JAUNUMI

Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 27. jūnija spriedumā lietā C–284/23 TC pret Firma Haus Jacobus Alten– und Altenpflegeheim gGmbH apskatīts jautājums par Padomes Direktīvā 92/85/EEK1nostiprināto aizliegumu atlaist no darba sievieti, kas par savu grūtniecību uzzināja pēc tam, kad bija beidzies termiņš prasības celšanai par viņas atlaišanu. 1 Padomes Direktīva 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) Izskatāmās lietas ietvaros darbiniece par savu grūtniecību uzzināja jau pēc atlaišanas no darba. Minētais apstāklis bija par pamatu, lai nacionālā tiesa uzdotu prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST). Atbilstoši Vācijas tiesībām (Atlaišanas aizsardzības likuma, vāc. val. – Kündigungsschutz­gesetz (KSchG) 4. panta pirmajam teikumam) prasība, kuras mērķis ir apstrīdēt atlaišanu, jāceļ trīs nedēļu laikā no rakstveida paziņojuma par atlaišanu. Ja strādājoša...

Lai stiprinātu valsts valodas lietojumu darba tirgū, Saeima ceturtdien, 19.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā. Ar grozījumiem aizstāvētas darbinieku tiesības izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām, veicot darba pienākumus. Likumā nostiprināts, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. Grozījumi nodrošinās, ka Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī nevarēs darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, pauž likumprojekta autori, atsaucoties arī uz šobrīd darba tirgū pastāvošo to jauniešu diskrimināciju, kuriem krievu valodas zināšanas nav pietiekamas. Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā.

Starp Latvijas Republikas (LR) Senāta Administratīvo lietu departamenta šī un aizvadītā gada laikā izskatītajām kasācijas sūdzībām ir lasāmi arī vairāki nozīmīgi spriedumi, kas var būt saistoši nodokļu piemērotājiem un grāmatvedības profesionāļiem. Strīdos starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un nodokļu maksātājiem ne vienmēr uzvarētājs ir VID, taču lielākajā daļā gadījumu Senāts VID praksi atzinis par pamatotu. Solidaritātes nodoklis kā atsevišķs nodokļa veids LR Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 28. februāra spriedums lietā Nr. A420280519, SKA25/2024, norādījis, ka no Solidaritātes nodokļa likuma un ar to saistītajiem grozījumiem likuma «Par nodokļiem un nodevām» 8. pantā nepārprotami izriet likumdevēja griba noteikt solidaritātes nodokli kā jaunu atsevišķu nodokli, nevis kāda jau esoša nodokļa paveidu. Tādējādi solidaritātes nodokļa daļa 10,5 procentpunktu apmērā, kas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 2. punktu ir pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kontā Valsts kasē, nevar veidot IIN pārmaksu. Šai lietā VID atteica pieteicējam atmaksāt 22 155,41 eiro, kas...

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? Iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju pēc 2021. gada datiem Daugavpils ieņem tikai 8. vietu Latvijas valstspilsētu vidū, apsteidzot uz tūrismu orientētās Jūrmalu un Ogri. Togad viena Daugavpils iedzīvotāja radītais IKP faktiskajās cenās bija nepilni 11 tūkstoši eiro, kas ir būtiski mazāk nekā Rēzeknē (13 540 eiro). Vidējā mēnešalga Daugavpilī 2022. gadā bija viszemākā starp valstspilsētām - 740 eiro - šajā ziņā no priekšpēdējā vietā esošās Rēzeknes atpaliekot relatīvi nedaudz. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ziņā uz vienu iedzīvotāju Daugavpils...

Nodokļu izmaiņu piedāvājuma ietvaros Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā" rosina arī vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu jomās. Koplīgumos noteikto atvieglojumu paplašināšana Viens no priekšlikumiem ir paplašināt atvieglojumu IIN maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem, iekļaujot tajos arī pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumus. Ar šo soli iecerēts veicināt darba ņēmēju mobilitāti. Atbrīvojuma kopējais maksimālais apmērs uzņēmumā būs aprēķināms pēc formulas: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro taksācijas gadā no 2025. gada. Atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus. Vienlaikus tiktu saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, t.sk. nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. Darba devēja izmaksātās summas darbiniekiem Tāpat plānots palielināt arī IIN atbrīvojumu sliekšņus citām darba devēja izmaksātajām summām darbiniekiem,...

