JAUNUMI

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notika starpresoru forums "Mūžizglītības un pieaugušo izglītības sistēma". Forums tika organizēts Eiropas Komisijas (EK) projekta "Eiropas programmas īstenošana pieaugušo izglītības jomā" ietvaros (granta lēmuma numurs 2012-3753/001-001). 17. jūnijā notiks projekta noslēguma konference, kurā aicināti piedalīties visi interesenti. Forumā projekta vadītāja Dr. paed. Ingrīda Muraškovska uzsvēra, ka nepieciešams nošķirt mūžizglītību un pieaugušo izglītību. Plānošanas dokumentos pastāv zināma nekonsekvence starp mūžizglītību un pieaugušo izglītību. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014-2020 (turpmāk - IAP) ir noteikts Mūžizglītības sistēmas pārvaldības un pakalpojumu īstenošanas modelis. I.Muraškovska skaidroja: "Mūžizglītība ir izglītība cilvēka dzīves garumā. Pieaugušo izglītība ir mūžizglītības komponente, kas atšķiras ar izglītojamo vecumu, mācību metodēm, mērķgrupām, augstu elastību, lai atbildētu uz mainīgajām darba tirgus prasībām un cilvēku vajadzībām, un nodrošina mācību procesa nepārtrauktību, kas nozīmē saskaņotu rīcību starp formālo, neformālo un informālo izglītību." Tā kā pieaugušo izglītība ir vairāk orientēta uz rezultātu, nākamajā plānošanas periodā daudz tiks strādāts pie izglītības satura, veicinot pāreju uz...

No šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim Baltkrievijā tiks piemērota importa licencēšana noteikta cementa, pulēta stikla un stikla trauku importam no trešajām valstīm, izņemot Muitas savienības valstis - Kazahstānu un Krieviju. Tāpat importa licencēšana tiks attiecināta arī uz konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī to ražošanas izejvielām, informē Ekonomikas ministrija. Minēto produktu importam tiks piemērota vienreizēja importa licencēšana. Licences rūpniecības preču importam uz Baltkrieviju izsniegs Baltkrievijas Republikas Arhitektūras un būvniecības ministrija. Licences makaronu izstrādājumiem izsniegs Baltkrievijas Republikas Zemkopības ministrija, bet konditorejas izstrādājumiem - Baltkrievijas Republikas pārtikas rūpniecības valsts koncerns "Belgospishcheprom". Paredzēts, ka starp attiecīgo ministriju / koncernu un eksportētāju / ražotāju tiks noslēgta piegādes vienošanās, kurā tiks precīzi noteikti nosacījumi, kas sevī ietvers ne tikai minimālo importa cenu, bet arī, piemēram, cementa importa gadījumā - piegādes apjomu (kvotas). Sīkāku informāciju par Baltkrievijas valdības pieņemtajiem lēmumiem lūdzu skatīt Nr. 469 un Nr. 468. Komersantus jebkuru jautājumu un interešu gadījumā aicinām sazināties ar...

Valsts policija informē, ka šajā nedēļā uz Latvijas ceļiem atgriezīsies policijai piederošie četri pārvietojamie fotoradari. Šobrīd ir pieejama arī informācija par konkrēto radaru atrašanās vietu adresēm. Pēc datu bāzu un programmatūras pielāgošanas jaunajām likuma prasībām pārvietojamie fotoradari ir sagatavi darbam. Valsts policijas fotoradari atradīsies uz ceļiem gan Rīgā un tās apkārtnē, gan citu Latvijas pilsētu apkārtnē. Fotoradaru atrašanās vietas ir saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). Ātruma mērītāji tiks novietoti ceļa posmos, kur notiek dažāda rakstura satiksmes negadījumi, kā arī kur novērojama intensīva satiksme, kas var apdraudēt gan autovadītāju, gan apkārt esošo iedzīvotāju drošību. Precīzākas fotoradaru izvietošanas adreses iesējams aplūkot šeit. Fotoradari ir ierīces, kuras Valsts policija izvieto ceļu malās, lai tie automātiski fiksētu autobraucēju pārkāpumus. Pirmie četri fotoradari Latvijā tika ieviesti 2008. gadā. 2011. gadā parakstīts līgums, ka Latvijā tiks uzturēti un darbosies kopumā 160 fotoradari, taču līgums ar firmu "Vitronic Baltica un partneri" , kas solījās paveikt šo darbu,...

