JAUNUMI

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas organizētajā konferencē “Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā” pagājušajā piektdienā izvērtās diskusija par iecerētajiem Maksātnespējas procesa likuma grozījumiem, kas saīsinās maksātnespējas procesu, kā arī t.s. nolikto atslēgu principu - pagaidām gan tikai maksātnespējas procesa ietvaros, bet tālākā perspektīvā varbūt arī attiecinot to uz visiem kredītiem. Komercbanku pārstāvju viedoklis abos jautājumos krasi atšķīrās no Saeimas deputāta Valda Valaiņa un Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Jāņa Āboliņa uzskatiem. Komercbankas uzskata, ka jau pastāvošais maksātnespējas procesa regulējums esot ļoti liberāls, un par nolikto atslēgu principu nevēlas ne dzirdēt (pat salīdzinot to ar nemaksāšanu par preci lielveikalā "Rimi"), savukārt kredītņēmēju tiesību aizstāvji savu pozīciju pamato ar liela skaita cilvēku, kas nespēj nokārtot trekno gadu laikā banku neapdomīgi izsniegto kredītu saistības, atgriešanu "baltajā" ekonomikā. Atbildot uz banku pausto, ka šo izmaiņu rezultātā tās kļūs neieinteresētas izsniegt hipotekāros kredītus, un sekos šo kredītu pirmās iemaksas un procentu likmes sadārdzināšanās, V. Valainis pauda ieceri...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk – šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko otrdien, 1.aprīlī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Juridiskās komisijas deputāti. Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem. „Lēmām likumprojektu virzīt tālāk Saeimā, taču, iepazīstoties ar piedāvāto risinājumu, ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc likumprojekta otrajam lasījumam rosināsim noteikt pietiekami garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai būtu iespēja diskutēt par visām neskaidrībām. Piemēram, vai iespēju maksāt mazāku sodu plānots attiecināt uz visiem administratīvajiem pārkāpumiem, vai nepastāv korupcijas risks, kas un kā pieņems lēmumu par soda naudas samazināšanu un vai sodu piemērotāju kvalifikācija ļaus objektīvi izvērtēt katru pārkāpumu,” uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Savukārt deputāte Irina Cvetkova (SC) komisijas sēdē rosināja apsvērt iespēju noteikt konkrētu summu, līdz kādai varētu piedāvāt slēgt vienošanos, kā arī vērtēt,...

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir nosūtījis Saeimas Juridiskajai komisijai vēstuli norādot, ka 2014.gada 27.martā Saeimā izskatītā un otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" ietvertā 83.1panta redakcija šobrīd ir nepilnīga un neskaidra. Šis pants runā par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publiska noliegšana, attaisnošana, slavināšana un trivializēšanas aizliegumu, paredzot par to sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Iekšlietu ministrija uzskata, ka likuma grozījumi piedāvātajā redakcijā vai tādā redakcijā, kas nesatur skaidrus kriminālatbildības kritērijus, var nevis saliedēt sabiedrību, bet tieši pretēji - veicināt sabiedrības šķelšanos. Tāpēc Iekšlietu ministrija lūdz izdalīt no Likumprojekta pantu, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 83.1 pantu, un virzīt to kā atsevišķu likumprojektu, kurā anotācijā būtu izskaidrota minētās normas nepieciešamība un būtība, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalību likumprojekta izstrādē. Tāpat vēstulē Iekšlietu ministrija atkārtoti norāda, ka Likumprojektā ietvertā Krimināllikuma 83.1 panta...

Otrdien, 1.aprīlī, valdībā precizēta speciālo zināšanu apguves kārtība bērnu tiesību aizsardzības jomā, to saturs un apjoms. To paredz Ministru kabineta "Noteikumi par speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves kārtību, šo zināšanu saturu un apjomu". Izmaiņas netieši ietekmēs visus bērnus Latvijā, jo speciālistus, kuri pārrauga bērnu tiesību ievērošanu vai strādā ar bērniem, pilnvērtīgāk apmācīs, lai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu, vardarbības atklāšanu un novēršanu, informē Labklājības ministrija (LM). Speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā nepieciešamas tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem, Valsts policijas amatpersonām, ieslodzījuma vietas darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, kā arī psihologiem, kuri strādā ar bērniem, pedagogiem un citiem pašvaldību iestāžu darbiniekiem. Tādējādi apmācības ietekmēs un uzlabos to speciālistu darbu, kuri strādā ar bērniem kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa vai civilprocesa ietvaros, kā arī to speciālistu darbu, kuri var saskarties ar vardarbības gadījumiem pret bērniem. Minētās izmaiņas ir nepieciešamas, lai speciālisti, kuri strādā ar nepilngadīgajiem, cietušajiem noziedzīgajos nodarījumos, vai ar nepilngadīgajiem, pret kuriem ir ierosināts kriminālprocess vai...

