Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

VID sagatavojis informatīvo materiālu saistībā ar jaunākajām izmaiņām PVN deklarācijas aizpildīšanā
VID sagatavojis informatīvo materiālu saistībā ar jaunākajām izmaiņām PVN deklarācijas aizpildīšanā
Valsts Ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Par grozījumiem Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju”". Ministru kabinets 30. septembrī pieņēma noteikumus Nr.578 „Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumos Nr.40 „Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju” , kuri stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī. Saskaņā ar 2014.gada 12.jūnijā Saeimā pieņemtajā likumā „Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” ( stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī) doto deleģējumu ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.40, papildinot tos ar jaunu nodaļu, noteikta kārtība, kādā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.1panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētais nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts iekšzemē elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības teritorijā, sagatavo un aizpilda pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – nodoklis) deklarāciju par elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem (turpmāk – deklarācija par elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem) un minētajā deklarācijā norādāmā informācija. Ar informatīvo materiālu var iepazīties: Infomaterials groz_MK...
VID sagatavojis metodisko materiālu par alkoholisko dzērienu aprites pārskatu aizpildīšanu
VID sagatavojis metodisko materiālu par alkoholisko dzērienu aprites pārskatu aizpildīšanu
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes pārvalde sagatavojusi metodisko mateiālu par alkoholisko dzērienu aprites pārskatu aizpildīšanu. Metodiskais materiāls izmantojams kā palīglīdzeklis alkoholisko dzērienu (tai skaitā spirta, alus u.c.) aprites pārskatu aizpildīšanai, ko komersantiem jāsniedz VID, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība” (turpmāk – MK noteikumu Nr.662) 182., 182.¹ un 182.² punktu. Alkoholisko dzērienu aprites pārskatus Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz: 1) komersants, kurš saņēmis kādu no speciālajām atļaujām (licencēm) darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot komersantu, kurš saņēmis licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai); 2) komersants, kurš veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem kā īslaicīgi reģistrēts saņēmējs, pārsūtītājtirgotājs vai importētājs; 3) komersants, kurš ieved alkoholiskos dzērienus patēriņam Latvijas Republikā. Pārskatos jānorāda visu alkoholisko dzērienu aprites rādītāji, kas konkrētajā taksācijas periodā atradušies uzņēmuma uzskaitē, neatkarīgi no to aprites veida (atliktais akcīzes nodokļa maksāšanas režīms vai nodots patēriņam), produkta stāvokļa (alkohols kā izejviela, fasēts, nefasēts alkoholiskais dzēriens, marķēta vai nemarķēta produkcija) vai to īpašumtiesībām....
VID tematiskajās pārbaudēs visbiežāk konstatē nepareizu nodokļu aprēķinu un izmaksu no darba algām
VID tematiskajās pārbaudēs visbiežāk konstatē nepareizu nodokļu aprēķinu un izmaksu no darba algām
Vēršoties pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un "aplokšņu algām", Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) šī gada deviņos mēnešos ir veicis dažādus preventīvos, kontroles un nodokļu maksātājus izglītojošos pasākumus. Kopumā VID preventīvā darba rezultātā savu saimniecisko darbību legalizējušas 728 fiziskās personas, un darba devējiem konstatēts darba ņēmēju skaita palielinājums par 11 306 darba ņēmējiem. Darba devēju tematisko pārbaužu laikā veiktā preventīvā darba rezultātā 1257 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus. Saistībā ar algu izmaksām "aploksnēs" 95 nodokļu auditos papildus aprēķināti maksājumi budžetā 5215,5 tūkst. EUR apmērā. Pie kriminālatbildības ir sauktas uzņēmuma, kurš izvairoties no nodokļu nomaksas, samazinājis budžetā iemaksājamo nodokļu apmēru kopumā par 753,7 tūkst. EUR, amatpersonas. I. Preventīvā darba rezultāti: Nodokļu administrācijas preventīvo pasākumu rezultātā, pēc kuriem darba devēji paši novērsuši pārkāpumus, legalizēti 11306 darba ņēmēji un iemaksai valsts budžetā nodokļu maksātāji papildus paši ir aprēķinājuši 3115,6 tūkst. EUR, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk - VSAOI) -...
