JAUNUMI

Jūnijs ir pēdējais mēnesis, kad Latvijas komercbankās latus pret eiro iespējams apmainīt bez komisijas maksas, atgādina Latvijas Komercbanku asociācija. Bezmaksas maiņas periodā kredītiestādēs latu apmaiņa pret eiro notiek neierobežotā apjomā. Taču klientiem jāatminas, ka gadījumos, kad vienā reizē apmaināmā naudas summa pārsniedz 3000 latus, naudas maiņa bankā ir jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš. Kā zināms, likums par eiro ieviešanu Latvijā paredz, ka trīs mēnešus latus pret eiro pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas varēja mainīt vairākās Latvijas Pasta nodaļās, 6 mēnešus – Latvijas komercbankās, savukārt Latvijas Bankā – bez termiņa ierobežojuma. Pirmajā šā gada ceturksnī Latvijas bankās kopumā pret eiro tika apmainīti 276 miljoni latu, liecina LKA apkopotā informācija. Naudas maiņai bankās klienti bija veikuši vairāk nekā 625 tūkstošus skaidras naudas maiņas darījumu, iemaksājot skaidrās naudas latus kontā vai mainot latus pret eiro skaidro naudu. Pēc Latvijas Pasta sniegtās informācijas, gada pirmajos trīs mēnešos 302 Latvijas Pasta nodaļās pret eiro tika...

Ar jūnija mēnesi Latvijas uzņēmumiem tiek nodrošināta piekļuve lielākajai Kazahstānas iepirkumu sistēmai Samruk-Kazyna. Lietotāja autentifikācija tiek nodrošināta ar elektroniskās atslēgas palīdzību, kuru oficiālais izplatītājs Eiropas Savienībā ir iepirkumi.lv. Samruk-Kazyna ir valsts pakļautībā esošs holdings, kurš pārvalda valsts aktīvus, izveidots ar mērķi, lai nodrošinātu valsts ekonomikas stabilitāti un paaugstinātu konkurētspēju. Holdings apvieno aptuveni 600 uzņēmumus, kuri ir nozares līderi Kazahstānā.

Bilances TV sadaļā šonedēļ biznesa augstskolas "Turība" docentes Annas Mednes ieskats fiziskām personām-saimnieciskās darbības veicējiem pieejamo nodokļu režīmu priekšrocībās un trūkumos, pirmajā daļā aplūkojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa 24% likmi un patentmaksas. Kad ir izdevīgi un kad nav izdevīgi maksāt parasto likmi, kad labāk izvēlēties patentmaksas? Nākamnedēļ sekos temata turpinājums ar ieskatu mikrouzņēmuma nodokļa režīma plusos un mīnusos.

Aizvadītajā ceturtdienā, 29. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, tie izstrādāti, lai mazinātu administratīvo slogu darba devējiem, t.i., samazinot ziņu apjomu, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) par darba ņēmējiem. Paredzēts, ka sakarā ar elektronisko algas nodokļu grāmatiņu ieviešanu darba devējam, kurš ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, nebūs jāsniedz ziņas par darbinieku profesijas kodiem. Savukārt darba devēja izmaksātās prēmijas un citi ienākumi uz iepriekšējo darba attiecību pamata, darba devēja ziņojumos būs norādāmas 10.ailē. Tiek skaidrots, ka situācijās, kad prēmija tiek aprēķināta un izmaksāta par iepriekšējā gada darba rezultātiem, piemēram, pēc pusgada, darba devēja ziņojumā darba devējam ir jāizdara darba ienākumu un obligāto iemaksu precizējumi mēnesī, par kuru ir aprēķināta prēmija. Šādi darba devēja ziņojumā precizēto obligāto iemaksu palielinājumam piemērojama...

Šā gada četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā izveidojās finansiālais deficīts 10,7 miljonu eiro apmērā. To noteica deficīts valsts konsolidētajā budžetā 82,9 miljonu eiro apmērā un pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā 72,2 miljoni eiro, informē Finanšu ministrija. Salīdzinot ar 2013.gada atbilstošo periodu, konsolidētā kopbudžeta bilance pasliktinājās par 139,0 miljoniem eiro, ko pamatā noteica būtiski mazāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi un lielāki kopbudžeta izdevumi. Savukārt pašvaldību konsolidētājā budžetā, līdzīgi kā tas ir bijis iepriekšējos gados, šā gada sākumā ir novērots finansiālais pārpalikums, kas salīdzinot ar pērnā gada četriem mēnešiem, bija par 19,7 milj. eiro jeb 21,4% mazāks. Turklāt pastāv ikgadējā tendence pašvaldību izdevumiem gada pēdējos mēnešos strauji pieaugt, tādējādi ievērojami pasliktinot bilanci. Janvārī - aprīlī kopbudžeta ieņēmumos tika iekasēts 2 735,4 miljoni eiro, kas ir par 30,7 miljoniem eiro jeb 1,1% mazāk salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. To pamatā noteica jau minētais ieņēmumu kritums no ārvalstu finanšu palīdzības, kā arī zemāki nenodokļu ieņēmumi, kam par iemeslu...