No 1.aprīļa mājsaimniecības par pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām (kWh) norēķināsies pēc Starta tarifa, bet par pārējām - pēc Pamata tarifa. Būtiski atcerēties, ka ar 1.aprīli klients sāk uzskaitīt patērētās kilovatstundas no jauna, taču par aprīlī patērēto elektroenerģiju norēķinās maijā pēc Starta tarifa, informē A/s "Latvenergo". Ja klients vēlas saņemt elektroenerģiju pēc jaunā tirgus līguma nosacījumiem, AS "Latvenergo" šādu iespēju nodrošina - klientam arī šogad ir iespēja izvēlēties AS "Latvenergo" izstrādātos tirgus piedāvājumus no produktu līnijas "Elektrum". AS "Latvenergo", ņemot vērā izmaiņas likumdošanā - elektroenerģijas tirgus atvēršanas atlikšanu mājsaimniecībām līdz 2015.gada 1.janvārim, arī no 1.aprīļa līdz gada beigām turpinās pārdot elektroenerģiju atbilstoši līdz šim spēkā esošajiem līgumiem un par Starta un Pamata tarifu. Klientam nav nepieciešams papildus ziņot Latvenergo skaitītāja rādījumu 1.aprīlī, jo to automātiski aprēķinās norēķinu sistēma pēc klienta veiktā maksājuma. Līdz ar Elektroenerģijas tirgus atlikšanu līdz 2015.gada 1.janvārim, elektroenerģijas piegādei mājsaimniecībām tiek piemēroti tie lēmumi par tarifiem, kādi bija spēkā 2014.gada...

Ekonomikas ministrija (EM) tuvākajā laikā lems par to, vai būtu jāpārskata kārtība par norēķiniem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju, kas noteikta Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”. “Gan ministrijā, gan Valsts kancelejā ir saņemtas ļoti daudzas sūdzības no iedzīvotājiem par kārtību, kas ir ieviesta pērn. Tas nozīmē, ka MK noteikumi vēlreiz rūpīgi jāpārvērtē, nodrošinot, ka pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa maksā par atkritumiem atbilstoši to apjomam, nepārmaksājot un nemaksājot par kaimiņiem,” norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Taisnīgākais kritērijs maksas aprēķināšanai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju būtu dzīvoklī dzīvojošo personu skaits. Tomēr, ņemot vērā to, ka ir apgrūtinoši noteikt dzīvoklī faktiski dzīvojošo personu skaitu, risināt šo varētu, nosakot, ka maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju tiek aprēķināta atbilstoši dzīvoklī deklarēto personu skaitam.

Lai samazinātu administratīvo slogu transportlīdzekļu īpašniekiem, turpmāk VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) pagaidu glabāšanā nodotās transportlīdzekļu numurzīmes glabās piecus, nevis vienu gadu. Šīs un citas izmaiņas paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos, ko otrdien, 1.aprīlī, atbalstīja valdība. Līdz šim transportlīdzekļu īpašnieki varēja pārtraukt spēkrata reģistrāciju uz laiku, nododot tā numurzīmes glabāšanā CSDD uz vienu gadu, un saņemt atpakaļ samaksāto transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli par atlikušo laiku. Taču nereti transportlīdzekļa izmantošana nav nepieciešama ilgāku laiku, un īpašniekiem nācās atkārtoti vērsties CSDD, lai šo termiņu pagarinātu. Savukārt, lai veicinātu vēsturisko vērtību saglabāšanu, turpmāk būs iespējams atkārtoti reģistrēt norakstītu, bet atjaunotu transportlīdzekli, kuram piešķirts vēsturiskā spēkrata statuss. Līdz šim atkārtoti reģistrēt jau norakstītu transportlīdzekli nebija atļauts. Tāpat paplašināti gadījumi, kad aizgādnībā esošas personas transportlīdzekli varēs reģistrēt savā īpašumā vai valdījumā.

