JAUNUMI

Saeima vakar, 24. aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kuri noteic, ka jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī. Iepriekšējā likuma redakcija paredzēja, ka tas stāsies spēkā šī gada 1.maijā. Likumprojekta autori norāda - lai sabiedrība un būvniecības nozare laikus varētu iepazīties ar jauno regulējumu, likuma spēkā stāšanās jāpagarina par pusgadu. Tāpat nav pieļaujamas regulējuma izmaiņas būvniecības sezonas laikā. Grozījumi arī noteic, ka līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos 1.oktobrī darbu sāks Būvniecības valsts kontroles birojs. "Pirms trim gadiem likvidētās Valsts būvinspekcijas vietā turpmāk būs Būvniecības valsts kontroles birojs, kura būvinspektoriem būs pienākums uzraudzīt visu lielāko publisko ēku celtniecību un pārbūvi. Regulējums attieksies uz ēkām, kurās ikdienā uzturas vairāk nekā 100 cilvēku. Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos būvdarbus jaunceltnēs vai pārbūvētās ēkas, kuru līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka," norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. Jaunais regulējums izstrādāts tā, lai pašvaldību būvvaldēm nedublētos...

Saeima ceturtdien, 24.aprīlī, galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, ieviešot Latvijas likumdošanā tiesību normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (CRD IV) . Šī Direktīva un Regula Nr.575/2013 (CRR) ievieš ES likumdošanā starptautisko banku uzraudzības standartu Basel 3. Šo apjomīgo grozījumu ieviešana ir svarīgs posms finanšu sektora regulējuma reformā, kuras mērķis ir novērst krīzes izgaismotās nepilnības, stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un finanšu sektora izturību krīzes situācijās. Globālā finanšu krīze parādīja, ka tobrīd pastāvošā mikroprudenciālā regulējuma piemērošana nav pietiekama ciklisko un strukturālo (sistēmisko) risku novēršanai, jo netika ņemta vērā individuālu banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības radītā ietekme uz riskiem, kas skāra visu finanšu sistēmu kopumā. Lai novērstu šīs nepilnības, CRD IV ir ietvertas prasības makroprudenciālā regulējuma izveidei. Līdz ar to arī grozījumi Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā pilnveido esošās, kā arī ievieš vairākas jaunas prasības, t.sk.: Stiprinot kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitālu,...

Trim piektdaļām jeb 59% Latvijas iedzīvotāju pašreizējās darba vietas specifika nav atbilstoša iepriekš iegūtajai izglītībai, savukārt 41% strādā nozarē, kura cieši saistīta ar iegūto izglītību, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums. 69% aptaujāto ir apmierināti ar savas profesijas izvēli. Tāpat 91% respondentu uz jautājumu "Vai kādreiz esat domājuši par strādāšanu citā nozarē" atbildējuši apstiprinoši, savukārt 9% par darba vietas maiņu nav domājuši. "Pētījuma dati liecina, ka vairums cilvēku nestrādā sfērā, ko iepriekš apguvuši mācību iestādē. Taču tas nav akmens izglītības sistēmas dārziņā, bet vairāk ekonomiskās krīzes radītās sekas, kad cilvēki bija spiesti pārkvalificēties. Patīkami, ka cilvēki domājot par darbības sfēras maiņu, neaprobežojas tikai ar lielāku atalgojumu, bet izvērtē arī potenciālās karjeras iespējas. Protams, ikvienam ir jāēd un jādzīvo, tāpēc finansiālais aspekts allaž tiks izvirzīts priekšplānā, tomēr tendence rāda, ka cilvēki, izvēloties darbu, ir kļuvuši tālredzīgāki," stāsta Inga Daliba, speciālistu darba portāla Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Jautājumā "Vai reālā situācija profesijā atbilst savulaik...

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi skaidrojumu par plānotajiem grozījumiem Civillikumā attiecībā uz aizbildnības institūta modernizēšanu Ministrijas ieskatā Civillikumā nevar turpmāk saglabāt pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu pieņēmumu, ka aizbildņa pienākums ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla.Civillikuma pašreizējais regulējums noteic, ka aizbildnība pār nepilngadīgajiem, izņemot, kad vecāki ar testamentu iecēluši aizbildņus saviem bērniem, piekrīt vispirms viņu tuvākajiem radiniekiem. Ja nepilngadīgā radinieki nevar uzņemties aizbildnību, vai ja viņus atlaiž no aizbildņu amata likumisku iemeslu dēļ, kā arī ja nepilngadīgajiem nemaz nav radinieku, aizbildņus ieceļ bāriņtiesa no citu personu vidus. Kā norāda Tieslietu ministrija, Minētais Civillikuma regulējums neatbilst mūsdienu izpratnei par bērnu aizbildnību, jo ir saglabājies tādā pašā redakcijā, kāds tika pieņemts 1937.gadā. Tas arī neatbilst starptautiskajās bērnu tiesību aizsardzības konvencijās nostiprinātajam bērna tiesību aizsardzības principam, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras. Tas savukārt nozīmē, ka par bērna aizbildni ir izvēlama persona, kas patiesi vēlas un...

