JAUNUMI

24. jūnijā Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomē notika pirmās politiskās diskusijas par ES stratēģisko dienaskārtību, kas iezīmēs attīstības virzienus turpmākajiem pieciem gadiem. Diskusijā iezīmējās vairāki virzieni - savienība nodarbinātībai, izaugsmei un konkurētspējai; savienība pilsoņiem; enerģētikas savienība; brīvības, drošības un tiesiskuma savienība; un ES kā globāls spēlētājs. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs īpašu uzmanību pievērsa ES valstu ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai izlīdzināšanai. Ministrs arī akcentēja ES iekšējo un globālo konkurētspēju. Tāpat būtiska uzmanība jāpievērš enerģētiskās drošības jautājumiem visā ES līmenī. Ministru diskusijā par Eiropadomes sagatavošanu, kas notiks 26. un 27. jūnijā, Latvijas īpašo interešu lokā - enerģētikas neatkarība un drošības stiprināšana. Eiropadomes dienaskārtībā būs ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas tālākā attīstība. Eiropadome pievērsīsies arī jautājumiem saistībā ar izaugsmi, konkurētspēju un nodarbinātību, klimata, kā arī enerģētikas politikai. Eiropadomes laikā tiks parakstīti Asociācijas un Brīvās tirdzniecības līgumi ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta (Tiesa) 2014.gada 24.jūnijā pasludināja spriedumu lietā Petrova pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 8.panta (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību) pārkāpums. Iesniedzēja sūdzējās, ka viņas dēlam tika veikta orgānu izņemšana bez viņas vai viņas dēla iepriekšējas piekrišanas un ka netika veiktas it nekādas darbības, lai noskaidrotu viņas viedokli. Tiesvedības procesā sūdzības iesniedzēja lūdza Tiesu piešķirt viņai kompensāciju par morālo kaitējumu 50 000 eiro apmērā. Tiesa šo prasību apmierināja daļēji, piešķirot morālā kaitējumu kompensāciju 5000 eiro apmērā. Tāpat Tiesa iesniedzējai piešķīra kompensāciju 500 eiro apmērā par tiesāšanās izdevumiem. Pirmkārt, lemjot par to, vai iesniegtā sūdzība izskatāma pēc būtības, Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka sūdzības iesniedzēja nebija izmantojusi visus viņai Latvijā pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus, proti, viņa nebija vērsusies Satversmes tiesā. Tiesas ieskatā sūdzības iemesls bija tas, ka netika ņemtas vērā iesniedzējas kā tuvākās radinieces vēlmes attiecībā uz viņas...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka tehnisku problēmu dēļ 2014.gada 19.jūnijā un 20.jūnijā tika konstatēti traucējumi VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS). Nodokļu maksātāju apkalpošana tika nodrošināta VID Klientu apkalpošanas centros, savukārt visas muitas deklarācijas tiek formētas "Atkāpšanās režīmā". VID vērš uzmanību, ka EDS darbības traucējumu dēļ nodokļu maksātājiem deklarāciju, kuras bija jāiesniedz 2014.gada 19. un 20.jūnijā, iesniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz 2014.gada 25.jūnijam. Sankcijas par deklarāciju, kuras bija jāiesniedz 2014.gada 19. un 20.jūnijā, neiesniegšanu nodokļu likumos noteiktajā termiņās, netiks piemērotas. Sistēmu nepieejamības dēļ nodokļu maksātājiem nebija iespējams elektroniski iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī apskatīties datus Nodokļu maksātāju datu sistēmā (NMDS) un izmantot EDS funkcionalitāti "Sarakste ar VID". EDS nepieejamības dēļ nebija iespējams pieslēgties arī Elektroniskajai muitas datu apstrādes sistēmai (EMDAS), tādējādi visas muitas deklarācijas tiek formētas "Atkāpšanās režīmā".

