VISI RAKSTI

Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl ne uz optimistisko pusi. Tā, piemēram, Eiropas Komisijas (EK) februāra vidū izteiktās prognozes liecina: Lietuvas ekonomika šogad varētu augt visstraujāk — par 2,1%, Latvijas ekonomikas pieaugums varētu būt par 1,7%, savukārt Igaunijai vajadzēs samierināties ar visai pieticīgu izaugsmi — 0,6%. «Paļāvība uz izaugsmes atsākšanos šogad balstās uz pieņēmumu, ka nebūs jaunu globālu mega avāriju. Šis pieņēmums var izrādīties nepamatots. Taču prognozes ir jābalsta uz mēreniem scenārijiem, un ņemt vērā visus iedomājamos un neiedomājamos ekstrēmos notikumus nav iespējams. Tas nenozīmē, ka prognozes ir pārāk optimistiskas, jo vienmēr kaut kas var notikt arī labāk nekā plānots. Piemēram, var beigties karš Ukrainā,» tā pašreizējo prognozēšanu visai ekstremālos apstākļos skaidro bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš....

Saskaņā ar Eurostat datiem atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu 2021. gadā Igaunijā bija 20,5%, Latvijā - 14,6% bet Lietuvā - 12,0%. Vadītāju - sieviešu trūkums un dzimumu atalgojuma atšķirība nav unikālas Baltijas valstu problēmas, taču ir valstis, kurās situācija uzlabojas daudz straujāk. Kāpēc? Izšķirošas pārmaiņas tiek panāktas gadījumos, kad likumdevēji, valsts sektora un uzņēmējdarbības nozares pārstāvji ir risinājuši šo jautājumu sistemātiski un ilgtermiņā. Tas tiek darīts, jo sabiedrība apzinās problēmu un to, ka uz vīriešiem orientēta sabiedrība attīstās lēnāk un ietver zināmu netaisnības netaisnības daļu. Ja mēs kā darba ņēmēji, darba devēji, vēlētāji un iedzīvotāji sapratīsim, ka ir svarīgi risināt šo jautājumu, arī progress neizpaliks, norāda Kristiāna Boša, Figure Baltic Advisory vecākā konsultante, un Irja Rae, Figure Baltic Advisory partnere. Jauna ES direktīva - pārredzama, taisnīga un skaidra algu politika Eiropas Savienībā aktīvi tiek risināts dzimumu līdztiesības jautājums, kas arī mudina darba devējus apzināties atšķirības darba samaksā starp dzimumiem un meklēt...

Finanšu darījumu darba grupa (FATF) 23. februārī ir atjaunojusi augsta riska un pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu, nosakot valstis ar stratēģiskiem trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmā. FATF, aktīvi sadarbojoties ar valstīm, palīdz tām novērst šīs nepilnības, lai mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai, informē Finanšu izlūkošanas dienests (FID). Visām valstīm, kuras ir noteiktas kā augsta riska jurisdikcijas, ir konstatēti būtiski stratēģiskie trūkumi, lai cīnītos pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un proliferācijas finansēšanu. Attiecīgi valstīm ir jāveic pastiprināta uzticamības pārbaude un jānosaka pretpasākumi, lai aizsargātu starptautisko finanšu sistēmu no finanšu noziegumu riskiem. FATF noteicis, ka augsta riska jurisdikcijas ir Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Irāna un Mjanma. Savukārt pastiprinātu uzraudzību FATF piešķir tām jurisdikcijām, kas ir apņēmušās ātri atrisināt konstatētos trūkumus noteiktā termiņā un ir pakļautas pastiprinātai uzraudzībai. 23. februārī FATF noteicis, ka pastiprinātas uzraudzības jurisdikcijas ir: Bulgārija, Burkinafaso, Kamerūna, Kongo Demokrātiskā Republika, Horvārija, Haiti, Jamaika, Kenija, Mali,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvām, kas palīdzēs stiprināt Latvijas un Norvēģijas sadarbību un dibināt kontaktus ar uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām iestādēm Norvēģijā. “Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai “zaļo” inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā 2024. gadā ir pieejami 418 000 eiro, kas uzņēmējiem jau šajā gadā ļaus piedalīties kopumā 8 aktivitātēs Norvēģijā, Latvijā un arī Bulgārijā. Šobrīd atvērta pieteikšanās jau pirmajām divām aktivitātēm: dalībai kontaktbiržā Tronheimā un konferencē “HavEXPO” Bergenā,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Pieejamais atbalsts uzņēmumiem vienai iniciatīvai ir 20 000 eiro, savukārt maksimālais atbalsts vienam uzņēmuma pārstāvim var būt līdz 2000 eiro, kas paredzēts pasākumu dalības maksas, informācijas izvietošanas maksas, kā arī komandējuma izmaksu segšanai. Iniciatīvas ietvaros atbalsts tiek sniegts vienam komersanta pārstāvim. Komersantam jārēķinās, ka sākotnēji visas izmaksas jāsedz pašam uzņēmējam un pēc maksājuma pieprasījuma...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Sakārtosim finanses Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Mūžu dzīvo, mūžu mācies — kā celt darbaspēka prasmes, lai attīstītu ekonomiku? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos? Aiga Pelane: Baltijas valstu ekonomikā klusums pēc (pirms) vētras RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Lai arī izteikt ekonomiskās prognozes ir teju kā zīlēt kafijas biezumos, patlaban vairāki eksperti gan saka — Baltijas valstu tautsaimniecībās šogad atsāksies izaugsme, un tā visām trijām valstīm ir ļoti laba ziņa. Tiesa, ik pa laikam prognozes tiek precizētas un diemžēl...

