JAUNUMI

Otrdien, 1.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja trīs Pasaules Pasta savienības (UPU) pamatdokumentus, kurus plānots nodot apstiprināšanai Saeimai. 2012.gadā UPU 25.kongresā, Dohā, tika izdarīti grozījumi UPU pamatdokumentos, un, lai aizstātu pamatdokumentu 2008.gada redakciju, ir sagatavoti likumprojekti par „Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”, „2012.gada Pasaules Pasta konvenciju”, kā arī „2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. Ar UPU pamatdokumentu apstiprināšanu Latvijā tiks nostiprināti noteikumi, kas regulē pasta pakalpojumu sniegšanu visās UPU dalībvalstīs, nodrošinot vienotas pasta pakalpojumu sniegšanas prasības un procedūras. Līdz ar to sabiedrībai būs iespēja gūt skaidru un nepārprotamu izpratni par pasta pakalpojumu jomu. Pašreiz UPU ir 192 dalībvalstis no visiem pasaules kontinentiem. Latvija atjaunoja biedra statusu UPU 1992.gadā un pievienojās visiem tobrīd spēkā esošajiem UPU dokumentiem. Latvijai kā UPU dalībvalstij ir jāievēro un jāizpilda starptautiski pieņemtajos dokumentos noteiktās prasības un saistības, tāpēc nepieciešams apstiprināt UPU pamatdokumentus.

Piektdien, 28. martā, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas organizētajā konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā" uzstājās Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, kas iepazīstināja ar jaunā, taču vēl spēkā neesošā Būvniecības likuma regulējuma aspektiem. I. Oša šajā video iepazīstina ar jauno būvniecības birokrātiskā procesa shēmu, atklāj, kā noritēs būvniecības ieceres iesniegšana atbildīgajās iestādēs, kāda būs būvniecības apstrīdēšanas kārtība, sabiedriskās apspriešanas esamība vai neesamība u.c. jautājumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējam ar SIA “A” 2011.gada 7. aprīlī ir noslēgts līgums par celtniecības un rekonstrukcijas darbu veikšanu liellopu kompleksā. Minētā objekta rekonstrukcijai Būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Nr.51/2011. Saistībā ar noslēgto līgumu sastādīta celtniecības un materiālu apjomu tāme, kas ir saskaņota ar Lauku atbalsta dienestu, jo projekts tiek realizēts ELFLA finansējuma ietvaros. Tāme apstiprināta ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 21 procenta likmi atbilstoši tā brīža likumdošanai. Par darbu izpildi projekta ietvaros SIA “A” 2013.gada 27.februārī izrakstīja pēdējo rēķinu Nr.06-A/13 par izpildītiem celtniecības darbiem saskaņā ar 2013.gada 25.februāra celtniecības darbu pieņemšanas − nodošanas aktu. Gan rēķins gan darbu pieņemšanas akts ir par summu XXX, t.sk. summa bez PVN −XX, PVN 21 procents – Ls X. Izvērtējot iepriekšminētā rēķina atbilstību PVN likumdošanai, Iesniedzējam radās šaubas par saņemtā rēķina un atskaitītā priekšnodokļa pamatotību. No vienas puses raugoties, SIA “A” ir izrakstījis rēķinu saskaņā ar savstarpēji...

Lai rastu iespēju atbalstīt Latvijas lauksaimniekus šopavasar, kad ziema ir nodarījusi lielus postījumus un lauksaimniekiem - ziemāju audzētājiem ir nepieciešami finanšu līdzekļi sējumu pārsēšanai, ir pieņemts konceptuāls lēmums par risinājumu. Lauku atbalsta dienests (LAD) strādās tā, lai šogad varētu izmaksāt pārejas posma valsts atbalsta (atdalītais PPVA par platībām (APL) un atdalītais PPVA par laukaugu platībām (ALA)) avansu ātrāk, nekā tas ir citus gadus. Parasti izmaksas tiek veiktas jūlijā, bet šogad - maija mēnesī līdz 1.jūnijam. Lai saņemtu minēto avansa izmaksu jau maijā, lauksaimniekiem, kuri vēlas saņemt šo avansu, līdz šā gada 1.maijam ir jāiesniedz platību maksājumu pieteikums. Pieteikumus šajā gadījumā var iesniegt tikai LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), lai LAD tos varētu ātri izskatīt un uzsākt avansu izmaksas. Nekāda papildus informācija vai iesniegums klientiem nav jāsniedz. Pārējiem klientiem avansu izmaksas tiks uzsāktas jūnijā. Avansa apmērs tiek plānots 50% apmērā. Gan LAD klientu apkalpošanas speciālisti, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti...

