JAUNUMI

Šī gada 20.jūnijā Augstākā tiesa pieņēma spriedumu atstāt spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru nošķirta atļauta uzņēmumu sadarbība no aizliegtas vienošanās un tirgus sadales pilnsabiedrības aizsegā. Pēc tiesas sprieduma galīgā spēkā stājies KP 2011.gada 4.novembra lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt piecus būvuzraudzības un projektēšanas pakalpojumu sniedzējus. Lēmumā KP konstatēja, ka uzņēmumi kopīgas komercdarbības veikšanai un dalībai iepirkumos bija nodibinājuši pilnsabiedrību "Latroad", tomēr jau tās dibināšanas līgumā bija paredzējuši ilgstošu tirgus sadali un informācijas apmaiņu, kas arī tika īstenota, nevis atļautu vienošanos par kopīgu darbību konkrēta projekta realizācijā. Spriedumā tiesa ir uzsvērusi, ka kopīga piedāvājuma iesniegšana ir iespēja maziem uzņēmumiem piedalīties lielos iepirkumos, taču šādas apvienības nebūtu pieļaujamas, ja katrs tās biedrs ir spējīgs līgumsaistības pildīt patstāvīgi. 2011.gada lēmumā KP konstatēja, ka kopumā "Latroad" biedri iepirkumos būtu varējuši startēt atsevišķi. Lai arī piedāvājumu iepirkumos iesniedza pilnsabiedrība, tomēr reāli darbus veica tikai viens vai divi izvēlēti tās biedri un pārējo dalība bija formāla....

Ceturtdien, 26.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts informatīvais ziņojums "Priekšlikumi ārējo normatīvo aktu grozījumu skaita apjoma samazināšanai", kurā iekļauti veicamie pasākumi administratīvā sloga samazināšanai elektronisko sakaru tīkla komersantiem platjoslas elektronisko sakaru tīklu attīstībai. Viens no informatīvajā ziņojumā apskatāmajiem jautājumiem ir saistīts ar servitūta par labu publiskajiem elektronisko sakaru tīklu operatoriem nodibināšanas nosacījumiem. Elektronisko sakaru komersanta servitūta tiesības šobrīd regulē Elektronisko sakaru likums, kas nosaka, ka publiskā elektronisko sakaru tīkla operatoram ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanai un elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Praksē servitūta tiesību nodibināšanu un lietošanu bieži apgrūtina vienošanās ar īpašnieku. Ņemot vērā, ka šobrīd nav regulēta elektronisko sakaru būvju būvniecībai nepieciešamās zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanas atlīdzības kārtība, normatīvā tiesību aktā nepieciešams noteikt elektronisko sakaru būvju būvniecībai nepieciešamās zemes īpašuma lietošanas tiesību ierobežošanas atlīdzības...

Ministru kabinets ceturtdien, 26.jūnijā, iepazinās ar AS „Citadele banka” (banka Citadele) investoru piesaistes procesā sasniegto. Ministru kabineta sēdē VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) pārstāvji un finanšu konsultants – starptautiskā investīciju banka Société Générale – informēja par potenciālo investoru iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas procesu. Société Générale ir uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, kuri bija izrādījuši interesi par banku Citadele. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu, vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Lai nodrošinātu konkurenci starp dažādiem investoru piedāvājumiem, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar vairākiem pretendentiem, kuriem būs iespēja veikt apstiprinošo padziļināto bankas izpēti (confirmatory due diligence). Pēc tam investoru precizētie piedāvājumi tiks iesniegti Ministru kabinetam gala lēmuma pieņemšanai. Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām – cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums, lai nodrošinātu valstij un bankas turpmākai attīstībai labākos nosacījumus. “Šobrīd investora piesaiste Citadelei notiek saskaņā ar konsultantu...