Senāta Administratīvo lietu departaments 29.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam uzlikts pienākums atmaksāt pieteicējai akcīzes nodokli 319 460,53 eiro. Šajā lietā Senāts skaidro, kā interpretējams nepārvaramas varas jēdziens likuma „Par akcīzes nodokli” 21.panta pirmās daļas kontekstā, proti, cik plašs apstākļu kopums ir jāpārbauda, lai secinātu, ka akcīzes preces ir atbrīvojamas no nodokļa, jo tās ir zudušas nepārvaramas varas rezultātā. Izskatāmajā lietā pieteicēja AS „Amber Latvijas balzams” lūdza atmaksāt akcīzes nodokli par ugunsgrēkā iznīcinātām akcīzes precēm. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu daļā apmierināja, bet daļā noraidīja. Administratīvā procesa dalībnieki spriedumu pārsūdzēja. Strīda izšķiršanā piemērojamā tiesību norma paredz, ka no nodokļa ir atbrīvotas akcīzes preces, kas zudušas nepārvaramas varas dēļ, ja ir pierādījumi, kas apstiprināti ar atbilstošiem attiecīgo valsts uzraudzības un kontroles iestāžu izsniegtajiem dokumentiem par to, ka konkrētais iztrūkums nav radies nodokļa maksātāja vainas dēļ. Senāts norāda, ka nepārvaramas varas jēdziens ir tulkojams šauri un tā iztulkošanā jāņem vērā Eiropas...

Pirms gada - 22. martā - stājās spēkā 8. martā pieņemtie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas savukārt noteica, ka likuma 97. panta pirmā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā attiecībā uz likuma 5. panta otrajā un trešajā daļā minētajām mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām. Ar grozījumiem noteikts, ka tās iesniedz gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) vienu mēnesi vēlāk, proti, ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Grozījumi gada pārskatu iesniegšanas termiņu piemērojami gada pārskatiem, sākot ar 2022. pārskata gadu. Tātad arī tie attiecas uz 2023. gada pārskatiem. Atgādinām, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir definētas atšķirības starp mazu sabiedrību un mikrosabiedrību. Maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim turpmāk minēto kritēriju robežvērtībām: bilances kopsumma — 4 000 000 eiro; neto apgrozījums — 8 000 000 eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība,...

Laikā, kad valda ekonomiskā nenoteiktība un finanšu svārstības, naudas taupīšanas prasme ir ļoti svarīga. Tomēr ceļš uz finansiālo drošību prasa disciplīnu, centību un stratēģisku pieeju. Lai palīdzētu Jums šajā izaicinājumā, šajā rakstā piedāvājam aplūkot vairākus efektīvus padomus, kā efektīvi ietaupīt naudu. Neatkarīgi no tā, vai Jūs vēlaties veikt jaunu pirkumu kādā internetveikalā, kā https://www.notino.lv/dr-hauschka/, vai krājat naudu jaunai mājai vai ceļojumam – šie padomi Jums noteikti noderēs. 1. Izveidojiet savu budžetu Budžeta izveide ir veiksmīgas naudas pārvaldības pamats. Apkopojiet savus ienākumus un izdevumus, nošķirot pirmās nepieciešamības un diskrecionāros izdevumus. Katrai kategorijai nosakiet reālistiskus ierobežojumus un rūpīgi tos ievērojiet. Izmantojiet budžeta veidošanas rīkus un lietotnes, lai sekotu līdzi saviem izdevumiem un noteiktu jomas, kurās, jūsuprāt, varat samazināt izdevumus. 2. Nosakiet prioritātes attiecībā uz naudas taupīšanu Uzskatiet uzkrājumus par neatņemamiem izdevumiem. Centieties uzkrāt vismaz 10-20 % no saviem ienākumiem, pakāpeniski palielinot šo procentuālo daļu, kad Jūsu finansiālā situācija uzlabojas. Automatizējiet savus uzkrājumus, izveidojot automātiskus...

