JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz šī gada oktobrī indeksēt pensiju vai tās daļu, kas nepārsniedz 285 eiro, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Tāpat 3.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā galīgajā lasījumā ir grozījumi Valsts civildienesta likumā. Lai pilnveidotu valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atlases procedūru, plānots noteikt pienākumu Valsts kancelejai organizēt centralizētu ierēdņu atlases konkursu. Saeima otrajā lasījumā skatīs grozījumus likumā, kas paredz noteikt, ka bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami 2017.gadā pēc to zinātniskās izpētes. Lai pilnveidotu kredītu procentu aprēķināšanas kārtību un noteiktu, ka kredīttiesiskajās attiecībās gads sastāv attiecīgi no 365 vai 366 dienām, Saeima konceptuāli skatīs grozījumus Kredītiestāžu likumā. Pirmajā lasījumā Saeima arī lems par grozījumiem privāto pensiju fondu likumā, ar kuriem paredzēts regulēt jautājumus par pensiju fondu izveidoto pensiju plānu nodošanu citam pensiju fondam vai pensiju plānu apvienošanu. Parlaments lems...

Uzņēmēji bieži vien neiedziļinās uzņēmuma grāmatvedībā un uzskata to par lieku izmaksu pozīciju - pie šāda secinājuma nonākuši ne vien Latvijā vadošās grāmatvedības un uzņēmuma vadības programmas "Tildes Jumis" speciālisti, bet arī paši grāmatveži. Pārlieku liela paļāvība uz grāmatvedi, nevēlēšanās maksāt adekvātu atalgojumu un grāmatvedības pamatu neizpratne - tās ir vienas no galvenajām uzņēmēju kļūdām, kas saistītas ar ikdienas grāmatvedību. Problēma ir asociatīva - grāmatvedības kārtošanu joprojām, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, uzskata par lieku "krāmēšanos" un lielām papildus izmaksām, pat no valsts institūciju puses grāmatvedība tikusi traktēta kā administratīvs slogs. Tāpēc nav jābrīnās, ka, vadot uzņēmumu šādā informatīvajā un attieksmes telpā, uzņēmēji bieži vien pieļauj rupjas kļūdas saistībā ar savas grāmatvedības kontroli. Pārlieku liela paļāvība uz grāmatvedi, uzņēmuma finansiālo pašplūsmu un, līdz ar to, nepietiekama kontrole pār sava uzņēmuma finansēm var novest pie ļoti lielām izmaksām - ne tikai materiālām, bet arī tādām, kas saistītas ar uzņēmuma nākotni, ņemot vērā,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija aicinās tieslietu ministri Baibu Broku sniegt skaidrojumu par ministrijas nostāju lauksaimniecības zemes tirdzniecības jautājumā. To norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš trešdien, 2.aprīlī, pēc komisijas sēdes, kurā deputāti strādāja pie grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, izvēršoties plašām diskusijām par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ierosinājumu, kas atļautu lauksaimniecības zemi pirkt tikai to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuru valstīs tiešo maksājumu apjoms uz vienu hektāru ir mazāks par Latvijai piešķirto. „Kā norādīja gan Saeimas Juridiskais birojs, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji, šis punkts ir pretrunā ar Eiropas Savienības līgumu, jo šim nosacījumam atbilst tikai viena ES dalībvalsts. Ir skaidrs, ka šāda likuma normas pieņemšana izraisīs ES tiesvedību, kuru Latvija zaudēs, un rezultātā nāksies maksāt soda naudu. Skaidri apzinoties sekas, Tieslietu ministrijas pārstāvji tomēr komisijas sēdē aicināja uz apzinātu ES līgumu pārkāpšanu,” uzskata komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Būtiskākais jautājums – vai ir pieņemami apzināti pārkāpt starptautisku...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) pauž bažas par situāciju, kas radusies, SIA Lattelecom (turpmāk – Lattelecom) nevienojoties ar mediju grupu „Modern Times Group”( turpmāk – MTG) par TV3 kanāla raidīšanas nosacījumiem interaktīvajā televīzijā, tādējādi atstājot nelabvēlīgā situācijā patērētājus. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu šādā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas, tomēr PTAC aicina patērētājus nerīkoties pārsteidzīgi un nesteigties ar līguma laušanu. Vienlaicīgi PTAC aicina Lattelecom un TV3 rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai patērētājiem nodrošinātu TV3 apraidi interaktīvajā televīzijā. Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka gadījumā, ja patērētāji TV3 pārraides pārtraukšanas dēļ vēlas atkāpties no līguma ar Lattelecom, varētu tikt piemērots līgumsods, PTAC norāda, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā esošā TV programmu pakete, par kuru puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī, ir uzskatāma par līguma sastāvdaļu un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta 3.daļu „abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko...