Saeimas 29. maija sēdē 1. lasījumā izskatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" , kura mērtķis ir noteikt skaidru un nepārprotamu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora administratīvo aktu valsts civildienesta jomā (izņemot lēmumus disciplinārlietās) apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, nodrošinot tiesisko noteiktību un stabilitāti. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" nepieciešams skaidri noteikt apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību VID ģenerāldirektora administratīvajiem aktiem, kuri izriet no valsts civildienesta tiesiskajām attiecībām, izņemot administratīvos aktus VID ierēdņu disciplināratbildības jomā, kuru apstrīdēšanas kārtība noteikta likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 28.panta trešajā daļā. Apkopojot informāciju par apstrīdētajiem un tiesā pārsūdzētajiem VID ģenerāldirektora izdotajiem administratīvajiem aktiem valsts civildienesta jomā, secināms, ka iesniegto sūdzību skaits pieaug. Proti, laika periodā no 2009.gada līdz 2013.gadam no kopējā VID ģenerāldirektora izdoto administratīvo aktu valsts civildienesta jomā skaita 2009.gadā Finanšu ministrijā apstrīdēti tikai 2 %, 2010.gadā – 10%, 2011.gadā – 11%, 2012.gadā – 14% un 2013.gadā – 17 %. Savukārt uzreiz...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, bruto algu kāpums 2014.gada 1.ceturksnī bija 7.7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1.ceturksni. Tas ir ievērojams paātrinājums (pērnā gada 4.ceturksnī kāpums bija 4.8%). Tajā pat laikā jāņem vērā, ka no šī gada janvāra tika pacelta minimālā alga, kas varēja diezgan būtiski palielināt vidējo algu (pēc CSP datiem ap 22-25% darba ņēmēju saņem minimālo algu vai mazāk). Līdz ar to šis iespaidīgais algu kāpums daļēji atspoguļo ienākumu legalizāciju. Straujāk par vidējo bruto algas 1.ceturksnī auga finanšu sektorā un operācijās ar nekustamo īpašumu, kā arī lauksamniecībā, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā, būvniecībā un iekšzemes tirdzniecībā, valsts pārvaldē.Neto alga bija pat par 9.5% augstāka nekā pirms gada, pateicoties sociālo iemaksu samazinājumam par 0.5%, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem palielināšanai gada sākumā. Ņemot vērā ļoti zemo inflāciju, reālā vidējā neto alga jeb strādājošo pirktspēja gada laikā pieaugusi par 9.1%. Pašlaik tā jau ir vien 2% zem pirmskrīzes...

Pagājušajā nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) notika ekspertu diskusija par ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas atbalsta programmām jaunajā ES struktūrfondu periodā (2014.-2020. gadam). Sanāksmē, kuru atklāja NVA direktore Inese Kalvāne, piedalījās nodarbinātības politikas veidotāji un īstenotāji - Labklājības ministrijas (LM) un NVA amatpersonas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas Domes, Latgales plānošanas reģiona un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas „Sustento” pārstāvji. NVA Finanšu un attīstības departamenta direktora vietnieks – Attīstības nodaļas vadītājs Egīls Vidžups sniedza analītisku pārskatu par pašreizējo ilgstošā bezdarba situāciju Latvijā un informēja par NVA piedāvātajām atbalsta iespējām ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības sekmēšanai. Par citu ES dalībvalstu publisko nodarbinātības dienestu pieredzi ilgstošo bezdarbnieku aktivizēšanā klātesošos iepazīstināja NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava. Savukārt LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis reprezentēja priekšlikumus ilgstošo bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanas programmai jaunajā ES struktūrfondu periodā. Nodarbinātības politikas veidotājs norādīja, ka ilgstošo bezdarbnieku...