Darba lietu trīspusējās sadarbības padomes (DLTSA) sēdē 19.jūnijā arodbiedrības, darba devēji un valsts puse vienojās diskusijas turpināt – arī par vieniem no karstākajiem strīdus objektiem, 68. un 110. Darba likuma pantiem, ziņo Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Par iecerētajiem grozījumiem Darba likumā Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) līdz jūlija beigām iesniegs savas Padomes lēmumu. LBAS bija priekšlikumi Darba likuma 96.pantam, kurā atrunāta profesionālā apmācība un kvalifikācijas paaugstināšana. DLTSA vienojās, ka tie visām iesaistītajām pusēm tiks nosūtīti apspriešanai 3 nedēļu laikā. DLTSA sēdes laikā LDDK nāca klajā ar paziņojumu, ka priekšlikumu Darba likuma 136.pantam – par virsstundu kompensēšanu ar apmaksātu atpūtas laiku – vairs neuztur spēkā. Par Darba likuma 75.punktu – vidējās izpeļņas aprēķināšanu - abām darba devēju organizācijām (gan LDDK, gan LTRK) bija vairāki jautājumi Labklājības ministrijai (LM), tādēļ tās lūgušas organizēt par šo jautājumu īpašu sanāksmi jūlijā. Savukārt LM prasīja iesniegt organizāciju viedokli līdz 3.jūlijam, pēc kā arī tiks lemts par sanāksmes...

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) informē, ka no 2014.gada 10.jūnija līdz 28. augustam visā valstī tiks veiktas tematiskās pārbaudes lauksaimniecības nozares uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu. Lauksaimniecība kā viena no senākajām un stabilākajām ekonomikas nozarēm ir viena no valsts ekonomikas ilgtermiņa balstiem. Tāpēc svarīgi, lai nozarē strādājošajiem būtu veselībai un dzīvībai nekaitīgi darba apstākļi. Būtiski, lai lauksaimniecības nozarē strādātu apmācīti un zinoši nodarbinātie, kas spētu vairot darba ražīgumu, dodot ieguldījumu uzņēmuma un arī visas valsts attīstībā. Pēc Darba inspekcijas informācijas pērn 3 reizes ir pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits un par 66% pieaudzis smago nelaimes gadījumu skaits. 2012.gadā lauksaimniecības nozarē reģistrēti 38 nelaimes gadījumi, t.sk. 1 darbinieks gāja bojā, bet 6 guva smagas traumas. 2013.gadā lauksaimniecības nozarē reģistrēti 39 nelaimes gadījumi, t.sk. 3 darbinieki gāja bojā, bet 10 guva smagas traumas. Kā biežākais nelaimes gadījumu cēlonis jāmin nepietiekoša uzmanība, neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība, darba drošības noteikumu...

Piektdien, 20.jūnijā, Eiropas Komisijā (EK) tika oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Tādējādi Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuras partnerības līgums ir apstiprināts EK. Partnerības līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā. Pie Partnerības līguma izstrādes no šā gada janvāra intensīvi strādāja FM un Zemkopības ministrija kā attiecīgo ES fondu vadošas iestādes sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām un Pārresoru koordinācijas centru, vienlaikus konsultējoties ar Eiropas Komisiju. Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ir hierarhiski augstākais plānošanas dokuments, kas tiek skaņots ar EK un kas sevī ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā. Līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu ES 2020 stratēģijā noteikto. Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju. Būtiska Partnerības līguma sadaļa ir integrēta...

Saeima 2014.gada pavasara sesijā kopš 22.aprīļa sanāca uz astoņām kārtējām un vienu svinīgo sēdi. Šajā sesijā pieņemts 71 likums - 14 jauni likumi, grozījumi 56 likumos un viens likums otrreizējā caurlūkošanā. Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 55 likumprojekti, no kuriem 41 iesniedzis Ministru kabinets un pa septiņiem likumprojektiem - Saeimas komisijas un deputāti. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem - skatot tos otrajā un trešajā lasījumā - Saeimā vērtēti kopumā 1399 priekšlikumi. Kopš aprīļa Saeimas sēdēs visvairāk debatējis deputāts Ivars Zariņš (SC) - 25 reizes. 21 reizi debatēs runājusi Ilma Čepāne (Vienotība), pa 16 reizēm katrs - Andrejs Elksniņš (SC) un Andrejs Judins (Vienotība), bet deputāti Ingmārs Līdaka (ZZS) un Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) no tribīnes runājuši katrs 13 reizes. Kopumā deputāti no Saeimas tribīnes debatējuši 280 reizes. Saeima šī gada pavasara sesiju slēdza 20.jūnijā, bet 2014.gada rudens sesiju sāks 2.septembrī. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju. Tuvākā Saeimas sēde varētu...

