VISI RAKSTI

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19.martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā, pauda atbalstu samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanai nozares pakalpojumiem. Sēdē, uzklausot nozares pārstāvjus, deputāti lēma aicināt Finanšu ministriju izvērtēt, kā samazinātā likme ietekmētu ēnu ekonomiku nozarē. “Finanšu ministrija iepriekš bija vērtējusi, kāda būtu fiskālā ietekme – par cik samazinātos budžeta ieņēmumi, bet ir būtiski, kā PVN samazināšana ietekmētu pelēko zonu ēdināšanas jomā,” pauž Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas Restorānu biedrības vadītāji deputātiem pauda, ka Lietuvā samazinātais PVN ēdinātājiem ļāva ierobežot ēnu ekonomiku un nozares apgrozījums pieauga divas reizes. Tāpat palielinājies darbavietu skaits un uzlabojies uzņēmumu pašu kapitāls. Savukārt Latvijā ēdināšanas nozare jau septiņus gadus gan atbildīgajās ministrijās, gan dažādās darba grupās netiekot saklausīta. “Pandēmija, karš Ukrainā, inflācija un valsts vājais tūrisma mārketings rada kritisku situāciju ēdināšanas nozarē. Pēdējā...

Finanšu pratības nedēļas ietvaros Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedzis skaidrojumu saistībā ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. PTAC vērš uzmanību, ka aizņēmuma procentus katru mēnesi aprēķina no kredīta summas atlikuma attiecīgajā atmaksas mēnesī (neatmaksātās pamatsummas) un tikai tik ilgi, kamēr kredīta pamatsumma netiek atmaksāta pilnībā. Tāpēc, ja vien ir lieki naudas līdzekļi, kredītu var un pat vajag atmaksāt vairāk un ātrāk - šādā veidā iespējams mazāk pārmaksāt. Var veikt gan daļēju pirmstermiņa atmaksu, gan pilnībā atmaksāt aizdevumu. Jāņem vērā, ka pienākums samaksāt procentus un citus maksājumus ir tikai par to laikposmu, līdz kuram nokārto saistības. Precīza kārtība, kādā jāveic kredīta atmaksa pirms termiņa, noteikta kreditēšanas līgumā. Lielākoties ir divi veidi: Ja kredītam ir noteikts maksājumu grafiks (piemēram, patēriņa kredīts, kredīts nekustamā īpašuma iegādei), aizņēmējam rakstveidā ir jāpaziņo kredītu devējam par savu vēlmi veikt pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu. Kreditēšanas līgumā vienmēr ir iekļauts apraksts, kādā veidā piesaka iespēju atmaksāt pirms termiņa un cik...

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka: no kādas vērtības atzīstami pamatlīdzekļi, izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes, specifiskus nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji. Ar pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaiti svarīgākie jautājumi ir noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11.5 pantā, MK 2022. gada 31. maija noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» un MK 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība». Pieņemu, ka daļa pašnodarbināto un arī grāmatvežu nemaz nav pamanījuši, ka arī MK noteikumi Nr. 899 nosaka vairākas būtiskas lietas saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti, tai...

Lai kādā profesijā un nozarē mēs strādātu, veicot savus darba pienākumus, mūsu rīcībā tiešā vai netiešā veidā nonāk citu personu - kolēģu, iedzīvotāju, klientu - dati. Lai arī šai informācijai varam piekļūt un to varam iegūt dažādos veidos, pirms tam būtu jāapdomā – vai tas, ko ar datiem plānojat darīt, būs likumīgi? Jaunākajā skaidrojumā Datu Valsts inspekcija iztirzā datu apstrādi, izmantojot informācijas sistēmas un datubāzes, kurās ir personu dati un kurām piekļuve tiek piešķirta darba tiesisko attiecību vai civildienesta ietvaros. Visbiežāk informācijas sistēmas un datubāzes (turpmāk - Sistēmas), kas satur personas datus un kurām ir piekļuve nodarbinātajiem, ir valsts nozīmes informācijas sistēmas, piemēram, Fizisko personu reģistrs, klientu datubāzes - komercdarbības ietvaros, tomēr jāpatur prātā arī organizācijas lietvedības sistēmas, kurās parasti tiek glabāti klientu iesniegumi u.c. saņemtie dokumenti. Parasti organizācija (vai arī citos gadījumos- normatīvie akti) nosaka, kuri darbinieki varēs piekļūt visai vai kādai konkrētai informācijai, kā arī nosaka...