Piektdien, 30.maijā, valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē par šā gada prioritātēm tika izvirzītas makroekonomikas un nodokļu politikas uzlabošana, investīciju drošība, veselības aprūpes sistēmas attīstība un intelektuālā īpašuma aizsardzība. Vērtējot 2013.gadā panākto progresu, uzņēmēji izteica atzinību par Latvijas pastāvīgo un vienmērīgo makroekonomikas izaugsmi. Puses bija vienisprātis, ka jāsaglabā apņēmība nodrošināt fiskālo disciplīnu un atbildīgu fiskālo politiku, kā arī skaidru turpmākās nodokļu politikas virzienu, kas atspoguļo un atbilst valsts sociāliem un ekonomiskiem mērķiem. Investori apsveica Latviju ar eiro ieviešanu. „Tas liecina par valsts spēju īstenot savus mērķus,” pauda uzņēmēji. Investori atzina, ka pastāvīgai Latvijas ekonomikas attīstībai ir ļoti svarīgi apņēmīgi turpināt un pabeigt pēdējo gadu laikā izsludinātās un plaši apspriestās reformas. Tostarp, jāturpina cīņa ar nodokļu nemaksāšanu, atbalstot atbildīgās iestādes un vēršoties pret problēmas cēloņiem. Ministru prezidente Laimdota Straujuma pauda, ka šogad sanāksme notiek starptautiski sarežģītos apstākļos: „Pēdējo mēnešu laikā esam piedzīvojuši Krievijas izraisīto vardarbību Ukrainā. Latvija...

Tieslietu ministrija 29.maijā sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti rīkoja ikgadējo Komerctiesību konferenci. Šajā, pēc kārtas jau septītajā, komerctiesību tēmai veltītajā konferencē tika spriests par korporatīvās pārvaldības jautājumiem. Viens no Latvijas būtiskākajiem stratēģiskajiem mērķiem ir pievienošanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD) – oficiāls uzaicinājums mūsu valstij izteikts 2013.gadā. Pievienošanās sarunu laikā organizācijas komitejas cita starpā vērtēs Latvijas normatīvo aktu, arī Komerclikuma, atbilstību OECD Korporatīvās pārvaldības principiem, tāpēc šo principu izpratne un precīza ieviešana mūsu komerctiesībās šobrīd ir īpaši aktuāla. Atklājot konferenci, tieslietu ministre Baiba Broka tās dalībniekus informēja par pasaulē notiekošajām tendencēm korporatīvās pārvaldības jomā. Ministre uzsvēra, cik būtiski korporatīvās pārvaldības principi un to pienācīga ievērošana izrādījās tieši ekonomiskās krīzes laikā. B.Broka arī norādīja uz Latvijai saistošajām aktualitātēm OECD un Eiropas Savienības kontekstā, kā arī uzsvēra, ka korporatīvās pārvaldības principu precīza ievērošana ir viens no Latvijas izaicinājumiem arī attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām. Viņa mudināja juristus būt radošiem un aktīviem un sniegt...

Šā gada 30.maijā tieslietu ministre Baiba Broka pieņēma lēmumu atcelt no amata zvērinātu tiesu izpildītāju Uldi Zepu. Tieslietu ministre, lemjot par bargāko sodu, ņēma vērā to, ka zvērināts tiesu izpildītājs savā profesionālajā darbībā pieļāvis pārkāpumus sistemātiski. Baibas Brokas ieskatā U. Zepa izdarītie pārkāpumi radījuši kaitējumu ne tikai valsts un privātpersonu interesēm, bet arī zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam. Jau iepriekš ziņots, ka Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (turpmāk - Komisija) šā gada 16.maija sēdē izskatīja tieslietu ministres šā gada 21.martā un 14.maijā ierosinātās disciplinārlietas pret zvērinātu tiesu izpildītāju U. Zepu. Sēdē nolemts abas disciplinārlietas apvienot vienā. 21.maijā Komisija pieņēma lēmumu, kurā konstatēti vairāki zvērināta tiesu izpildītāja U. Zepa pieļautie pārkāpumi: - netika veikta parādniekam piederošā nekustamā īpašuma aprakste, lai gan piedzinējs bija izteicis attiecīgu lūgumu; - zvērināts tiesu izpildītājs nevērtēja jautājumu par izsoles cenas aplikšanu ar PVN un to, kāda ir šīs cenas apliekamā vērtība tikai tāpēc, ka parādnieks izslēgts no PVN...

