JAUNUMI

Pirmdien, 26.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti un apstiprināti MK noteikumi "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus". Noteikumi paredz atteikšanos no VID piešķirtās paraksta datnes, kas atvieglos EDS lietojamību, jo nebūs jāslēdz rakstveida līgums par paraksta datnes izmantošanu, kas ļaus ietaupīt laiku un resursus gan VID, gan nodokļu maksātājiem. Kārtība paredz nodokļu maksātājam, gan pirmo reizi reģistrējoties, gan turpmāk lietojot EDS, izmantot identificēšanas veidus kā vienotā valsts un pašvaldību www.latvija.lv sniegto tehnisko risinājumu, Pilsonības un migrācijas pārvaldes izsniegto elektronisko identifikācijas karti (eID), valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" izsniegto elektroniskā paraksta viedkarti (e-parakstu), kā arī VID izsniegto EDS lietotāja vārdu un paroli. Personas identifikācija pēc izvēlētā autentifikācijas veida notiek pirmajā reģistrēšanās reizē EDS un turpmāk pie katras autentificēšanās, tādēļ noteikumu projektā tiem atrunāta reģistrēšanās un autentifikācijas iespēja EDS. Noteikumi paredz arī reģistrāciju EDS "pārējos gadījumos", kad nodokļu maksātājam vai...

Pirmdien, 26. maijā, Ministru kabineta Komitejas sēdē tika izskatīts Dziesmu svētku padomes virzīto likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, kas paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Dziesmu svētku noslēguma dienai un brīvdienu nākamajā dienā, ja tā ir svētdiena. Sēdē tika nolemts jautājumu virzīt izskatīšanai valdībā, iepriekš sagatavojot papildu aprēķinus par ekonomisko ietekmi un ieguvumiem, ja šī brīvdiena tiek piešķirta. Jau ziņots, ka izstrādāts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" grozījumu projekts, saskaņā ar kuru plānots noteikt, ka Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienas ir svētku dienas. Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% sabiedrības atbalsta ideju Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai noteikt svētku dienas statusu, savukārt 62% atbalsta viedokli, ka nākamā diena jānosaka par brīvdienu, ja svētku noslēguma diena iekrīt svētdienā, liecina Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pasūtītā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Latvijas Darba devēju...

Nākamajā gadā pārcels divas darba dienas - piektdienu, 2.janvāri, pārcels uz sestdienu, 10.janvāri, un pirmdienu, 22.jūniju, uz sestdienu, 27.jūniju, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs, informē Labklājības ministrija (LM). To paredz pirmdien, 26.maijā, valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums Par darba dienu pārcelšanu 2015.gadā. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) informē, ka Augstākā tiesa ar 2014.gada 15.maija lēmumu ir atteikusi ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar SIA „Forvards - V” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 10.februāra spriedumu. Tas nozīmē, ka ir stājies spēkā 2014.gada 10.februāra Administratīvā apgabaltiesas spriedums, ar kuru tiesa atzina, ka SIA „Forvards - V” nebija tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem 42 583,85 latu apmērā no grāmatvedības uzskaitē iegrāmatotajiem darījumiem, nebija tiesību 2005.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļaut un uzskaitīt izmaksas 94 477 latu apmērā, kā arī aprēķināt nolietojumu nodokļu vajadzībām 116 038 524 latu apmērā. Tiesa savā spriedumā arī atzina, ka SIA "Forvards-V" zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanu. Pirms tam, skatot minēto lietu Augstākās tiesas Senātā, tas vērsās Eiropas Savienības tiesā ar jautājumiem par ES normu interpretāciju saistībā ar tiesībām liegt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu, jo Senātam pastāvēja šaubas par ES normas...

Pirmdien, 26.maijā, valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība". Noteikumu projekts tika izstrādāts, lai noteiktu nodevas samaksas iespējas kravas transportlīdzekļiem par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto galveno valsts autoceļu posmu lietošanu. Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība paredz, ka samaksāt nodevu varēs internetā portālā www.lvvignette.eu., kā arī skaidrā naudā vai ar maksājumu karti pie pakalpojumu sniedzējiem. Nodevas maksājums interneta portālā būs bez papildus izdevumiem. Nodevas samaksu apliecinās tiešsaistes režīmā veiks ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, līdz ar to, kontroles veikšanai nebūs jāuzrāda papildus dokumenti. Latvijā nodevu varēs samaksāt arī lielākajās degvielas uzpildes stacijās, kuras vēlēsies sniegt šāda veida pakalpojumu, un VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) pakalpojumu sniegšanas vietās, gan skaidrā naudā, gan izmantojot maksājumu kartes. Izmantojot šo iespēju, jārēķinās ar papildu pakalpojuma maksu. Autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem Latvijā tiks ieviesta no 2014.gada 1.jūlija, atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam. Autoceļu...