Ekonomiskā noziedzība pret uzņēmumiem un citām juridiskām personām turpina augt visā pasaulē. Saskaņā ar PricewaterhouseCoopers (PwC ) 2014. gada pētījumu par globālo ekonomisko noziedzību apmēram 37% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem. Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas. Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem. PwC veiktajā pētījumā, kurš ir visplašākais pasaulē par šo tēmu, secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība - 29%, kukuļošana un korupcija - 27%, kibernoziegumi - 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība - 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība. Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām...

Piektdien, 28. martā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulces ietvaros notika diskusija “Kurp, Latvija? Ekonomikas attīstības jautājumi 12.Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmās”, kur pie viena galda pulcējas darba devēji, darba ņēmēji ar Latvijas valdības augstākas amatpersonās, pārrunājot Latvijas turpmāko attīstību. Diskusijā piedalījās LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK ģenerāldirektoreLīga Meņģelsone, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrsAndris Vilks, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tieslietu ministreBaiba Broka, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Ministru prezidente Laimdota Straujuma: „Ekonomiskam izrāvienam nepieciešama stabilitāte, godīga konkurence, izglītības un zinātnes jomu attīstība un sasaiste ar tautsaimniecību.” Darba devēji uzsver, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un iedzīvotāju labklājības celšanai, nepieciešams: Nodrošināt regulāru konsultāciju veidā pilnvērtīgu dialogu - valdība – sociālie partneri – pašvaldības; Panākt atbildīgu nodokļu politiku ES struktūrfondu 2014.-2020. gadam apgūšanai un investīciju piesaistei, nodrošinot priekšnosacījumus ES finanšu pozitīvai ietekmei uz tautsaimniecību; Aktīvāk...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) sagatavotā informācija liecina, ka 2013. gadā privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī iemaksāti 29 milj. latu (41.3 milj. eiro), kas ir par 37% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Galvenokārt turpināja strauji pieaugt pensiju plānu dalībnieku iemaksas, gada laikā palielinoties par 51% un sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu, ko sekmēja iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanās, informētības un intereses pieaugums par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, kā arī iespēja saņemt nodokļu atmaksu. Savukārt darba devēju iemaksas pieauga tikai par 4%. 2013. gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 165.6 milj. latu (235.7 milj. eiro), gada laikā pieaugot par 16.3%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 9.2 milj. latu (13.1 milj. eiro) jeb par 14.6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp lielākā daļa jeb 95% tika izmaksāta saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2013.gadā bija 2.8% (2012.gadā: 8.5%), individuāliem plāniem tas...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) 1.aprīlī jau desmito reizi uzsāks ikgadējo apsekojumu par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās. Tas ilgs līdz jūnijam, un šajā laikā paredzēts aptaujāt 5,5 tūkstošus mājsaimniecību, individuāli izvaicājot iedzīvotājus no 16 līdz 74 gadiem. Adreses izvēlētas ar nejaušās gadījuma izlases metodi. CSP iedzīvotājus iztaujās gan par datora un interneta lietošanu, gan par mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu. Jautājumi par mākoņdatošanu galvenokārt attiecas uz failu uzglabāšanas pakalpojumu izmantošanu internetā personiskiem mērķiem. Apsekojumu veiks CSP intervētāji vai nu klātienes intervijās respondentu dzīvesvietā, vai pa telefonu. Pirms aptaujas veikšanas izlasē iekļautās mājsaimniecības saņems informatīvu CSP vēstuli. Atkarībā no vēstulē norādītā intervijas veida CSP intervētājs piezvanīs vai, ierodoties mājsaimniecībā, uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. Klātienes interviju gadījumā respondents, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru, var norunāt sev izdevīgāku tikšanās laiku. Aptaujas ilgums katrai personai ir aptuveni 10 minūtes. Jau oktobra sākumā ikviens interesents varēs iepazīties ar šīs aptaujas rezultātiem. Tie nodrošinās Latvijas un ārvalstu datu...

