JAUNUMI

Šonedēļ sadaļā "Bilances TV" biznesa augstskolas "Turība" docentes Annas Mednes skaidrojums (1. daļa) par Latvijas nodokļu sistēmas sarežģītāko nodokli - pievienotās vērtības nodokli. A. Medne apskata to, kādos gadījumos nepieciešams reģistrēties par PVN maksātāju, PVN aprēķināšanu un citus ar šo nodokli saistītos grāmatvedības aspektus.

Lai informētu sabiedrību par vidējo atalgojumu atsevišķām profesijām, vienlaikus aicinot pievērst uzmanību deklarētās darba samaksas un faktiskās situācijas darba tirgū atbilstībai, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ir sagatavojis analītisko aprakstu par profesijām 2014.gada februārī un informāciju par darba vietām 2014.gada februārī atbilstoši profesiju klasifikatoram. Analītiskais apraksts par profesijām sniedz plašu statistisko un analītisko informāciju par tādiem profesiju rādītājiem kā lielākais darba vietu skaits, nostrādātās stundas, vidējais darba stundu skaits mēnesī, kopējie nodarbināto ienākumi un vidējā stundu likme. Profesiju analītiskajā aprakstā ir atspoguļota informācija par 10 profesiju grupām, kas iekļautas Profesiju klasifikatorā, piemēram, vadītāji, vecākie speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kvalificēti strādnieki un amatnieki u.c. Profesiju analītiskais apraksts ir sagatavots, apstrādājot VID rīcībā esošos datus par nodarbināto ienākumiem un nostrādātajām stundām no darba devēju ziņojumiem un informāciju par profesiju kodiem no ziņām par darba ņēmējiem par 2014.gada februāri.

Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) jau astoto gadu pēc kārtas no šī gada 6.maija pastiprināti pievērš uzmanību būvniecības nozarei. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm, jo pagājušajā gadā un arī šī gada sākumā ir notikuši gan smagi, gan letāli nelaimes gadījumi darbā būvniecības nozarē. 2013.gadā būvniecības nozarē kopumā notikuši 140 nelaimes gadījumi darbā, kuros gandrīz 30 % gadījumu nodarbinātajiem bija smagi veselības traucējumi. Jāpiemin, ka 2013.gadā vienā būvobjektā nelaimes gadījumā vienlaicīgi cieta 5 nodarbinātie, jo darba procesā tika izmantots tehniski neapmierinošā stāvoklī esošs darba aprīkojums. Šogad jau septiņi nodarbinātie, veicot darbus augstumā, piemēram, uz jumtiem, uz sastatnēm, veicot demontāžas darbus, ir krituši no 3 un pat no 5 metru augstuma un guvuši smagus veselības traucējumus. Satraucoši, ka šogad jau divi nodarbinātie ir gājuši bojā, veicot darbus tranšejās, kur nobruka nenostiprinātās tranšeju sānu malas. Salīdzinot 2013.gada tematiskās pārbaudes rezultātus ar 2012.gada rezultātiem, apturēto objektu vai darbu skaits palielinājies...

Piektdien, 9.maijā, finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar sadarbības partneriem, pieaicinot Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, lai aktualizētu jautājumus par Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda programmu ieviešanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par investīciju savlaicīgu uzsākšanu, detalizēti apspriežot mājokļu siltināšanas, biznesa inkubatoru, industriālo teritoriju un finanšu instrumentu programmu ieviešanas plānus. Sanāksmes dalībnieki tika informēti par veiktajiem grozījumiem normatīvo aktu bāzē, kas ļauj pirms ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas dokumentu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju (EK) uzsākt atsevišķu pasākumu īstenošanu, kuru finansēšana vēlāk tiks nodrošināta no ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā pieejamajiem līdzekļiem. Papildus Finanšu ministrijas pārstāvji sadarbības partnerus informēja par progresu ES fondu plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī norādīja, ka tuvāko dienu laikā tiek sagaidīti EK komentāri par jaunā plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Paralēli dokumentu saskaņošanas procesam šobrīd visās ministrijās norit darbs pie 2014. gadā plānoto atbalsta pasākumu satura izstrādes. Ministru...