Zemkopības ministrija informē, ka VAS "Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 31.martam ir pieņēmis lēmumu par 317 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 15,202 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 8381 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamās zemes platības vidējā tirgus vērtība ir 1814 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2014. gada 30. jūnijam. "Lauksaimnieku interese par zemes kreditēšanas programmu nemazinās, katru mēnesi saimniecības turpina iegādāties zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Zemes kreditēšanas programmā vēl ir pieejami deviņi miljoni eiro, tāpēc aicinu zemniekus arī turpmāk aktīvi izmanot tās piedāvātās iespējas iegādāties savā īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ražošanai," uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Aizdevumu sadalījums pa reģioniem: Zemgale - 105, Kurzeme - 94, Vidzeme - 54, Latgale - 35, Rīgas reģions - 29 aizdevumi. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro (par...

Valsts tautsaimniecības kopējā konkurētspēja ir lielā mērā atkarīga no atsevišķu tās nozaru un uzņēmumu konkurences apstākļiem un nosacījumiem, tostarp konstruktīvas darba tirgus jautājumu risināšanas, vienlīdzīgas konkurences, darba ražīguma un dzīves līmeņa pieauguma, ēnu ekonomikas samazināšanas un nozaru likumdošanas uzlabošanas. Šos faktorus kā būtiskākos turpmākai Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai ilgtermiņā uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kuras uzdevumā pētnieks Gints Klāsons, balstoties uz starptautiski aprobētu metodiku un labās prakses piemēriem, izstrādāja nozaru sociālā dialoga stiprināšanas vadlīnijas. Būtiska daļa šajās vadlīnijās veltīta informācijai par nozaru ģenerālvienošanos kā nozīmīgu nozaru konkurētspējas veidošanas mehānismu, kā arī sakārtotas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai nozaru līmenī. Līdztekus vadlīnijās ir sniegts detalizēts pārskats par sociālā dialoga procesu un pieredzi Latvijā, kā arī nozaru sociālā dialoga īstenošanas praktisko soļu izklāsts. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: "Nozaru ģenerālvienošanās pirmsākumi meklējumi rietumvalstu praksē, kur pašlaik sociālais dialogs ļoti attīstīts un izmantots, lai sekmētu sakārtotu uzņēmējdarbības vidi. Sociālā dialoga attīstības perspektīvā, sekojot pasaules pozitīvajam piemēram, ar...

Ceturtdien, 3.aprīlī plkst. 11.00, notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Darba aizsardzības komisijas sēde, kurā piedalīsies Valsts darba inspekcijas (VDI) vadība un speciālisti. Lai uzzinātu par LBAS sadarbību ar VDI, plkst. 13.00 LBAS viesosies Kosovas VDI delegācija. LBAS Darba aizsardzības komisijas sēdē tiks izvērtēta VDI un LBAS sadarbības Vienošanās izpildes gaita, tiks sniegta informācija par VDI 2013. gada pārskatu un darba prioritātēm 2014.gadā. LBAS speciālisti informēs par LBAS organizēto Vispasaules darba aizsardzības dienas konferenci, kas notiks 28.aprīlī un šogad būs veltīta darba aizsardzībai, strādājot ar ķīmiskām vielām. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers Vienošanās ar VDI izpildi vērtē kā pretrunīgu: "Šī Vienošanās tomēr īsti nedarbojas, jo mēs nevaram panākt nelaimes gadījumu izmeklēšanu saprātīgos termiņos. Dažkārt arī VDI amatpersonu attieksme pret darba vides un darba tiesību problēmām nav tā ieinteresētākā. Līdz ar to, ja nav iespējams ātri pieprasīt atbildību vainīgajai pusei, tas aizkavē arī šādu precedentu novēršanu nākotnē." LBAS darba aizsardzības eksperts Ziedonis Antapsons atzīst,...