Trešdien, 25.jūnijā, notika Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta speciālistu tikšanās, lai pārrunātu zemes kadastrālās vērtēšanas jautājumus un kadastrālo vērtību aprēķināšanu lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un meža zemei. Sanāksmes laikā tika panākta vienošanās, ka 2015.gadā kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un meža zemei paliks 2014.gada līmenī. Savukārt, sākot ar 2016.gadu, kadastrālā vērtība lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei varētu tikt aprēķināta, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu. "Ja Ministru kabinets akceptēs panākto vienošanos, ka 2015.gadā kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamajai un meža zemei saglabājas 2014.gada līmenī, tas pozitīvi ietekmēs Latvijas lauku saimniecību un meža nozares attīstību," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sarunas par Eiropas Savienības - ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ir izraisījušas diskusijas par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošu produktu pieejamību un to drošumu Latvijā. Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija uzsver, ka Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kas visaktīvāk iestājas par augstu pārtikas un vides drošuma standartu saglabāšanu arī turpmāk. ES sabiedrības veselība un vides aizsardzība ir noteikti par augsti prioritāriem jautājumiem, un prasības ar ĢMO saistītajos jautājumos (aprite, riska novērtēšana, marķēšana, kontrole, sabiedrības informēšana) ir vienas no stingrākajām pasaulē. ES standarti pārtikas drošumam paredz zinātniski pamatotu riska novērtējumu nepieciešamību un atbilstošu marķēšanu attiecībā uz ĢMO pārtiku un dzīvnieku barību. 2013.gadā Eiropas Komisijai dotajā mandātā sarunām par TTIP, ES dalībvalstis nepārprotami norādīja, ka šāda veida kārtība ir saglabājama arī pēc TTIP noslēgšanas. Līdz ar to pārtikas drošuma prasības no ES puses nav paredzēts mīkstināt, diskutējot par kompromisiem TTIP sarunās. Gan ES, gan ASV, sarunām sākoties, ir vienojušās arī turpmāk...

Sociālo un darba lietu komisijai 11.Saeimas sasaukuma laikā jānoslēdz darbs pie vairākiem būtiskiem likumprojektiem, kas skar lielu iedzīvotāju daļu. To, noslēdzot 2014.gada pavasara sesiju, uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. „Pavasara sesijā esam otrajā lasījumā pieņēmuši vairākus svarīgus likumprojektus, pie kuriem darbs būtu jānoslēdz vēl šim parlamenta sasaukumam. Tie ir Darba likuma grozījumi, kas skars vai ikvienu darba devēju un darba ņēmēju, tie ir smēķēšanas ierobežojumi, kas būs nozīmīgs solis sabiedrības veselības uzlabošanā, kā arī vienots regulējums piespiedu līdzekļu piemērošanai psihiatrijas pacientiem. Šie ir neatliekamie uzdevumi, kuri nevar gaidīt izlemšanu nākamajā Saeimas sasaukumā,” uzskata komisijas priekšsēdētāja. Tikpat svarīgi noslēgt darbu pie likuma, kas paredz jaunu psihoaktīvo vielu aizliegumu, tādējādi pieliekot punktu iespējai legālajā tirgū izplatīt tā dēvēto „spaisu”, uzsver A.Barča. Vielas, kuras nav iekļautas narkotisko vielu sarakstā, bet var radīt veselībai līdzvērtīgus draudus, tiks definētas kā jaunas psihoaktīvās vielas, un to aprite mūsu valstī būs aizliegta. Šāds komisijas izstrādāts risinājums cīņai pret psihoaktīvjiem...

Biznesa inkubatori, kuru galvenais uzdevums ir radīt jaunus uzņēmumus, kas pēc inkubatoru atstāšanas spētu sekmīgi turpināt savu darbību, būt finansiāli un ekonomiski patstāvīgi, šo gadu laikā ir devuši Latvijas ekonomikai pietiekami lielu pienesumu. Tieši inkubatoru paspārnē izauguši tādi nu jau sabiedrībā zināmi zīmoli, kā KUKUU, Mailigen, Biograph Organic Sweets, Kivvi Cosmetics, Gods un... u.c. Lursoft dati parāda, ka inkubatoru paspārni pametuši jau teju 500 jaunie uzņēmumi, kuri uzskata sevi par gana spēcīgiem, lai spētu izdzīvot sīvajā konkurencē bez tik ierastā inkubatora atbalsta un padoma. Tiesa gan, inkubatoru atstājušo uzņēmumu vidū ir atrodami gan veiksmes stāsti, gan arī gadījumi, kad jaunie uzņēmēji tik tikko spēj savilkt kopā galus, apgroza vien dažus eiro vai arī jau ir savu uzņēmumu likvidējuši. Lursoft savā pētījumā apkopojis datus par uzņēmumu, kuri pametuši inkubatorus, izaugsmi, pārstāvētajām nozarēm, reģistrētajiem nodrošinājumiem, komercķīlām u.c. datus, kas ļauj spriest par to, cik veiksmīgs ir biznesa inkubatoru sniegtais atbalsts jauno uzņēmumu turpmākajā attīstībā....