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizēta diskusija, kuras mērķis bija apzināt līdzšinējo sociālā dialoga praksi Latvijā un rast risinājumus tā stiprināšanai. Diskusijas dalībnieki atzina – efektīvs nozaru sociālais dialogs ir vienīgais veids, kā veicināt konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā un pakāpeniski izskaust ēnu ekonomiku. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Kaut arī sociālais dialogs faktiski Latvijā pastāv jau 20 gadu, līdz šim īstenotās aktivitātes nozaru līmenī var uzskatīt vien par atsevišķiem mēģinājumiem un eksperimentiem šajā jomā. Taču realitātē vēl aizvien sociālā dialoga puses – darba devēji, darba ņēmēji un valsts pārvalde – viena otrai līdz galam neuzticas un neredz, ka labi domātas vienošanās īstenotos reālos darba vides, sociālo jautājumu un valsts ekonomiskās izaugsmes uzlabojumos. Tādēļ nepieciešams veicināt sociālo dialogu valsts līmenī, attīstot nozaru ģenerālvienošanās slēgšanas praksi, proti, - strādāt pie biznesa vides uzlabojumiem, lai sadarbības partneri justos droši un uzticētos viens otram. Turklāt valsts pusei būtu nepieciešams izsvērt motivējošu...

Briselē 26.maijā notikušajā Eiropas Savienības Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē dalībvalstu ministri apsprieda direktīvas priekšlikumu par kompleksiem ceļojumiem un atbalstītiem ceļojumu pakalpojumiem. Kompleksais ceļojums ir vismaz divu dažāda veida ceļojuma pakalpojumu apvienojums viena un tā paša ceļojuma nolūkā. Piemēram, iegādājoties pie mazumtirgotāja ceļojuma komplektu, kurā ietilpst avio pārlidojums un atbilstoša viesnīca konkrētā laika periodā vai arī viesnīca konkrētā laika periodā ar transportēšanu līdz tai (daļēji vai pilnībā nokomplektēts ceļojums). Savukārt atbalstīts ceļojums ir tāds pats ceļojuma komplekts, kuru iegādājas ar interneta starpniecību. Būtiskākie regulējuma jaunievedumi ir vērsti par labu patērētājiem, nosakot, ka gan mazumtirgotājam, gan arī operatoram, kas piedāvās kompleksos vai atbalstītos ceļojumus būs jāveic obligātais nodrošinājums (līdzīgi kā apdrošināšana) ar mērķi, lai uzņēmuma maksātnespējas gadījumā patērētājam 100% tiktu atmaksāta iemaksātā nauda par konkrēto ceļojumu. Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka obligāto garantiju iemaksu veic tikai organizators. Tomēr praksē ir bijuši gadījumi, kad tiek iegādāta ceļojuma pakete, bet līdz ceļojumam mazumtirgotājs iesniedz maksātnespēju,...

Pirmdien, 26.maijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos MK "Noteikumus par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām", kas regulē jauno materiālo zaudējumu apmēra noteikšanas kārtību par mežsaimniecībai un lauksaimniecībai nodarītajiem savvaļas medījamo dzīvnieku postījumiem, kā arī pašvaldību veidoto medību koordinācijas komisiju sastāvu, tiesības un pienākumus. Lai mazinātu medījamo dzīvnieku postījumus un zaudējumus, pašvaldībām ir pienākums veidot medību koordinācijas komisijas un vadīt savvaļas medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novērtēšanu. Minētos pašvaldību pienākumus nosaka izmaiņas Medību likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1.janvārī. Lai operatīvi izvērtētu un pieņemtu lēmumu par nepieciešamajiem pasākumiem savvaļas medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu novēršanā, pamatojoties uz izmaiņām Medību likumā, ir noteikts pienākums pašvaldībai veidot medību koordināciju komisiju un noteikt personai saistošas, vispārējas un vairākkārt piemērojamas veicamās darbības savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu draudu mazināšanā. Jaunie nosacījumi paredz medību koordinācijas komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Paredzams, ka pašvaldību...