Satversmes tiesa 24.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-12-01 "Par Ceļu satiksmes likuma 43.2 panta, ciktāl tas skar transportlīdzekļa īpašnieka tiesības administratīvo pārkāpumu lietvedībā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Tiesa konstatējusi, ka gadījumā, kad vadītājs, kas nav transportlīdzekļa īpašnieks, nesamaksā naudas sodu labprātīgi, administratīvā atbildība būtībā tiek pārnesta no pārkāpēja uz transportlīdzekļa īpašnieku, kuram nav iespēju tikt uzklausītam. Apstrīdētā norma Ceļu satiksmes likuma 43.2 pants regulē procedūru, kādā tiek uzlikts sods par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumiem. Citastarp norma paredz, ka, ja uzliktais naudas sods nav samaksāts noteiktajā termiņā, stājas spēkā aizliegums transportlīdzeklim veikt valsts tehnisko apskati un reģistrēt to transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Turklāt naudas sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka. Augstākā juridiska spēka norma Satversmes 92. pants: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu...

Satversmes tiesa 23.aprīlī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2013-15-01 "Par Robežsardzes likuma 49.panta pirmās daļas vārdu "apvienoties arodbiedrībās" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam un 108.panta otrajam teikumam". Tiesa secināja, ka aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās nesamērīgi ierobežo pamattiesības. Robežsardzes likuma 49.panta pirmā daļa paredz, ka robežsargiem aizliegts apvienoties arodbiedrībās, organizēt streikus un piedalīties tajos. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes 102.pants: "Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās." Satversmes 108.panta otrais teikums: "Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētais tiesību ierobežojums, proti, aizliegums robežsargiem dibināt arodbiedrības, ir nesamērīgs un sabiedrībā nepastāv vajadzība pēc tāda ierobežojuma. Tiesas secinājumi un lēmums Par likumdevēja pienākumu arodbiedrību brīvības aizsardzībā Satversmes tiesa norādīja, ka likumdevējam ir pienākums pieņemt tādus tiesību aktus, kas ļautu personām apvienoties arodbiedrībās un tādējādi īstenot savu biedrošanās brīvību. Satversmes 108. panta otrā teikuma formulējums "valsts aizsargā" uzliek valstij īpašu pienākumu...

Trešdien, 23.aprīlī, biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) vadība tikās ar Labklājības ministru (LM) Uldi Auguli. Tikšanās laikā tika apspriesta kvalifikācijas paaugstināšanas programmas izveide darba meklētājiem lauksaimniecībā, jaunizveidotā sezonas laukstrādnieku sistēma un darba inspekcijas kontroles saimniecībās. Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Šobrīd lauksaimniecībā trūkst kvalificētu un jaunu darbinieku, tādēļ tikšanās laikā vienojāmies par turpmāku sadarbību programmu izveidē kvalifikācijas paaugstināšanai darba meklētājiem, kā arī lauksaimnieku uzņēmēju iesaisti bērnu un jauniešu nodarbināšanā. Esam gandarīti par Labklājības ministrijas nostāju, ka Valsts darba inspekcija lauksaimniecības saimniecību kontrolēs norādīs uz kļūdām, lai novērstu darba riskus." Ministrs tikšanās laikā uzklausīja biedrības priekšlikumus par iespējām pielāgot mācību programmas atbilstoši lauksaimniecības nozares prasībām un vajadzībām, lai turpmāk varētu vēl sekmīgāk sagatavot atbilstoši kvalificētus darbiniekus. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Inese Kalvāne: "Mēs izprotam lauksaimnieku vēlmes – iegūt izglītotus un kvalificētus darbiniekus ar labu praktisko apmācību, tāpēc atzinīgi vērtējam turpmākās sadarbības iespējas bezdarbnieku apmācību programmu kvalifikācijas paplašināšanā. Pašreiz NVA īsteno tādas apmācības, kas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis informatīvo materiālu „Par likuma “Par nodokļiem un nodevām” 11.pantā noteiktajiem valsts nodevas objektiem, normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts nodevas likmi, iestādēm, komersantiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem atbildīgi par valsts nodevas uzlikšanu un valsts budžeta ieņēmumu kontiem, kuros ieskaita attiecīgās valsts nodevas”. Pavisam patlaban Latvijā ir iespējams iekasēt 111 dažādas valsts nodevas, piemēram, tādas kā: Izložu un azartspēļu nodeva, Nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs, Nodeva par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu, Nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos, Nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās, Preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodeva, Autoceļu lietošanas nodeva (stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā), Nodrva par notariālo darbību izpildi, Par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu, Par reģistrācijas darbībām Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, Par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem komercdarbības veidiem u.c. Informatīvajā materiālā minēti valsts nodevas objekti; normatīvais akts, kas nosaka valsts nodevas likmi, kā arī valsts budžeta ieņēmumu...