Ar mērķi apzināt, ar kādiem šķēršļiem un ierobežojumiem preču un pakalpojumu eksportā uz ASV saskaras Latvijas mazie un vidējie komersanti, Ekonomikas ministrija aicina komersantus piedalīties Eiropas Komisijas (EK) organizētajā tiešsaistes aptaujā. Komersantu sniegtā informācija būs daļa no neatkarīga ietekmes novērtējuma, ko EK ņems vērā, gatavojoties nākamajai Eiropas Savienības - ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) sarunu kārtai. Anketu lūdz aizpildīt līdz š.g. 14.jūlijam. Anketa ir angļu valodā. ES - ASV TTIP nākamā, sestā, sarunu kārta plānota no š.g. 14.-18.jūlijam Briselē, Beļģijā. Ja šo vienošanos izdosies noslēgt, tā kļūs par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu. Jaunais līgums sniegs plašākas iespējas ES, tai skaitā arī Latvijas uzņēmumiem eksportēt uz ASV un veicinās ASV uzņēmumu ieguldījumus Eiropā. Plašāka informācija par ES un ASV tirdzniecības līgumu atrodama EM tīmekļa vietnē: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=31014.

2014.gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā samazinājušās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai samazinājās par 1,0%, bet eksportētajai - par 0,1%; tajā skaitā eksportam uz eiro zonas valstīm palielinājās par 0,4%, bet eksportam uz ārpus eiro zonas valstīm samazinājās par 0,3%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā. Maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas pazeminājās par 0,7%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 0,6%. Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem). Savukārt lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,6 procentpunktiem). Šogad informāciju par ražotāju cenām rūpniecībā sniedz vairāk nekā 660 uzņēmumi, kas indeksa aprēķiniem katru mēnesi CSP paziņo ap 3,1 tūkstoti cenu,...

No šī gada 17.jūnija Eiropas Komisija (EK) ieviesusi Eiropas viesmīlības prasmju pasi, lai Eiropas viesmīlības un tūrisma nozarē atvieglotu darba meklētāju un darba devēju savstarpējo saziņu, kā arī darbā pieņemšanas procesu. Šī pase papildina tradicionālo dzīves aprakstu (CV) un palīdz darba devējiem atrast savam uzņēmumam piemērotus kvalificētus darbiniekus. Jaunais EURES portāla rīks darba meklētājiem ļauj reģistrēt visas prasmes un kompetences, kas iegūtas izglītības, apmācības un praktiskā darba pieredzē, bet darba devējiem tas ļauj salīdzināt darba meklētāju iemaņas. Lai veicinātu prasmju pases izmantošanu, Eiropas Komisija, Eiropas viesmīlības nozares darba ņēmēju un darba devēju organizācija, Eiropas Pārtikas, lauksaimniecības un tūrisma nozaru arodbiedrību federācija un Eiropas nodarbinātības dienestu tīkls (EURES) no 23. līdz 27.jūnijam rīko Eiropas viesmīlības prasmju pases nedēļu, kuras laikā viesmīlības un tūrisma nozares darba meklētāji un darba devēji visā Eiropā tiks informēti par šo rīku sadarbības partneru plašsaziņas līdzekļos. Eiropas viesmīlības prasmju pase visās oficiālajās Eiropas Savienības valodās, to skaitā arī latviešu...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē, ka ceturtdien, 2014.gada 26.jūnijā, laikā no 13.00 - 15.00 notiks VID administratīvā ēku kompleksa Talejas ielā 1, Rīgā, svinīgais atklāšanas pasākums. Atklāšanas pasākumu ar savu klātbūtni pagodinās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Svinīgajā pasākumā ir aicinātas piedalīties arī valsts un pilsētas amatpersonas, VID vadošās amatpersonas un darbinieki, VID sadarbības organizācijas un projektā iesaistītie partneri. Pasākuma laikā ir paredzētas amatpersonu un projektā iesaistīto partneru svinīgās atklāšanas uzrunas, ēkas simboliska iesvētīšana un neliela audiovizuāla izstāde, kas ļauj iepazīties ar ēkas tapšanas gaitu no pamatakmens līdz pašreizējam brīdim.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi vērsties Saeimā ar lūgumu precizēt vairākas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas, kas skar ārvalstu TV programmu retranslāciju Latvijā. Viens no nepieciešamajiem likuma precizējumiem skar t. s. TV raidījumu "testa režīmu", kas nepieciešamības gadījumā būtu izmantojams pirms retranslācijas atļaujas saņemšanas. NEPLP rosina iestrādāt likumā normu, kas ļautu TV programmu retranslētājiem lūgt piemērot testa režīmu uz laiku līdz trim mēnešiem pirms retranslācijas atļaujas saņemšanas. Pašlaik vairāku kabeļoperatoru praksei retranslēt TV programmas, piemēram, Krievijas "Planeta RTR", testa režīmā, nav likumīga pamata. NEPLP ir vairākkārt brīdinājusi kabeļoperatorus, ka retranslācijas veikšanai Latvijā nepieciešama attiecīga NEPLP atļauja un pašlaik testa režīms likumā nav noteikts, kaut arī nozarē plaši tiek izmantots arī citos gadījumos. 9.jūnijā NEPLP rīkoja tikšanos ar kabeļoperatoriem, lai pārrunātu "Planeta RTR" retranslāciju. Ņemot vērā no kabeļoperatoriem pausto apņemšanos nepieciešamības gadījumā nodrošināt TV programmas retranslāciju bez ziņu un diskusiju raidījumiem, attiecībā uz kuriem NEPLP 3.aprīlī pieņēma lēmumu par programmas "Rossija...