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atgādina, ka tām fiziskajām personām, kuras līdz 2013.gada 31.decembrim ir saņēmušas aizdevumu un aizdevuma neatmaksātā daļa no viena aizdevēja minētajā datumā pārsniedz 15 000 eiro vai tā ekvivalentu citā valūtā, līdz 2014.gada 30.jūnijam par to ir jāsniedz informācija VID. Neatmaksātā aizdevuma daļa tā saņēmējam ir jādeklarē tikai gadījumā, ja tas saņemts no personas vai iestādes Latvijā vai ārvalstīs, kurai nav speciālas atļaujas (licences) patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Informācija par neatmaksāto aizņēmuma daļu virs 15 000 eiro tā saņēmējiem nav jāsniedz šādos gadījumos: ja aizdevēju un aizdevuma ņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē - vecāki, bērni, mazbērni, vecvecāki, brāļi, māsas, mazmazbērni, vecvecāki, brāļu un māsu bērni u.tml.,sūtot uz e-pasta adresi [email protected] ar drošu elektronisko parakstu. VID atgādina, ka no 2014.gada 1.jūnija, lai pieslēgtos VID EDS, vairs nav jāslēdz līgums ar VID, bet ikviens var kļūt par EDS lietotāju, izmantojot portāla www.latvija.lv piedāvātos autentifikācijas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par iespējamo darbinieku sodīšanu, ja tie saņem algas aploksnēs, ir nepārdomāta un sasteigta. Šobrīd izskatās, ka publiskajā telpā tiek piedāvātas idejas, neapsverot to īstenošanas sekas, uzsver LBAS. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, tādēļ arodbiedrības pozitīvi vērtē lēmumu izveidot Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, kurā arī sociālie partneri varēs sniegt savus ierosinājumus situācijas uzlabošanai. "Cīņu ar aplokšņu algām mēs neesam uzsākuši no pareizā gala, jo visu laiku runājam par sodīšanu un "izķeršanu", bet nerunājam par to, kādēļ šīs aplokšņu algas rodas un kāpēc darba devējiem ir izdevīgi maksāt algas "aploksnēs". Bieži vien arī darbiniekiem ir izdevīgi šādas algas saņemt. Tāpēc pirmām kārtām vajadzētu valsts līmenī diskutēt par cēloņiem: ir jāpārskata visi likumi, kas nosaka nodokļu apjomu un citas lietas, kas saistītas ar algu izmaksu. Ja liela daļa darba devēju pasaka, ka viņi nevar nodokļus samaksāt, tad ir jāatrod izeja no šādas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka šodien, 2014.gada 26.jūnijā, uz laiku no 13.00 - 15.00 sakarā ar VID administratīvo ēku kompleksa svinīgo atklāšanu klientiem nebūs pieejami ikdienā sniegtie VID pakalpojumi Talejas ielā 1, Rīgā. VID klientu apkalpošanas centra ikdienā sniegtos pakalpojumus iedzīvotāji kā ierasts varēs saņemt visos Rīgā un ārpus Rīgas esošajos VID klientu apkalpošanas centros, kā arī VID ēkā Talejas ielā 1, Rīgā līdz pulksten 12.30 un pēc pulksten 15.00. VID pateicas iedzīvotājiem par izpratni un atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka laika posmā no 2014.gada 10.jūnija līdz 18.jūnijam uz VID jauno ēku Talejas ielā 1, Rīgā ir pārcēlušās arī Finanšu pārvalde un Juridiskā pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde. Abas minētās struktūrvienības līdz šim atradās Aspazijas bulvārī 24 un Citadeles ielā 1, Rīgā, bet jau šobrīd strādā Talejas ielā 1, Rīgā. Savukārt VID klientu apkalpošanas centri Rīgā, izņemot Lielo nodokļu maksātāju klientu apkalpošanas centru, joprojām apkalpo klientus līdzšinējās adresēs un to pakāpeniska pārcelšanās uz Talejas ielu 1 sāksies jūlija vidū ar VID Rīgas Vidzemes priekšpilsētas klientu apkalpošanas centru, kas atrodas Brīvības gatvē 214. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo pārcelšanās plānu pārējās Rīgā izvietotās VID struktūrvienības uz jauno vienoto adresi Talejas ielā 1, Rīgā tiks pārceltas šādos datumos: VID klientu apkalpošanas centri: 1) Rīgas Vidzemes priekšpilsētas klientu apkalpošanas centrs (Brīvības gatve 214) – 14.07. līdz 15.07. 2) Rīgas Ziemeļu klientu apkalpošanas centrs (Katrīnas iela 5) – 15.07. līdz...

Eiropas Komisija informē, ka no 1.jūlija Eiropas Savienībā samazināsies datu viesabonēšanas maksimālais tarifs. Tā rezultātā ievērojami lētāki viesabonēšanā kļūs mobilie pakalpojumi - zvani, īsziņas un mobilais internets. No 2014.gada 1.jūlija ES par vairāk nekā pusi samazinās datu lejupielādes maksimālos tarifus: no 45 eirocentiem par megabaitu (MB) līdz 20 eirocentiem par megabaitu. Ceļojot ES, būs lētāk lietot kartes, skatīties video, pārbaudīt e-pastu un atjaunot savu profilu sociālajos tīklos. Lētāki būs arī zvani un īsziņas. Maksimālais zvana tarifs tagad ES būs 19 eirocenti par minūti, zvana saņemšana - 5 eirocenti par minūti, īsziņas nosūtīšana - 6 eirocenti, datu lejupielāde un tīmekļa pārlūkošana - 20 eirocenti par megabaitu (visas cenas bez PVN). Turklāt no 2014. gada 1. jūlija Eiropas mobilo sakaru operatori var piedāvāt īpašu viesabonēšanas līgumu pirms došanās ceļā vai, ja iespējams, valstī, kurp dodaties, atļaus izvēlēties vietējo operatoru datu viesabonēšanai, proti, tiem klientiem, kas grib internetā lasīt ziņas, augšupielādēt fotogrāfijas un skatīties video....