KNAB uzsācis kriminālprocesu pret VID amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu
KNAB uzsācis kriminālprocesu pret VID amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veica procesuālās darbības 2014.gada oktobrī uzsāktajā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu, ko izdarījusi VID amatpersona. Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka VID amatpersona ar divu privātpersonu starpniecību par labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļa devēja interesēs, pieprasījusi un pieņēmusi kukuli. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka kāda privāta uzņēmuma valdes priekšsēdētāju uzrunāja privātpersona, kura par šā uzņēmuma PVN uzrēķina lēmuma atcelšanu piedāvāja samaksāt amatpersonai kukuli 2000 EUR apmērā. VID amatpersona, izmantojot starpniekus, saņēma daļu pieprasītā kukuļa 700 EUR, savukārt 1300 EUR piesavinājās kukuļņemšanas līdzdalībnieki. Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu VID amatpersonu par aizdomās turēto prettiesiskā labuma pieprasīšanā un pieņemšanā (Krimināllikuma (KL) 320. panta trešā daļa). Savukārt privātpersonas - par kukuļa pieņemšanas organizēšanu (KL 20.panta otrā daļa) un kukuļa pieņemšanas atbalstīšanu (KL 20.panta ceturtā daļa). Kriminālprocesā iesaistītajām personām piemēroti ar brīvības...
Investorus Latvijā visvairāk uztrauc birokrātija, korupcija un kvalificēta darbaspēka trūkums
Investorus Latvijā visvairāk uztrauc birokrātija, korupcija un kvalificēta darbaspēka trūkums
Zvērinātu advokātu birojs "LAWIN un starptautiska augstākā līmeņa vadītāju atlases kompānija Pedersen & Partners 16.oktobrī Rīgā organizēja investīciju tematikai veltītu forumu "Investors’ Voice", kura mērķis bija veicināt diskusiju par investīcijām Latvijā, izanalizēt ārvalstu tiešo ieguldījumu izcelsmi un sadalījumu pa nozarēm. Pasākumu apmeklēja vairāk nekā 80 augstākā līmeņa vadītāji no starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā. Foruma gaitā liela uzmanība tika pievērsta Latvijas perspektīvām investīciju piesaistē, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un mūsdienu Eiropas un globālo finanšu tirgu tendences. Kā eksperti forumā uzstājās Andris Vilks, LR finanšu ministrs, un Ģirts Rungainis, Prudentia partneris. Investoru pozīcijas pārstāvēja Sīmūrs Fereira (Seymour Ferreira), SPI Group Baltijas reģiona vadītājs, Olivers Bramvels (Oliver Bramwell), Norvik Bankas valdes priekšsēdētājs, Osmunds Skars (Åsmund Skår,) DNB bankas prezidents, un Kaspars Rokens, Schneider Electric Latvija izpilddirektors. Finanšu ministrs Andris Vilks uzsvēra, ka investīciju piesaiste ir ļoti būtiska Latvijas izaugsmes veicināšanai. Pēdējo 20 gadu laikā ir panākts, ka Latvija ir pievilcīga vide investīcijām ne tikai...
Arī Latvijā ienāk jaunā elektroniskās naudas sistēma Bitcoin
Arī Latvijā ienāk jaunā elektroniskās naudas sistēma Bitcoin
Latvijā arvien populārāka kļūst elektroniskās naudas sistēma Bitcoin (no angļu valodas bit - bits un coin - monēta), kur izmanto tāda paša nosaukumu digitālo valūtu, ko bieži sauc par kriptovalūtu jeb virtuālo valūtu. Bitcoin ir pirmais decentralizētais norēķinu tīkls, ko apkalpo paši lietotāji bez centrālās vadības institūcijām vai starpniekbankām. Bitcoin ir bezmaksas mobilā lietotne jeb datorprogramma, kas dod iespēju piekļūt bitcoin makam, saņemt un tērēt bitcoin valūtu jebkurā vietā pasaulē, kur ir internets. Maksājumi tiek reģistrēti publiskā reģistrā, kur norēķinu vienība ir viens bitcoin. Kriptovalūtu var apmainīt pret īstu naudu. Tīkls sāka darboties 2009. gadā, bet pirmais reālas preces pirkums bitcoin valūtā tika veikts 2010. gada maijā, kad amerikānis Laslo Hanečs no cita bitkoin naudas īpašnieka par 10 000 monētām nopirka divas picas. Pašlaik bitcoin ir visizplatītākā alternatīvā valūta, ar kuru var norēķināties praktiski visos pasaules interneta veikalos. Bitcoin valūtu kā maksāšanas līdzekli pieņem arī kompānijas, piemēram, WordPress.com, Overstock.com, Expedia, Dell un...