Ideālas Ziemassvētku dāvanas bērniem izvēle apvieno dāvināšanas prieku ar vēlmi atbalstīt viņu izaugsmi un prieku. Izvēloties tādas dāvanas, kas ir gan izglītojošas, gan izklaidējošas, jūs nodrošināsiet, ka jūsu dāvanas tiks novērtētas un labvēlīgi ietekmēs bērnu attīstību. Lai iegūtu plašāku iedvesmojošu ideju klāstu, aplūkojiet tīmekļa vietni Lieliska dāvana. Zemāk ir četras izcilas iespējas, kas harmoniski papildina gan mācību procesu, gan izklaidi. 1. Ģimenes SPA un akvaparka atpūta Tallinā Iedomājieties svētku sezonu, kurā visa ģimene var atpūsties un kopā radīt paliekošas atmiņas. Ģimenes SPA un akvaparka atpūta Tallinā piedāvā šādu perfektu iespēju. Ģimenes, kas izvietotas mūsdienīgajā «Tallin Viimsi Spa» viesnīcā, var baudīt relaksācijas un aizraujošu piedzīvojumu apvienojumu. Gan bērni, gan vecāki izbaudīs daudzās ūdens atrakcijas Atlantis H2O akvaparkā, kas nodrošina bezgalīgu jautrību un piedzīvojumus. Komplekts nodrošina mājīgu uzturēšanos standarta divvietīgā numurā ar papildu gultu bērniem vecumā no 3 līdz 15 gadiem. Katrs rīts sākas ar pilnvērtīgām brokastīm, kas dod pozitīvu toni visai dienai. Viesiem...

Finanšu ministrijā (FM) turpinās darbs pie iespējamā kredītiestāžu solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attiektos uz periodu no 2025. līdz 2027. gadam. Jautājumu paredzēts izskatīt valdībā kopā ar priekšlikumiem atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028. gadam 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinātu finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varētu notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu. Solidaritātes iemaksas bāzei par pamatu plānots noteikt neto procentu ienākumus jeb starpību starp kredītiestāžu procentu ienākumiem un procentu izdevumiem. Plānots, ka solidaritātes iemaksas modelis pēc būtības balstīsies uz Lietuvā jau šobrīd spēkā esošo modeli. Līdzīgi kā Lietuvā, iemaksu likme ir plānota 60% apmērā no maksāšanas perioda neto procentu...

Finanšu ministrija (FM) sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.–2027. gadā, ko plānots izskatīt 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Tajā, bez darbaspēka nodokļu izmaiņām ieplānoti vēl citi pasākumi, kas skars vairākus līdzšinējos nodokļus un paredzēti kā kompensējošie ieņēmumi budžetā, kas nosegs izdevumus paredzamajām darbaspēka nodokļu izmaiņām. Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. 2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2. Tāpat no 2025. gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g uz 100 ml no 7,4 eiro par 100 litriem līdz 11,0 eiro par 100 litriem. Tā rezultātā nodokļu daļa vienam litram dzēriena pieaugtu par 4 centiem. No 2027. gada, lai harmonizētu akcīzes nodokļa...

Finanšu ministrija (FM) ir izskatījusi un radusi risinājumu jautājumam gan par strādājošu, gan par nestrādājošu visu veidu pensiju saņēmēju ienākumu izmaiņām darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājumā. Lai līdzsvarotu šīs sabiedrības grupas nodokļu piemērošanu ar pārējiem strādājošajiem, FM rosina no 2025. gada noteikt pensionāra neapliekamo minimumu dubultot un noteikt 1000 eiro apmērā. Par to var lasīt FM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025. – 2027. gadā", ko paredzēts caurskatīt 19. septembra valdības ārkārtas sēdē. Līdz šim pensionāra neapliekamais minimums bija 500 eiro mēnesī. Nodokļu izmaiņu piedāvājuma sagatavošanas laikā tika piedāvāts to palielināt līdz 650, bet pašreizējais piedāvājums paredz to noteikt 1000 eiro apmērā. Līdz ar to 93% vecuma pensiju saņēmēju nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Piemēram, ja persona saņem pensiju 750 eiro mēnesī, tad nākamajā gadā viņa ieguvums būs papildu 50 eiro mēnesī. Savukārt, ja pensija ir 1000 eiro, tad no 2025. gada persona "uz rokas" saņems...

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem. Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu...