Otrdien, 1.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja trīs Pasaules Pasta savienības (UPU) pamatdokumentus, kurus plānots nodot apstiprināšanai Saeimai. 2012.gadā UPU 25.kongresā, Dohā, tika izdarīti grozījumi UPU pamatdokumentos, un, lai aizstātu pamatdokumentu 2008.gada redakciju, ir sagatavoti likumprojekti par „Pasaules Pasta savienības Vispārīgo reglamentu”, „2012.gada Pasaules Pasta konvenciju”, kā arī „2012.gada Nolīgumu par pasta maksājumu pakalpojumiem”. Ar UPU pamatdokumentu apstiprināšanu Latvijā tiks nostiprināti noteikumi, kas regulē pasta pakalpojumu sniegšanu visās UPU dalībvalstīs, nodrošinot vienotas pasta pakalpojumu sniegšanas prasības un procedūras. Līdz ar to sabiedrībai būs iespēja gūt skaidru un nepārprotamu izpratni par pasta pakalpojumu jomu. Pašreiz UPU ir 192 dalībvalstis no visiem pasaules kontinentiem. Latvija atjaunoja biedra statusu UPU 1992.gadā un pievienojās visiem tobrīd spēkā esošajiem UPU dokumentiem. Latvijai kā UPU dalībvalstij ir jāievēro un jāizpilda starptautiski pieņemtajos dokumentos noteiktās prasības un saistības, tāpēc nepieciešams apstiprināt UPU pamatdokumentus.

Piektdien, 28. martā, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas organizētajā konferencē "Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā" uzstājās Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, kas iepazīstināja ar jaunā, taču vēl spēkā neesošā Būvniecības likuma regulējuma aspektiem. I. Oša šajā video iepazīstina ar jauno būvniecības birokrātiskā procesa shēmu, atklāj, kā noritēs būvniecības ieceres iesniegšana atbildīgajās iestādēs, kāda būs būvniecības apstrīdēšanas kārtība, sabiedriskās apspriešanas esamība vai neesamība u.c. jautājumi.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu izklāstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējam ar SIA “A” 2011.gada 7. aprīlī ir noslēgts līgums par celtniecības un rekonstrukcijas darbu veikšanu liellopu kompleksā. Minētā objekta rekonstrukcijai Būvvalde ir izsniegusi būvatļauju Nr.51/2011. Saistībā ar noslēgto līgumu sastādīta celtniecības un materiālu apjomu tāme, kas ir saskaņota ar Lauku atbalsta dienestu, jo projekts tiek realizēts ELFLA finansējuma ietvaros. Tāme apstiprināta ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 21 procenta likmi atbilstoši tā brīža likumdošanai. Par darbu izpildi projekta ietvaros SIA “A” 2013.gada 27.februārī izrakstīja pēdējo rēķinu Nr.06-A/13 par izpildītiem celtniecības darbiem saskaņā ar 2013.gada 25.februāra celtniecības darbu pieņemšanas − nodošanas aktu. Gan rēķins gan darbu pieņemšanas akts ir par summu XXX, t.sk. summa bez PVN −XX, PVN 21 procents – Ls X. Izvērtējot iepriekšminētā rēķina atbilstību PVN likumdošanai, Iesniedzējam radās šaubas par saņemtā rēķina un atskaitītā priekšnodokļa pamatotību. No vienas puses raugoties, SIA “A” ir izrakstījis rēķinu saskaņā ar savstarpēji...

Lai rastu iespēju atbalstīt Latvijas lauksaimniekus šopavasar, kad ziema ir nodarījusi lielus postījumus un lauksaimniekiem - ziemāju audzētājiem ir nepieciešami finanšu līdzekļi sējumu pārsēšanai, ir pieņemts konceptuāls lēmums par risinājumu. Lauku atbalsta dienests (LAD) strādās tā, lai šogad varētu izmaksāt pārejas posma valsts atbalsta (atdalītais PPVA par platībām (APL) un atdalītais PPVA par laukaugu platībām (ALA)) avansu ātrāk, nekā tas ir citus gadus. Parasti izmaksas tiek veiktas jūlijā, bet šogad - maija mēnesī līdz 1.jūnijam. Lai saņemtu minēto avansa izmaksu jau maijā, lauksaimniekiem, kuri vēlas saņemt šo avansu, līdz šā gada 1.maijam ir jāiesniedz platību maksājumu pieteikums. Pieteikumus šajā gadījumā var iesniegt tikai LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), lai LAD tos varētu ātri izskatīt un uzsākt avansu izmaksas. Nekāda papildus informācija vai iesniegums klientiem nav jāsniedz. Pārējiem klientiem avansu izmaksas tiks uzsāktas jūnijā. Avansa apmērs tiek plānots 50% apmērā. Gan LAD klientu apkalpošanas speciālisti, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti...

