JAUNUMI

Piektdien, 4. aprīlī, Eiropas sabiedriskās raidorganizācijas, komponisti, autori, mūzikas izdevēji un autortiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izziņoja savstarpējās sadarbības pamatprincipu dokumentu "Rekomendācijas par pārraižu licencēšanu tiešsaistē". Dokumenta mērķis ir līdzsvarot autortiesību īpašnieku un sabiedrisko raidorganizāciju intereses, sekmējot autoru darbu izmantošanu un licencēšanu internetā pārrobežu līmenī. Rekomendāciju izstrādātāji ir Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju apvienība (EBU), Eiropas autoru un komponistu biedrību apvienība (GESAC), Eiropas komponistu un teksta autoru alianse (ECSA) un starptautiskā mūzikas izdevēju asociācija ICMP. Divu gadu kopīgā darba rezultāts ir svarīgs solis uz autordarbu izmantošanas dažādošanu, nodrošinot raidorganizācijām arvien plašākas iespējas piedāvāt mērķa auditorijām pielāgotus pakalpojumus tiešsaistē. Autoru biedrība AKKA/LAA atzinīgi vērtējusi ieteikumus efektīvas sadarbības attīstībai, kas aptver būtiskus autoru darbu izmantojuma pamatprincipus radio un televīzijas pārraižu piedāvājumā tiešsaistē. Lai sekmētu ieteikumu izmantošanu Eiropas Savienības un plašākā līmenī, tie oficiāli tiks prezentēti ievērojamā Eiropas kultūras pasākumā Parīzē - "Forumā kultūrai un Eiropai", ko organizē Francijas Kultūras ministrija, piedaloties ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram...

Sakām paldies visiem, ka martā abonēja žurnālu Bilances Juridiskie Padomi! Kā jau bijām solījuši, 4.aprīlī notika izloze, kurā tika noteiks loterijas uzvarētājs. Ar prieku paziņojam, ka juridiskās konsultācijas gada garumā EUR 711.44 vērtībā no zvērinātu advokātu biroja LOZE&PARTNERI (loterijas Nr.6862) varēs saņemt SIA Sportland kolektīvs! Ja neesat paguvuši abonēt žurnālu, to var izdarīt arī aprīlī! Žurnālu tiešsaistē iespējams abonēt šeit. Ja Jums ir jautājumi par BILANCES JURIDISKO PADOMU abonēšanu, lūdzu, sazinieties ar Klientu servisu ([email protected], tālr. 67606110, www.juridiskiepadomi.lv)!

Valsts ieņēmumu dienests(VID) informē, ka 1.aprīlī stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.662 „Akcīzes preču aprites kārtība”. Grozījumu mērķis ir uzlabot akcīzes preču uzraudzības un kontroles mehānismu, pastiprināt licencēšanas prasības, samazināt administratīvo slogu komersantiem, kā arī precizēt atsevišķas tiesību normas. Izmaiņas paredz, ka apstiprinātam noliktavas turētājam, kas plāno veikt spirta ražošanu, būs jāiesniedz VID informāciju par spirta ražošanas tehnoloģisko procesu, spirta daudzuma uzskaitē lietojamā skaitītāja tehnisko dokumentāciju. Komersants spirtu drīkst ražot tikai saskaņā ar VID deklarēto tehnoloģisko procesu. Ar 2014.gada 1.jūniju apstiprināts noliktavas turētājs, kas veic spirta vai tabakas izstrādājumu ražošanu, nodrošina novērošanas kameru uzstādīšanu un to nepārtrauktu diennakts darbību, nodrošinot skaidri saskatāmus noliktavas teritorijā iebraucošo un no tās izbraucošo automobiļu numurus, spirta vai tabakas izstrādājumu ražošanas procesa, minēto preču uzglabāšanas un izsniegšanas vietas pārskatāmību. Novērošanas kameru informācija jāsaglabā par iepriekšējiem trīs mēnešiem. Ar 2014.gada 1.jūniju apstiprināts noliktavas turētājs, kas veic darbības ar naftas produktiem, nodrošina novērošanas kameru uzstādīšanu un...