Nolūkā uzlabot mopēdu vadītāju drošību un kopējo ceļu satiksmes drošību, no 1.aprīļa topošajiem mopēdistiem vadītāja apliecības iegūšanai (AM kategorija) jākārto ne tikai teorijas eksāmens, bet arī vadīšanas eksāmens Ceļu satiksmes un drošības direkcijā (CSDD). Tas nozīmē, ka līdztekus datortestam ar 20 jautājumiem, topošajiem mopēdistiem: jādemonstrē zināšanas par mopēda uzbūvi un jāatbild uz vienu jautājumu par riepām, dzesēs sistēmu, eļļu, bremzēm, apgaismes ierīcēm, kontroles mēraparātu paneli, par ķēdi / siksnu vai kardānkrustiņu un brīvkustības pārbaudi. Šī atbilde tiek vērtēta eksāmena beigās, vērtējot kopējo vadītāja kompetences līmeni; laukumā jāizbrauc figūras: ievērojot ceļu satiksmes noteikumu un drošības prasības, patstāvīgi jākontrolē transportlīdzeklis un jāizpilda figūras: "iestumšana gabarītvārtos", "astotnieks", "laipa", "čūska", "izvairīšanās no šķēršļa nebremzējot", "izvairīšanās no šķēršļa bremzējot", "stoplīnija" un "slaloms". Sīkāk par eksāmena praktisko (vadīšanas) daļu var uzzināt CSDD mājas lapā: http://ej.uz/inxv un http://ej.uz/ki8t. Savukārt, lai sagatavotos praktiskajam eksāmenam, aicinām apmeklēt CSDD mājas lapu, kur atrodams informatīvs materiāls par AM kategoriju (mopēdi) un mācību filma...

Tuvojoties tūrisma sezonai, Ārlietu ministrija informē, ka no šī gada 22.marta Latvijas Republikas pilsoņi ir atbrīvoti no prasības saņemt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) ieceļošanas vīzu pirms ceļojuma. Pamatojoties uz Latvijā akreditētās AAE vēstniecības Vācijā precizēto informāciju Latvijas pilsoņiem, ieceļojot AAE, pasei jābūt derīgai vēl sešus mēnešus. Bezmaksas vīzu ar uzturēšanās laiku valstī 30 dienas var saņemt robežšķērsošanas punktos. Uzturēšanās laiku valstī iespējams pagarināt vēl uz 30 dienām, veicot samaksu 500 AED apmērā. Lai saņemtu detalizētāku informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem Apvienotajos Arābu Emirātos, Ārlietu ministrija aicina vērsties Apvienoto Arābu Emirātu vēstniecībā Berlīnē (skat. http://www.uae-embassy.de/). Kontaktinformācija: adrese: Hiroshimastrasse 18-20, 10785, Berlīne, Vācija; tālrunis: +49 30 516 516; fakss: +49 30 516 51900; e-pasts: [email protected]

No pirmdienas, 31. marta, Elektronisko iepirkumu sistēmā iespējams iegādāties vairākas civilstāvokļa aktu reģistrācijas veidlapas - dzimšanas apliecības, laulības apliecības un miršanas apliecības, informē Tieslietu ministrija. Minētās veidlapas var iegādāties, izvēloties nepieciešamo apliecību no kopējā preču kataloga un veicot pasūtījumu elektroniski. Elektronisko iepirkumu sistēmas darbību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Izsludināta projektu pieteikšana Valsts pētījumu programmu konkursā 2014.-2017.gadam. Konkursa mērķis ir izveidot valsts pasūtījuma programmas zinātniskās darbības veikšanai, kurās pētīs sabiedrībai nozīmīgus jautājumus un risinās aktuālās problēmas prioritārajos virzienos zinātnē. Projekti līdz šā gada 22.aprīlim jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Pētījumu programmas izstrādās atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajiem prioritārajiem virzieniem zinātnē ar mērķi veicināt konkrētās nozares attīstību. Pagājušā gada novembrī valdībā apstiprināja šādus sešus prioritāros virzienus 2014.-2017.gadam: "Vide, klimats un enerģija", "Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas", "Sabiedrības veselība", "Vietējo resursu izpēte un ilgtspējīga izmantošana", "Valsts un sabiedrības ilgtspējīga attīstība" un "Letonika". Attiecīgi prioritārajos virzienos turpmākos četrus gadus tiks fokusēta zinātniskā darbība, tostarp finansēti arī fundamentālie un lietišķie pētījumi. Virzieni izstrādāti atbilstoši Latvijas Viedās specializācijas stratēģijai un ir priekšnoteikums stratēģiskai valsts zinātnes budžeta līdzekļu ieguldīšanai zinātniskajā darbībā, lai veicinātu Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Mērķu vidū ir gan Latvijas starptautiskās konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana, gan sabiedrības attīstība un kultūras mantojuma saglabāšana....

