JAUNUMI

Līdz 21. oktobrim Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems iespēju pieteikties Attīstības finanšu institūcijas Altum finanšu atbalsta saņemšanai savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt Altum finanšu atbalsta (granta) saņemšanu apmērā no 10 000 līdz 40 000 eiro. Granta saņemšanai 10% no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss, ko Labklājības ministrija piešķir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kas atbilst Sociālā uzņēmuma likuma prasībām un īstenos...

Augusta sākumā kļuva zināmi tie skaitļi (summas, rādītāji, koeficienti), kas tiek izmantoti, nosakot pensiju un atlīdzību palielināšanu 2024. gadā. Tātad jau bija iespējams noteikt, cik liela summa tiks ieskaitīta saņēmēja kontā oktobrī (par oktobri). Par to nav jāuztraucas, jo no saņēmējiem nekas netiek prasīts. Tātad darbības veic VSAA un indeksēto summu ieskaita saņēmējiem ierastajā pensijas (atlīdzības) saņemšanas dienā. NB! Jāņem vērā, ka pensija un piemaksa pie pensijas par stāžu, kas uzkrāts pagājušajā gadsimtā, tiek indeksētas atsevišķi un pēcāk saskaitītas kopā! Indeksējamā summa Pirmais rādītājs, kas izmantots aprēķinā, kļuva zināms jau jūlija beigās — maksimālā indeksējamā summa. 2024. gadā tā ir summa, kas nepārsniedz 683 eiro, kas ir 50% no iepriekšējā kalendārā gada noapaļotās (līdz veselajiem eiro) vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina VSAA, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem pārskata periodā par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu, no kuras veiktas vai bija jāveic...

Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju, tā septembrī aktualizētajā metodiskajā materiālā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai" atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, – darījumi UIN aprēķināšanai ir jāuzskaita un jānodala tā, it kā galvenais uzņēmums (nerezidents, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir) būtu ar pastāvīgo pārstāvniecību nesaistīts uzņēmums. Pastāvīgai pārstāvniecībai, kurai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t. sk. arī atsevišķā vai kopējā naudas...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija, jūlija un augusta numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem LR Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana Pārsūdzot tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, pieteicēja var lūgt tiesai piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, taču tas ir iespējams, kamēr IUB lēmums nav izpildīts un nav zaudējis spēku. Tiesu prakse attiecībā uz to, vai un kad pārsūdzētais biroja lēmums ir zaudējis spēku, ir laika gaitā attīstījusies un mainījusies. Attiecīgais jautājums izskatīts arī Senāta 2023. gada 21. decembra lēmumā lietā SKA–1033/2023. Pieteicēja konkursā tika atzīta par uzvarētāju, savukārt izskatot ieinteresētā piegādātāja apstrīdēšanas iesniegumu, IUB atzina iesniegto iesniegumu par pamatotu (lēmumā secinot, ka pieteicējas kvalifikācija neatbilst konkursa nolikumā prasītajai), atcēla pasūtītāja pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīja pieteicējas piedāvājumu. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu...

Augstākās tiesa ir apkopojusi sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumus no lēmumiem vienošanās procesa lietās, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Kopš 2022. gada 3. novembra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ir mainījusies vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtība. Proti, šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā apjomā. Pirms tam pirmās instances tiesu nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Vienošanās process ir viena no kriminālprocesa formām, kad apsūdzētais atzīst savu vainu un vienojas ar prokuroru par sodu. Likumdevējs atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un KPL 19. pantā nostiprinātajam nevainīguma prezumpcijas principam paredzējis, ka personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā konstatē KPL noteiktajā kārtībā. Tādēļ arī vienošanās procesos noslēgtas vienošanās apstiprina tiesa. Kā norādījusi Ģenerālprokuratūra, vienošanās procesa kārtībā, apstiprinot prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, izskatīto lietu īpatsvars 2023. gadā bija...

Izvēloties pareizos materiālus savam mājoklim, ir svarīgi ne tikai estētika, bet arī komforts un ekonomija. Sevišķi svarīgu lomu šajā lomā spēlē ārdurvis. Tās aizsargā jūsu mājokli no laikapstākļiem, nodrošina siltumu un drošību. Lai to panāktu, jāpievērš uzmanība materiāliem, no kuriem izgatavotas ārdurvis. Kāpēc PVC durvis? Tirgū ir daudz durvju no visdažādākajiem materiāliem — no tradicionālā koka līdz mūsdienīgam alumīnijam. Tomēr kompozītmateriālu vai plastmasas durvīm mājās ir vairākas priekšrocības: Augstas izolācijas īpašības Pareizi izvēlētas PVC durvis izolē, vasarā aizsargā no karstuma un palīdz ietaupīt naudu. Pareizi izvēlētas plastmasas ārdurvis atbilst ES produktiem noteiktajiem gaisa necaurlaidības pamatparametriem un prasībām. To norāda arī CE marķējums un ražotāja atbilstības deklarācijas, kurās norādīts, kurās paziņotajās laboratorijās produkti ir testēti un kādi ir testu rezultāti. Izturīgas un ilgmūžīgas Plastmasas ārdurvis lieliski saglabā formu un izskatu. Tām nepieciešama minimāla apkope, un tās var kalpot daudzus gadus (līdz pat 40 gadiem, saskaņā ar «Produkta ietekmes uz vidi deklarāciju» (EPD —...