Šodien notiek diskusija "Problēmas un risinājumi darba vidē balstītu mācību īstenošanā"
Šodien notiek diskusija "Problēmas un risinājumi darba vidē balstītu mācību īstenošanā"
Lai diskutētu par darba vidē balstītu mācību īstenošanu un risinājumiem šī apmācību veida veiksmīgākai ieviešanai nākotnē, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) organizē diskusiju "Problēmas un risinājumi darba vidē balstītu mācību īstenošanā". Diskusija notiks šodien, plkst.11.00 Arodbiedrību namā (Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31, 4.stāva zālē). Šobrīd izglītotāji un sociālie partneri darba vidē balstītu mācību ieviešanu ir izvirzījuši kā vienu no prioritāriem izglītības un nodarbinātības politikas jautājumiem. Darba vidē balstītas mācības paredz izglītības un darba vides tuvināšanu, lai sagatavotu nākotnes darbaspēku ar darba tirgus prasībām atbilstošām zināšanām, prasmēm un kompetencēm tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, nodrošinot darba ņēmēju stabilitāti darba tirgū. Sākot ar 2013./2014. mācību gadu, Latvijā sešās profesionālās izglītības iestādēs ir uzsākta darba vidē balstītu mācību īstenošana. Šajā laikā ir apzinātas vairākas problēmas, ko nepieciešams risināt, vienojoties iesaistītajām pusēm. Diskusijā aicināti piedalīties pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, profesionālās izglītības iestādēm un to audzēkņiem, kas ir piedalījušies darba vidē balstīto mācību īstenošanā, arodorganizāciju un...
Regulators apstiprina universālā pakalpojuma tīrās izmaksas elektronisko sakaru nozarē 2013.gadā
Regulators apstiprina universālā pakalpojuma tīrās izmaksas elektronisko sakaru nozarē 2013.gadā
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi SIA "Lattelecom" aprēķinātās 2013. gada universālā pakalpojuma sniegšanas tīrās izmaksas. Pagājušajā gadā universālā pakalpojuma saistību nodrošināšanas tīrās izmaksas bija 292 153 eiro. Latvijā saistības sniegt universālo pakalpojumu elektronisko sakaru nozarē ir noteiktas SIA "Lattelecom". Universālā pakalpojuma saistības ietver izvēles tarifa plāna nodrošināšanu, atlaides noteiktām abonentu grupām, visaptveroša abonentu saraksta nodrošināšanu, visaptveroša telefona uzziņu dienesta pakalpojumu nodrošināšanu un taksofonu pakalpojumu nodrošināšanu. SIA "Lattelecom" universālā pakalpojuma sniegšanas izmaksas bija lielākas par ieņēmumiem, kā rezultātā komersantam radās tīrās izmaksas jeb zaudējumi no universālā pakalpojuma sniegšanas un 2013. gadā tie bija 292 153 eiro apmērā. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu SIA "Lattelecom" zaudējumi no universālā pakalpojuma sniegšanas tiek kompensēti no valsts budžeta. Universālā pakalpojuma tīrās izmaksas ir aprēķinātas atbilstoši Regulatora noteiktai universālā pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodikai. Saskaņā ar to tīrās izmaksas aprēķina no universālā pakalpojuma saistību nodrošināšanas izmaksām atskaitot nemateriālos ieguvumus. Universālais pakalpojums ir...