Saeimā ceturtdien, 3.aprīlī pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā ievieš vairākus nozīmīgus jaunumus - turpmāk valsts fondēto pensiju pārvaldītāju atlīdzības būs daļēji atkarīgas no pārvaldīšanas rezultātiem, tiek būtiski paplašinātas iespējas pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai (t.sk. palielinātas riska kapitāla iespējas), kā arī palielinātas kapitāla prasības un sniedzamās informācijas apjoms. Turpmāk ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām par valsts fondētā jeb 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldīšanu atlīdzība veidosies no divām daļām - pastāvīgās un mainīgās. Pastāvīgā daļa būs 1% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā, savukārt mainīgās daļas apmērs būs atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma - papildu atlīdzību par labiem ienesīguma rādītājiem saņems, ja ienesīgums pārsniedz 3 mēnešu Euribor starpbanku naudas likmi. Paredzēti arī stingrāki atlīdzības ierobežojumi: konservatīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība samazināta no 2% uz 1,5%, aktīvajiem plāniem maksimālā kopējā atlīdzība noteikta 2%. Likumā veiktas arī būtiskas izmaiņas, paredzot plašākas iespējas ieguldīt pensiju fondu līdzekļus riska kapitālā un ieguldījumu fondos. Turpmāk pensiju fonda limits ieguldījumiem riska...

Komisijas maksa, ko bankas pieprasa no mazumtirgotājiem par citu banku karšu maksājumu apstrādi, ir jāierobežo, pieprasa Eiropas Parlaments ceturtdien pieņemtajos grozījumos. Deputāti pieņēma arī ierosinājumus pasākumiem ar mērķi palielināt tiešsaistes maksājumu drošību un mazināt to izmaksas. ES mazumtirgotāji ik gadu vairāk nekā 10 miljardus eiro samaksā komisijas maksājumos bankām par karšu apstrādi, liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija. Šo maksājumu apjoms nav zināms pircējiem, un tie arī ir atšķirīgi dažādās ES dalībvalstīs, jo tos neregulē vienoti ES tiesību akti. Summu, ko mazumtirgotājiem pieprasa bankas par katru ar karti veiktu darījumu, viņi parasti pieskaita preču vai pakalpojumu cenām. Komisijas maksas: zināmas un ierobežotas Komisijas maksa, ko bankas pieprasa par darījumu apstrādi, piemēram, Visa un MasterCard kredītkaršu sistēmā, jāierobežo līdz 0,3% no darījuma vērtības, savukārt par debetkaršu apstrādi nevajadzētu prasīt vairāk nekā 7 eiro centus vai 0,2% no darījuma vērtības (zemākā no abām summām). Minētie ierobežojumi attieksies gan uz darījumiem vienā dalībvalstī, gan uz pārrobežu...

Lai pārrunātu aktualitātes tieslietu jomā, ceturtdien, 3.aprīlī, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar tieslietu ministri Baibu Broku. Sarunā tika skarti jautājumi par likumdošanas izmaiņām ģimenes politikas jautājumos, kas saistās ar bāriņtiesu darbību un vardarbību ģimenē, kā arī jautājumi par uzturlīdzekļu piedziņas procesa uzlabošanu, nosakot vēl stingrāku valsts vēršanos pret ļaunprātīgajiem nemaksātājiem. Tāpat tika diskutēts arī par likumdošanu hipotekārās kreditēšanas un maksātnespējas jautājumos, par situācijas uzlabošanu ieslodzījuma vietās un aktīvu rīcību pret narkotiku izplatību ne tikai ieslodzījuma vietās, bet arī pēdējā laika klaji satraucošajiem faktiem par jauniešu nāves gadījumiem un saindēšanos ar, tā saucamajām, legālajām narkotikām. Pozitīvi novērtējot ministres aizsāktās iniciatīvas, Valsts prezidents A.Bērziņš īpaši uzsvēra, ka ir nepieciešama reāla un nekavējoša rīcība attiecībā uz narkotiku izplatības pārtraukšanu un būtisku ierobežošanu jauniešu vidū, piebilstot, ka pats personīgi ir gatavs iesaistīties šī procesa veicināšanā sadarbībā ar atbildīgajām valsts varas institūcijām un sabiedrības pārstāvjiem. Pārrunājot maksātnespējas jautājumus, tieslietu ministre norādīja uz vairākiem aspektiem saistībā ar...

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma Juridiskās komisijas sagatavotos grozījumu Krimināllikumā, ieviešot kriminālatbildību personām, kas turpina pārdot tā dēvētās „legālās narkotikas”, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums. „Patlaban valsts iestādēm likums ļauj operatīvi reaģēt un piemērot pagaidu aizliegumu uz 12 mēnešiem vielām, kas vēl nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā, bet par kuru kaitīgumu lielu šaubu nav. Tirgotājiem šādas vielas 10 dienu laikā ir jānodod policijai, taču problēma bija tā, ka par pagaidu aizlieguma neievērošanu nebija noteikta atbildība. Tāpēc rosinājām noteikt, ka tiem, kuri turpinās tirgot nāvējošās vielas, varēs piemērot cietumsodu,” iepriekš norādīja Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Grozījums nosaka, ka personu, kas būs pārkāpusi jaunu psihoaktīvo vielu aprites aizliegumu, varēs saukt pie kriminālatbildības, kā sodu paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu un policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem. Šāda sankcija paredzēta par jaunas psihoaktīvas vielas vai...