Personām, kuras lietojušas narkotiskās, psihotropās vai psihoaktīvās vielas, būs ierobežotas iespējas iegūt transportlīdzekļa vadītāja tiesības. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas trešdien, 28.maijā, konceptuāli atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Ja tiks konstatēts, ka persona pēdējo trīs gadu laikā ir lietojusi narkotiskās, psihotropās vai jaunās psihoaktīvās vielas vai to izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, tai varēs noteikt aizliegumu uz noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļa vadītāja tiesības. Tāpat ierobežotas iespējas iegūt transportlīdzekļa vadītāja tiesības būs personām, kuras sodītas par ceļu satiksmes pārkāpumiem un kurām atņemtas tiesības uz laiku ilgāk par pieciem gadiem, arī pēc soda termiņa beigām. Tiesa ņems vērā izdarītā nozieguma raksturu, personas iepriekš izdarītos pārkāpumus un personu raksturojošo informāciju. Pašlaik normatīvie akti paredz iespēju ierobežot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības personām, ņemot vērā tikai personas veselību vai pārkāpumus, kas izdarīti alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Likumprojekta autori uzskata, ka tiesības vadīt transportlīdzekli jāierobežo arī personām,...

Lietišķās informācijas dienesta konferencē "Grāmatveža atbildība un kompetence – ceļā uz nozares sakārtošanu" 15. maijā uzstājās Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kura daļu savas prezentācijas veltīja arī VID sodu politikas skaidrošanai - pār kādiem grāmatvedības pārkāpumiem, kādos gadījumos un kādi sodi tiek piemēroti.

Tuvāko gadu laikā valdība plāno izveidot portālu - tehnisku rīku, kurā centralizēti apkopos pieņemšanas procesā esošos tiesību aktu projektus. Tas paredzēts otrdien, 26. maijā, valdībā skatītajā un atbalstītajā informatīvajā ziņojumā "Par vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides ieceri". Portālā būs tiesību aktu projektu reģistrs, kurā iekļaus informāciju par topošajiem tiesību aktu projektiem. "Katram tiesību akta projektam tiks izveidota lieta, kurā apkopos visu informāciju par tiesību akta projekta virzības gaitu (t.sk. saites uz attiecīgo institūciju sēdēm un protokoliem) un visus ar to saistītos materiālus (projekta redakcijas dažādās virzības stadijās, par tiesību akta projektu sniegtie atzinumi, starpinstitūciju saskaņošanas materiāli u.c.)", sola ieceres autori. Likumprojekta autoriem lieti noderēs portālā paredzētais tiesību aktu projektu izstrādes rīks, kas dos iespēju ērtāk sagatavot tiesību aktu projektus, to anotācijas, atzinumus un izziņas par iebildumiem. Tas ļaus tiesību aktu izstrādātājiem valsts pārvaldē būtiski samazināt darba slogu, kas saistīts ar tehniska rakstura darbību veikšanu, sagatavojot un saskaņojot tiesību...

Pirmdien, 26. maijā, valdība pieņēma likumprojektu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", kas paredz, ka valsts atbalstu saņēmušiem uzņēmumiem primāri jāatmaksā valsts sniegtais atbalsts, un tikai pēc tam tie var pildīt citas saistības. Grozījumi nosaka, ka finanšu grūtībās nonākušas komercsabiedrības, kuras saņēmušas valsts atbalstu, šī atbalsta izmantošanas laikā (no piešķiršanas līdz atmaksai) nedrīkst pildīt "pakārtotās saistības", tai skaitā nedrīkst atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. Grozījumi arī definē, kas ir minētās "pakārtotās saistības". Proti, tās ir "saistības, tajā skaitā aizdevuma procentu izmaksas pienākums, kas komercsabiedrībai rodas no aizdevuma (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar komercsabiedrību, aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru (dalībnieku) prasījumu apmierināšanas" (definīcija esot veidota pēc Kredītiestāžu likumā esošās pakārtoto saistību definīcijas parauga, informē likumprojekta anotācijas autori). Tāpat likumprojekts paredz...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) vērš uzmanību, ka 1.jūlijā stāsies spēkā izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas noteiks papildu kritērijus personu iekļaušanai riska personu sarakstā. Šie kritēriji būs saistīti ar personas aktuālajiem nodokļu parādiem, tādēļ VID aicina tās personas, kurām radušās grūtības nodokļu saistību izpildē, laikus vērsties VID un vienoties par piemērotāko nodokļu normatīvajos aktos noteikto situācijas risinājumu. No 2014.gada 1.janvāra VID ir tiesīgs fizisko personu iekļaut riska personu sarakstā šādos gadījumos: Persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību, personas deklarētās dzīvesvietas adrese ir reģistrēta "riska adresē", persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad VID ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi. Savukārt, no 2014.gada 1.jūlija VID būs tiesīgs fiziskas personas iekļaut riska personu sarakstā arī vēl šādos gadījumos...

