JAUNUMI

Jūnija beigās stājušies spēkā grozījumi Rīgas domes 2011. gada 19. maija saistošajos noteikumos Nr.123 "Kārtība, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība īsteno pirmsskolas izglītības nodrošināšanas funkciju", kas paredz vairākas izmaiņas līdzšinējā kārtībā, tajā skaitā kārtību, kas skar pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanu, kas nosaka maksimālo pieteikumu skaitu vienam bērnam, kā arī citas izmaiņas. Būtiskākie grozījumi saistošajos noteikumos attiecībā uz pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanu, kas stājas spēkā no 2014.gada 1.septembra: pašvaldības līdzfinansējumu 132.33 euro apmērā var saņemt arī tad, ja bērns ir deklarēts Rīgā, taču apmeklē privāto izglītības iestādi ārpus Rīgas pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas; pašvaldības līdzfinansējumu nepiešķir bērniem, par kuriem ir izsniegta izziņa, ka bērns ir pabeidzis pirmsskolas izglītības programmas apguvi; pašvaldības līdzfinansējumu pārtrauks izmaksāt, ja bērnam tiks piedāvāta vieta pašvaldības bērnudārzā, uz kuru bērnam ir reģistrēts pieteikums un kurā ir brīvas vietas un nav vairs neviens cits pretendents, kā arī tad, ja bērns bijis iekļauts vismaz trīs iestāžu pretendentu sarakstos, bet vecāki no piedāvātas vietas atteikušies....

Valdībā 1. jūlijā apstiprināta jauna kārtība, kādā Satiksmes ministrija (SM) atzīst augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju, kā arī noteiktas prasības reģistra uzturētājam un to izpildes uzraudzībai. To paredz otrdien, 1.jūlijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts "Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība". Atbilstoši Elektronisko sakaru likumā noteiktajam, par augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētāju uzskatāms starptautiskās organizācijas - Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijas (ICANN) apstiprināts tiesību subjekts, kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzinusi SM. Noteikumu projektā noteikts, ka reģistra uzturētājs var būt Latvijas Republikas komercreģistrā reģistrēta juridiskā persona vai Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija Jaunajā noteikumu projektā noteikts, kādi dokumenti jāiesniedz SM, lai tiesību subjekts tiktu atzīts par reģistra uzturētāju. Dokumentu apjoms noteikts, lai nodrošinātu iespēju pārliecināties par reģistra uzturētāja spēju nodrošināt reģistra darbību un pakalpojuma sniegšanu, kā...

Zvērinātu advokātu Padome 1.jūlijā ir reģistrējusi jaunu zvērinātu advokātu biroju (ZAB) - "Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs", tādējādi juridiski izbeidzot "Zvērināta advokāta A.Grūtupa birojs" darbību. Kā norāda bijušie Andra Grūtupa biroja darbinieki, kas nu pārstāvēs Zvērināta advokāta Viktora Tihonova biroju, iepriekšējais biroja patrons A.Grūtups nevēlējās, lai pēc viņa aiziešanas mūžībā birojs turpinātu darbību ar viņa uzvārdu. "Šāda izvēle mums liekas pašsaprotama un loģiska, jo par Andri Grūtupu ir palikuši ļoti daudzi pieminekļi grāmatu un sasniegto darbu izskatā. Patrons paliks mūsu piemiņā. Tomēr, ne reizi netika pieļauta varbūtība, ka profesionālā pēctecība tiktu pārtraukta. Tādēļ, mēs esam izveidojuši jaunu zvērinātu advokātu biroju, tam piešķirot nosaukumu "Zvērināta advokāta Viktora Tihonova birojs". Mēs savu profesionālo darbību turpināsim tās pašas komandas izskatā, kāda tā bija iepriekš, un tajās pašās telpās, kurās iepriekš - Rīgā, Skolas ielā 12a-2, " paziņojumā presei norāda juristi. Biroja prioritāte arī turpmāk būs lietu vešana tiesā civillietās, administratīvajās un krimināllietās.

