JAUNUMI

Biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" (APPL) otrdien, 5.augustā, aicina mediju pārstāvjus uz preses konferenci par tās izstrādāto likumprojektu "Likums par 2012.gada 8.novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" atcelšanu." Preses konferencē biedrība APPL informēs par ierosināto likumprojektu un tā nozīmību Latvijas pilsoņu tiesībās un iespējās ierosināt likumprojektus. Biedrība uzsver, ka no 2015.gada 1.janvāra stāsies spēkā Saeimas noteikti būtiski ierobežojumi pilsoņu tiesībām: 1) Turpmāk likumprojektu pilsoņi ierosināt Saeimā drīkstēs tikai savācot 155 000 notariāli apliecinātu parakstu;3) Likumprojekta iniciatoriem pašiem ir jāsedz parakstu vākšanas izmaksas (ap 0,5 miljoni eiro). Patlaban Saeimas pieņemtie un no nākamā gada 1.janvāra spēkā esošie "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" ir pretēji ES direktīvai nr. 2011/211, kas likumdošanas iniciatīvu ierosināšanai nosaka normu - 750 vēlētāju paraksti pret vienu deputātu, turklāt pilsoņiem jānodrošina iespēja parakstīties elektroniski. Līdz šim iniciatīvu ierosināšanai vajadzēja 10 000 parakstu, bet tālāko parakstu vākšanu bez...

Bilances 339./340. jeb 2014. gada 15./16. numurā (augustā) lasiet: GRĀMATVEDĪBA Dividendes, ārkārtas dividendes un to uzskaite grāmatvedībā Jau ilgāku laiku uzņēmēji un viņu konsultanti bija pauduši vēlmi saņemt arī ārkārtas dividendes. Šovasar šis jautājums nonācis līdz konkrētam atrisinājumam. Vienlaikus visiem grāmatvežiem ir noderīgi uzzināt arī, kādas pārmaiņas un kad notiks attiecībā un gadu pārskatiem, jo top jauns Gada pārskatu likumā. Šajā rakstā – par visu visaktuālāko. Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas vadītājas vietniece ARTA PRIEDE žurnālā BILANCE cita starpā skaidro, ka gadījumos, ja ārkārtas dividendes būs izmaksātas, bet sabiedrības pārskata gada darbības rezultāts būs zaudējumi, tad šāda ārkārtas dividendēs izmaksātā summa, kura norādīta peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas” saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli 5. panta pirmajā daļā noteikto ir pieskatāma pie izdevumiem, kas nav tieši saistīta ar saimniecisko darbību un tai UIN apliekamā ienākuma noteikšanai jāpiemēro 1,5 koeficients....

Zemkopības ministrija aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju. Saskaņā ar ES regulu no 2015.gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM). Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts. Ar zaļināšanas prasībām var iepazīties Lauku atbalsta dienesta mājas lapā: http://www.lad.gov.lv/lv/es-atbalsts/tiesie-maksajumi/zalinasanas-prasibas/ Saskaņā ar zaļināšanas praksēm, lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un/vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgie zālāji. Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiski saimniekojošas saimniecības, un zaļināšanas prakses neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām. Tas, vai sākot ar 2015.gadu uz saimniecību attieksies kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību izveides un uzturēšanas prasība, ir atkarīgs no saimniecības aramzemes...

Apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas apjomi šī gada jūnijā bija par 2,2 % lielāki nekā pirms gada (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Taču pusgadā kopumā ražošanas apjomi ir par 0,6 % lielāki, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri - jūniju. Nozares izaugsmi lielā mērā sekmēja ekonomisko aktivitāšu pieaugums iekšējā tirgū. Vienlaikus atsevišķus apstrādes rūpniecības uzņēmumus negatīvi ietekmē konflikts Ukrainā un ekonomikas lejupslīde Krievijā. Jūnijā vairumā apstrādes rūpniecības apakšnozarēs saglabājās šī gada iepriekšējos mēnešos vērojamās tendences. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas ražošanā un kokapstrādē - turpinājās stabila izaugsme un jūnijā saražotās produkcijas apjomi šajās nozarēs bija attiecīgi par 2,3 % un 10,8 % lielāki nekā pirms gada. Šo nozaru pieaugums deva būtisku ieguldījumu kopējā apstrādes rūpniecības izaugsmē. Jūnijā gada griezumā straujākie ražošanas apjomu pieauguma tempi bija vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (kāpums par 68 %). Ķīmiskās rūpniecības nozarē ražošanas apjomi šajā pašā laikā pieauga par 63 %. Vērā ņemams ražošanas apjomu kāpums jūnijā...