Lai arī Latviju nenosauksi par milzīgu valsti, taču turīgums reģionos un tur esošajās valstspilsētās būtiski atšķiras. Ja Rīgā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir jau pārsniedzis pat Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni un turpina augt, tad Daugavpilī, kas ir otra lielāka Latvijas pilsēta, tas ir teju trīs reizes zemāks nekā galvaspilsētā. Iemesli dažādam attīstības tempam un tur dzīvojošo iedzīvotāju nosacītajam turīgumam (IKP uz vienu iedzīvotāju) ir ļoti dažādi. Ietekme ir gan vēsturiskajam mantojumam, gan iespējām saredzēt jaunas tendences ekonomikā un piemēroties tām, gan politiskai un vietvaru mazspējai, vai tieši pretēji — spējām un nākotnes vīzijas redzējumam. Protams, valstspilsētu izaugsmi ietekmē arī demogrāfiskā situācija — pieejamais darbaspēks un iespējas piesaistīt jaunu, pašu darbinieku ambīcijas un izglītības līmenis, uzņēmēju spējas, pieejamais kapitāls un vēlme ieguldīt. Līdz šim valsts politika vismaz runās bija vērsta uz vienmērīgu reģionu attīstību. Taču līdzšinējie ekonomikas dati rāda, ka šāda politiskā izvēle nav bijusi īpaši veiksmīga. Neskatoties uz to,...

Kultūras ministrija (KM) informē, ka ar valdības koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - autoriem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu veic ienākuma izmaksātājs. Normatīvajos aktos šis solis tiks fiksēts kā pārejas perioda pagarinājums vēl par trim gadiem. Sagaidāmi grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un ar to saistītajā likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". “Autoratlīdzības ļauj tūkstošiem Latvijas radošo personību un mākslinieku saņemt atlīdzību par padarīto darbu vienkāršā veidā. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvā turpināt līdzšinējo autoratlīdzību saņemšanas kārtību, kas paredz - arī tie radošie cilvēki, kas nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, aizvien būs sociāli nodrošināti,” akcentē kultūras ministre Agnese Lāce. Lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju atalgojumu par savu radošo darbu saņem neregulāri un ierobežotā apmērā, līdztekus pamata ienākumiem, ko gūst citur - bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros. Šādām personām vispiemērotākais risinājums ir darba...

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide prasa efektīvu līdzekļu pārvaldību, tas attiecas arī uz skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķiniem. Lai arī arvien vairāk uzņēmumu izmanto bankas kartes izdevumu apmaksai, skaidras un bezskaidras naudas izsniegšana darbiniekiem saimnieciskiem pirkumiem joprojām ir izplatīta prakse. Grāmatvežiem ir svarīgi izprast šīs jomas nianses un pareizi uzskaitīt saimnieciskos darījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai izvairītos no nodokļu riskiem. Šajā rakstā tiks aplūkoti avansa norēķinu uzskaites principi, galvenās grāmatošanas situācijas un ar to saistītie nodokļu riski. Atbildi meklēsim normatīvajos aktos, tos mazliet detalizēti paanalizējot, proti, Grāmatvedības kārtošanas noteikumu (MK 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877) 36. punkts saka, ka, skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai — uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram (turpmāk — avansa norēķinu persona) — uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai: no uzņēmuma kases (skaidra nauda), vai šīs avansa norēķinu personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidra nauda), lai šī avansa norēķinu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošina tā administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veic nodokļu maksātāju un dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas - tādas ir Latvijas nodokļu administrācijas funkcijas, kas arī nemainīgas paliks turpmāk. Taču saistībā ar gaidāmo VID reorganizāciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi un Saeima 12. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu VID regulējumu un ar to saistītos likumprojektus: Valsts ieņēmumu dienesta likums, Nodokļu un muitas policijas likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi Muitas likumā, grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", grozījumi Kriminālprocesa likumā. Kā norādīts VID likumprojekta anotācijā, jaunajā VID regulējumā koncentrētā veidā ir atrunātas tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti, tādējādi likums veidots pēc iespējas īsāks un...

Lai pārtraukt jauniešu diskrimināciju darba tirgū, darba pienākumu veikšanai nepamatoti pieprasot krievu valodu, ar grozījumiem Darba likumā paredzēts nostiprināt, ka svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū. Plānots, ka šo noteikumu varēs neattiecināt, ja svešvalodas prasme darba veikšanai būs objektīvi pamatota, piemēram, gadījumos, ja darba izpilde ir saistīta ar ārvalstīm. Likumprojektu rosinājusi Saeimas deputātu grupa un to akceptēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimā. Ar likumagrozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām. Gadījumā, ja darba sludinājumā būs prasība pēc svešvalodas prasmes, tajā būs jāiekļauj arī tās nepieciešamības pamatojums. Savukārt darba intervijā nebūs pieļaujami darba devēja jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā. Sociālo un darba lietu komisija...