Zemkopības ministrija informē, ka, sākot ar 2014. gada 1. jūniju, baktēriju kopskaita un somatisko šūnu skaita vidējo ģeometrisko (VĢ) rādītāju aprēķinus nodrošina Lauksaimniecības datu centrs (LDC) svaigpiena kvalitātes datubāzē. Līdz šim LDC datubāzē ir uzkrāta svaigpiena laboratorisko analīžu rezultāti un veikti VĢ aprēķini. Pārtikas un veterinārais dienests svaigpiena aprites oficiālajā kontrolē šos aprēķinus izmantos no 2014. gada 1.jūnija. To paredz MK noteikumi Nr.137 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumos Nr.123 „Veterinārās, higiēnas un nekaitīguma prasības svaigpiena apritei””. Sākot ar 1. jūniju, LDC datubāzē tiks reģistrēti svaigpienam piemērotie brīdinājumi, kas datubāzē parādīsies kā paziņojumi, kuri piena pircējam ir jāpaziņo piena ražotājam. Līdz 1. jūnijam svaigpiena ražotājam noteiktie brīdinājumi paliek spēkā. Ja piena ražotājs brīdinājuma periodā neveiks darbības piena kvalitātes uzlabošanai, tad LDC datubāzē parādīsies svaigpiena ražotājam piemērotais svaigpiena realizācijas aizliegums. Svaigpiena apritē iesaistītās puses tiks informētas par tām piemērotajiem brīdinājumiem un svaigpiena realizācijas aizliegumiem. Noteikumi paredz, ka visiem, kas ir iesaistīti...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka no 2014.gada 1.jūnija, lai pieslēgtos VID elektroniskajai deklarēšanas sistēmai (turpmāk – EDS), vairs nebūs jāslēdz līgums ar VID, bet ikviens varēs kļūt par EDS lietotāju, izmantojot portāla www.latvija.lv piedāvātos autentifikācijas līdzekļus (vairāku Latvijas kredītiestāžu - Swedbank, SEB, Citadele, Norvik banka, Nordea un DNB - internetbanku lietotājvārdu un paroli), Pilsonības un migrācijas pārvaldes izsniegto eID viedkarti vai VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” izsniegto elektronisko paraksta viedkarti (e-parakstu). No 2014.gada 1.jūnija, lai kļūtu par VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju, vairs nebūs jāslēdz līgums „Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumus”. Arī iesniedzamās nodokļu un informatīvās deklarācijas vairs nebūs elektroniski jāparaksta, proti, juridisks spēks tām būs arī tad, ja tās nebūs elektroniski parakstītas. Dokumentu «parakstīšana» notiks, nospiežot sistēmā pogu «Iesniegt». Minētās izmaiņas neattiecas uz muitas informācijas sistēmām. Personām, kuras...

Saeima ceturtdien, 29.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, paplašinot to kriminālprocesu loku, kuru pabeigšana saprātīgā termiņā jānodrošina prioritāri. Turpmāk priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas. Grozījumi arī nosaka, ka nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes. Krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību turpmāk vienmēr tiks izskatītas slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu...

Labklājības ministrs Uldis Augulis kārtējā Senioru lietu padomes sēdē ceturtdien, 29.maijā, ar pensionāru intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja ekonomiskās krīzes laikā piešķirto pensiju apmēru, kā arī uzklausīja senioru viedokli par nodokļu politiku valstī. Puses bija vienisprātis, ka nekavējoties jāveic izmaiņas likumā Par valsts pensijām, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus kapitāla indeksus pensijas aprēķināšanā, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem. Pensionāri atbalstīja viedokli, ka jāstrādā pie stabilizācijas mehānisma, kas ierobežotu straujus šo indeksu lēcienus vai kritienus. Pensionāru interešu pārstāvji arī uzsvēra nepieciešamību risināt radušos situāciju attiecībā uz pensionāriem, kuriem krīzes ietekmē aprēķināta mazāka pensija. Vērtējot finanšu iespēju un pieejamības kontekstā, kā viens no iespējamiem risinājumiem krīzes laikā aprēķināto pensiju pārskatīšanai varētu būt pensiju apmēra pārrēķināšana no 2016.gada tām pensijām, kurām piemērots negatīvs kapitāla indekss. Tādējādi, piemēram, turpmāk minētie pensionāri saņemtu pensiju, kurai nav negatīvs kapitāla indekss. Pēc iepriekšējiem provizoriskiem aprēķiniem tam papildu būtu nepieciešami apmēram 44 milj. eiro. Šādu...