GRĀMATVEDĪBA Ilgtermiņā realizējamu projektu uzskaite praksē Joprojām starp daudziem būvniecības, informācijas sistēmu izstrādes vai tādiem uzņēmumiem, kuros tiek realizēti ilgtermiņa projekti, Latvijas grāmatvedības standarta Nr. 5 "Ilgtermiņa līgumi" pieminēšana rada ne pārāk patīkamas emocijas. Taču, pārdomāti sakārtojot grāmatvedības uzskaiti, projektu aplēšu veidošanas jeb budžetēšanas procesus, dokumentu plūsmu un kopējo domāšanu uzņēmumā, projektu uzskaite un ieņēmumu/izdevumu atzīšana saskaņā ar iepriekš minēto standartu, ko šobrīd ir aizstājusi Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 7. nodaļa, var būt arī diezgan patīkams uzdevums. Par to, kā tas būtu darāms, – izsmeļošas rakstu sērijas pirmajā rakstā BILANCĒ ar savu pieredzi bagātīgi dalās uzņēmēja, finanšu konsultante SANITA VĪBA. GRĀMATVEDĪBA Administratīvais slogs uzņēmumu grāmatvežiem. Tiek vai netiek samazināts? Administratīvā sloga samazināšana tiek minēta kā pamats gandrīz visu normatīvo dokumentu izmaiņām pēdējā laikā. Tomēr uzņēmēji un grāmatveži ikdienas darbā nejūt šā sloga samazināšanu, tieši otrādi, tas palielinās ar katru normatīvo dokumentu izmaiņu....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka uz 1.jūliju nodokļu maksātājiem jāveic atlikumā esošo reģistrēto grāmatiņās brošēto biļešu, kuru cena ir norādīta latos, inventarizācija un jāanulē neizlietotās biļetes. Tas saistīts ar to, ka 30.jūnijā beidzas preču un pakalpojumu cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kura laikā nodokļu maksātājiem, izsniedzot patērētājiem - fiziskajām personām - rēķinus, kases čekus un VID reģistrētās kvītis, darījuma kopsumma tajos bija jānorāda gan eiro, gan arī latos. Savukārt uz VID reģistrētām biļetēm prasība darījuma kopsummu norādīt gan eiro, gan latos netika attiecināta. Turklāt Valsts ieņēmumu dienestā līdz 2013.gada 31.decembrim reģistrētās grāmatiņās brošētās biļetes, kuru cena bija norādīta latos, darījumu apliecināšanai varēja izsniegt vēl pusgadu pēc eiro ieviešanas dienas - līdz 2014.gada 30.jūnijam. VID vērš nodokļu maksātāju uzmanību, ka tās grāmatiņās brošētās biļetes, kas VID tika reģistrētas līdz 2013.gada 31.decembrim un kuru cena ir norādīta latos, nodokļu maksātāji darījumu apliecināšanai varēja izsniegt tikai līdz 30.jūnijam ieskaitot. Informācija par anulētajām biļetēm, kuru cena...