Pirmdien, 12.maijā, Atēnās, Grieķijā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis piedalīsies Eiropas Savienības (ES) neformālajā Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē (Sanāksme), kurā dalībvalstu ministri diskutēs par Eiropas rūpniecības konkurētspējas veicināšanas jautājumiem. M. Lazdovskis piedalīsies sanāksmes paralēlajā sesijā, kurā tiks pārrunāti energoietilpīgo nozaru izaicinājumi un iespējamie risinājumi energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai. Tāpat paredzētas diskusijas par iespējām mazināt enerģijas cenu ietekmi uz energoietilpīgo nozaru attīstību. Latvija atbalsta nepieciešamību risināt izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES energoietilpīgās nozares, un aicina nodrošināt enerģijas cenu paredzamību ilgtermiņā, tostarp, lai nodrošinātu līdzvērtīgus apstākļus ar tiešajiem konkurentiem ārpus ES. Energoietilpīgo un citu nozaru konkurētspējai ir svarīga pilnvērtīga ES enerģijas tirgus izveide, kur pabeidzams darbs gan pie enerģētikas un gāzes tirgu liberalizācijas, gan jaunu pārrobežu infrastruktūras savienojumu izbūves. Vienlaikus būtiski turpināt atbalstīt investīcijas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumos, ņemot vērā, ka ieguldījumi energoefektivitātē vērtējami kā ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais energoapgādes drošības, ilgtspējas un konkurētspējas risku samazināšanas veids. Tāpat sanāksmē tiks pārrunāti jautājumi par...

Labklājības ministrija (LM) vērš uzmanību, ka plānotie grozījumi Civillikumā, kas paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt bērna radinieki, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni, un audžuģimene. Izmaiņas paredz noteikt, ka aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz iesniegumu pēc tam, kad izvērtēta attiecīga cilvēka atbilstība aizbildņa pienākumu veikšanai konkrētam bērnam. Līdz ar to būtu nodrošināts, ka par bērna aizbildni ieceļ cilvēku, ar kuru, bērnam ir izveidojusies emocionālā saikne, kā arī, kurš vēlas un ir spējīgs to darīt. Tādējādi būtiski samazinās risks vairākkārtējai bērna aprūpētāja maiņai, sagaidot, ka savstarpējās attiecības būs pozitīvas, drošas un attīstību veicinošas arī turpmāk. LM nepiekrīt sabiedrībā izskanējušām bažām par to, ka attiecīgie grozījumi Civillikumā apgrūtinās bez vecāku gādības palikušo bērnu stāvokli un nokļūšanu ģimeniskā vidē un ierobežos to cilvēku tiesības un pienākumus, kuri vēlētos uzņemties rūpes par šiem bērniem. Plānoto izmaiņu ieviešana ir veids, kā modernizēt Civillikumu, novēršot nepilnības aizbildnības...

Lai attīstītu tirdzniecību un sekmētu investīciju plūsmu starp ES un ASV, uzņēmēji aicina vienoties par ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu. Nesen notikusi BUSINESSEUROPE prezidentes Emmas Marcegaglijas tikšanās ar ASV Tirdzniecības palātas prezidentu un izpilddirektoru Thomasu J. Donohue, pieaicinot darba devēju organizācijas (DDO) un lielāko uzņēmumu pārstāvjus no Eiropas Savienības valstīm, tostarp arī Latvijas. Abas puses bija vienisprātis, ka, ņemot vērā ekonomisko un politisko situāciju Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs, pašlaik svarīgāk, nekā jebkad agrāk ir vienoties par “ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu” (TTIP), lai attīstītu tirdzniecības apjomu pieaugumu un sekmētu investīciju plūsmu starp ES un ASV. Zivju pārstrādes uzņēmuma AS „Brīvais Vilnis” izpilddirektors Māris Trankaļa piekrīt nepieciešamībai noslēgt TTIP, piebilstot: „Gan Eiropas, gan ASV bizness pozitīvi vērtē TTIP iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbību. Noslēdzot šo nolīgumu, mēs spersim soli uz priekšu tirdzniecībā un investīciju plūsmā, tādejādi sekmējot stabilāku sadarbību starp ASV un ES valstīm, kā...

Žurnāls BILANCE 2014. gada 15. maijā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā Mazā Ģilde, Amatu ielā 3/5, Vecrīgā organizē konferenci Grāmatveža atbildība un kompetence – ceļā uz nozares sakārtošanu Konferences dalībnieki: Uzņēmumu un iestāžu grāmatveži, galvenie grāmatveži, grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, uzņēmumu un iestāžu vadītāji, finanšu direktori, uzņēmumu īpašnieki, konsultanti, revidenti un citi interesenti. Konferences mērķis: Noskaidrot izpildvaras gatavotās izmaiņas normatīvajos aktos, izdiskutēt galvenās problēmas nozarē, apkopot grāmatvežu un viņu vienojošo asociāciju viedokļus, uzzināt, kāds ir Valsts ieņēmumu dienesta vērtējums par pašreizējo stāvokli grāmatvedības nozarē un darba devēju viedoklis par grāmatveža vietu un lomu, kā arī nepieciešamajām izmaiņām. Noskaidrot, kas katram konkrēti darāms, lai varētu mērķtiecīgi virzīties grāmatvedības nozares sakārtošanas virzienā. Sagatavot un nosūtīt izpildvaras institūcijām konferences rezultātā izkristalizējušos secinājumus un ierosinājumus. Reģistrēšanās konferencei elektroniski šeit. Konferences programma* Referents Uzstāšanās temats Guntis Rozenbergs,žurnāla Bilance galvenais redaktors Ievadvārdi plkst. 10.00 Arta Priede,Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departamenta Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļas...

