JAUNUMI

Ministru kabineta 14.oktobra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie "Grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.361 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti "Kompetences centri"" , kas dos iespēju kompetences centriem veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai. MK apstiprinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā paredz pagarināt projektu ieviešanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī paredzēta iespēja saņemt avansu, iesniedzot bankas garantiju. Iepriekš termiņš bija noteikts līdz 2015. gada 2.ceturkšņa beigām. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, lai gan kompetences centru pieprasītās summas ar katru ceturksni pieaug, ir risks, ka pieaugums nav pietiekoši straujš, lai apgūtu visu aktivitātes ietvaros pieejamo finansējumu līdz 2015.gada 31.jūlijam. Ceturkšņa maksājuma pieprasījuma apjoms uz vienu kompetences centru ir pieaudzis vidēji no 224 546 EUR 2013.gada 1.pusgadā un 452 170 EUR 2013.gada 2.pusgadā līdz 575 035 EUR 2014.gada 1.pusgadā. Lai samazinātu finansējuma neapguves risku, nepieciešams atļaut pagarināt apakšaktivitātes īstenošanas termiņu. Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas...

Vakar, 14.oktobrī, valdībā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 987 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1. apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu", kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētos valsts nozīmes pētniecības centru infrastruktūras modernizēšanas projektus. Lai veicinātu komercpētniecības infrastruktūras attīstību, zinātnes rezultātu komercializāciju un inovatīvu risinājumu ieviešanu komercdarbībā, valdība atbalstīja IZM priekšlikumu mainīt iepriekš definētās stingrākās prasības valsts atbalsta saņemšanai un turpmāk tās noteikt atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) aktuālajām tiesību normām, kas paredz efektīvāku un esošajai kopējā tirgus situācijai atbilstošāku regulējumu. Līdz ar to ir noteikts, ka piešķirtais valsts atbalsta apmērs zinātniskajām institūcijām jebkuru triju fiskālo gadu periodā var būt līdz 200 000 eiro. Atvieglotas arī valsts atbalsta kontroles procedūras, tādējādi samazinot administratīvo slogu projektu īstenotājiem un paātrinot projektu ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu. Ministru kabineta noteikumu grozījumi precizē ERAF atbalsta intensitātes pārrēķina iesniegšanas kārtību...

Jautājums: SIA (PVN maksātājs) pamatdarbības veids ir viesnīcas pakalpojumu sniegšana. Pamatojoties uz "PVN likuma" 41.p.2.p., izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs jāpiemēro samazinātā PVN likme 12%. Vai netiks pārkāptas šī likuma normas, ja izmitināšanas pakalpojumā (viesnīcas numuriņa cenā) tiks ietverta arī viesa 3x ēdināšana (brokastis, pusdienas, vakariņas), autostāvvietas noma, apģērba tīrīšana un līdz ar to visiem iepriekšminētajiem pakalpojumiem tiktu piemērota samazinātā PVN likme? Atbild Mg.soc.sc. Ņina Podvinska, sertificēta nodokļu konsultante, PricewaterhouseCoopers SIA projektu vadītāja Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu samazinātā PVN likme ir piemērojama izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs, kas nozīmē, ka šī likme ir piemērojama viesnīcas numura maksai (diennakts uzturēšanās maksa). Tātad, ja maksa par uzturēšanos numurā paredz trīsreizēju ēdināšanu, autostāvvietu un apģērbu tīrīšanu, tad maksa nebūtu dalāma sastāvdaļās un būtu apliekama ar samazinātu PVN likmi. Vienlaikus gribētu brīdināt, ka šajā gadījumā pastāv reāls risks, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita laikā varētu apstrīdēt šādu PVN "optimizāciju". PVN likumā par to gan nekas...

Ministru kabinetā šodien uzklausīs Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, bet valdības sēdes slēgtajā daļā paredzēts apspriest Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvo ziņojumu "Par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām 2015., 2016. un 2017.gadam" un plāna projektu "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam". Neviens no šiem dokumentiem pagaidām nav skatāms publiski. Zināms, ka ministrijas un citasvalsts institūcijas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad no valsts budžeta pieprasījušas 567,028 miljonus eiro, 2016.gadā - 941,31 miljonu eiro, bet 2017.gadā - 1,199 miljardus eiro, uzskatāmi šo ministriju vēlmju sarakstu nākamajam gadam infografikā apkopojusi ziņu aģentūra LETA.