Sveicam portāla lasītājus, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests klientus vasaras saulgriežu svētkos! Lēni, lēni Jānīts brauca No kalniņa lejiņā; Saules meita vārtus vēra, Zvaigžņu cimdi rociņā. Īsa, īsa Jāņu nakts, Par visām naksniņām, Vienā malā saule gāja, Otrā saule uzlīgoja.

Uzņēmēji pārsvarā ir pasīvi savas nozares konkurences problēmu atklāšanā, secina Konkurences padome (KP) pēc aprīlī un maijā veiktās uzņēmēju aptaujas. Savukārt tie, kas sniedza ieskatu nozarē, KP palīdzēja identificēt virkni konkurences problēmjautājumu, kuru izpētei iestāde jau ir pievērsusies vai drīzumā plāno pievērsties. Konkurences situācijas vērtējumu aptaujas ietvaros uzņēmēji ir snieguši par tādām nozarēm kā farmācija, būvizstrādājumu ražošana, izglītība, transports un pārvadājumi, pasta pakalpojumi, IT, atkritumu apsaimniekošana, publiskie iepirkumi, izdevējdarbība, pašvaldību iesaiste biznesā, tirdzniecība u.c. Vairāk nekā puse jeb 53 % respondentu atzina, ka ir saskārušies ar konkurences ierobežojumiem no piegādātāju puses, kā biežāk sastopamo ierobežojumu minot nepamatotu atteikumu piegādāt preces. Tāpat piegādātāji centušies ietekmēt tālākpārdošanas cenu veidošanu. Atsevišķos gadījumos bija norāde uz saskaņotām darbībām, vairākiem piegādātājiem vienlaikus mainot piegādes cenas, kā arī signāls par iespējamu tālākpārdošanas cenu fiksēšanu. Gandrīz puse jeb 45 % aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka tieši konkurenti ir centušies apgrūtināt to uzņēmējdarbību. Kā galveno ierobežojumu uzņēmēji norādīja konkurentu cenu politikas...

Izstrādātie Maksātnespējas likuma grozījumi un nolikto atslēgu princips "cilvēciskos" mājokļa iegādi, padarot to iedzīvotājiem pieejamāku, kā arī samazinot banku ietekmi uz kredīta ņēmējiem. Ja šie grozījumi tiktu ieviesti jau 2006. gadā, ekonomiskās krīzes sekas, ko jo īpaši smagi izjuta daudzi mājokļu pircēji, nebūtu bijušas tik postošas, uzskata nekustamo īpašumu kompānijas SIA AB Alliance valdes loceklis un Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA pārstāvis Aivars Birulis. "Lai arī saskaņā ar Maksātnespējas likumu, nonākot finansiālās grūtībās un nespējot pildīt parādsaistības, kredīta nodrošinājums - mājoklis - visbiežāk tiek realizēts izsolē vai, vienojoties ar banku, pāriet tās īpašumā, parādniekam tomēr ir jāsedz pilna hipotekārā kredīta summa. Turklāt arī maksājuma kavējuma procenti, soda naudas un valsts nodeva, kā arī tiesu izpildītāju un administratoru atlīdzības. Ņemot vērā jau iepriekš veiktos finanšu ieguldījumus, mājokļa iegādes dokumentu noformēšanā, pirmās iemaksas veikšanai, kā arī mājokļa labiekārtošanai un remontdarbiem, pircēja finansiālais slogs ir nesamērīgs," norāda LANĪDA pārstāvis Aivars Birulis. Viņš arī norāda,...