Kā informē Uzņēmumu reģistrs, no 1.jūlija, piesakot Uzņēmumu reģistrā statūtu grozījumus, vienlaicīgi jāveicarī pamatkapitāla denominācija eiro. Pirmo pusgadu no eiro ieviešanas dienas uzņēmēji varēja pieteikt statūtu grozījumus, piemēram, par izmaiņām dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanas kārtībā, vēl neparedzot pāreju uz eiro, taču sākot no šī gada 1.jūlija, jebkurus statūtu grozījumus varēs pieteikt Uzņēmumu reģistrā tikai gadījumā, ja statūtu grozījumi vienlaikus paredzēs arī pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro. Uzņēmēju aktivitāte šo pirmo sešu mēnešu laikā ir vērtējama kā vienmērīga un salīdzinoši gausa, jo iespēju laikus sava uzņēmuma pamatkapitālu pārreģistrēt eiro ir izmantojuši vien 7000 jeb apmēram 5 % no komercreģistrā reģistrēto uzņēmumu. Atgādinām, ka pamatkapitāla denominācija no latiem uz eiro ir jāveic līdz 2016.gada 30.jūnijam. Dokumentus pamatkapitāla denominācijai var iesniegt gan klātienē Uzņēmumu reģistra klientu apkalpošanas nodaļā, gan elektroniski - portālā www.latvija.lv. Savukārt papildus informācija par pamatkapitāla pārreģistrāciju ir pieejama Uzņēmumu reģistra mājas lapā, sadaļā Eiro ieviešana. Atzīmējams,...

Esam jau informējuši, ka no otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, kā to paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums. Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu. Satiksmes ministrija atgādina, ka nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Nodevas likmes aprēķinātas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēja ekoloģiskās klases, un tās diferencētas pēc ceļu tīkla lietošanas ilguma - viena diena, viena nedēļa, viens mēnesis (30 dienas) un viens gads. Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikti tie...

Starptautisko un vietējo kravu pārvadāšanas uzņēmumi ir apvienojušies pilsoniskā akcijā, lai izteiktu savu sašutumu par steigšus ievestā papildus ceļu nodokļa, dēvēta par "eirovinjeti", iekasēšanas uzsākšanu, informē kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupa. Nodokļu sloga palielināšana apdraud nozares uzņēmumu pastāvēšanu, tāpēc kravu pārvadātāji 1.jūlijā plkst. 12:00 pulcēsies protesta pasākumā 11.novembra krastmalā pie Rīgas pils, lai atklati uzrunātu sabiedrību un valsts varu. Nozares pārstāvji ar saviem iebildumiem un argumentiem jau iepazīstināja Saeimu, tomēr valdošās koalīcijas deputāti 19.jūnijā atteicās sekot Igaunijas paraugam un atlikt eirovinjetes ieviešanu līdz 2016.gadam. Bez atbildes palika arī vēršanās pie Ministru prezidentes un satiksmes ministra. Patlaban, starptautiskajā pārvadājumu tirgū valdot politiskās krīzes (Ukraina, Krima, ES sankcijas pret Krieviju) un Krievijas rubļa kursa krituma radītajam apsīkumam, šāds maksājums grauj Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un radītu tiem tiešus bankrota draudus, dodot priekšrocības citu valstu pārvadātājiem. Nozari, kas patlaban nodarbina apmēram 30 tūkstošus cilvēku un dod iztiku viņu ģimenēm, tādējādi piemeklētu masveida bezdarbs. Lai saglabātu nozares...

Līdz ar Itālijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē šodien, 1.jūlijā, sāksies Itālijas - Latvijas - Luksemburgas trio prezidentūra. 2015.gada 1.janvārī Latvija kļūs par prezidējošo valsti ES Padomē, šo godpilno pienākumu pārņemot no Itālijas. Trio prezidentūra nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Kopīgas trio prezidentūras ES Padomē notiek kopš 2010.gada, kad stājās spēkā Lisabonas līgums. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešos, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu. Trio prezidentūras izveidotas, lai nodrošinātu Padomes darba pēctecību, kā arī veicinātu resursu efektīvu izmantošanu. Šī gada 24.jūnijā ES Vispārējo lietu padome apstiprināja nākamo ES Padomē prezidējošo valstu trio - Itālijas, Latvijas un Luksemburgas - sagatavoto ES Padomes darba programmu 18 mēnešiem. Par godu šim notikumam šodien norisināsies vairāki trio prezidentūras atklāšanas pasākumi. Jūrmalas domes (Jomas iela 1/5) karoga mastā tiks uzvilkts ES karogs, kas ir Eiropas Komisijas pārstāvniecības dāvana visām Latvijas pašvaldībām saistībā...