Plānots, ka cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks nekā vecuma pensijai nepieciešamie 15 gadi, būs iespēja saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau no dienas, kad viņi būs sasnieguši nepieciešamo pensionēšanās vecumu. Labklājības ministrija norāda, ka tādējādi cilvēkiem būs nodrošināti nepieciešamie iztikas līdzekļi. Iepriekšminēto paredz likumprojekts Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā. Projekts ceturtdien, 3.aprīlī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt valsts pensiju (izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju invalīdiem) vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Tāpat to piešķir, ja cilvēks nav nodarbināts (nav uzskatāms par darba ņēmēju vai pašnodarbināto) un par pieciem gadiem ir pārsniedzis pensijas vecumu. Atbilstoši Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūras statistikas datiem 2013.gadā vidēji mēnesī valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēma 557 cilvēki, vidējais piešķirtais pabalsta apmērs - 64,03 eiro.

No 31.marta līdz 2.aprīlim tieslietu ministre Baiba Broka devās darba vizītē uz Eiropas Savienības tiesu un iepazinās ar tās darbu, kā arī tikās ar Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnešiem. Vizītes sākumā, tiekoties ar Eiropas Savienības tiesas priekšsēdētāju Vasiliu Skori , tika pārrunāti jautājumi, kas skar Eiropas Savienības tiesas turpmāko darbību un attīstību. Pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās ES tiesas darba apjoms būtiski pieaudzis, jo palielinājies gan Eiropas Savienības dalībvalstu skaits, gan pilsoņu zināšanas un apņēmība savas tiesības aizstāvēt arī ES tiesas līmenī. Puses bija vienisprātis, ka lielākais izaicinājums ir ES tiesas spēja nodrošināt maksimāli ātru un kvalitatīvu tiesas procesu norisi. B.Broka un V.Skoris sprieda arī par iniciatīvu, kas paredz Eiropas Savienības tiesas tiesnešu skaita palielināšanu no tagadējiem 28 tiesnešiem līdz 37 tiesnešiem nākotnē. Sākotnēji šis priekšlikums neguva ES dalībvalstu atbalstu, jo tās nepiekrita papildu tiesnešu izvirzīšanas un apstiprināšanas kritērijiem. Ņemot vērā apstākli, ka iesniegto un skatāmo lietu skaits...

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien apstiprināja jaunu tiesību aktu, kas atvērs ES revīzijas pakalpojumu tirgu konkurencei, novēršot līdzšinējo četru lielo audita firmu dominēšanu, kā arī novērsīs revīzijas procesa nepilnības, kuras īpaši izgaismoja nesenā finanšu krīze. Jaunie tiesību akti tiecas uzlabot revīzijas pakalpojumu kvalitāti un pārredzamību, kā arī novērst interešu konfliktus. Augstākas kvalitātes revīzija Jaunie tiesību akti prasīs ES revidentiem publicēt revīzijas pārskatus atbilstoši starptautiskiem revīzijas standartiem. Sabiedriskas nozīmes struktūrās, piemēram, bankās, apdrošināšanas sabiedrībās un citos noteikta veida uzņēmumos, revīzijas uzņēmumiem būs jāsniedz akcionāriem un investoriem sīka informācija par revidenta paveikto un jārada vispārēja pārliecība par uzņēmuma grāmatvedības precizitāti. Revīzijas pakalpojumu tirgus atvēršana Viens no pasākumiem, kuru mērķis ir atvērt revīzijas pakalpojumu tirgu un uzlabot pārredzamību, būs aizliegums līgumos iekļaut atrunu, kas nosaka, ka revīziju var veikt vienīgi kāds no „četriem lielajiem" auditoriem. Sabiedriskās nozīmes struktūrām būs jāizsludina konkurss, izraugoties jaunu revīzijas pakalpojumu sniedzēju. Lai nodrošinātu, ka attiecības starp revidentu un revidējamo uzņēmumu nekļūst...

Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes - 2017.gadā. "Šāds piedāvājums risinātu jautājumu par VDK dokumentu publiskošanu, taču pirms tam šo materiālu zinātniskai un vispusīgai izpētei vajadzīgs valsts atbalsts. Tāpēc uz trešo lasījumu likumprojekts vēl būs jāpilnveido," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Saeimā šodien otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" arī paredz, ka dokumentu izpēti jāveic līdz 2017.gada 31.maijam zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Pēc tam šie dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski. Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem, un likuma grozījumi paredz Ministru kabinetam pienākumu turpmāk ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtēt, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka sadarbības fakta ar...