Daudzi lasījuši pārpublicēto Finanšu ministrijas (FM) preses relīzi par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem skaidrā naudā virs 750 eiro. Taču, kas svarīgs izriet no paša likumprojekta? Tas ir apjomīgāks par FM relīzē paustajām tēzēm. Kas mainīsies no 2025. gada 1. janvāra? Pasākumiem, kas minēti likumprojektā, kājas aug no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz 7000 eiro. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu — kredītiestāžu pienākumu sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos. Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai...

Reģistrētiem nodokļu maksātājiem svarīgi ir zināt, kādi ir darījumu veidi ar nekustamo īpašumu (NĪ), par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī to, par kādiem darījumiem jāaizpilda PVN 7 pārskats. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (PVN 7) aizpildīšana» skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pirmā daļa ir par NĪ reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra. Tātad NĪ ir jāreģistrē VID, kad to iegādājas vai uzbūvē, un tad, kad kādu apstākļu dēļ NĪ ir jāizslēdz no uzskaites. Piemēram, tas tiek pārdots vai ir notikusi kāda nelaime — NĪ ir gājis bojā. Pirmajā daļā ir «A» un «C» sadaļas — attiecīgi par NĪ reģistrāciju un par izslēgšanu. Otrā sadaļa ir par NĪ izmantošanu. Ministru kabineta (MK) 2013. gada 15. janvārī noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām» ir reglamentēta PVN 7 pārskata aizpildīšana pa konkrētām...

Darba aizsardzības prasības nav tikai formalitāte, par kuru var paķiķināt vai pret ko attiekties vieglprātīgi, jo nereti darbā var gadīties nelaimes gadījumi, kuru sekas var būt traģiskas. Šajā lietā apskatīts nelaimes gadījums darbā, kura rezultātā cietušais mira. Un, kā ierasts šādos gadījumos, jāsāk meklēt vainīgo. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–424/2024 (A420285821) Lietas faktiskie apstākļi SIA (nosaukums anonimizēts, turpmāk – arī pieteicēja) graudu kaltes kompleksā 2018. gada 24. jūlijā notika nelaimes gadījums, kura rezultātā cietušais gāja bojā. Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, un norādīja, ka nelaimes gadījumam ir šādi celoņi: cietušais tika nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma; pirms darba uzsākšanas nebija veikta darba aizsardzības ievadapmācība un instruktāža darba vietā; cietušais netika informēts par darba vides faktoriem un no tiem izrietošiem riskiem. Nepiekrītot tam, ka cietušais bija uzņēmumā nodarbinātais, SIA aktu apstrīdēja VDI...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16. septembrī elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izsūtījis automātiskus atgādinājumus tiem cilvēkiem (privātpersonām), kas 2024. gada pirmajā pusgadā ir pārdevuši nekustamo īpašumu, bet līdz šim nav iesnieguši pārskatu “Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”. Tās ir vēstules no VID EDS un e-pastā cilvēki saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS vietni eds.vid.gov.lv. EDS izsūtīts paziņojums e-pastā pienāk no šāda adresāta “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma”, e-pasta adrese: [email protected]. Atgādinājumā cilvēkus aicināts izvērtēt, vai no nekustamā īpašuma pārdošanas ir gūts ienākums, un vai no tā ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ziņojumam pievienots skaidrojošs materiāls, lai palīdzētu pārliecināties, vai gūtais ienākums ir jādeklarē un kā to pareizi izdarīt. Privātpersonām, kurām jāiesniedz deklarācija, jo pārdots nekustamais īpašums, tiek rekomendēts izmantot VID EDS izveidoto palīgrīku – vedni “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim,...

Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. A420145418, SKA‑103/2024 norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditos secināts, ka uzņēmums, sniedzot klientiem nomas pirkuma pakalpojumus (līzingu) lietotu transportlīdzekļu iegādei, proporcijas aprēķinā priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanai nepamatoti iekļāvusi to darījumu vērtības summu, uz kur attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība, neskatoties uz to, ka starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību ir nulle vai negatīvs skaitlis. Savukārt uzņēmums uzskatīja, ka no Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 323. panta izriet, ka priekšnodoklis nav atskaitāms tikai un vienīgi par pašu preču, kas vēlāk tiek pārdotas, izmantojot īpašo nodokļa režīmu lietotām mantām, iegādi (importu). Par citiem izdevumiem, kas rodas nodokļa maksātājam, kas preču piegādēm izmanto īpašo nodokļa režīmu lietotu mantu tirdzniecībā, priekšnodoklis atskaitāms, ievērojot vispārējos priekšnodokļa atskaitīšanas principus.