Rīgas domē 2013.gada 17.decembrī apstiprinātie saistošie noteikumi "Par tūristu gidu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā" paredz, ka no 2014.gada 1.aprīļa Rīgā par tūristu gidiem varēs strādāt tikai personas ar atbilstošu izglītību un sertifikātu. No 1. aprīļa Rīgas viesus iepazīstināt ar Rīgu var vien gidi, kuri saņēmuši tūristu gida sertifikātu. Pilsētas ielās gidi būs atpazīstami pēc īpašas identifikācijas zīmes. Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014.gadā un gaidot ievērojamu tūristu pieplūdumu, bija nepieciešams sakārtot gidu darbību Rīgā un uzlabot tūristiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Līdz šim Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB) saņemti 357 pieteikumi, taču sertificēti pagaidām ir 279 gidi, kas iekļauti sertificēto gidu reģistrā. Lai izveidotais reģistrs būtu pārskatāms un pieejams ikvienam interesentam, tas ir ievietots arī portālā liveriga.com. Izsniegtais sertifikāts apliecina gidu profesionālo kvalifikāciju un zināšanas par Latvijas galvaspilsētu, tās vēsturi, apskates vietām, tūrisma objektiem un aktuālajiem notikumiem. Lai nesamērīgi neierobežotu gidu pakalpojumu sniegšanas tiesības personām, kuras ilgstoši ir strādājušas par tūristu gidiem...

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas organizētajā konferencē “Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā” pagājušajā piektdienā izvērtās diskusija par iecerētajiem Maksātnespējas procesa likuma grozījumiem, kas saīsinās maksātnespējas procesu, kā arī t.s. nolikto atslēgu principu - pagaidām gan tikai maksātnespējas procesa ietvaros, bet tālākā perspektīvā varbūt arī attiecinot to uz visiem kredītiem. Komercbanku pārstāvju viedoklis abos jautājumos krasi atšķīrās no Saeimas deputāta Valda Valaiņa un Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa uzskatiem. Komercbankas uzskata, ka jau pastāvošais maksātnespējas procesa regulējums esot ļoti liberāls, un par nolikto atslēgu principu nevēlas ne dzirdēt (pat salīdzinot to ar nemaksāšanu par preci lielveikalā "Rimi"), savukārt kredītņēmēju tiesību aizstāvji savu pozīciju pamato ar liela skaita cilvēku, kas nespēj nokārtot trekno gadu laikā banku neapdomīgi izsniegto kredītu saistības, atgriešanu "baltajā" ekonomikā. Atbildot uz banku pausto, ka šo izmaiņu rezultātā tās kļūs neieinteresētas izsniegt hipotekāros kredītus, un sekos šo kredītu pirmās iemaksas un procentu likmes sadārdzināšanās, V. Valainis pauda ieceri...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk – šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko otrdien, 1.aprīlī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem. „Lēmām likumprojektu virzīt tālāk Saeimā, taču, iepazīstoties ar piedāvāto risinājumu, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc likumprojekta otrajam lasījumam rosināsim noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu iespēja diskutēt par visām neskaidrībām. Piemēram, vai iespēju maksāt mazāku sodu plānots attiecināt uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, vai nepastāv korupcijas risks, kas un kā pieņems lēmumu par soda naudas samazināšanu un vai sodu piemērotāju kvalifikācija ļaus objektīvi izvērtēt katru pārkāpumu,” uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Savukārt deputāte Irina Cvetkova (SC) komisijas sēdē rosināja apsvērt iespēju noteikt konkrētu summu, līdz kādai varētu piedāvāt slēgt vienošanos, kā arī vērtēt,...

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir nosūtījis Saeimas Juridiskajai komisijai vēstuli norādot, ka 2014.gada 27.martā Saeimā izskatītā un otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" ietvertā 83.1panta redakcija šobrīd ir nepilnīga un neskaidra. Šis pants runā par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publiska noliegšana, attaisnošana, slavināšana un trivializēšanas aizliegumu, paredzot par to sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Iekšlietu ministrija uzskata, ka likuma grozījumi piedāvātajā redakcijā vai tādā redakcijā, kas nesatur skaidrus kriminālatbildības kritērijus, var nevis saliedēt sabiedrību, bet tieši pretēji - veicināt sabiedrības šķelšanos. Tāpēc Iekšlietu ministrija lūdz izdalīt no Likumprojekta pantu, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 83.1 pantu, un virzīt to kā atsevišķu likumprojektu, kurā anotācijā būtu izskaidrota minētās normas nepieciešamība un būtība, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalību likumprojekta izstrādē. Tāpat vēstulē Iekšlietu ministrija atkārtoti norāda, ka Likumprojektā ietvertā Krimināllikuma 83.1 panta...