Juridiskā komisija pavasara sesijā nosūtījusi Saeimai vairakus nozīmīgus komisijas sagatavotus un parlamenta pieņemtus likumus, taču ir vairāki jautājumi, kas prasīs komisijas deputātu uzmanību arī laikā starp Saeimas sesijām, uzsver komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisija plānojusi sanākt uz sēdēm sesiju starplaikā, lai izskatītu aktuālos likumprojektus, par kuru virzību Saeima varētu lemt ārkārtas sēdēs vasarā, informē komisijas vadītāja: „Viens no aktuālajiem likumprojektiem būs Krimināllikuma grozījumi, ar kuriem esam plānojuši ieviest efektīvu tiesisko mehānismu patvaļīgas būvniecības izskaušanai. Komisijas darba kārtībā ir arī virkne citu jautājumu, tostarp jāpārskata bāriņtiesu darba tiesiskais regulējums, kā arī saistībā ar pāreju uz „tīrajām” tiesu instancēm jāveic attiecīgi likuma grozījumi. Tāpat vēl šajā sasaukumā jāpieņem jaunais šķīrējtiesu regulējums, ko Saeima pavasara sesijas pēdējā sēdē apstiprināja otrajā lasījumā.” Pavasara sesijas pēdējā sēdē noslēgts būtisks darbs, Saeimai grozot Satversmi un papildinot to ar ievadu jeb preambulu, kurā norādīti Latvijas valsts mērķi un valstiskuma vēsturiskās attīstības nozīmīgākie punkti, ka arī galvenās vērtības, uz kurām...

19. jūnijā ir iznācis sestais Konkurences padomes apkārtraksts „Konkurence tuvplānā”. Numura tēma šoreiz ir "Aizliegta informācijas apmaiņa, par starpnieku izmantojot sadarbības partneri". Saturā iekļauti arī šādi temati: Konstatēts konkurences kropļojums Liepājas autoostā Uzņēmēju aptaujas rezultāti Atļaut degvielas tirgotāju vienošanās 2013.gads konkurences uzraudzībā - iestādes darbības pārskats Konkurences padomes secinājumi par franšīzēm degvielas tirgū Aktualitāte – Top Konkurences padomes lietu prioritizācijas stratēģija „Konkurence tuvplānā” veidots, lai palīdzētu uzņēmumiem labāk izprast un izmantot savas konkurences tiesības, kā arī dotu iespēju vienkopus iepazīties ar būtiskākajiem konkurences uzraudzības jomas jaunumiem Latvijā un Eiropā. Apkārtraksts iznāk reizi ceturksnī. Saņemt to savā e-pastā var jebkurš interesents, reģistrējoties Konkurences padomes mājas lapā.

Trešdien, 25. jūnijā, stājušies spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā (KPL), kas paredz, ka kriminālprocesiem, kuros apsūdzētas valsts amatpersonas, kas ieņem atbildīgu stāvokli, saprātīga termiņa nodrošināšanā* ir priekšrocība salīdzinājumā ar citiem kriminālprocesiem. Šo grozījumu mērķis ir panākt ātrāku lietas izskatīšanu gadījumos, ja pie atbildības sauktas atbildīgu stāvokli ieņemošās valsts amatpersonas - Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, informē Saeimas deputāts Andrejs Judins. Grozījumi KPL neatzīst valsts amatpersonas par mazaizsargātām un nepiešķir tām privilēģijas, kā arī neļauj vilcināt citus kriminālprocesus, aizbildinoties ar darbu amatpersonu kriminālprocesos. Prioritātes noteikšana nenozīmē nepieciešamību izņemt no tiesu kalendārā iepriekš ieplānotas "neprioritārās" lietas, lai ātrāk izskatītu kādu ‘prioritāru’ lietu. Tomēr pastāvot iespējai izvēlēties, ar kādu kriminālprocesu strādāt, procesa virzītājam jāizvēlas process, kuram ir piešķirta prioritāte. Likumā noteiktais prasa, lai tiesneši un prokurori, plānojot un organizējot savu darbu, rūpētos par...