VID sagatavojis jaunu informatīvo materiālu "Par kases aparātu lietošanu"
VID sagatavojis jaunu informatīvo materiālu "Par kases aparātu lietošanu"
Valsts ieņēmumu dienests (VID), izvērtējot visu tā rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājiem un to veikto saimniecisko darbību, ir konstatējis, ka joprojām aktuāls ir jautājums par to, kādos gadījumos ir obligāti jālieto kases aparāts, kases sistēma, specializētā ierīce vai iekārta, tajā skaitā tirdzniecības automāts un taksometru skaitītājs (turpmāk – kases aparāts), reģistrējot par darījumiem saņemto samaksu. Tādēļ VID vērš nodokļu maksātāju uzmanību uz kases aparātu lietošanas un reģistrēšanas prasībām. Kases aparātu lietošanas kārtību, kā arī darījumu apliecinošo dokumentu veidus nosaka Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.282). VID atgādina, ka, lietojot kases aparātu, saņemtās samaksas reģistrēšanai drīkst lietot tikai tādu kases aparātu, kura tehniskās prasības atbilst Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” (vai saskaņā ar šo noteikumu 74. un 75.punktu – Ministru kabineta 2007.gada 20.februāra...
Sociālie partneri iepazīstas ar Finanšu ministrijas sagatavoto 2015.gada budžeta projektu
Sociālie partneri iepazīstas ar Finanšu ministrijas sagatavoto 2015.gada budžeta projektu
Piektdien, 17.oktobrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP) Finanšu ministrijas (FM) vadība informēja sociālos partnerus par budžeta plāna projektu 2015. gadam un ministriju iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017. gadam. Ministru kabineta apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34,0% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1,0% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP. "Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota Eiropas Savienības (ES) ciešāka iesaiste dalībvalstu budžetu sagatavošanā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var...
Saeima pieņēmusi grozījumus Saeimas kārtības rullī
Saeima pieņēmusi grozījumus Saeimas kārtības rullī
Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, paredzot virkni izmaiņu parlamenta darbu regulējošajā likumā. Grozītais likums paredz iespēju piemērot bargākas sankcijas par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem - deputātam varēs liegt runāt Saeimas sēdēs vai arī izslēgt no Saeimas sēdēm, attiecīgi izdarot ieturējumus no mēnešalgas 20 procentu apmērā par katru neapmeklēto sēdi. Pēc ieturējumu atvilkšanas deputātam jāsaņem vismaz minimālā mēnešalga. Saeimas kārtības ruļļa grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā kolektīvo iesniegumu "Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu", ko parakstījuši 13 854 pilsoņi. Tas paredzēja Saeimai tiesības lemt par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva, ja būtiski pārkāpts deputāta svinīgais solījums, iepriekš informēja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Grozījumi pieņemti, reaģējot uz sabiedrības sašutumu par gadījumiem, kad atsevišķi deputāti saņem pārkāpumam neadekvātu sodu, un turpmāk deputātam varēs liegt piedalīties pat sešās Saeimas sēdēs, attiecīgi būtiski samazinot atalgojumu. Līdz šim par deputāta ētikas kodeksa pārkāpumiem deputātam varēja izteikt mutvārdu brīdinājumu,...
Saeima ar nodokļu likuma grozījumiem nosaka kredītinformācijas biroju licencēšanu
Saeima ar nodokļu likuma grozījumiem nosaka kredītinformācijas biroju licencēšanu
Saeima ceturtdien, 16.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka pienākumu kredītbirojam no nākamā gada 1.janvāra saņemt speciālu atļauju (licenci). Grozījumi noteic - par speciālas atļaujas (licences) saņemšanu un pārreģistrāciju kredītinformācijas biroja darbībai būs jāsamaksā valsts nodeva. Noteikts arī, ka kredītinformācijas birojam būs jāmaksā ikgadēja nodeva par tā darbības uzraudzību. Saskaņā ar šī gada 18.septembrī Saeimā pieņemto Kredītbiroju likumu kredītinformācijas biroju licencēšanu veiks Datu valsts inspekcija. Kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma noslēgšanas novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) un likumprojektā paredzēts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītinformāciju no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju. Vairāk par kredītbiroju izveidi lasiet: Kredītbiroju darbība sekmēs kredītinformācijas aprites uzlabošanos Latvijā
Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē sprieda par eiro zonas problēmu risināšanu
Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē sprieda par eiro zonas problēmu risināšanu
Monetārās politikas instrumenti nav burvju risinājums jeb "sudraba lode" eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā, un izšķirīgā loma ir budžeta disciplīnas ievērošanai un strukturālo reformu īstenošanai - šī atziņa caurvija piektdien, 17. oktobrī, notikušo konferenci "Vai esam ko mācījušies no krīzes?", ko Latvijas Banka rīkoja Rīgā ar Eirosistēmas politikas veidotāju, starptautisko un nacionālo institūciju un augsta līmeņa zinātnieku līdzdalību. Ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē piedalījās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļi - Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmanis, ECB Valdes loceklis Benuā Kerē; starptautisku un nacionālu ekonomiskās politikas institūciju (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija, Vācijas valdība) amatpersonas un augsta līmeņa akadēmiķi (Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors Lešeks Balcerovičs, Dublinas Trinity College starptautiskās makroekonomikas profesors Filips R. Leins, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes Makroekonomikas un finanšu katedras profesors Mihaels Haliass, I Parīzes Universitātes monetārās un finanšu ekonomikas profesors Kristiāns de Buasjē). Konferences uzrunās un paneļdiskusijās tika meklētas atbildes...