Gada ienākumu deklarēšana joprojām aktuāla, un tāda tā būs vēl kādu laiku. Inguna Leibus atzīst, ka beidzot gada ienākumu deklarāciju aizpildīšana pašnodarbinātiem ir būtiski vienkāršota. Par to ir patiess prieks. Jo arī man ir pārliecība, ka cilvēki par saviem ienākumiem būtu gatavi samaksāt atbilstošus nodokļus un nesatraukties, ka kaut kas ir izdarīts nepareizi. Par fizisko personu ienākumiem un nodokļiem dažādu gada un «nulles» deklarācijas sakarā runājām arī ar Ievu Liepiņu, kura uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteiktā cīņa skaidras naudas apritei ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloni. Tas nebūtu īpaši pareizi. Ir jāzina problēmas cēlonis, un likumu izmaiņas jāvērš tieši uz cēloņu mazināšanu. Var izrādīties, ka pat neliela IIN likmes samazināšana rada ievērojamu nodokļa iekasēšanas pieaugumu. Ieva arī uzskata, ka vispārējā iedzīvotāju ienākumu deklarēšana ir neapšaubāmi nepieciešama, bet tās nepārdomāta ieviešana var radīt lieku stresu un neveicinās nodokļu nomaksas morāli un fiziskās personas godprātīgu attieksmi pret saviem pienākumiem. Vispirms jau...

Dīvainā laikā patlaban dzīvojam – konfliktu risināšanā nereti aizmirstam par tiesiskumu, tā vietā izmantojam spēka paņēmienus, rīkojam linča tiesas sociālajos medijos u.tml. Kas īsti ir tiesiskums? Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atradīsim norādes, ka ar tiesiskumu jāsaprot tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus, tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par to pašu noziedzīgo nodarījumu. Tiesiskumu grūti saskatīt militāro konfliktu, karadarbības laikā, lai gan arī šādos notikumos tiek ievēroti zināmi tiesiskuma principi, kaut attiecībā uz karagūstekņiem u.tml. Taču arī miera laikos nereti pazaudējam tiesiskuma izpratni. Par to liecina kaut vai sabiedrībā skaļi izskanējušais strīds starp valsts kapitālsabiedrību un būvniecības uzņēmumu, kur konfliktā iesaistītās puses labu laiku nespēja atrisināt ar līguma laušanu un objekta pārņemšanu saistītos problēmjautājumus. Civiltiesiskā strīdā bija jāiesaista policija, lai pasūtītājs varētu iekļūt objektā, savukārt pasūtījuma izpildītājs atteicās nodot ar būvniecības procesu saistītos dokumentus, jo...

Revidenta un revidenta palīga profesijās pēdējos gados būtiskas izmaiņas ieviesušas gan noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršanas normatīvā regulējuma, gan sankciju procedūru prasības. Taču tikpat būtiska tendence revidentu darbā ir uz risku balstītas revīzijas principu atgriešanās, skaidro Ieva Liepiņa, Mag. oec., sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente, SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle. "Uz risku balstītā revīzija ir atgriezusies modē apmēram pēc desmit gadu pārtraukuma. Tas ir "labi aizmirsts vecais", par ko būtu ļoti ieteicams papildināt zināšanas," saka I. Liepiņa. Revidenta profesiju ietekmē arī straujā jauno tehnoloģiju attīstība un jaunradīto biznesa veidu specifika. "Gan revīzijas procedūras, gan darba dokumentus, gan pierādījumu veidu un kvalitāti, gan dokumentu aprites ātrumu nosaka jauno tehnoloģiju attīstība, kā arī klientu jaunie biznesi, kas pirms desmit gadiem vēl nepastāvēja. Īpaši strauji paplašinājies ir ar IT jomu saistīto biznesa pakalpojumu klāsts. Tas tiešā veidā ietekmē revīzijas procedūras. Tas, ko esam mācījušies pirms gadiem desmit vai piecpadsmit, jau ir diezgan novecojusi informācija,...