Saeima ceturtdien, 24.aprīlī, sanāks uz pirmo kārtējo sēdi šī gada pavasara sesijā. Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts 31 jautājums. Parlaments galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Būvniecības likumā, kas paredz līdz šī gada 1.oktobrim atlikt jaunā būvniecības regulējuma spēkā stāšanos. Likumprojekts arī paredz izveidot Būvniecības valsts kontroles biroju. Galīgajā lasījumā deputāti lems arī par Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, lai, sākot ar šī gada septembri, noteiktu stingrākas prasības kredītdevējiem, izvērtējot klientu maksātspēju. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ar kuriem paredzēts paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras mediju monitoringa veikšanā. Trešajā lasījumā plānots izskatīt arī jauno Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumprojektu, kas paredz ekonomikas „labajos gados” valstij veidot uzkrājumus, ko varētu izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā. Jaunais likums noteiks ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izmantošanas, pārvaldīšanas un to uzskaites, kā arī pārskatu sagatavošanas kārtību. Savukārt otrreizējā caurlūkošanā Saeima šodien lems par Imigrācijas likuma grozījumiem, kas paredz mainīt darījumu...

Kā informē Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pēc garām diskusijām nolēmusi, ka par iespējamiem Darba likuma 110.panta grozījumiem ir jāvienojas pašiem sociālajiem partneriem, un deputāti neko neuzsāks, kamēr paši sociālie partneri nebūs vienojušies. Par grozījumiem Darba likuma 68.pantā komisijā diskusijas nenotika. Komisijā vienojās par grozījumiem Darba likuma 90.pantā, kura trešajā daļā no 6 uz 12 mēnešiem ir pagarināts piezīmes vai rājiena izteikšanas termiņš, un šī panta daļa ir pagarināta ar teikumu: "Darba devējam ir pienākums izsniegt darbiniekam rakstveida rīkojumu, ar kuru darbiniekam ir izteikta piezīme vai rājiens." Savukārt 90.panta 4.daļu komisija vienojās izteikt šādā redakcijā: "Darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu mēneša laikā no piezīmes vai rājiena izteikšanas dienas šī likuma 94.pantā noteiktajā kārtībā." Taču komisija vienojās, ka uz Darba likuma 3.lasījumu šie termiņi vēl var tikt precizēti. Par grozījumiem Darba likuma 109.pantā, kas paredzētu atcelt aizliegumu darba devējam pie darbinieku samazināšanas atbrīvot no...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2014.gada 6.maijā tiek plānots aizstāt ASYCUDA++ sistēmu ar jauno EMDAS Importa kontroles sistēmas funkcionalitāti importa muitas procedūru noformēšanai. Lai nodrošinātu minēto sistēmu nomaiņu, laikā no 2014.gada 6.maija plkst. 04:00 līdz 2014.gada 6.maija plkst. 10:00 nebūs pieejama muitas informācijas sistēma EMDAS, t.sk. Eksporta, Importa un Tranzīta kontroles sistēmas. Minētajā laika periodā eksporta (izvešanas) muitas procedūru, tranzīta muitas procedūru/TIR, kā arī ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarāciju noformēšana būs iespējama atkāpšanās režīmā, t.i., papīra formātā. VID atvainojas klientiem par sagādātajām neērtībām un jau iepriekš pateicas par izpratni. Importa muitas procedūras noformēšana ASYCUDA++ sistēmā būs iespējama līdz š.g. 6.maija plkst. 00:00. Pēc norādītā laika iesniegt vai noformēt iesniegtās, bet nenoformētās līdz galam importa muitas deklarācijas ASYCUDA++ sistēma nebūs iespējams. Deklarācijas, kas būs iesniegtas ASYCUDA++, bet nebūs noformētas līdz galam līdz norādītajam ASYCUDA++ atslēgšanas brīdim, sākot ar 6.maija plkst. 10:00, varēs noformēt (iesniegt) no jauna – EMDAS Importa kontroles...