Otrdien vienpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstis panāca vienošanos par termiņu (2016. gadu), līdz kuram tajās tiks ieviests finanšu transakciju nodoklis (FTN), taču Latvijas šo valstu vidū nav. Finanšu ministrija (FM) portālam Plz.lv skaidro, ka Latvija nav pievienojusies minētajām valstīm, jo bažījas, ka finanšu transakciju nodoklis varētu likt aizplūst kapitālam no finanšu sektora. Vienošanos par FTN ieviešanu panākušas Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Igaunija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija. Paredzēts, ka FTN lielāks būs ar akciju un obligāciju darījumiem saistītajām transakcijām - šajā gadījumā nodoklis būs 0,1% apmērā. Savukārt derivatīvi (atvasinātie finanšu instrumenti) tiktu aplikti ar desmit reizes mazāku jeb 0,01% nodokli. FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis portālam Plz.lv, vaicāts, kāpēc Latvija nav to 11 ES valstu vidū, kas vienojušās par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu līdz 2016. gadam, atbild, ka FM esot analizējusi "citu ES dalībvalstu pieredzi", kā vienīgo piemēru minot Zviedriju, kur savulaik esot bijis ieviests "līdzīgs nodoklis", un tas...

Tuvojoties vasaras sezonai, Labklājības ministrija (LM) aicina jauniešus iepazīties ar savām tiesībām un pienākumiem, ja no mācībām brīvajā laikā viņi plāno strādāt. LM uzsver, ka bērni vecumā no 13 gadiem var strādāt vieglā, drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā, ja viens no vecākiem devis rakstveida piekrišanu. Šajā vecumā atļauta dārzu ravēšana un laistīšana, ražas, ziedu novākšana un ārstniecības augu vākšana, augļu, dārzeņu un ogu iepakošana, koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana, stādu sagatavošana un citi darbi. To paredz Ministru kabineta Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem. Savukārt kārtību, kādā izsniedz atļaujas bērnu kā izpildītāju nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramos ierobežojumus attiecībā uz darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem nosaka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas bērnu - izpildītāju - nodarbināšanai kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos, kā arī atļaujā ietveramie ierobežojumi. Pusaudžu darba regulējumu nosaka Ministru kabineta Noteikumi...

Sestdien, 10.maijā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tiksies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, lai iepazītos ar VID plānoto attīstību turpmākajos trijos gados. Vizītē pie Ministru prezidentes piedalīsies VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā arī VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. Tikšanās laikā VID vadība iepazīstinās Ministru prezidenti ar iestādes attīstības plāniem nākotnei - stratēģiskajiem mērķiem un to īstenošanai veicamajiem uzdevumiem 2014. – 2016.gadam. Tāpat VID vadība informēs par VID rīcības virzieniem un likumdošanas iniciatīvām ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanas jomā, kā arī plānotajiem pasākumiem iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai. Iepriekš portālā jau informējām, ka VID darbības stratēģija 2014.–2016.gadam apstiprināta 23. aprīlī, tā ir vidēja termiņa vadības dokuments, kas nodrošina VID darbības plānošanu, nosakot VID misiju, vērtības, stratēģiskos mērķus, uzdevumus mērķu sasniegšanai, rezultatīvos rādītājus un to sasniedzamās skaitliskās vērtības, saskaņā ar kurām tiks noteikta mērķu sasniegšanas pakāpe. Nākamajiem trijiem gadiem VID...