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis piektdien tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Vitāliju Gavrilovu un ģenerāldirektori Līgu Menģelsoni, lai spriestu par izmaiņām būvniecības regulējumā, kas ir paredzētas 2014.gadā. Ministrs informēja LDDK pārstāvjus par Ministru kabineta noteikumu saskaņošanas procesu, notikušajām saskaņošanas sanāksmēm un saņemto iebildumu skaitu, kā arī norādīja, ka saskaņošanas process notiek maksimāli atklāti, iesaistot nevalstiskās organizācijas un profesionālās asociācijas, kā arī par darbu pie regulējuma izmaiņām, kas notiek Saeimā. LDDK prezidents V.Gavrilovs norādīja, ka LDDK vairākkārtīgi ir aicinājusi Saeimu un valdību neatlikt Būvniecības likuma spēkā stāšanos. "Tomēr, ņemot vērā to, ka likums būtiski mainīs un ietekmēs visu biznesu - gan pasūtītājus, gan būvētājus, kā arī pašvaldību darbu, uzskatām, ka mums visiem ir jābūt elastīgiem savā domāšanā un arī tolerantiem. Ir jāsaprot, ka šogad ir pārejas periods starp veco būvniecības regulējumu un jauno regulējumu," viņš uzsvēra. Ņemot vērā izveidojušos situāciju, kā arī lai neapgrūtinātu uzņēmējdarbību, un lai sagatavotu kvalitatīvu un pārdomātu...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, operatīvi reaģējot uz trešās personas sniegto informāciju, par "aplokšņu algu" izmaksu un darbinieku nodarbināšanu bez darba tiesiskajām attiecībām, 2014.gada 20.martā veica pārbaudi kādā apsardzes pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā. Pārbaudes laikā VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja "aplokšņu algu" maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto "aplokšņu algu" samaksu kopumā 3251 eiro apmērā. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, kas liecināja, ka pārbaudāmais uzņēmums izvairās no nodokļu nomaksas, VID amatpersonas ieradās izzinātajā apsardzes pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanas vietā Rīgā, lai uzsāktu tematisko pārbaudi. Minētā adrese kā uzņēmuma saimnieciskās darbības vieta - struktūrvienība VID nav reģistrēta. Ierodoties izzinātajā adresē, VID Nodokļu kontroles pārvaldes inspektori konstatēja, ka notiek aploksnē ievietotās darba samaksas izsniegšana-izmaksa apsardzes uzņēmumā nodarbinātajām personām. Pārbaudē tika atklātas septiņpadsmit aploksnes ar tajās ievietotām eiro banknotēm, kas bija paredzētas izsniegšanai-izmaksai vēl vairākiem nodarbinātajiem....

Latvijas Pasts ir iesniedzis savu priekšlikumu Satiksmes ministrijai ar ierosinājumu iniciēt grozījumus Ministru kabineta Noteikumu Nr.537 par prasībām ierakstīto un apdrošināto pasta sūtījumu izsniegšanai 3.punktā, paredzot, ka turpmāk pasta komersants ierakstītus un apdrošinātus pasta sūtījumus vērtībā līdz 150 eiro un naudas pārvedumus par tādu pašu summu izsniedz adresātam vai tā pilnvarotai personai pret parakstu, ja tiek uzrādīts personu apliecinošs dokuments vai cits dokuments, kurš izdots, pamatojoties uz Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un kurā norādīts attiecīgā dokumenta numurs, dokumenta izdevējs, dokumenta derīguma termiņš un kurā ir dokumenta īpašnieka fotogrāfija, personas kods un personiskais paraksts. Lai klientiem sūtījumu saņemšana būtu maksimāli ērta un vienkārša, izsniedzot ierakstītos un apdrošinātos pasta sūtījumus vērtībā līdz 150 eiro, arī pēc 2014.gada 1.aprīļa klientiem ir iespēja saņemt iepriekšminētos sūtījumus, uzrādot dokumentu, kurā norādīts tā izdevējs, dokumenta derīguma termiņš, ir redzama dokumenta īpašnieka fotogrāfija, personas kods un personiskais paraksts.