Konkurences padome jūlijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Balticovo", ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" paziņoto vienošanos. Vienošanās veicinās konkurenci brīvas turēšanas apstākļos iegūto vistu olu tirgū un palielinās izvēles iespējas patērētājiem. KP lēmumā secina, ka sadarbības rezultātā palielināsies visu vienošanās iesaistīto uzņēmumu konkurētspēja, tiks sekmēta konkrēto preču izplatība un ražošanas attīstība. Tāpat vienošanās rezultātā palielināsies patērētāju izvēles iespējas. Lai palielinātu realizējamo brīvas turēšanas apstākļos iegūtu vistu olu skaitu, vienošanās paredz, ka AS "Balticovo" izaudzēs un sadarbības partneriem - ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" - pārdos dējējvistu jaunputnus un dējējvistu barību. Tāpat AS "Balticovo" nodrošinās šo putnu veterināro aprūpi, saražoto olu šķirošanu, iepakošanu, pārstrādi produktos un izplatīšanu, kā arī neproduktīvo putnu nodošanu kautuvēm. Saskaņā ar vienošanos ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" brīvās turēšanas apstākļos iegūtās vistu olas tiks pārdotas AS "Balticovo" tālākai izplatīšanai Latvijas, Austrumeiropas un Centrāleiropas tirgos. Tomēr vienošanās neierobežo ZS "Vētras" un SIA "Straupes Ligzda" iespējas savu produkciju pārdot...

Kopumā vienpadsmit dažādu jaunu pasākumu nodrošināšanai sociālajā jomā 2015.gadā papildu būtu nepieciešami 11,9 milj. eiro. Tas paredzēts Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumos par nākamajā gadā īstenojamām jaunajām politikas iniciatīvām, par kurām 1.augustā LM informēja Finanšu ministriju un Pārresoru koordinācijas centru. Vairāk nekā 500 tūkst. eiro nepieciešami, lai 2015.gadā sekmīgi nodrošinātu 2 jaunu pakalpojumu īstenošanu - sociālo rehabilitāciju no vardarbības cietušiem pieaugušajiem un vardarbības veicējiem jeb varmākām. Minēto pakalpojumu īstenošana jau ir noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Savukārt Tehnisko palīglīdzekļu (tiflotehniskas un surdotehnikas) klāsta pilnveidošanai nākamgad nepieciešami apmēram 454 tūkst. eiro. Ņemot vērā, ka valsts nodrošinātās tiflotehnikas un surdotehnikas saraksts kopš tā izveidošanas 2009.gadā nav pārskatīts, ir jāpalielina esošo valsts nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu klāsts cilvēkiem ar redzes un dzirdes funkcionāliem traucējumiem, papildinot to ar 13 jauniem un moderniem tehniskajiem palīglīdzekļiem. Lai nodrošinātu vairākos Latvijai saistošos ES līmeņa dokumentos noteiktās prasības bērnu tiesību aizsardzības speciālistu darbam, nākamgad ir nepieciešams uzsākt apmēram 1 818...

Valsts policijā ir sākti vairāki kriminālprocesi par ātro kredītu noformēšanu, izmantojot svešus personas datus. Policija aicina ziņot par krāpšanas gadījumiem, un atgādina, ka pret saviem personas un bankas datiem jāizturas atbildīgi. Valsts policija no iedzīvotājiem saņem informāciju, ka sociālajos portālos kāda persona, kas izmanto viltus profilu, uzrunā nepazīstamus cilvēkus un piedāvā viegli nopelnīt naudu, neko nedarot. Lai gan policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka krāpnieks sazinās ar nepazīstamiem cilvēkiem sociālajos tīklos, kurus vairāk izmanto krievvalodīgā auditorija, tomēr netiek izslēgts, ka šādas krāpnieciskas darbības var tikt veiktas arī citās sociālajās vietnēs. Krāpnieks, kas it kā pārstāv kādu firmu, norāda, ka oficiāli ir jānodarbina konkrēts skaits darbinieku, bet nevēlas maksāt nodokļus, tādēļ vēlas veikt dažādus naudas pārskaitījumus caur izvēlēto cilvēku kontiem. Vienīgais nosacījums, lai iegūtu šo darbu - e-pastā nosūtīt savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, bankas konta numuru, paroli un internetbankas kodu kartes datus. Izmantojot šo personu datus, tiek ņemti ātrie kredīti visās Latvijas...

Valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" līdz 2014.gada 1.augustam piešķīrusi 428 aizdevumus par kopējo summu 20 824 882,49 eiro. Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Kurzeme - 124, Zemgale - 131, Vidzeme - 80, Latgale - 57 un Rīgas reģions - 36 aizdevumi. Pārsvarā zemnieki vēlas savā īpašumā iegādāties līdz šim nomāto zemi. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 11 568 hektārus zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1928 eiro par hektāru. Apstiprināto aizdevumu summa ir no 2846 līdz 330 000 eiro (par 142 287 eiro un vairāk apstiprināti kopā 23 aizdevumi). No 428 apstiprinātajiem aizdevumiem 312 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 55 000 eiro, pieprasītākā aizdevuma summa - līdz 35 000 eiro. Aizdevumu termiņš ir robežās no trim līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš - 16 gadi. Aizdevumiem galvenokārt piesakās nelielas saimniecības, kuras atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai ir mikrosaimniecības. No 364 saimniecībām 310 saimniecībās strādā no viena līdz...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka nodokļu maksātājiem turpmāk netiks noteikta prasība uzglabāt degvielas iegādes čekus kopā ar degvielas pārdevēja noformētu dokumentu – rēķinu-atskaiti, kopsavilkuma rēķinu u.c. (turpmāk – kopsavilkuma rēķins) –, kurā norādīta detalizēta informācija (degvielas iegādes datums, čeka numurs, laiks, vieta, cena, atlaides u.c.) par perioda laikā veiktajiem degvielas iegādes darījumiem. Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka katra uzņēmuma grāmatvedībai ir jābūt kārtotai tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Saskaņā ar grāmatvedības jomu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti likumā “Par grāmatvedību” noteiktie rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumu Nr.282 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” 2.punktā noteikto, lai nodrošinātu nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju, par...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka skolēniem, kuri vēlas strādāt vēl trešajā vasaras mēnesī, un viņu vecākiem ir jāņem vērā vairāki nosacījumi, kas saistīti ar nodokļu maksāšanas kārtību un atvieglojumu par apgādībā esošām personām piemērošanu. Lai novērstu nepatīkamo situāciju, ka vecākiem valstij jāatmaksā bērna nodarbinātības laikā nepamatoti piemērotie nodokļu atvieglojumi, turpmāk, tiklīdz skolēns uzsāks darba attiecības, bērna atrašanās vecāka apgādībā tiks automātiski pārtraukta. Savukārt pēc tam, kad skolēns būs pārtraucis strādāt, vecākiem pašiem bērns būs jāatjauno apgādībā. No 2014.gada 1.jūnija tas ir izdarāms elektroniski, izmantojot VID Elektronisko deklarēšanas sistēmu. Nodokļu nomaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu režīms ir skolēna darba devējam – 1) vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, 2) darba devējs ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai 3) lauksaimnieks. Vispārējā nodokļu maksāšanas režīma gadījumā, skolēnam sākot strādāt: no algas darba devējs maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 24 % un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09%. 10,50% darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu...