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 4. kārtas ietvaros saņemto komersantu pieteikto projektu skaitu, šā gada 30. jūnijā Ministru kabinets lēma palielināt programmas kopējo finansējumu līdz 82,2 miljoniem eiro. Plānots, ka ar piešķirto finansējumu varēs sniegt atbalstu 107 projektu īstenošanai. ES fondu aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 4. kārtas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā komersanti kopumā iesnieguši 157 projektu iesniegumus par pieprasīto struktūrfondu finansējumu - 112 700219,89 EUR, kas būtiski pārsniedz iepriekšējās kārtās novēroto komersantu aktivitāti. Atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšana norisinājās no 21.03.2014 līdz 22.04.2014. Augstas pievienotas vērtības investīciju aktivitātes 4. kārtas mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.Tāpat...

Valsts zinātnisko institūtu vadītāji vakar, 30.jūnijā, apsprieda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plānotos Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanas pasākumus laika posmam līdz 2015.gada 1.jūlijam, kā to paredz informatīvais ziņojums "Par Latvijas zinātnes strukturālās reformas īstenošanu līdz 2015.gada 1.jūlijam" . Šie pasākumi vērsti pētniecības koncentrāciju mazākā skaitā lielāku un spēcīgāku institūciju un pētniecības integrāciju ar izglītības un sektoru, kā to paredz Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (ZTAI) izvirzītie nozares politikas mērķi un uzdevumi Nacionālā attīstības plāna (NAP) mērķu sasniegšanai. Šie pasākumi ir nozīmīgi Latvijas zinātnisko institūciju stiprināšanai, jo, kā norāda Eiropas Komisija, zinātnes strukturālo reformu īstenošana, līdzšinējo ieguldījumu atdeves novērtējums un augstākās izglītības finansēšanas modeļa izmaiņu ieviešana būs par priekšnosacījumu, lai uzsāktu Eiropas Savienības fondu jaunā perioda aktivitātes augstākajā izglītībā un zinātnē. Mērķis ir uzlabot zinātnisko institūciju kvalitāti, stiprinot to pārvaldību un veidojot stimulējošu darba vidi, integrēt zinātnisko darbību ar augstāko izglītību, Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības vajadzībām, kā arī stimulēt zinātnisko...

Finanšu ministrija informē, ka tradicionāli katru gadu pirmajos mēnešos kopbudžetā veidojas pārpalikums. Arī šā gada piecos mēnešos Valsts kases dati uzrāda konsolidētā kopbudžeta pārpalikumu, taču, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, tas būtiski samazinājies – no 266,2 miljoniem eiro pērn līdz 80,0 miljoniem eiro šogad. To lielā mērā noteikušas mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Analizējot kopbudžetu pa veidiem, šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bija izveidojies deficīts 36,7 miljonu eiro apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos bija pārpalikums attiecīgi 44,9 un 76,4 miljoni eiro. Tradicionāli pārpalikums kopbudžetā vērojams gada pirmajā pusē, savukārt gada otrajā pusē, it īpaši pēdējā ceturksnī, izdevumiem visos budžeta līmeņos ir tendence strauji pieaugt. Budžeta izpildi pirmajos mēnešos noteica gan ekonomiskā situācija un veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā, gan citi administratīva rakstura faktori, kas ietekmē budžeta pozīciju nobīdes pa mēnešiem, bet kopumā būtiski neietekmēs gada plāna izpildi. Šī gada piecos...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja, ka Latvijas Līzinga devēju asociācija, vienojoties par automašīnu operatīvā līzinga pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pārkāpusi Konkurences likumu. Šajā lietā pirmo reizi Latvijas konkurences tiesību vēsturē izmantots tāds instruments kā izlīgums lietas izpētes gaitā - asociācija vēl pirms izmeklēšanas noslēguma atzina savu vainu pārkāpumā, apņēmās nepieļaut turpmāku kaitējumu konkurencei, kā arī nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā. Izlīgumā rezultātā asociācijai sākotnēji piemēroto naudas sodu 5,3% apmērā no tās iepriekšējā gada neto apgrozījuma jeb EUR 1623 KP samazināja par 10%, nosakot to EUR 1461 apmērā. Latvijas Līzinga devēju asociācijas pārkāpums izpaudies kā biedru - tai skaitā Latvijas lielāko līzinga devēju - aizliegta vienošanās par būtiskiem komercdarbības principiem. Tā, piemēram, asociācija vienojās par nosacījumiem attiecībā uz operatīvā līzinga termiņu un pirmās iemaksas apmēru, automašīnas atpirkuma vērtību un pirmpirkuma tiesībām, kā arī nosacījumiem attiecībā uz servisu un tehniskās apkopes veikšanu. Tāpat asociācijas biedri saskaņoja principus, pēc kādiem tie veic norēķinus ar...

