JAUNUMI

Pirmdien, 12.maijā plkst.9.30, Saeimas namā aizsāksies paneļdiskusija "Cik piemērots ir Saeimas vēlēšanu likums mūsdienu situācijai?", ko organizē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Diskusijai tiešraidē varēs sekot Saeimas mājaslapā www.saeima.lv. Paredzamais diskusijas laiks - līdz plkst. 11:30. "Diskusija par Saeimas vēlēšanu likumu iecerēta, lai identificētu tos jautājumus, kas rada problēmas, diskutētu par tiem un iezīmētu iespējamos risinājumus," pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Valdis Liepiņš. Viena no diskusijas tēmām ir par derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem vēlēšanās. "Likums nosaka, ka vienīgais atļautais dokuments personas apliecināšanai Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņa pase, savukārt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās var piedalīties arī ar personas apliecību. Šī atšķirīgā situācija ir jārisina, ņemot vērā, ka tie vēlētāji, kuriem ir tikai personas apliecības, nevar piedalīties parlamenta vēlēšanās," akcentē V.Liepiņš. Diskusijā plānots arī apspriest patlaban noteikto, ka ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji var balsot tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala deputātu kandidātu sarakstiem, kā arī runāt par iespēju piecu vēlēšanu...

Vakar, Eiropas dienā, aģentūra "Meta advisory" ir publicējusi pētījuma rezultātus, kā Baltijas valstu uzņēmēji metodiski un sistemātiski aizstāv savas intereses Eiropas Savienības institūcijās. Pētījums ilga vairākus mēnešus, iesaistot vairāk nekā 100 dažādu sektoru uzņēmumus Lietuvā un Igaunijā, un 150 uzņēmumus Latvijā ar vismaz 5 miljonu eiro apgrozījumu gadā. Pētījumā tika iesaistītas arī dažas uzņēmumu asociācijas. Visās Baltijas valstīs virs 80% respondentu atbildējuši, ka monitorē ES likumdošanu, kas skar viņu nozari. Tikai atsevišķiem izņēmumiem Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu ir savs pārstāvis Briselē. Latvijas uzņēmumiem nav pārstāvju Briselē. Visbiežāk uzņēmumu pārstāvji norāda, ka neredz tam īsti pamatojumu, kā arī uzskata, ka viņu uzņēmums ir par mazu, lai tiktu pārstāvēts Briselē. 33% no Latvijas uzņēmējiem ir kontaktējušies ar Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Kā vienu no iemesliem, kāpēc uzņēmēji neveido komunikāciju ar valsts pārstāvjiem Eiropas Parlamentā, uzņēmēji min, ka tam neesot vajadzības. Uz jautājumu "Vai jūsu uzņēmums uzticas mediju informācijai par nozares lēmumu pieņemšanu ES?" 67%...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs ir saimnieciskās darbības veicējs un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Iesniedzējs ir zvērināts advokāts un līdz ar to viņa pamatdarbības veids ir juridiskās palīdzības sniegšana, kurā reprezentatīvie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi. Iesniedzējam bieži ir jātiekas ar klientiem ne tikai sava birojā, bet arī kafejnīcās un restorānos. Izmantojot analoģiju ar uzņēmumu ienākuma nodokli šie izdevumi ir Iesniedzēja reprezentācijas izdevumi. Iesniedzējam nebūtu šo izdevumu, ja viņš nebūtu saimnieciskās darbības veicējs, respektīvi, šie izdevumi Iesniedzējam veidojas saimnieciskās darbības ietvaros. Iesniedzējs arī vēlās pievērst uzmanību tam, ka Iesniedzējam kā saimnieciskās darbības veicējam nav noteikts darba laiks un līdz ar to Iesniedzējam tikšanās kafejnīcās notiek arī vakaros un brīvdienās. Iesniedzējam birojā (kas vienlaikus ir arī Iesniedzēja dzīvesvieta) ir kafijas automāts, kas no kafijas pupiņām taisa kafiju, kas lielākā mērā tiek piedāvāta apmeklētājiem. Iesniedzējs līdz šim brīdim nebija norakstījis augstākminētos izdevumus kā saimnieciskās darbības izdevumus un nebija...