Ņemot vērā, ka vēl turpinās vasaras periods un tajā organizētie brīvdabas pasākumi, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka atkarībā no tā, vai samaksa par ieeju pasākumā tiek saņemta skaidrā naudā vai norēķinoties ar maksājumu karti, ir jālieto kases aparāts vai arī jāizsniedz VID reģistrētas biļetes. Samaksas reģistrēšanai kases aparātus var nelietot, ja samaksa par ieeju pasākumā tiek saņemta skaidrā naudā un darījums tiek apliecināts ar VID reģistrētu un noteiktā kārtībā noformētu biļeti. VID reģistrēta biļete var tik noformēta, nelietojot kases aparātu, saņemot maksu par ieeju šādos pasākumos: par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos; par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos; ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos. VID vērš uzmanību, ka, saņemot samaksu par ieeju minētajos pasākumos, drīkst izsniegt tikai VID reģistrētu biļeti; pretējā gadījumā saņemtā samaksa par ieeju...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka fiziskajai personai, kura celtniecības vai remonta darbos nodarbina citas fiziskās personas, kuras nav reģistrējušas savu saimniecisko darbību, ir pienākums reģistrēties VID kā darba devējam un no nodarbināto personu ienākuma veikt algas nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus. Darba devējs var būt ne tikai juridiskā persona, bet arī fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata nodarbina kādu citu personu. Tāpēc fiziskajām personām, kas nodarbina kādu citu fizisko personu celtniecības vai remonta darbos, kā ikvienam darba devējam ir pienākums: reģistrēties VID kā darba devējam;juridiskā persona. Šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējs pats aprēķina un maksā budžetā iedzīvotāju ienākuma nodokli un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Apliecinājums tam, ka fiziskā persona ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veicēja statusā, ir attiecīgi: nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība; individuālā komersanta reģistrācijas apliecība. Pārliecināties par saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas statusu ir iespējams publiski pieejamā nodokļu maksātāju reģistrā. VID atgādina,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uzņēmējus informēt par atbalsta pasākumiem, kas būtu nepieciešami eksporta tirgu diferencēšanai, kas jo aktuālāka kļuvusi pēc Ukrainas krīzes un Eiropas Savienības ieviestajām sankcijām pret Krieviju. Lai izteiktu savu viedokli, LTRK aicina uzņēmējus aizpildīt aptaujas anketu, kurā ir tikai divi jautājumi - par uzņēmēju interesējošo pasākumu/pakalpojumu veidu (varianti - Tirdzniecības misija, Tirgus izpētes brauciens, Valsts vakari, Semināri par konkrētu tirgu, Eksporta menedžments) un uzņēmēju interesējošajām sadarbības valstīm. Uzņēmēju viedoklis esot svarīgs, lai īstenotu atbilstošas ārlietu aktivitātes tuvākā gada laikā, uzsver LTRK.

Lai darba ņēmēji, kuri nevar atrast darbu savā pagastā vai pilsētā, varētu, nemainot dzīves vietu, strādāt pie attālākiem darba devējiem Latvijā, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) kopš pērnā gada pavasara īsteno reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumu, programmas dalībniekiem darba attiecību pirmo četru mēnešu laikā kompensējot transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumus. Reģionālās darba mobilitātes veicināšanas pasākumā kopumā iesaistījušies 304 nodarbinātie, no tiem šī gada 1.pusgadā - 122. Visvairāk darba mobilitātes atbalsta saņēmēju arī šogad ir Latgalē, bet vismazāk - Rīgas reģionā un Zemgalē. Mobilitātes programmas dalībnieki nodarbināti dažādās nozarēs, strādājot tādās profesijās kā, piemēram, pārdevējs, palīgstrādnieks, šuvējs, pavārs, traktora vai automobiļa vadītājs, iekārtu operators, ceha strādnieks, konditors, būvnieks, palīgstrādnieks u.c. 93 % mobilitātes programmas dalībnieku bija pieprasījuši transporta izdevumu kompensāciju ceļā no mājām uz darbu un atpakaļ, savukārt 7% - dzīvojamo telpu īres kompensāciju. NVA finansiālu atlīdzību darba attiecību pirmajos četros mēnešos var saņemt tie komersantu nodarbinātie, kuru darba vieta atrodas vismaz 20 km...

Kā vēsta interneta izpētes uzņēmuma Gemius dati, internetā iepērkas jau 71% Latvijas interneta lietotāju, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā šajā laikā pirms gada. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Aktīvākie pircēji - sievietes un speciālisti/biroja darbinieki. Pašmāju interneta lietotāju iepirkšanās aktivitāte internetā ir liela, bet ne tik augsta kā Igaunijā. Pēc interneta auditorijas pētījuma gemiusAudience datiem par šī gada jūniju, vismaz reizi gadā internetā iepērkas 844 000 Latvijas interneta lietotāju vecuma grupā no 15 - 74 gadiem. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, tas ir pieaugums par 4 procentpunktiem (pp). No visiem, kas iepērkas internetā, 16% atzinuši, ka veic pirkumus internetā gandrīz katru mēnesi, 33% - dažas reizes gadā, bet 22% reizi gadā vai retāk. 29% atbildējuši, ka neiepērkas internetā vispār. No tiem iedzīvotājiem, kas iepērkas internetā, katru dienu internetu izmanto 63%, bet vairākas reizes nedēļā - 7%. Visbiežāk internetā iepērkas interneta lietotāji vecumā no 25-34...