Latvijas sieviešu veiksmes stāstus atklāj izstādē "Līderes. Iedvesma. Iespējas."
Latvijas sieviešu veiksmes stāstus atklāj izstādē "Līderes. Iedvesma. Iespējas."
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) sadarbībā ar biedrību "Līdere" no 17. līdz 31.oktobrim aicina ikvienu apmeklēt foto izstādi "LĪDERES. IEDVESMA. IESPĒJAS", kas katru dienu no plkst.10 līdz 21 apskatāma "Galerija Centrs" 1. stāvā Rīgā, Audēju ielā 16. Izstādē "LĪDERES. IEDVESMA. IESPĒJAS" atspoguļoti desmit fotogrāfa Jāņa Deinata veidoti Latvijas sabiedrībā zināmu un nozaru profesionāļu vidū cienītu sieviešu portreti. Foto stāsta mērķis ir ikvienu iedvesmot panākumiem un virzīties uz savu mērķu sasniegšanu. Foto projekta ietvaros Latvijas līderes dalās ar saviem iedvesmas avotiem un atklāj savas panākumu atslēgas. Vaira Vīķe-Freiberga, Pasaules līderības alianses "Madrides klubs" prezidente, Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) - pirmā sieviete valsts vadītāja Austrumeiropā un foto projekta LĪDERES. IEDVESMA. IESPĒJAS. dalībniece stāsta par iedvesmas smelšanos panākumiem: "Mani iedvesmo ideāli, ko mūža garumā esmu apguvusi un padziļinājusi, un visi tie neskaitāmie ļaudis, kuri nenogurstoši strādā un darbojas visas cilvēces, ne tikai paši savā labā. Mani iedvesmo dabas skaistums, kultūras sasniegumi un cilvēku labestība." Kopā ar...
Atzinīgi izvērtē šī gada skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi
Atzinīgi izvērtē šī gada skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) tikās Rīgas, Tukuma un Ventspils pašvaldību, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Labklājības ministrijas (LM), Valsts darba inspekcijas(VDI) un NVA pārstāvji, lai pārrunātu šogad atjaunotā NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma norisi un apspriestu ierosinājumus tā veiksmīgākai īstenošanai nākamvasar. Kopumā skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā šogad tika nodarbināti 4 287 skolēni: jūnijā pasākuma ietvaros strādāja 1 289, jūlijā - 1 801 un augustā 1 197 skolēni. Visvairāk pasākumā piedalījās skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem (96,17%), vismazāk – skolēni vecumā no 19 līdz 20 gadiem (0,75%). Visaktīvāk vasaras darbā iesaistījās meitenes - 2 326, zēnu bija nedaudz mazāk - 1 961. Kā darba devēji pasākumā piedalījās 449 komersanti un 124 pašvaldības un valsts iestādes. Komersantu piedāvātajās darba vietās aizvadītajā vasarā tika nodarbināti 2 369 skolēni, savukārt pašvaldībās un valsts iestādēs strādāja 1 918 skolēni. Visvairāk darba vietu skolēniem NVA pasākuma ietvaros piedāvāja darba devēji Rīgas reģionā,...