No šī gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas ielu nosaukuma zīmju un ēku numura zīmju vizuālā dizaina un izvietošanas nosacījumos, atgādina Rīgas pilsētas būvvalde. Izmaiņas visvairāk skar to ēku īpašniekus, kuru īpašuma ielas nosaukuma vai numura zīmes vizuālais dizains neatbilst Rīgas domes saistošajos noteikumos noteiktajiem principiem, un tos, kam numura zīmē atainotā informācija ir mainījusies vai neatbilst Adrešu reģistra datiem. Izmaiņu realizēšanai bija paredzēts sešu mēnešu pārejas posms - līdz šī gada 30.jūnijam. Tās nepieciešamas, lai atvieglotu operatīvo dienestu darbu pilsētā. Jaunie Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 62 "Par ielu un laukumu nosaukuma zīmju, ēku, telpu grupu numura zīmju un virziena rādītāju uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem izvietošanas kārtību Rīgas pilsētā" paredz skaidri definētus kritērijus ar konkrētiem vizuāliem paraugiem un kārtību, kādā jāizvieto ielu un laukumu nosaukuma zīmes, ēku, telpu grupu numura zīmes, virziena rādītājus uz infrastruktūras, kultūras vai tūrisma objektiem Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Novitāte, ko paredzēts ieviest, ir nepieciešamība...

Atgādinām, ka 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Latvijas Republikas un Polijas Republikas līgumā par vīzu pārstāvību. Saskaņā ar tiem Polijas Konsulārā aģentūra Erbīlā (Irākas Republikā) un ģenerālkonsulāts Guaņdžou (Ķīnas Tautas Republikā) turpmāk izsniegs īstermiņa vīzas Latvijas vārdā Irākas Kurdistānas reģiona un Ķīnas Guandunas, Hainanas provinču un Guansji Džuanu autonomā reģiona iedzīvotājiem. Ārlietu ministrija arī informē, ka 16. jūnijā stājas spēkā Latvijas Republikas un Šveices Konfederācijas līgums par vīzu pārstāvību, kura ietvaros Šveices diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijas vārdā izsniegs īstermiņa vīzas Akrā (Ganas Republikā), Dakarā (Senegālas Republikā) un Rāmallā (Palestīniešu pašpārvaldē). Saskaņā ar noslēgto līgumu Šveices vēstniecība Senegālā izsniegs vīzas arī Kaboverdes Republikas, Gambijas Republikas un Gvinejas Bisavas Republikas iedzīvotājiem. Savukārt Latvija Šveices vārdā izsniegs īstermiņa vīzas Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabala iedzīvotājiem. Pašlaik Latvija noslēgusi vīzu pārstāvības līgumus ar 14 Šengenas līguma dalībvalstīm: Austriju, Beļģiju, Franciju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Šveici, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju, kuras izsniedz Šengenas vīzas ceļošanai...