Atzīmējot Latvijas dalības Eiropas Savienībā desmito gadadienu, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina uz apaļā galda diskusiju par Latvijas uzņēmēju pieredzi Eiropas Savienības Vienotajā tirgū "Latvija Eiropas Savienības Vienotajā tirgū - 10. Kāda ir Latvijas uzņēmumu iegūtā pieredze un prasmes?", kas notiks šī gada 28.aprīlī, plkst. 11:00, LDDK, Baznīcas ielā 25 , 4.stāva zālē. Pievienošanās ES Latvijas uzņēmējiem arī nozīmēja iespēju izmantot ES Vienotā tirgus sniegtās priekšrocības - iespēju brīvi pārvietoties, brīvi piedāvāt preces un pakalpojumus, slēgt darījumus, investēt un piesaistīt investorus, rēķinoties ar to, ka valstu robežām un citiem šķēršļiem, kas pastāvēja pirms 2004.gada, nav jākavē uzņēmēju sadarbība un uzņēmējdarbība ES dalībvalstu starpā. Diskusijā ar savu pieredzi dalīsies pārstāvji no tādiem Latvijas vadošajiem eksporta uzņēmumiem kā UPB, Latvijas Finieris, Smiltenes piens, NP Foods, Severstaļlat un citi. Par eksportējoša/importējoša uzņēmuma tēlu un tā izmaiņām desmit gadu laikā stāstīs Lursoft pārstāvji, savukārt ar iespējām un šķēršļiem, kas pastāv Latvijas uzņēmējiem darbojoties Vienotajā tirgū...

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas būs jāveic līdz 2018.gada 31.maijam. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas trešdien, 23.aprīlī, trešajam galīgajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". "Jautājums, kas vienmēr ir piesaistījis lielu sabiedrības uzmanību, ir bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu, tostarp tā dēvēto "čekas maisu", publiskošana. Esam nonākuši pie secinājuma, ka šī jautājuma iesaldēšana uz gadu desmitiem nebūtu samērīga, taču arī nekritiska kartiņās ierakstīto vārdu publiskošana varētu nodarīt daudz posta. Ir skaidrs, ka šī kartotēka nav pilnīga un informatoru kartiņas nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi. Tādēļ esam nolēmuši, ka sākotnēji jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte, pēc kuras šī informācija valdības noteiktā kārtībā būs pieejama publiski," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Komisija atbalstīja priekšlikumu, ar kuru VDK materiālu izpēte tiks uzticēta speciālai valdības izveidotai starpnozaru...

Konkurences padome(KP) noslēgusi tirgus uzraudzību degvielas franšīzes līgumu tirgū. Uzraudzības mērķis bija iegūt informāciju par lielāko degvielas tirgotāju franšīzes līgumiem, izvērtēt franšīzes devēju un ņēmēju sadarbību un tās ietekmi uz konkurenci degvielas tirgū. Lai arī pēdējos gados degvielas tirgū notikušas vairākas apvienošanās un ir vērojama mazāko tirgus dalībnieku konsolidācija, kopumā tirgus struktūra degvielas mazumtirdzniecības tirgū nav krasi mainījusies, novēroja KP. Aizvadītajā gadā Latvijas degvielas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgū bija trīs lielākie tirgus dalībnieki - Statoil, Neste un Lukoil. Tikmēr kā franšīzes devēji Latvijā darbojas tikai Statoil, Lukoil un Virši-A. Savukārt Neste nav izvēlējusies paplašināt tirdzniecības tīklu, izmantojot franšīzes sadarbības modeli. Statoil un Virši-A franšīzes ņēmēju konkrētie līgumi atbilst uzņēmējdarbības franšīzes modelim. Savukārt, atbilstoši Lukoil līguma nosacījumiem, tas atbilst preču izplatīšanas franšīzei. Statoil franšīzi izmanto ģeogrāfiskā tirgus paplašināšanai, tā, piemēram, Statoil franšīzes devējs un ņēmējs nekonkurē vienā teritorijā, kamēr Lukoil franšīzes devējs un ņēmējs darbību veic arī vienas teritorijas robežās. KP tirgus uzraudzības...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome trešdien, 23. aprīlī, devusi atļauju reģistrēt AS "ABLV Bank" parāda vērtspapīru pamatprospektu ceturtajai obligāciju emisijai. Bankas pamatprospektā ir paredzēts, ka līdz 2015. gada 1.maijam tiek emitēti parāda vērtspapīri par kopējo vērtību 400 milj. eiro vai šīs summas ekvivalentu ASV dolāros, atbilstoši konkrētā publiskā piedāvājuma galīgajiem noteikumiem. Viena vērtspapīra nominālvērtība, konkrētās emisijas apjoms, cena, dzēšanas termiņi, vērtspapīru piedāvājuma nosacījumi tiks noteikti katras emisijas galīgajos noteikumos. Programmas ietvaros paredzēts emitēt obligācijas ar dzēšanas termiņu no 1 līdz 12 gadiem. Emisiju mērķis ir piesaistīt papildu līdzekļus bankas pamatdarbības finansēšanai, t.sk. papildinātu un uzturētu darbībai nepieciešamo likviditātes apjomu un piesaistītu līdzekļus subordinētā kapitāla palielināšanai.