Saeima ceturtdien, 8. maijā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus "Gada pārskatu likumā", kas ievieš nepieciešamos likuma papildinājumus ārkārtas dividenžu atspoguļošanas kārtības noteikšanai gada pārskatos. Ārkārtas dividendes ir nesen, līdz ar janvārī pieņemtajiem Komerclikuma grozījumiem ieviests finansiāls termins - tās ir dividendes, kuras var noteikt un aprēķināt no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Grozījumi Gada pārskatu likumā nepieciešami, lai varētu noteikt kārtību, kādā sabiedrība uzskaita un finanšu pārskatā atspoguļo šīs ārkārtas dividendes. Grozījumi paredz, ka minēto uzskaites kārtību detalizētāk noteiks ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat grozījumi nosaka, ka komercsabiedrību vadības ziņojumos būs jāsniedz priekšlikumi par sabiedrības peļņas izlietošanu, ņemot vērā arī aprēķinātās ārkārtas dividendes (ja tādas ir bijušas) vai tās zaudējumu segšanu. Savukārt tām komercsabiedrībām, kuras saskaņā ar Gada pārskatu likuma 54.panta noteikumiem (tajos minēti uzņēmuma darbības kritēriji, no kuriem vismaz divus nedrīkst pārsniegt - 400 000 eiro bilances kopsumma, 800 000 eiro neto apgrozījums vai vidējais darbinieku skaits...

Valsts ieņēmumu dienesta akcīzes preču pārvietošanas un kontroles datorizētajā sistēmā (EMCS), sākot ar 1. jūniju, varēs autentificēties ar VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) un citiem plaši lietotiem elektroniskajiem rīkiem, paredz ceturtdien, 8. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais "Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.307 "Akcīzes preču elektroniskā administratīvā dokumenta aprites un kontroles kārtība"". Grozījums, kas izteikts juridisku kalambūru valodā ("Lai kļūtu par datorizētās sistēmas lietotāju, šo noteikumu 2.punktā minētā persona autentificējas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus") pēc būtības nozīmē to, ka turpmāk EMCS sistēmas lietošanai nebūs nepieciešams slēgt rakstveida līgumu un tajā varēs ielogoties gan ar EDS lietotājvārdu un paroli, gan vēl trim citiem autentificēšanās veidiem: Vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.lv sniegto tehnisko risinājumu (vairāku Latvijas kredītiestāžu internetbanku autentifikācijas līdzekļus); Pilsonības un migrācijas pārvaldes izsniegto elektronisko identifikācijas karti (eID); valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts...

Saeima ceturtdien, 8.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Par konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā", ar kuru pieņem un apstiprina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, tādējādi nodrošinot plašāku sadarbību nodokļu informācijas apmaiņai ar valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā vai ar kurām Latvijai nav noslēgtas nodokļu konvencijas vai nodokļu informācijas apmaiņas līgumi. Konvencijas mērķis ir arī samazināt iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, kā arī veicināt starptautisko sadarbību, lai uzlabotu nacionālo nodokļu normatīvu darbību. Līdz ar likuma stāšanos spēkā Latvijai attiecībā uz nodokļu uzlikšanu un iekasēšanu būs pienākums sadarboties ar pārējām valstīm, kuras pievienojušās konvencijai. Likumprojekts noteic, ka konvencija attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, kā arī uz akcīzes nodokli un nekustamā īpašuma nodokli. Konvencijā paredzētās saistības koordinēs Finanšu ministrija. Latvija mērķi kļūt par OECD dalībvalsti apliecināja 1994.gadā un aizvadītajā gadā tika uzaicināta uzsākt pievienošanās sarunas, tāpēc konvencijas pieņemšana ir nākamais...

Saeima ceturtdien, 8.maijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantošanu, testamenta formas un mantojuma aizgādnību. Likums paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Līdzšinējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. Ar likuma izmaiņām tiek precizēts privāta testamenta institūts, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta un tam nevajadzēs lieciniekus. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem, kas līdz šim deva iespēju ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu izteikt mutiski. Likuma grozījumi atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram. Kā norāda likumprojekta autori, līdzšinējais regulējums bija laikietilpīgs un nenodrošināja iespēju...

Izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā ārzemniekiem par nekustamā īpašuma iegādi stāsies spēkā šī gada 1.septembrī. To paredz ceturtdien, 8.maijā, Saeimā otreizējā caurlūkošanā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā. Saeima lēmusi mainīt darījumu slieksni, no kura ārvalstniekam var piešķirt uzturēšanās atļauju. To uz laiku līdz pieciem gadiem varēs saņemt, ja ārvalstnieks iegādājies un tam pieder viens apbūvēts nekustamais īpašums, kura vērtība ir ne mazāka kā 250 tūkstoši eiro. Iepriekš likuma grozījumos tika noteikts, ka nekustamā īpašuma vērtībai jābūt vismaz 150 tūkstošiem eiro. Tāpat paredzēts no 50 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību. Likuma grozījumi paredz veikt iemaksu valsts budžetā piecu procentu apmērā no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, ārzemniekam pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Tāpat paredzēts atteikties no termiņuzturēšanās atļauju kvotām, izsniedzot ārvalstniekiem šādas atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi, kā arī no ieceres piešķirt uzturēšanās atļaujas, ja valsts budžetā iemaksāti 50 tūkstoši eiro. Saeima pagājušā gada 31.oktobrī kā steidzamus galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) 7. maijā ziedoja 1325 eiro, kurus pērn ieguva Ziemassvētku labdarības izsolē, “Junior Achievement” skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) valsts mēroga konkursa uzvarētājam, SMU "Koka tauriņi" . Skolēnu mācību uzņēmumu "Koka tauriņi" pārstāvēja jaunieši no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas. SMU konkursa uzvarētājam ziedoto summu izdevās savākt, pateicoties LDDK biedriem, kuri Ziemassvētkos izsolīja LDDK padomes radītos šokolādes brīnumus - trifeles, kas tapušas izcilā pavāra Mārtiņa Sirmā un šokolādes burves Ilzes Garančas meistarklasē. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Būt sociāli atbildīgiem, palīdzēt un atbalstīt vienam otru ir augstākā vērtība. Šodien mēs, pārstāvot Latvijas lielākos un atbildīgākos uzņēmumus, vēlamies sveikt visus Skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) konkursa dalībniekus, jo viņi visi, iesaistoties šajā iniciatīvā, ir uzvarētāji. Pieredze un zināšanas, kuras skolēni iegūst, ir nenovērtējamas naudas izteiksmē vai saņemtā godalgā. Uzņēmējdarbības pamatus, līdzīgi kā matemātiku un valodas, ir jāmācās no pašas bērnības, lai pirmie soļi pieaugušo pasaulē ir viegli un droši. Paldies visiem, kas palīdzēja īstenot...

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. To paredz ceturtdien, 8.maijā, Saeimā trešajā galīgajā pieņemtie grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. „Jautājums, kas vienmēr ir piesaistījis lielu sabiedrības uzmanību, ir bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu, tostarp tā dēvēto „čekas maisu”, publiskošana. Esam nonākuši pie secinājuma, ka šī jautājuma iesaldēšana uz gadu desmitiem nebūtu samērīga, taču arī nekritiska kartiņās ierakstīto vārdu publiskošana varētu nodarīt daudz posta. Ir skaidrs, ka šī kartotēka nav pilnīga un informatoru kartiņas nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi. Tādēļ esam nolēmuši, ka sākotnēji jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte, pēc kuras šī informācija valdības noteiktā kārtībā būs pieejama publiski,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Saskaņā ar likumprojektu VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru...

Šodien, plkst. 14:00, Eiropas Savienības mājā, 2.stāva zālē, Aspazijas bulvārī 28, notiks diskusija par vienotas inovāciju platformas izveidi, kuru, Ministru prezidentes uzdevumā, organizē un kurā piedalās Latvijas Darba Devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Valsts Kancelejas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, biedrības BIRTI pārstāvji. Diskusijā piedalīsies Indriķis Muižnieks (LU), Kirovs Lipmans (A/S Grindex), Gundars Strautmanis (LTRK padomes), Elita Dreimane (Valsts Kancelejas), Ivars Kalviņš (OSI), Vitālijs Gavrilovs (LDDK), Andrejs Ērglis (PSKUS), Tālis Juhna (RTU), A.Šternbergs (CFI). Diskusijas rezultāti tiks prezentēti Ministru prezidentei un Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē. Lai nodrošinātu ekonomikas izrāvienam vajadzīgo inovācijas procesu, nepieciešams koncentrēt kohēzijas politikas līdzekļus Latvijas viedās specializācijas virzienos. Problēma – iepriekšējā perioda investīciju lielā sadrumstalotība, kā rezultātā LV ir vienā no pēdējām vietām ES inovācijas jomā. Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā. Straujākā attīstība būs valstīs,...