Ekonomikas ministrija informē, ka par divām nedēļām - līdz šā gada 22. aprīlim - tiek pagarināts projektu iesniegšanas termiņš atbalsta saņemšanai uzņēmumu darbības modernizācijai aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. Plānots, ka programmas 4. kārtas ietvaros kopējais privātā sektora investīciju apjoms Latvijas ekonomikā būs vismaz 51 milj. euro. Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Vitāliju Gavrilovu un LDDK izpilddirektori Līgu Menģelsoni tika panākta vienošanās, ka nepieciešams pagarināt projektu iesniegšanas termiņu Eiropas Savienības fondu aktivitātes "Augstas pievienotas vērtības investīcijas" 4. kārtas ietvaros. LDDK pārstāvji norādīja, ka, ņemot vērā augstos kritērijus, kvalitatīva projektu sagatavošana, lai nodrošinātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ekspertiem pilnīgu informāciju par plānoto projektu, prasa papildus laiku. Vienlaikus, ņemot vērā, ka lēmumu pieņemšanas termiņš par projektu apstiprināšanu joprojām paliek 2014. gada 30. jūnijs, LIAA rēķinās ar intensīvu un mērķtiecīgu darbu termiņu ievērošanā. Tamdēļ ir būtiski, lai iesniegtie projekti ir sagatavoti augstā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atzīst, ka 2013. gada notikumi lielā mērā ietekmēja ieguldījumu fondu darbības rezultātus, kas gada laikā piedzīvoja gan kritumus, gan lēcienus. Gada sākumā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums par "fiskālās klints" novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Arī gadā kopumā ik pa brīdim pastiprinājās un mazinājās investoru bažas saistībā ar Centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumu ierobežošanu. Atvērtie obligāciju un naudas tirgus fondi 2013. gada decembra beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1.7% līdz plus 2.5% (11 no 14 fondiem pozitīvs), savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 6.8% līdz plus 3.0% (pieciem fondiem negatīvs). Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nav ASV dolārs, jo tas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā. Atvērto obligāciju fondu un...

GRĀMATVEDĪBA Nodokļu administrācijas lēmumu apstrīdēšana, meklējot nākotnes perspektīvas: no teorijas līdz praksei Rīgas Tehniskās universitātes profesora, ekonomikas doktora KĀRĻA KETNERA raksta mērķis ir aktualizēt diskusiju par nodokļu lietu izskatīšanu un nodokļu administrācijas (Valsts ieņēmumu dienesta) lēmumu problemātiku. Nodokļu administrācijas lēmumi attiecībā uz maksājamā nodokļa pārskatīšanu un to apstrīdēšana ir neizbēgama nodokļu administrēšanas pamatprocesu sastāvdaļa. No vienas puses, nodokļu maksātājam ir pienākums aprēķināt un maksāt nodokļus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, bet, no otras puses, nodokļu administrācijas pienākums ir veikt kontroli par nodokļu nomaksu it sevišķi tad, kad tiek izmantots pašdeklarēšanas (pašaprēķināšanas) princips nodokļa apmēra noteikšanai. Zināmā mērā šiem jautājumiem jau Bilance un jaunais žurnāls Bilances Juridiskie Padomi pievērsušies iepriekš, arī pagājušajā gadā sarunā par nodokļu strīdu risināšanu un to problemātiku. Būtībā nodokļu administrācijas lēmumu pieņemšanā ir divi pamatjautājumi: kas izskata lietas un pieņem nodokļu maksātājiem aktuālus lēmumus, otrais ir pierādījumu iesniegšana un ar to saistītie pienākumi. Diemžēl abos jautājumos acīmredzami nepieciešama...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka vairākām iedzīvotāju kategorijām gada ienākumu deklarācija par 2013.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti jāiesniedz līdz 2014.gada 2.jūnijam (ieskaitot). Lai deklarācijas aizpildīšana būtu ērtāka un vienkāršāka, VID aicina to darīt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (turpmāk - EDS). VID atgādina, ka gada ienākumu deklarācija par 2013.gadā gūtajiem ienākumiem obligāti līdz 2014.gada 2.jūnijam jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.),guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis, tai skaitā, no fiziskām personām saņemti dāvinājumi, kas ir apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. VID vērš uzmanību, ka, aizpildot gada ienākumu deklarāciju par 2013.gadu, kuras iesniegšanas termiņš ir no 2014.gada 1.marta (euro apgrozības periodā), tajā ietvertās summas norādāmas latos un santīmos. Savukārt, ja nodokļa maksātājam uz deklarācijas pamata ir veicams nodokļa maksājums vai nodokļa atmaksa,...