Otrdien, 1.aprīlī, valdībā precizēta speciālo zināšanu apguves kārtība bērnu tiesību aizsardzības jomā, to saturs un apjoms. To paredz Ministru kabineta "Noteikumi par speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves kārtību, šo zināšanu saturu un apjomu". Izmaiņas netieši ietekmēs visus bērnus Latvijā, jo speciālistus, kuri pārrauga bērnu tiesību ievērošanu vai strādā ar bērniem, pilnvērtīgāk apmācīs, lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu, vardarbības atklāšanu un novēršanu, informē Labklājības ministrija (LM). Speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem, Valsts policijas amatpersonām, ieslodzījuma vietas darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, kā arī psihologiem, kuri strādā ar bērniem, pedagogiem un citiem pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Tādējādi apmācības ietekmēs un uzlabos to speciālistu darbu, kuri strādā ar bērniem kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa vai civilprocesa ietvaros, kā arī to speciālistu darbu, kuri var saskarties ar vardarbības gadījumiem pret bērniem. Minētās izmaiņas ir nepieciešamas, lai speciālisti, kuri strādā ar nepilngadīgajiem, cietušajiem noziedzīgajos nodarījumos, vai ar nepilngadīgajiem, pret kuriem ir ierosināts kriminālprocess vai...

No 1.aprīļa mājsaimniecības par pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām (kWh) norēķināsies pēc Starta tarifa, bet par pārējām - pēc Pamata tarifa. Būtiski atcerēties, ka ar 1.aprīli klients sāk uzskaitīt patērētās kilovatstundas no jauna, taču par aprīlī patērēto elektroenerģiju norēķinās maijā pēc Starta tarifa, informē A/s "Latvenergo". Ja klients vēlas saņemt elektroenerģiju pēc jaunā tirgus līguma nosacījumiem, AS "Latvenergo" šādu iespēju nodrošina - klientam arī šogad ir iespēja izvēlēties AS "Latvenergo" izstrādātos tirgus piedāvājumus no produktu līnijas "Elektrum". AS "Latvenergo", ņemot vērā izmaiņas likumdošanā - elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu mājsaimniecībām līdz 2015.gada 1.janvārim, arī no 1.aprīļa līdz gada beigām turpinās pārdot elektroenerģiju atbilstoši līdz šim spēkā esošajiem līgumiem un par Starta un Pamata tarifu. Klientam nav nepieciešams papildus ziņot Latvenergo skaitītāja rādījumu 1.aprīlī, jo to automātiski aprēķinās norēķinu sistēma pēc klienta veiktā maksājuma. Līdz ar Elektroenerģijas tirgus atlikšanu līdz 2015.gada 1.janvārim, elektroenerģijas piegādei mājsaimniecībām tiek piemēroti tie lēmumi par tarifiem, kādi bija spēkā 2014.gada...

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā lems par to, vai būtu jāpārskata kārtība par norēķiniem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, kas noteikta Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. “Gan ministrijā, gan Valsts kancelejā ir saņemtas ļoti daudzas sūdzības no iedzīvotājiem par kārtību, kas ir ieviesta pērn. Tas nozīmē, ka MK noteikumi vēlreiz rūpīgi jāpārvērtē, nodrošinot, ka pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa maksā par atkritumiem atbilstoši to apjomam, nepārmaksājot un nemaksājot par kaimiņiem,” norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Taisnīgākais kritērijs maksas aprēķināšanai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju būtu dzīvoklī dzīvojošo personu skaits. Tomēr, ņemot vērā to, ka ir apgrūtinoši noteikt dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaitu, risināt šo varētu, nosakot, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju tiek aprēķināta atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Lai samazinātu administratīvo slogu transportlīdzekļu īpašniekiem, turpmāk VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) pagaidu glabāšanā nodotās transportlīdzekļu numurzīmes glabās piecus, nevis vienu gadu. Šīs un citas izmaiņas paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos, ko otrdien, 1.aprīlī, atbalstīja valdība. Līdz šim transportlīdzekļu īpašnieki varēja pārtraukt spēkrata reģistrāciju uz laiku, nododot tā numurzīmes glabāšanā CSDD uz vienu gadu, un saņemt atpakaļ samaksāto transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli par atlikušo laiku. Taču nereti transportlīdzekļa izmantošana nav nepieciešama ilgāku laiku, un īpašniekiem nācās atkārtoti vērsties CSDD, lai šo termiņu pagarinātu. Savukārt, lai veicinātu vēsturisko vērtību saglabāšanu, turpmāk būs iespējams atkārtoti reģistrēt norakstītu, bet atjaunotu transportlīdzekli, kuram piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. Līdz šim atkārtoti reģistrēt jau norakstītu transportlīdzekli nebija atļauts. Tāpat paplašināti gadījumi, kad aizgādnībā esošas personas transportlīdzekli varēs reģistrēt savā īpašumā vai valdījumā.