Valsts darba inspekcija (VDI) ievietojusi internetā darba aizsardzībai veltītā filmu konkursa laikā izveidoto filmu "Pirmā darba diena - ar vai bez darba līgumu, ar vai bez darba aizsardzības!". Filmas autors ir Latvijas celtnieku arodbiedrība. Sižets uzņemts 2013.gadā. Iesakām noskatīties un izvērtēt. Attiecīgi Valsts darba inspekcija publicējusi arī informatīvus video materiālus par: par darba aizsardzību būvniecībā (skatīt šeit - http://youtu.be/AC-tu8u1pg4, darba aizsardzību skaistumkopšanas salonos (skatīt šeit - http://youtu.be/KRNY3vyrod8), darba aizsardzību noliktavās (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=rQaD_SS1oIM), darba aizsardzību veselības aprūpes iestādēs (skatīt šeit - https://www.youtube.com/watch?v=PrWCJyl5Ud0), darba aizsardzību - birojos (skatīt šeit - http://youtu.be/euJjb-3aTjI.

Latvijā no dažādām iestādēm un organizācijām visgrūtāk ir sazvanīt medicīnas iestādes, liecina telekomunikāciju uzņēmuma CSC TELECOM kopīgi ar pētījumu centru SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja. Kopumā 64% respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem atzinuši, ka viņiem ir bijušas problēmas ar medicīnas iestāžu sazvanīšanu. Tāpat 54% respondentu atzīst, ka diezgan grūti ir sazvanīt telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējus, savukārt 53% nav varējuši pietiekami operatīvi sazvanīt valsts iestādes, bet 43% - pašvaldību iestādes. Jāatzīmē, ka salīdzinoši viegli ir sazvanīt uzziņas dienestus - to atzīst 48% respondentu, komercbankas (38%) un apdrošināšanas kompānijas (35%). Jautājumā par savienojuma gaidīšanu tikai katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka nedusmojas reizēs, kad zvana kādai iestādei, kuru ir ļoti svarīgi sazvanīt, bet tur neceļ klausuli un automātiskais atbildētājs saka, ka būs jāgaida savienojums, vai telefonā skan gaidīšanas signāls. 23% zvanītāju norāda, ka sāk dusmoties jau mazāk nekā pēc 30 gaidīšanas sekundēm, savukārt gandrīz puse - 46% zvanītāju būs neapmierināti pēc pirmās gaidīšanas minūtes....

NODOKĻI Nekustamais īpašums un PVN Pievienotās vērtības nodokļa likumā ir visplašāk regulēta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana darījumos ar nekustamiem īpašumiem. Ir ļoti svarīgi pareizi piemērot minētās PVN likuma normas, jo kļūdas šajā gadījumā nodokļu maksātājam var izmaksāt ļoti dārgi. Jāatzīst, ka nodokļu maksātājiem darbu apgrūtina ne tikai plašs un gana sarežģīts regulējums, bet arī atsevišķos gadījumos tāda trūkums un arī plašas esošo normu interpretācijas iespējas. Sertificēta nodokļu konsultante, PricewaterhouseCoopers SIA projektu vadītāja ŅINA PODVINSKA žurnālā BILANCE aplūko PVN piemērošanas nekustamajam īpašumam aspektus, tostarp īpašuma kvalifikāciju, aplikšanu ar nodokli, priekšnodokļa atskaitīšanu un korekcijas un citus problemātiskākus jautājumus. GRĀMATVEDĪBA 2013. gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas piemērs 2. jūnijs ir pēdējā diena, kad iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija par 2013. gadā gūtajiem ienākumiem ir jāiesniedz tiem nodokļu maksātājiem, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti. Lai viņiem un visiem citiem sniegtu palīdzīgu roku, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore INESE BĒRZIŅA...

Otrdien, 2014.gada 7.maijā, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ir parakstījuši sadarbības vienošanos, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un veicinātu godīgu konkurenci lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarē. Divpusējās vienošanās mērķis ir mazināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarē strādājošo nodokļu maksātāju izvairīšanos no nodokļu nomaksas, īpaši "aplokšņu algas" izmaksas, tādejādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē. Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Esam gandarīti par konstruktīvas sadarbības veidošanos starp lauksaimniekiem un Valsts ieņēmumu dienestu. Ieguvēji no tā būs visi - gan valsts uzņēmējdarbības vide kopumā, gan kontroles institūcija, kam būs atgriezeniskā saite par problēmsituācijām nozarē, gan organizācijas biedri, kas ar organizācijas palīdzību varēs tiešāk skaidrot savus interesējošos jautājumus Valsts ieņēmumu dienestā. Savstarpējās sadarbības veidošana ir solis ceļā, lai tuvotos vecāko Eiropas Savienības dalībvalstu situācijai, kur valsts institūcijām ir galvenokārt konsultatīvs, nevis represīvs raksturs. Tikai tā mēs varam sakārtot Latvijas novārgušo uzņēmējdarbības vidi un...