Maijā uz valsts autoceļiem ir sākusies aktīva būvdarbu sezona un līdz ar to Autoceļu kompetences centrs ir atsācis aktīvu neplānoto kvalitātes pārbaužu veikšanu. Nedēļas laikā ir veiktas apmēram 30 remontdarbos izmantojamo būvmateriālu atbilstības pārbaudes, piemēram, asfalta masas un minerālmateriālu pārbaudes, kā arī asfalta rūpnīcu darbības pārbaudes. Pārbaužu iniciatori galvenokārt ir būvdarbu projektu vadītāji, kā arī Autoceļu kompetences centra darbinieki. Kvalitātes pārbaužu rezultāti atkarībā no veicamās pārbaudes veida un darbietilpības tiek iegūti 3 - 5 dienu laikā. Par tiem tiek informēts attiecīgā projekta vadītājs, kurš novērtē iegūto datu atbilstību konkrētā projekta prasībām. Neatbilstības konstatācijas gadījumā projekta vadītājs veic korektīvās darbības - pieprasa būvniekam aizvietot vai nomainīt būvmateriālu, labot vai koriģēt neatbilstoši veiktos darbus, asfaltbetona rūpnīcai - veikt darba programmas vai materiāla padeves korekcijas, vai materiāla proporciju maiņu, u.c. Šogad remontdarbi notiks kopumā 91 valsts autoceļu būvobjektā. Tiks atjaunoti un rekonstruēti vairāk nekā 1000 kilometri, tajā skaitā ap 300 km galveno, 400 km reģionālo...

No š.g.1.jūnija privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu veiks valsts akciju sabiedrība „Latvijas Attīstības Finanšu institūcija „ALTUM”” (turpmāk – ALTUM). Līdz ar to likvidējamā akciju sabiedrība „Latvijas Krājbanka” (turpmāk – Latvijas Krājbanka), sākot ar 2014.gada 1.jūniju pārtrauc privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu. Personai, kura plāno veikt darbības ar Latvijas Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem ir jāierodas jebkurā no 9 ALTUM filiālēm un jāaizpilda pieteikums privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanai. Savukārt ALTUM, pamatojoties uz saņemto personas pieteikumu, sadarbībā ar Latvijas Krājbanku nodrošinās privatizācijas sertifikātu konta un tajā esošo privatizācijas sertifikātu pārcelšanu, kā arī tā turpmāku apkalpošanu. Minētais pakalpojums ALTUM ir bez maksas. Personām, kuras šobrīd neplāno veikt darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, nav jāveic iepriekšminētās darbības privatizācijas sertifikātu konta pārcelšanai, jo ALTUM un Latvijas Krājbanka, līdzdarbojoties Ekonomikas ministrijai, strādā, lai tiesiski korekti un sistēmiski centralizēti pārceltu Latvijas Krājbanka turējumā esošos privatizācijas sertifikātu kontu uz ALTUM. ALTUM filiāles atrodas Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā...

Saeimas sēdē 22. maijā otrajā steidzamajā lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu likumā. Grozījumi bija nepieciešami, jo Komerclikumā 2014. gada 16. janvārī tika veikti grozījumi, kas paredz ieviest arī jaunu tiesību institūciju - ārkārtas dividendes. Komerclikuma grozījumi nosaka, ka: statūtos var paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām (ārkārtas dividendes); valdei jāsagatavo un jāiesniedz dalībnieku sapulcei sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats par periodu, par kuru tiek noteiktas ārkārtas dividendes, un priekšlikumu par ārkārtas dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Sabiedrības saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams saskaņā ar likuma prasībām par gada pārskata sastādīšanu. Lai noteiktu kārtību, kādā sabiedrība uzskaita un finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes, bija nepieciešams veikt grozījumus arī Gada pārskatu likumā: deleģēt Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā sabiedrība uzskaita un finanšu pārskatā atspoguļo ārkārtas dividendes; noteikt, ka sabiedrības vadības ziņojumā sniedzami priekšlikumi par sabiedrības peļņas izlietošanu, ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes (ja tādas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka algas grāmatiņas no 1.jūnija visiem būs tikai elektroniskā formā, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Līdz 2014.gada 1.jūnijam papīra formātā izsniegtās algas nodokļa grāmatiņas pēc 2014.gada 1.jūnija vairs nebūs derīgas un izmantojamas. Personām, kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam jau ir izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, tā automātiski tiks aizstāta ar elektronisko algas nodokļa grāmatiņu. Savukārt, ja tām personām (arī nepilngadīgajām), kurām līdz 2014.gada 1.jūnijam nebūs izsniegta algas nodokļa grāmatiņa papīra formā, būs nepieciešama algas nodokļa grāmatiņa, tad personai par to jāiesniedz iesniegums VID un vienas dienas laikā personai tiks izveidota elektroniskā algas nodokļa grāmatiņa. Elektroniskās algas nodokļa grāmatiņas ieviešana nozīmē to, ka no 2014.gada 1.jūnija gan juridiskas personas (darba devēji), gan fiziskas personas (darba ņēmēji, saimnieciskās darbības veicēji) algas nodokļa grāmatiņā ietverto informāciju varēs aplūkot elektroniskā formā un arī nepieciešamos ierakstus un izmaiņas tajā varēs veikt elektroniskā formā. Lai jau laikus iepazītos ar jaunajiem pienākumiem un...