Eiropas Centrālā Banka (ECB) otrdien, 27. maijā, publicēja regulas par uzraudzības maksām projektu, nododot to sabiedriskai apspriešanai, kura ilgs līdz 11. jūlijam. Regulas projektā noteikta kārtība, kādā ECB iekasēs gada uzraudzības maksu par banku uzraudzības izdevumiem, kas radušies saistībā ar tās jauno lomu, sākot ar 2014. gada novembri. Saskaņā ar ES Regulu par Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM regulu), ECB no tieši un netieši uzraudzītajām bankām jāiekasē gada uzraudzības maksa, lai atgūtu ar uzraudzību saistītos izdevumus, kuru apjoms 2015. gadā saskaņā ar aplēsēm sasniegs aptuveni 260 milj. euro. Latvijas gadījumā ECB pārņems trīs lielāko banku pēc aktīviem uzraudzību - Swedbank, SEB banka un ABLV Bank. Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši mazas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši euro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām....

Ārlingtonā (ASV) 19. - 23.maijā norisinājās piektā Eieopas Savienības (ES) - ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīguma (TTIP) sarunu kārta, kuras ietvaros puses vienojās par četru nolīguma sadaļu sagatavošanu - tirdzniecības tehniskās barjeras, konkurētspēja, valsts strīdu izšķiršana un mazie un vidējie komersanti, informē Ekonomikas ministrija (EM). Turpinot darbu pie 2013. gada jūnijā aizsāktā ES - ASV TTIP, 19. - 23.maijā ASV tika aizvadīta piektā sarunu kārta. Tās ietvaros puses ne tikai pārrunāja jautājumus visos sarunu pīlāros - piekļuve tirgum, regulatorā sadarbība un tirdzniecības noteikumi, bet arī vienojās konsolidēt nolīguma tekstu četrās sadaļās - tirdzniecības tehniskās barjeras, konkurētspēja, valstu savstarpējā strīdu izšķiršana un mazie vidējie komersanti. Šis ir būtisks sarunu posms, kad no tehniskām konsultācijām tās pakāpeniski pāriet jaunā fāzē. Cita starpā, piektajā sarunu kārtā turpinājās diskusijas, vai TTIP nolīgumā būtu iekļaujama atsevišķa sadaļa par tekstilizstrādājumu un apģērbu nozari, kas ir ASV interese, kā arī izejvielām, kas ir ES interese. Tāpat turpmākās...

Transparency International (TI) Latvijas nodaļa "Sabiedrība par atklātību - Delna" (Delna) ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ar ierosinājumu veidot premjerministres tiešā uzraudzībā atsevišķu darba grupu, kuras uzdevums būtu izstrādāt efektīvu tiesisko regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai Latvijā. Delnas direktore Gundars Jankovs: "Pastāv reāli gadījumi, kad, sabiedrības interesēs atklājot informāciju par iespējamiem noziegumiem vai ētikas principu pārkāpumiem, pret trauksmes cēlējiem ir uzsākti kriminālprocesi, piedzītas kompensācijas vai viņi ir zaudējuši darbu. Delnas ieskatā būtu nepieciešams izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, kas sniegtu trauksmes celšanas un trauksmes cēlēja definīciju, paredzētu speciālu tiesisko aizsardzību, un kas tiktu piemērots kā lex specialis attiecībā pret citu vispārējo tiesisko regulējumu. Atsevišķs likums trauksmes cēlēju tiesiskai aizsardzībai būtu piemērots risinājums." Delna ir veikusi pētījumu, kura mērķis bija apzināt un analizēt pastāvošo tiesisko regulējumu Latvijā un tā piemērošanu attiecībā uz trauksmes cēlēju tiesisko aizsardzību. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka trauksmes cēlēji Latvijā nav aizsargāti. Saskaņā ar TI Korupcijas barometru 48% Latvijas...

Naudas sodi par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu tiks sīkāk diferencēti, paredzot samazināt sankcijas par nelielu, bet palielināt sodus par būtisku ātruma pārsniegšanu. To paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko otrdien, 27.maijā, izskatīšanai otrajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputāti. „Likumprojekts paredz ieviest sīkāku pārkāpumu gradāciju, nosakot atšķirīgas sankcijas par katriem pārsniegtajiem 10 kilometriem. Patlaban pie nelieliem pārkāpumiem šis „solis” ir plašāks – netiek diferencēta atbildība par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem. Par atsevišķiem pārkāpumiem soda apmērs būs nedaudz mazāks, par citiem - lielāks, taču būtiski pieaugs sods par lielu ātruma pārsniegšanu, kas nopietni apdraud satiksmes drošību un cilvēku dzīvību un veselību,” piedāvātās izmaiņas skaidro Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Likuma grozījumi paredz noteikt atsevišķu sodu par ātruma pārkāpšanu līdz 10 km/h, kā vienīgo sankciju vieglajiem automobiļiem nosakot brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Sods par ātruma pārsniegšanu no 11...