Rakstā apskatīti atsevišķi interesantākie un jaunākie Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) spriedumi netiešo nodokļu jomā, kā arī par kapitālsabiedrības valdes locekļa atbildības aspektiem un ārvalstu kredītiestāžu filiāļu iespējamu diskrimināciju. PVN direktīvas izpratne samazinātās PVN likmes piemērošanai viesnīcu pakalpojumiem EST 2024. gada 8. februārī pieņēma spriedumu lietā C–733/22 Valentina Heights lietā par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu komercsabiedrības Valentina Heights darbībām laikposmā, kurā tai nebija klasifikācijas sertifikāta attiecībā uz tās pārvaldīto viesnīcu. Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) 96. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis piemēro PVN pamatlikmi, ko katra dalībvalsts nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli; preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai pamatlikme ir vienāda. Šīs direktīvas 98. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka (1.) dalībvalstis var piemērot vienu vai divas samazinātas likmes, (2.) samazinātas likmes piemēro tikai tādu kategoriju pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikumā. Minētās...

Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā jau piekto gadu ir ierobežota patērētāju kredītu reklamēšana. Tomēr normatīvie akti paredz vairākus izņēmumus. Šāds izņēmums turpmāk attiekties arī uz hipotekāro kredītu reklāmām. 2018. gada 4. oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ieviesa jaunu 8.3 pantu. Tas noteica vispārīgu aizliegumu reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, izņemot atsevišķus gadījumus. 8.3 pants stājās spēkā 2019. gada 1. jūlijā, vebinārā „Patērētāju kredītu reklamēšanas ierobežojumi” skaidroja Ivo Cimdiņš, ZAB COBALT vecākais speciālists. Jau līdz šī likuma panta pieņemšanai bija spēkā ierobežojumi, kas skar patērētāju kredītu reklamēšanu. Tomēr ar 2018. gada grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā likumdevēja mērķis bija vēl vairāk cīnīties pret nepārdomātu aizņemšanos, ierobežot reklāmu medijos, vides reklāmās, lai novērstu situācijas, kad patērētājs saskaras ar šo reklāmu nejauši vai bez izteiktas gribas. Šī likuma panta izņēmuma gadījumi paredz iespējas paša pakalpojuma sniedzēja kontrolētajos kanālos sniegt informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem gadījumos, ja pats klients to vēlas. Aizliegums...

Attīstoties dažādām tehnoloģijām, augusi arī krāpnieku aktivitāte un to centieni gūt labumu no Latvijas iedzīvotāju zemās izpratnes par juridiska rakstura jautājumiem. Aicinot iedzīvotājus būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt savas zināšanas juridiskajos jautājumos, kā arī pirms nozīmīgu juridisku lēmumu pieņemšanas konsultēties ar jomas speciālistiem, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotajās ikgadējās Notāru dienās 6. martā tiks aktualizēta darījumu drošība digitālajā laikmetā un juridiskās pratības pamatlietas, kas jāzina ikvienam iedzīvotājam. "Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema. To apliecina, piemēram, fakts, ka daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un pat neizlasot. Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka šāda rīcība nav pieļaujama, un dzīves situācijās, kad jāpieņem ar juridiskām lietām saistīti lēmumi, kuru pieņemšanai ar pašu zināšanām nepietiek, ir jādodas pie speciālista. Tikai juridisko lietu uzticēšana profesionālim var palīdzēt izvairīties no dažādiem krāpšanas riskiem, kā arī citām nepatīkamām blaknēm. Šobrīd – digitālajā...

Jaunās regulas mērķis ir novērtēt īstermiņa nomas pakalpojumu faktisko ietekmi uz mājokļu tirgu un ļaut vietējām iestādēm šo jomu atbilstoši regulēt. Ceturtdien, 29. februārī, Eiropas Parlaments pieņēma saskaņotas prasības par to, kā būtu jāievāc un jāsniedz dati par īstermiņa nomas pakalpojumiem, 493 deputātiem balsojot “par”, 14 “pret” un 33 deputātiem atturoties. Jaunās regulas mērķis ir veicināt pārredzamu un atbildīgu platformu ekonomiku Eiropas Savienībā, vienlaikus aizsargājot patērētājus no krāpnieciskiem īstermiņa nomas piedāvājumiem. Vienkārša reģistrācijas procedūra Tiešsaistes platformām, kas moderē īstermiņa nomas pakalpojumus, būs jāievēro ikvienā teritorijā spēkā esošie noteikumi attiecībā uz reģistrācijas procedūrām un datu sniegšanu par tajās ievietotajiem sludinājumiem. Regula paredz ieviest vienkāršu tiešsaistes reģistrācijas procedūru, kas ļaus attiecīgajām iestādēm identificēt mitinātājus un to izīrētos īpašumus, un pārbaudīt to datus. Drošāki nomas pakalpojumi ceļotājiem Tiešsaistes platformām būs jānodrošina, ka mitinātāju sniegtā informācija ir uzticama un pilnīga, un sludinājumā būtu skaidri norādīts reģistrācijas numurs. Platformām būs arī jāpieliek pūles, lai izlases veidā veiktu...