Centrālā Vēlēšanu komisija vakarnakt publiskojusi Eiropas Parlamenta (EP) 2014. gada vēlēšanu provizoriskos rezultātus. Nobalsojušo skaits ir 445493 jeb 30.25% no visiem balstiesīgajiem iedzīvotājiem. Par derīgām atzītas 440288 vēlēšanu zīmes.Vēlēšanās pārliecinoši lielāko vēlētāju balsu skaitu ieguvusi partija "Vienotība", kas Eiropas Parlamentā ieguvusi četras vietas, bet pa vienai vietai ieguvuši attiecigie politiskie spēki: "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) "Saskaņa" Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Krievu savienība. EP vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura jāievēl astoņi deputāti. Visās ES dalībvalstīs kopā EP jāievēl 751 deputāts. Latvijā bija reģistrēti 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā iekļauti 170 deputātu kandidāti. Partiju rezultāti bijuši sekojoši: Sar.nr. Saraksts Zīmes Vietas Procenti* 1. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 57863 1 13.04% 2. Politiskā partija "Alternative" 16566 0 3.73% 3. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 1462 0 0.33% 4. "Par prezidentālu republiku" 672 0 0.15% 5. Latvijas Atdzimšanas partija 1252 0 0.28% 6. Kristīgi demokrātiskā savienība 1453 0...

Jau šobrīd ir zināmi vairāki aktuāli jautājumi, kas būs nākamā Eiropas Parlamenta dienaskārtībā. Klimata un enerģijas mērķi līdz 2030.gadam: Priekšlikums paredz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, kā arī panākt ES mēroga saistošu mērķi, kas paredz, ka atjaunojamās enerģijas īpatsvars līdz 2030. gadam būtu vismaz 27%. Personas datu aizsardzība: Jauni noteikumi ar mērķi uzlabot privātumu. Tie paredz jaunajai interneta sistēmai pielāgot pašreizējos saskaņotos noteikumus, tādējādi daudz efektīvāk ļaujot iedzīvotājiem kontrolēt savu datu lietošanu. Eiropas Parlamenta izdarītie grozījumi 1.lasījumā jau paredz šādus uzlabojumus personas datu aizsardzībai - personīgo datu dzēšanu; nosaka profilēšanu, personas datu nodošanu trešajām pusēm, kā arī sodus par privātuma pārkāpšanu. Tāpat dienaskārtībā ir jautājums par personīgo datu nodošanu tiesībsargiem. Personas datu saglabāšana: Atbilstoši ES Tiesas sprieduma tiks pārskatīti pašreizējie pretterorisma likumdošanas akti attiecībā uz telekomunikācijas operatoriem un personas datu saglabāšanas noteikumiem. ES aviopasažieru datu reģistrs: Reģistra izveidošana paredz, ka gaisa pasažieru pārvadātājiem attiecīgajām dalībvalstu institūcijām...

Valsts budžeta ieņēmumi Latvijā ir jāvairo, efektīvi apkarojot "ēnu" ekonomiku un kontrabandu, veicinot uzņēmējdarbību - sekmējot uzņēmumu skaita pieaugumu, inovācijas un produktivitātes kāpumu, atbalstot eksportu - nevis paaugstinot nodokļu likmes, komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo finanšu ministra Andra Vilka rosinājumu sākt publisku diskusiju par iespējamu nodokļu celšanu, vienisprātis ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri - uzņēmēji. Š.g. 14.maijā LTRK un Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) organizētajā konferencē "Ēnu" ekonomika Latvijā REA Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka prezentēja ""Ēnu" ekonomikas indeksa Baltijas valstīs 2009. - 2013." rezultātus - "ēnu" ekonomikas īpatsvars Latvijā aizvadītajā gadā pieaudzis par 2,7%, sasniedzot 23,8% no IKP (~ 5,5 miljardi eiro). "Ēnu" ekonomikas īpatsvars Latvijā ir augstākais Baltijas valstīs, turklāt Lietuvā un Igaunijā "pelēkā" ekonomika turpinājusi samazināties, aizvadītajā gadā sasniedzot attiecīgi 15,3% un 15,7% no valstu IKP. LTRK biedri uzskata, ka valsts budžeta ieņēmumi jāvairo, sākot iekasēt nodokļus no to nemaksātājiem, nevis ejot vieglāko ceļu - palielinot nodokļu...