Valsts sekretāru sanāksme (VSS) 9. oktobrī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā. Kā minēts šī projekta anotācijā, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nākamajam gadam nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Ministru kabinetā 2012.gada 14.augustā izskatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums „Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013.-2015.gadam”, kā arī nolemts , ka 2013. - 2015.gadā URVN ir 0,25 lati (0,36 euro) mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. Vienlaicīgi nolemts visus iekasētos URVN ieņēmumus, kas pārsniedz likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānoto apjomu,...

No 6. oktobra Valsts darba inspekcijas Vecāko darba inspektoru komitejas uzsākušas tematiskās pārbaudes paslīdēšanas, paklupšanas nelaimes gadījumu novēršanai. Līdz 2014. gada 7. novembrim tiks apsekoti vismaz 100 viesnīcu, restorānu un kafejnīcu uzņēmumi. Tematiskās pārbaudes šogad norisinās arī citās Eiropas Savienības valstīs. Paslīdēšana, paklupšana un kritieni ir galvenais nelaimes gadījumu iemesls visās tautsaimniecības nozarēs no rūpniecības līdz biroja darbam, cēlonis 24% no visiem nelaimes gadījumiem darbā Eiropas Savienībā. Šādi nelaimes gadījumi var notikt ar jebkuru neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai fiziskās sagatavotības, taču diemžēl nereti darba vietās to neuztver kā nopietnu risku, kas var izraisīt nelaimes gadījumus ar smagām sekām un prasa ilgstošu ārstēšanu un rehabilitāciju. Arī Latvijā 2013. gadā visbiežāk (37%) nelaimes gadījumus darbā izraisa paklupšana, aizķeršanās, paslīdēšana. Ar minimālu laika un finanšu ieguldījumu var mazināt nelaimes gadījuma iespējamību, piemēram, mazus pakāpienus apzīmēt ar signālkrāsojumu, savlaicīgi nomainīt bojātu grīdas segumu vai uzkopt izlijušu šķidrumu. Tādējādi šajā tematiskajā pārbaudē Valsts darba inspekcija vērsīs...

Valsts zemes dienests (VZD), atbildot uz sabiedrības interesi par lauku zemes tirgus situāciju Latvijā, sagatavojis paplašinātu lauku zemes tirgus pārskatu. Tajā sniegta detalizētāka tirgus dalībnieku (2011.-2013.g.) analīze, pētot lauksaimniecības zemes īpašnieku, pircēju un pārdevēju struktūru. Pārskats publicēts Valsts zemes dienesta tīmekļa vietnes sadaļā "Pārskati un statistika. Tematiskie pārskati. Nekustamā īpašuma tirgus pārskati": Lauku zemes tirgus Latvijā – detalizētāka analīze. Pēc juridiskā statusa 2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder zemnieku saimniecībām, 14% - sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), 84% - fiziskām personām, valstij un pašvaldībām. Analizējot lauksaimniecības zemes pircējus un pārdevējus - zemnieku saimniecības un SIA, secināts, ka aptuveni pusi zemes, kas ir SIA īpašumā (8% no minētajiem 14%), kontrolē ārvalstu kapitāls pamatā no Zviedrijas, Vācijas un Dānijas. Savukārt pēc pircēju komercdarbības veida starp SIA aptuveni vienu trešo daļu zemes pērk ar lauksaimniecību saistīti komersanti. Līdzīgu lauksaimniecības zemes apjomu pērk arī mežsaimnieki, savukārt atlikušo trešdaļu aptuveni vienādās daļās sadala ar nekustamo īpašumu vai finanšu...

Pagājušā gada septembrī Latvijā tika ieviesta mūža pensijas apdrošināšana - alternatīva iespēja pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanā. Mūža pensiju, tāpat kā valsts pensiju, pensionārs saņem līdz mūža beigām, bez tam pensionāram ir lielākas izvēles iespējas noteikt mūža pensijas saņemšanas kārtību, kā arī atstāt to mantojumā labuma guvējam pēc paša izvēles. Pirmā gada laikā mūža pensijas apdrošināšanā parakstītas prēmijas, t.i., Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) apdrošinātājiem nodevusi valsts fondēto pensiju kapitālu vairāk kā 750 000 eiro apmērā, kas veido vidēji 7800 eiro uz vienu apdrošināšanas līgumu. Līdz šim mūža pensijas apdrošināšanu izvēlējušies gandrīz 100 cilvēku jeb gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju, kuru pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls bijis pietiekams mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai. Ņemot vērā to, ka ar katru gadu aizvien vairāk personu, kas pensionēsies, būs pensiju 2.līmeņa dalībnieki, prognozējams, ka pieaugs arī to pensionāru skaits, kuri izvēlēsies saņemt mūža pensijas polisi. Tā kā šis pakalpojums ir salīdzinoši jauns, pagaidām cilvēki ir piesardzīgi un...