Rīgas domes deputāti otrdien, 27. maijā, apstiprināja gala variantu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmai 2014.-2020.gadam, kas izstrādāts, izvērtējot sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtos priekšlikumus. "Analizējot esošo situāciju un izstrādājot stratēģiju, ir skaidrs, ka liels izaicinājums nākamo gadu laikā būs apturēt pilsētas iedzīvotāju skaita kritumu un sekmēt pieaugumu. To būs iespējams panākt, nodrošinot darba vietas, ērtus transporta risinājumus, atbilstošu mājokļu piedāvājumu, kā arī paaugstinot dzīves kvalitāti pilsētā," uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Maksims Tolstojs. „Uzklausot iedzīvotāju priekšlikumus un viedokļus plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas laikā, esam secinājuši, ka arī turpmāk, īstenojot stratēģiju un attīstības programmu, sabiedrības daudzveidīga iesaiste un līdzdalības nodrošināšana būs neatņemama Rīgas pašvaldības darba iezīme. Atbilstoši pieņemtajiem plānošanas dokumentiem, kā galvenos nākotnes izaicinājumus redzam mobilitātes principu pārkārtošanu, dažādiem dzīvesveidiem piemērotu mājokļu piedāvājumu, kvalitatīvas dzīves un atpūtas vides nodrošināšanu galvaspilsētā, kā arī jaunu darba vietu radīšanu,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis. Stratēģijā ir...

Jau šoruden profesionālās izglītības iestādes visā Latvijā piedāvās jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem (ieskaitot) bez maksas apgūt gandrīz 90 profesijas. Mācības ilgs vienu vai pusotru gadu, jauniešiem atkarībā no sekmēm pieejama arī stipendija, turklāt atsevišķu programmu apguve paredz iespēju iegūt profesijai nepieciešamo sertifikātu vai apliecību, informē Valsts izglītības attīstības aģentūra. Profesionālās izglītības iestādes, kas iesaistījušās Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā, 32 Latvijas pilsētās gatavas uzņemt vairāk nekā 3 300 audzēkņu. Programmu un profesiju klāsts ir ievērojams, jauniešiem piedāvājot gan sen zināmas un populāras programmas, gan maz izplatītas un pavisam jaunas. Jaunieši varēs apgūt, piemēram, lokmetinātāja, tērpu stila speciālista, apdares darbu strādnieka, vizuālās reklāmas noformētāja, kuģa pavāra, multimediju dizaina speciālista, elektromontiera, meža mašīnu operatora, zobārsta asistenta, ēku siltinātāja, interjera dizaina speciālista, bārmeņa, datorsistēmu tehniķa un citas profesijas. "Atsevišķu profesiju apguve saistīta ar papildu sertifikātu vai apliecību iegūšanu, kas dod tiesības strādāt konkrētajā profesijā. Bez šādiem sertifikātiem vai apliecībām praktiski nav iespējams...

Gatavojoties atvaļinājumu laikam, biznesa konsultāciju un vadītāju apmācību kompānija FORCEO veica pētījumu, kura mērķis bija noskaidrot, vai Latvijā strādājošie plāno risināt ar darbu saistītus jautājumus atvaļinājuma laikā. Rezultāti parāda, ka divas trešdaļas (63%) Latvijā strādājošo plāno risināt darba jautājumus atvaļinājuma laikā. Starp vadītājiem šis skaitlis ir būtiski augstāks - 80% vadītāju apvienos atpūtu ar darbu! Ir pieņemts uzskatīt, ka atvaļinājumu laiks ir paredzēts atpūtai. Atslēgties no darba jautājumiem, veltīt lauku sev un atjaunot spēkus jaunam darba cēlienam. Atvaļinājums ir laiks, kuru lielākā daļa cilvēku gaida un savlaicīgi plāno. Plāno apciemot radus vai draugus, apmeklēt citas zemes, atpūsties brīvā dabā, un risināt darba jautājumus. FORCEO veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju GfK Custom Research Baltic parāda, ka divas trešdaļas Latvijā strādājošo (63%) atvaļinājuma laikā plāno ne tikai atpūsties, bet arī risināt ar darbu saistītus jautājumus. Gandrīz puse (48%) strādājošo atbildēs uz zvaniem, katrs trešais (35%) lasīs un atbildēs uz e-pastiem, 27% atbildēs uz...