Šajā lietā Senātam pēc būtības bija jāatbild uz jautājumu, no kura brīža skaitāms Darba likuma 110. panta ceturtajā daļā minētais termiņš prasības celšanai tiesā, ja, atbildot uz darba devēja pieprasījumu uzteikt darba līgumu ar arodbiedrības biedru, darbinieku arodbiedrība ir sniegusi atbildi, ka nepiekrīt darba līguma uzteikumam un papildus norādījusi, ka ir apsverams, vai darba devējs nevar piedāvāt šim darbiniekam citu līdzvērtīgu amatu. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKC–410/2024 (C33524421) Darba likuma 110. pantā ir noteikti gadījumi, kad darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Ja arodbiedrība absolūti iebilst (nepiekrīt) darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu. Bet, kā rīkoties, ja arodbiedrības atbilde ir kvalificēta (tāda, kurā ir piedāvāts apsvērt uz darbinieka interešu ievērošanu vērstu risinājumu ārpustiesas kārtībā)? Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs...

Darba līgumā darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks. Atlīdzība ir noteikta 4,20 EUR/stundā pirms nodokļu nomaksas. 2024. gada jūnijā darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi — 152 darba stundas, no tām 10 stundas nostrādātas svētku dienā. Kā veicams darba samaksas aprēķins šajā situācijā? Atbilde Summētais darba laiks ir elastīgāks normālā darba laika organizēšanas veids, pieļaujot dienā vai nedēļā strādāt vairāk par Darba likumā noteiktajām normālā darba laika stundām, nodrošinot, ka pārskata periodā darbinieka stundu skaits tiek izlīdzināts un atbilst attiecīgajā periodā darbiniekam noteiktajam normālajam darba laikam. Būtībā summētā darba laika organizācija ir piesaistīta normālajam darba laikam. Tomēr summētā darba laika pielietošana dažkārt rada izaicinājumus grāmatvedībā darba samaksas aprēķināšanā. Saskaņā ar praktisko piemēru izskatīsim darba samaksas aprēķināšanas kārtību un arī attiecīgās normatīvo aktu normas, kas nosaka, kā aprēķināma darba samaksa summētā darba laika gadījumā, kad iekrīt svētku dienas, kad darbinieks ir strādājis svētku dienā un ja attiecīgajā mēnesī tiek konstatēts, ka darba alga ir...

Valdība 10. septembra sēdē pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 61 "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi", kas paredz skaidrību par to, kā tiek aprēķināti maksimālie parāda atgūšanas izdevumi. Jaunā likumprojekta mērķis ir ieviest tehniskus labojumus MK Noteikumos, kas reglamentē parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru, kā arī precizē parādnieka definīciju, iekļaujot arī aizņēmēju (fizisko personu). Grozījumi paredz, ka maksimālais parāda atgūšanas izdevumu apmērs, kas iepriekš bija 17 eiro, tiks paaugstināts līdz 30 eiro. Jaunā kārtība nosaka, ka sākotnējie parāda atgūšanas izdevumi (piemēram, izdevumi par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu) būs 15 eiro, nevis iepriekšējie 7 eiro, un šis jaunais apmērs būs attiecināms uz lietām, kurās parāda atgūšana uzsākta pēc grozījumu spēkā stāšanās. Savukārt maksimālie parāda atgūšanas izdevumi par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām jaunajā redakcijā paredzēti 15 eiro iepriekšējo 10 eiro apmērā, bet šajā gadījumā tie būs attiecināmi arī uz lietām, kurās parāda atgūšana uzsākta...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir iesniegusi priekšlikumus noteikumu projektam “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība”, iesniedzot atzinumu Tiesību aktu portālā. Tas ir pirmais vienošanās dokuments tālākai nodokļu reformas attīstībai un budžeta izstrādei. LBAS rosina minimālās algas atsauces vērtību noteikt 50 procentu apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par 12 mēnešu vidējo algu, atpakaļejoši sākot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Tā savstarpēji ir vienojušies sociālie partneri – LBAS un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). LBAS priekšlikumā teikts, ka 2025. gadā minimālā alga tiek noteikta 47 procentu apmērā no CSP aprēķinātās vidējās bruto darba samaksas par noteikto periodu, kas sastāda 740 eiro. Sākot ar 2026. gadu minimālās algas apmērs turpina pieaugt par 0,5 procentpunktiem, līdz tiek sasniegts noteiktais apmērs. Vēl LBAS savā atzinumā Tiesību aktu portālam raksta, ka, sākot ar 2025. gadu Latvijas Republikā tiek noteikts fiksēts neapliekamais minimums 510 eiro apmērā, vienlaikus valdības un sociālo...