Eiropas Komisija ir pārskatījusi Grāmatvedības direktīvā (Direktīva 2013/34/ES) noteiktos monetāros lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi. Saskaņā ar Eurostat datiem kopējā inflācija aptuveni desmit gadu periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. martam sasniedza 24,3% eirozonā un 27,2% visā Eiropas Savienībā. Reaģējot uz inflācijas datiem, 2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Deleģētā direktīva (ES) 2023/2775 (turpmāk — Direktīva), ar ko groza Grāmatvedības direktīvu attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām, paredzot Grāmatvedības direktīvā noteiktos lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai attiecībā uz inflāciju koriģēt un noapaļot par 25%. Direktīva stājās spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Direktīva ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 24. decembrim, un tās noteikumi jāpiemēro pārskata gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. Latvijā Direktīvas prasības tiek pārņemtas ar grozījumiem Gada pārskatu...

Sākot ar 2024. gada 1. martu, piemērojams jauns zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, kurā ir nelielas izmaiņas no iepriekšējā. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (C/2023/437), apstiprinātajā I pielikumā. Ar 2024. gada 1. martu aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) Antigva un Barbuda; 3) ASV Guamas teritorija; 4) ASV Samoa teritorija; 5) ASV Virdžīnu salu teritorija; 6) Fidži Republika; 7) Krievijas Federācija; 8) Palau Republika; 9) Panamas Republika; 10) Samoa Neatkarīgā Valsts; 11) Trinidādas un Tobāgo Republika; 12) Vanuatu. No aktuālā saraksta svītrotas: Bahamu Sadraudzība, Beliza, Seišelu Salu Republika un Tērksas un Kaikosas salu teritorija. Lasiet arī: Cik daudz drīkst apēst, nemaksājot papildu nodokļus? Nodokļu sekas izsniegtajiem aizdevumiem

Ko darīt, ja pašnodarbinātā persona nomā telpas no fiziskās personas, kurai ir paziņota saimnieciskā darbība? Attiecīgi, izmaksājot nomas maksu, būtu jāietur 10% un jāziņo, tomēr telpu īpašnieks uzstāj, ka vēlas saņemt visu nomas maksu un nodokļus maksāšot pats. Vai ir iespējami kādi nodokļu uzrēķini par neieturēto nodokli? Atbilde Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta desmitā daļa nosaka, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Tātad likums uzliek par pienākumu ienākuma izmaksātājam ieturēt...

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) aprīlī būs pieejama grantu programma pārejai uz aprites biznesa modeļiem. Up2Circ akselerators 1. aprīlī izsludinās pieteikšanos uz grantu programmu, kurā atbalstu varēs saņemt līdz 47 MVU projekti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Programmas mērķis ir izveidot un ieviest aprites biznesa modeļus uzņēmumos, kā arī īstenot konkrētas darbības aprites produktu, procesu un pakalpojumu jomā. Kopējais programmas budžets pirmajam uzsaukumam ir 1 230 000 eiro. Projektu veidi un finansējums MVU var pieteikties divām dažādām finansēšanas shēmām atkarībā no projektu lieluma un ilguma. Projektā ir atbalstāmas izmaksas ar ārpakalpojuma sniedzēju, ceļošanas un uzturēšanās, iekārtu iegādes, kā arī citu preču, darbu un pakalpojumu iegādes izmaksas. Maza mēroga projekti: priekšizpēte Finansējums: maza mēroga projekti līdz 15 000 eiro apmērā. Paredzamais finansēto maza mēroga projektu skaits: 32. Paredzamais rezultāts: priekšizpēte, tostarp biznesa plāns. Projekta ilgums: 6 mēneši. Liela mēroga projekti: pilotēšana un demonstrēšana Finansējums: liela mēroga projekti līdz 50 000 eiro apmērā. Paredzamais...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā jau vairākus gadus iekļauta norma, kas ļauj nepiemērot ienākuma nodokli tai darba samaksas daļai, kuru veido darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumi (kādreiz — tikai ēdināšanas izdevumi). Kopsummā šie izdevumi gada laikā nedrīkst pārsniegt 480 eiro, tātad pārsnieguma summai (darbinieka gūtais labums) tiks piemēroti abi darbaspēka nodokļi. Minētai kārtībai jābūt iekļautai darba koplīgumā, kā arī jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, šo atbrīvojumu nedrīkst piemērot uzņēmums, kas nav «nostrādājis» vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā šī norma piemērota attiecībā uz darbiniekiem. Vienlaikus darba devēja apmaksātie visu darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumi nepārsniedz 5% no kopējā bruto algu fonda. Otrkārt, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz sešiem darbiniekiem. Treškārt, darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro un, protams, darba devējs nav pārkāpis darbinieku nodarbinātības noteikumu prasības, viņam nav pasludināts maksātnespējas process un nav apturēta saimnieciskā darbība (sk....

Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos?  Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu Eiropas Savienībā. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks - pa 2%. Augsts brīvo darbavietu īpatsvars tiek uzskatīts par vienu no indikatoriem, kas liecina par atbilstošas kvalifikācijas darbinieku trūkumu darba tirgū. Šo pieņēmumu apstiprina vienlaikus it kā paradoksālais fakts, ka arī bezdarba līmenis Latvijā ir salīdzinoši augsts, pērn decembrī ar 6,6%...

Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū 2023. gadā reģistrēti 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro1, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex2 veidotais pārskats „Baltic M&A Monitor”3, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket4. 1 Publiski zināmie darījumi, kuru vērtība pārsniedz 5 milj. eiro. 2 Ellex apvieno trīs reģiona zvērinātu advokātu birojus katrā no Baltijas valstīm – Ellex Raidla Igaunijā, Ellex Kļaviņš Latvijā un Ellex Valiunas Lietuvā. 3 Ziņojums pieejams: https://ellex.legal/wp-content/uploads/2024/02/ellex_monitor-2024_report.pdf. 4 Mergermarket.com ir platforma ar apjomīgāko uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā specializēto žurnālistu un analītiķu tīklu, kas piedāvā informāciju par uzņēmumu iegādi un apvienošanos. Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. gadā notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. gadā), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642...

Budžeta iestādes gada pārskatu par 2023. gadu sagatavos saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), kas pirmo reizi ir jāpielieto, sagatavojot gada pārskatu par 2023. gadu. Veidlapas apskatāmas Valsts kases vadlīnijās Bijām pieraduši, ka gada pārskatā iekļauto pārskatu un strukturizētā skaidrojuma vizuālais attēlojums jeb veidlapas ir pieejamas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu pielikumos. Kopš 2018. gada likumu vai MK noteikumu pielikumos vairs neapstiprina pārskatu vai atskaišu veidlapas. Šāda pieeja tiek skaidrota ar to, ka elektroniskie dokumenti strauji attīstās un ir vēlme mazināt normatīvismu, tāpēc normatīvo aktu izstrādātāji ir aicināti izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūciju tīmekļa vietnē. Attiecībā uz budžeta iestāžu gada pārskatiem Valsts kases tīmekļa vietnē ir pieejamas vadlīnijas par gada pārskata sagatavošanu, un tajās ir redzamas veidlapas, kas jāizmanto. Savukārt...

Šī nav gluži darba strīda lieta, bet lieta, kurā Latvijas Republikas Senāts sniedz Darba likumā lietoto jēdzienu nozīmi. Šo spriedumu būtiski izlasīt ikvienam, kuram ir auto, kas tiek novietots maksas autostāvvietās. Tātad, arī darbiniekiem, kuri, veicot darba pienākumus, pārvietojas ar auto. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. SKC–77/2023 (C68291820) Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija novietojis auto Rīgā vietā, kur bija izvietotas šādas ceļa zīmes: Nr. 537 (stāvvieta) un papildzīme Nr. 851 (maksas stāvvietas darbības laiks), kas noteic maksas stāvvietu: darbdienās no plkst. 8.00–20.00 un sestdienās no plkst. 9.00–17.00. Prasītājam 2019. gada 6. maijā, plkst. 13.40, SIA Rīgas satiksme maksas autostāvvietā bija izrakstīts paziņojums par nesamaksāto autostāvvietas lietošanu – 17 eiro. Prasītājs uzskatīja, ka atbildētāja nebija tiesīga prasīt un saņemt no prasītāja maksu par autostāvvietas lietošanu dienā, kura valstī ar likumu bija noteikta par brīvdienu (proti, tā kā svētku diena 4. maijs 2019. gadā iekrita sestdienā, tad nākamā darbdiena...

Ikkadējo Advokatūras dienu laikā no 18. līdz 22. martam iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas dažādās tiesību nozarēs visā Latvijā. Advokatūras dienas notiks jau 15. gadu un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri šo dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti jau iepriekš pieteikties konsultācijām. Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību. Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai? Vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" pieejams saraksts ar tiem advokātiem, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu. Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju,...

Pēc Saeimas deputātu aicinājuma atbildīgo ministriju un kompetento iestāžu pārstāvji 12. martā sprieda par aktuālo situāciju sankciju īstenošanā pret Krievijas režīmu un iespējām tās efektivizēt. Deputāti pauda bažas par arvien pastāvošām iespējām apiet sankcijas un uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienības (ES) līmenī nodrošināt iespēju vērsties pret trešo valstu personām, caur kurām ES sankcionētās preces nonāk Krievijā. “Lai sankcijas darbotos un būtu efektīvas, būtiska ir ne vien valsts aktīva rīcība to ieviešanā, bet arī uzņēmēju stingrā apņemšanās atteikties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti un pārorientējušies uz citiem tirgiem. Jautājums ir par to, cik jēgpilnas ir esošās sankcijas, kā tās ievērot un kā rīkoties, lai tās būtu efektīvas,” uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Par sankciju politikas īstenošanu atbildīgās Ārlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pirmās ES sankcijas pret Krieviju noteiktas 2014. gadā. Patlaban ieviesta jau 13. sankciju...