Latvija šogad plāno apgūt 40 miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu no šim gadam iezīmētajiem 65 miljoniem eiro. Lielu daļu no tā plānots izmantot autoceļu infrastruktūras jomai un jauniešu nodarbinātības veicināšanai. To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzzināja piektdien, 9.maijā, uzklausot Finanšu ministriju par Latvijas gatavošanos Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu apguvei 2014. - 2020.gada plānošanas periodā. Komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica sēdē pauda bažas par iespējamo ES investīciju pārrāvumu saistībā ar pāreju no iepriekšējā uz 2014. - 2020.gada plānošanas periodu. „Pirms gada kopā ar ministrijām optimistiski cerējām, ka jau šī gada vidū aktīvi sāksim īstenot pasākumus no jaunā plānošanas perioda finansējuma. Taču patlaban mēs redzam, ka joprojām esam Partnerības līguma saskaņošanas procesā un mūsu valstij ir daudz neizdarīto mājasdarbu,” Finanšu ministrijas pārstāvjiem sacīja komisijas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa vaicāja, kad Latvija aktīvi varēs sākt īstenot šajā periodā plānotās aktivitātes. Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka Latvija paralēli diskusijām ar Eiropas Komisiju par...

Eiropas Komisija (EK) izdevusi 2013. gada ziņojumu par konkurences politiku Eiropas Savienībā. Komisija ziņojumā atskatās uz svarīgākajām pilnveidotajām un īstenotajām konkurences politikas iniciatīvām, kā arī nozīmīgākajiem pieņemtajiem lēmumiem tādos sektoros kā enerģētika, farmācija, digitālā ekonomika u.c. EK ziņojumā norāda, ka ar piemērotajiem konkurences noteikumiem ir novērstas uzņēmējdarbības, kas radīja kaitējumu tirgum un patērētājiem. Tāpat ir pilnveidoti valsts atbalsta modernizācijas pasākumi, lai atbalstītu izaugsmi veicinošu valsts izdevumu plānošanu. Savukārt stratēģiskās nozīmes nozarēs, piemēram, finanšu pakalpojumu, telesakaru un enerģētikas nozarē, ir pieņemti svarīgi lēmumi. Visbeidzot, starptautiskā sadarbība konkurences politikas veidošanā un īstenošanā ir palīdzējusi risināt problēmas, ko izraisa uzņēmējdarbības arvien izteiktākais starptautiskais mērogs. 2013. gada ziņojums par konkurences politiku latviešu valodā

Labklājības ministrija (LM) plāno samazināt strauji pieaugošo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindu, novirzot finansējumu, kas paredzēts tā nodrošināšanai strādājošiem pensionāriem ar funkcionāliem traucējumiem, arī citām pakalpojuma saņēmēju mērķa grupām. Tādējādi 2014.gadā pakalpojuma rindu varētu samazināt par 7.33%, 2015.gadā – 12.23%, 2016.gadā – 15.74%, 2017.gadā – 18.37% un 2018.gadā – 20.43%. Līdz ar to pakalpojumu būs iespējams nodrošināt savlaicīgāk tiem cilvēkiem, kuriem pakalpojuma saņēmēju rindā jāgaida vairāk par diviem gadiem. Izmaiņas ir nepieciešamas, jo visām saņēmēju mērķa grupām, izņemot strādājošus pensionārus, ir pieaudzis rindā gaidīšanas laiks. Piemēram, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā 2013.gada beigās rindā nācās gaidīt aptuveni divus gadus, bet šobrīd tie jau ir divi gadi un divi mēneši. Salīdzinot cilvēku skaitu kopējā rindā 2013.gada 7.martā un 2014.gada 1.aprīlī, tā ir palielinājusies par 22% jeb 1674 cilvēkiem. Kopējā pakalpojuma saņēmēju rindā 2014.gada 1.aprīlī bija 7695 cilvēki. Iepriekšminēto paredz informatīvais...

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas gada izaugsmes tempi Latvijā samazinājušies līdz 2,8%. Tas ir lēnākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada sākuma, kad Latvija pirmo reizi atgriezās pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem pēc dziļās finanšu krīzes pārvarēšanas, ziņo Finanšu ministrija (FM). Lai gan šajā periodā būtiski pieauguši ģeopolitiskie riski, izaugsmes tempu samazinājums, galvenokārt, tomēr noticis iekšējo faktoru rezultātā, un Ukrainas notikumu ietekme uz Latvijas ekonomiku šā gada pirmajā ceturksnī vēl nav jūtama. Sagaidāms, ka šo iekšējo faktoru ietekme uz ekonomiku būs īstermiņa, tomēr ģeopolitiskā situācija reģionā arvien saglabājas ļoti nestabila un šobrīd ir riski Latvijas ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā šos riskus Finanšu ministrija jau šā gada aprīlī samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2014.gadam no 4,3% uz 4,0%, savukārt šodien publicētais ātrais iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums par pirmo ceturksni liek domāt, ka ekonomikas izaugsme šogad tomēr varētu būt arī mazāka nekā šobrīd prognozētie 4%. Taču jāņem vērā, ka šodien ir publicēts tikai IKP ātrais novērtējums, kas balstīts...