Satversmes tiesa 10. oktobrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-04-03 "Par Rīgas domes 2013. gada 18.jūnija saistošo noteikumu Nr. 221 "Kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" 55. un 56. punkta, kā arī pielikuma Nr. 1 "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", ciktāl tie attiecas uz nekustamā īpašuma Pāvu ielā 10, Rīgā (kadastra Nr. 0100 095 0003) plānoto (atļauto) izmantošanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", kurā atzīts, ka Pāvu ielas nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību ierobežojums (aizliegums būvēt dzīvojamās mājas) ir samērīgs. Apstrīdētās normas un lietas fakti Lieta ierosināta pēc SIA "NIF Zemes īpašumi" konstitucionālās sūdzības. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka tā esot iegādājusies nekustamo īpašumu Pāvu ielā, paļaujoties uz to, ka Rīgas teritorijas plānojums šajā īpašuma pieļauj dzīvojamo māju celtniecību. Tomēr Rīgas dome vēlāk esot pieņēmusi Mežaparka teritorijas lokālplānojumu, kurā citastarp aizliegta jaunu dzīvojamo ēku būvniecība minētajā īpašumā. Lokālplānojums pieļauj tikai parka darbībai nepieciešamo būvju, mazumtirdzniecības objektu, u.tml. izvietošanu. Sūdzības...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka VID ir tiesības uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nodokļu maksājumu, ja termiņa nokavējums radies saistībā ar Krievijas Federācijas noteikto ierobežojumu Eiropas Savienības produkcijas importam un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: 1) nodokļu maksātāja tādu eksporta darījumu īpatsvars uz Krievijas Federāciju, kas pakļauti Krievijas Federācijas noteiktajam ierobežojumam, ir lielāks par 10 % no kopējā realizācijas apjoma;2) nodokļu maksātāja darbība ir saistīta ar Krievijas Federācijas noteiktajam ierobežojumam pakļauto preču eksportu, ražošanu, pārvadāšanu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu sniegšanu šādām preču piegādēm vismaz 10 % apmērā no kopējā realizācijas, pārvadājumu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu apjoma, ja sankciju ietekmē tiek lauzti piegādes, pakalpojuma, pārvadājumu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu līgumi vai samazināta preces vai pakalpojuma iepirkuma (piegādes) vai pārvadājuma cena, vai samazinājies attiecīgo pakalpojumu apjoms. Par to, kāda ir nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma kārtība, vairāk...

Lai mazinātu krāpniecības gadījumus elektronisko sakaru jomā Latvijā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) izstrādājusi "Krāpniecības, izmantojot numerāciju, novēršanas noteikumus" (Noteikumus). Jaunie noteikumi, kas stājās spēkā 2014.gada 7.oktobrī, palīdzēs ierobežot krāpniecību, izmantojot numerāciju, lai mazinātu zaudējumus, kas var rasties gan galalietotājiem, gan elektronisko sakaru komersantiem. Jaunie Noteikumi nosaka, kādas pazīmes ir krāpniecībai, kas veikta, izmantojot numerāciju. Vienlaikus Noteikumi nosaka termiņus un kārtību, kādā notiek informācijas aprite starp elektronisko sakaru komersantu un Regulatoru, kā arī to, kā Regulators konstatē un komersants novērš krāpniecību. "Šie ir pirmie noteikumi, kas vienkopus raksturo krāpniecību, izmantojot numerāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā komersanti, sadarbojoties ar mums, var to konstatēt un novērst. Tā kā krāpniecība elektronisko sakaru jomā ir aktuāla visā Eiropas mērogā, tad ceram, ka tas, ka esam vieni no pirmajiem Eiropā, kuri vienkopus noteikuši regulējumu attiecībā uz krāpniecību, izmantojot numerāciju, ne tikai palīdzēs mums daudz labāk cīnīties ar to un mazināt krāpniecisku gadījumu skaitu, bet būs kā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu par brīdinājuma izteikšanu AS "Rietumu banka" par pārbaudē atklātajām nepilnībām tāda kredītiestādei būtiska riska izvērtēšanā kā reputācijas risks darījumos ar klientu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām, bankām jāizstrādā piesardzīga stratēģija un jānodrošina iekšējā kontroles sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt un analizēt kredītiestādei būtiskus riskus. Tas nozīmē, ka, nodrošinot efektīvu risku pārvaldīšanu atbilstoši savam darbības modelim, bankas pienākums ir atturēties no tādām darbībām, kas varētu pakļaut to vai Latvijas finanšu sistēmu kopumā paaugstinātam riskam, t.sk. reputācijas riskam. FKTK, veicot uzraudzību, seko tam, lai bankas nepārtraukti pilnveidotu savas iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši likumu prasībām un labākās prakses standartiem, lai savlaicīgi identificētu, novērtētu, analizētu un pārvaldītu kredītiestādēm raksturīgus un varbūtējus riskus, kā to nosaka Kredītiestāžu likuma 34.2 pants. Konstatējot AS "Rietumu banka" pieļautos trūkumus reputācijas riska izvērtēšanā, kā arī ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, FKTK pieņēma lēmumu izteikt bankai brīdinājumu, tādējādi mudinot tirgus dalībnieku...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome plāno pieņemt vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumus ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, kas paredz izmaiņas regulējamo komersantu reģistrēšanā. Lai aicinātu komersantus izteikt viedokli un priekšlikumus par minēto noteikumu projektu, Regulators līdz 17.oktobrim izsludina publisko konsultāciju. Regulatora noteikumu projekti paredz noteikt vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumus, kas ir saistoši visiem reģistrētiem komersantiem, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus un atkritumu apglabāšanas atkritumu poligonos pakalpojumu. Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu projekti ūdenssaimniecības un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarēs paredz to, ka Regulators turpmāk regulējamos ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozares komersantus, pamatojoties uz likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un saskaņā ar šiem noteikumiem reģistrēs komersantu reģistrā, nevis licencēs. Šādas prakse, kas ievērojami atvieglos komersantu reģistrēšanas procesu, jau tiek piemērota enerģētikas, elektronisko sakaru un pasta nozarē. Komentārus un priekšlikumus par grozījumu projektu Regulatoram var izteikt līdz 17.oktobrim, sūtot tos uz elektroniskā pasta adresi [email protected]. Plašāk ar Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu projektiem...

Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību vadītāji brīdina, ka gaisa piesārņojuma samazināšanas jomā ir sasniegts pārāk maz, un, ja tiks īstenoti pašreizējie plāni, "nomainīsies divas paaudzes, pirms cilvēki varēs elpot patiešām tīru gaisu". Tā kā 17 dalībvalstu, tostarp Latvijas, vietējās un reģionālajās pašvaldībās nav ievēroti spēkā esošie ES gaisa piesārņojuma standarti, Reģionu komiteja aicina noteikt jaunus saistošus starpposma mērķus emisiju samazināšanai līdz 2025. gadam. Gaisa piesārņojums ir viens no galvenajiem ar vidi saistītiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem Eiropas Savienībā, tāpēc Komiteja ir atzinīgi novērtējusi Eiropas Komisijas pieeju, proti, samazināt piesārņojumu tā rašanās vietā. Tomēr atzinumā, kuru izstrādājis Kors Lāmerss (Cor Lamers), Komiteja norāda, ka ES stratēģijā vērojama "neatbilsme" - no vienas puses, ir uzsākta tiesvedība pret dalībvalstīm, kuru pilsētas un reģioni neievēro gaisa kvalitātes standartus (t. i., gaisā atrasto piesārņojošo vielu koncentrācija). No otras puses, Komisijas politika piesārņojuma samazināšanai tā rašanās vietā ir cietusi neveiksmi, un vienlaikus ir pietrūcis gribas izvirzīt skaidrus emisiju samazināšanas...

Augusta sākumā Krievijas valdība noteica embargo atsevišķiem pārtikas produktiem no Eiropas Savienības (ES) un citām rietumvalstīm, kas samazina preču eksporta potenciālu uz Krieviju un tajā pašā laikā saasina konkurenci iekšējā Eiropas tirgū. Tāpēc šā gada augusta dati par preču eksportu tika gaidīti ar bažām. Neskatoties gan uz embargo ietekmi, gan Krievijas rubļa vērtības samazinājumu attiecībā pret eiro, kas padara Latvijas preces mazāk konkurētspējīgas cenu ziņā, un Krievijas ekonomikas vājajiem attīstības tempiem, eksporta apjoms augustā uz Krieviju praktiski neizmainījās, pieaugot vien par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesī. Savukārt kopējais Latvijas preču eksports un imports augustā attiecīgi samazinājās par 3,8% un 9,3% salīdzinājumā ar pērno gadu. Analizējot preču eksporta struktūru, novērots liels eksporta kritums lauksaimniecības un pārtikas preču kategorijā (13,5%) salīdzinājumā ar atbilstošo mēnesi iepriekšēja gadā, proti, samazinoties piena un piena produktu eksportam un eļļas augu sēklu un dažādu graudu eksportam. Jau vairāku mēnešu garumā samazinās minerālā kurināmā un naftas produktu eksports,...