemts lēmums par būvatļaujas izsniegšanu, vienlaicīgi ar būvatļauju ir pienākums sagatavot maksāšanas paziņojumu par nodevu. Ņemot vērā, ka būvniecības procesi, kas uzsākti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, jau paredzēja, ka nodeva par būvatļaujas saņemšanu ir maksājama dalīti, noteikumos iekļauts arī nosacījums, kā rīkoties, ja daļa nodevas samaksāta pirms 2014. gada 1.oktobra, taču atlikusī daļa būtu jāmaksā pēc minētā datuma.

Valdība otrdien, 21.oktobrī atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ieviešanas rīcības plāna, kas ietver Viedās specializācijas stratēģijas pasākumu plānu un rezultātu rādītāju sistēmas aprakstu, izstrādes progresu" un tajā ietverto IZM izstrādāto zinātnisko institūciju reformu. Ziņojumā ir sniegta informācija par nozaru politikas instrumentiem izaugsmes atbalstam Latvijas Viedās specializācijas jomās, Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanas monitoringa sistēmas izveidi, kā arī par notikušajām publiskajām diskusijām Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādņu ieviešanas pasākumu plāna izstrādei un politikas instrumentiem, sniedzot atbalstu izaugsmei Latvijas Viedās specializācijas jomās. Informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka zinātnisko institūciju strukturālā reforma, proti, pētniecības resursu konsolidācija konkurētspējīgajās zinātniskajās institūcijās un universitātēs kā zināšanu centros, ir būtisks priekšnoteikums ES fondu ieguldījumiem zinātnes attīstībā. Savukārt būtisks fondu ieguldījumu atdeves, kā arī procesu caurspīdīguma nodrošināšanas priekšnoteikums ir monitoringa sistēmas izveide un rezultātu pārvaldības ieviešana. Pētniecības resursu konsolidācijas pasākumi balstās uz zinātnisko institūciju pašu iniciētajām reformām, kas tiek...

Šā gada 21.oktobra Ministru kabinetā sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums veikt grozījumus atbalsta programmā "Augstas pievienotās vērtības investīciju", būtiski palielinot avansa apjomu komersantiem jaunu ražošanas iekārtu iegādei. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām". Programmas "Augstas pievienotās vērtības investīciju" ietvaros finansējums komersantiem tiek piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu. Ražošanas iekārtas praktiski vienmēr tiek izgatavotas atbilstoši konkrēta komersanta specifikācijām. Tāpēc iekārtu ražotāji vienmēr prasa priekšapmaksu, lai novērstu risku, ka pasūtītājs atsakās pirkt gatavo iekārtu. Programmas 3. un 4. kārtas projektu īstenotājiem tiek palielināts avansa apjoms no līdzšinējiem 35 % līdz 90 % tiem projektu iesniedzējiem, kuri spēj pierādīt, ka tik liels avanss veicinās ātrāku projektu īstenošanu, līdz ar to arī ātrāku jaunu darba vietu radīšanu....