Ekonomiskā noziedzība pret uzņēmumiem un citām juridiskām personām turpina augt visā pasaulē. Saskaņā ar PricewaterhouseCoopers (PwC ) 2014. gada pētījumu par globālo ekonomisko noziedzību apmēram 37% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem. Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas. Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem. PwC veiktajā pētījumā, kurš ir visplašākais pasaulē par šo tēmu, secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība - 29%, kukuļošana un korupcija - 27%, kibernoziegumi - 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība - 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība. Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām...

Piektdien, 28. martā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulces ietvaros notika diskusija “Kurp, Latvija? Ekonomikas attīstības jautājumi 12.Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmās”, kur pie viena galda pulcējas darba devēji, darba ņēmēji ar Latvijas valdības augstākas amatpersonās, pārrunājot Latvijas turpmāko attīstību. Diskusijā piedalījās LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, LDDK ģenerāldirektoreLīga Meņģelsone, Ministru prezidente Laimdota Straujuma, finanšu ministrsAndris Vilks, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, tieslietu ministreBaiba Broka, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Ministru prezidente Laimdota Straujuma: „Ekonomiskam izrāvienam nepieciešama stabilitāte, godīga konkurence, izglītības un zinātnes jomu attīstība un sasaiste ar tautsaimniecību.” Darba devēji uzsver, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmei un iedzīvotāju labklājības celšanai, nepieciešams: Nodrošināt regulāru konsultāciju veidā pilnvērtīgu dialogu - valdība – sociālie partneri – pašvaldības; Panākt atbildīgu nodokļu politiku ES struktūrfondu 2014.-2020. gadam apgūšanai un investīciju piesaistei, nodrošinot priekšnosacījumus ES finanšu pozitīvai ietekmei uz tautsaimniecību; Aktīvāk...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk - FKTK) sagatavotā informācija liecina, ka 2013. gadā privātajos pensiju fondos jeb pensiju 3. līmenī iemaksāti 29 milj. latu (41.3 milj. eiro), kas ir par 37% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Galvenokārt turpināja strauji pieaugt pensiju plānu dalībnieku iemaksas, gada laikā palielinoties par 51% un sasniedzot jaunu vēsturisko maksimumu, ko sekmēja iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanās, informētības un intereses pieaugums par ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, kā arī iespēja saņemt nodokļu atmaksu. Savukārt darba devēju iemaksas pieauga tikai par 4%. 2013. gada beigās pensiju plānos uzkrātais kapitāls sasniedza 165.6 milj. latu (235.7 milj. eiro), gada laikā pieaugot par 16.3%. No pensiju plānu kapitāla gada laikā tika izmaksāti 9.2 milj. latu (13.1 milj. eiro) jeb par 14.6% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, tostarp lielākā daļa jeb 95% tika izmaksāta saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos. Vidējais pensiju plānu ienesīgums 2013.gadā bija 2.8% (2012.gadā: 8.5%), individuāliem plāniem tas...

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) 1.aprīlī jau desmito reizi uzsāks ikgadējo apsekojumu par datoru un interneta lietošanu mājsaimniecībās. Tas ilgs līdz jūnijam, un šajā laikā paredzēts aptaujāt 5,5 tūkstošus mājsaimniecību, individuāli izvaicājot iedzīvotājus no 16 līdz 74 gadiem. Adreses izvēlētas ar nejaušās gadījuma izlases metodi. CSP iedzīvotājus iztaujās gan par datora un interneta lietošanu, gan par mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošanu. Jautājumi par mākoņdatošanu galvenokārt attiecas uz failu uzglabāšanas pakalpojumu izmantošanu internetā personiskiem mērķiem. Apsekojumu veiks CSP intervētāji vai nu klātienes intervijās respondentu dzīvesvietā, vai pa telefonu. Pirms aptaujas veikšanas izlasē iekļautās mājsaimniecības saņems informatīvu CSP vēstuli. Atkarībā no vēstulē norādītā intervijas veida CSP intervētājs piezvanīs vai, ierodoties mājsaimniecībā, uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju. Klātienes interviju gadījumā respondents, zvanot uz vēstulē norādīto tālruņa numuru, var norunāt sev izdevīgāku tikšanās laiku. Aptaujas ilgums katrai personai ir aptuveni 10 minūtes. Jau oktobra sākumā ikviens interesents varēs iepazīties ar šīs aptaujas rezultātiem. Tie nodrošinās Latvijas un ārvalstu datu...