JAUNUMI

Grāmatvedības likumā noteikts, ka grāmatvedību iestādē kārto iestādes grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis. Tāpat Grāmatvedības likums atrunā iestādes vadītāja lomu un atbildību grāmatvedības procesā. Ņemot vērā Likuma par budžetu un finanšu vadību 23. panta otrajā daļā noteikto, iestādes, kurai grāmatvedību kārto Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, vadītāja pienākumi un atbildība daļēji tiek pārcelta uz vienoto pakalpojumu centru. Normatīvajos aktos, kas regulēs grāmatvedības kārtošanu Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, atsevišķos gadījumos tiks noteikts no Grāmatvedības likuma atšķirīgs regulējums, tādēļ, lai novērstu tiesību normu kolīziju, plānots veikt grozījumus Grāmatvedības likumā. Grāmatvedības likuma 17. pants tiek papildināts ar otro daļu šādā redakcijā: "Uz valsts budžeta iestādes un no budžeta nefinansētas iestādes vadītāju šā panta pirmās daļas prasības attiecas tiktāl, ciktāl Likumā par budžetu un finanšu vadību un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos par grāmatvedības uzskaites kārtošanu valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros nav noteikts citādi." Minētais grozījums veikts, jo...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt noderīgus Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas būtiski uzņēmuma valdēm, skaidro tiesību uz taisnīgu tiesu un administratīvā procesa norisi. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA662/2023 (A420148222) Šajā lietā radās strīds par to, vai ir uzskatāms, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, ja brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek ievietots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), juridiskajai personai vairs nav valdes. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. pantu VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk — valdes loceklis), ja tiek izpildīti visi turpmāk...

Ministru kabinets 4. jūnijā apstiprināja grozījumus “Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, kas veicinās vienotiem standartiem atbilstošas, pārbaudītas un vispusīgas informācijas publiskošanu par kapitālsabiedrību ieguldījumiem vides, sociālo un labas pārvaldības mērķu sasniegšanā, tādējādi palielinot sabiedrības izpratni par kapitālsabiedrību darbību attiecīgajās jomās. Šo izmaiņu mērķis ir noteikt to publisko personu kapitālsabiedrību loku, uz ko būs attiecināmas jaunā Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktās ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas prasības, un noteikt, kā uzņēmumi pāries no pašreizējās nefinanšu ziņojumu sniegšanas uz jaunu ilgtspējas informācijas sniegšanu, kas atbilst Eiropas Komisijas apstiprinātajiem standartiem. Sniegtā ilgtspējas informācija būs pieejama sabiedrībai caurskatāmā, sistematizētā un salīdzināmā formā. Īstenojot 2022. gada 14. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2464 par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Šis likums nosaka, vispārsaistošas ilgtspējas informācijas atklāšanas prasības. Saistītie grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredz Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā nosaukto subjektu loku paplašināt, attiecinot...

Valdība 28. maijā ir atbalstījusi Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā", kas paredz pielāgot administratīvā pārkāpuma procesu tehnoloģiskajai attīstībai, ieviešot iespēju automatizēti pieņemt lēmumus par sodu piemērošanu. Izmaiņas, piemēram, paredz, ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmā fiksēts nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums, tad automatizēti tiek sagatavots un pieņemts apvienots lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Automatizētas lēmuma pieņemšanas gadījumā personām ir noteiktas plašas tiesību aizsardzības garantijas, kas vienlaikus sekmēs tiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Automatizēta lēmuma pieņemšana notiek bez personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (t. i., amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas), vai cita lēmuma pieņēmēja (piemēram, iestādes, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi) iesaistes. Tādējādi šā lēmuma pieņemšanā nepiedalās persona, kura var noteikt lēmuma saturu. Projekts netiešā veidā paredz iespēju personai izteikt viedokli par pieņemto lēmumu, neiesniedzot sūdzību (piemēram, norādīt tehniskas kļūdas). Amatpersonai ir paredzētas tiesības atcelt lēmumu gan pēc savas iniciatīvas, gan...

Kādi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu pakalpojumi var būt noderīgi arī grāmatvedībā un laikus sniegt būtisku informāciju, piemēram, par biznesa partneriem? Vai neaktualizēta juridiskā adrese var kļūt par iemeslu uzņēmuma izslēgšanai no Komercreģistra? Kā digitalizācija un procesu automatizācija maina un mainīs klientu pieredzi? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidrojām sarunā ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Viņa pēc uzvaras konkursā šai amatā stājās salīdzinoši nesen – šā gada 2. aprīlī. Pārnākot no iepriekšējās darbavietas Latvijas Finanšu nozares asociācijā, L. Letiņai Uzņēmumu reģistra vide nav sveša, jo iepriekš viņa bijusi Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. L. Letiņa savulaik strādājusi arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļā. Stājoties amatā, minējāt, ka nozīmīgi ir uzlabot UR informācijas sistēmas darbību un attīstību, to funkciju ietvaros „veicamo uzdevumu juridisko kvalitāti, draudzīgumu, ērtību lietotājiem, kā arī sadarbspēju ar citiem kā publiskā, tā privātā sektora pakalpojumiem”. Kādas attīstības ieceres slēpjas zem šiem vārdiem – ko plānots mainīt, uzlabot un kā tas ietekmēs...

Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. Tomēr par savām profesionālajām aktualitātēm nevaram piemirst. Tāpēc šoreiz stāstīsim par specifiskiem gadījumiem brīvdienu apmaksā. Lai gan liekas, ka brīvdienas nevajadzētu apmaksāt, tomēr ir situācijas, kad to tomēr būs jādara. Visiem patīk saņemt dāvanas un patīk tās dāvināt. Bet kuros gadījumos par dāvanām jāmaksā nodoklis? Un kuros tās jādeklarē? Mūžīgi aktuālā tēma ir PVN. Šoreiz par to, vai maziem uzņēmumiem, kuri nav PVN maksātāji, arī vajadzētu lasīt Pievienotās vērtības nodokļa likumu. Droši vien, ka kādu reizi katrs no mums ir papukstējis par to, ka «ar to ēnu ekonomiku jau neviens necīnās». Kādi tad ir plāni ēnu ekonomikas apkarotājiem un uz ko tiks likts uzsvars? Izskatās, ka pie mums ir izplatīti norēķini skaidrā naudā, jo...

Turpinot darbu pie muitas informācijas sistēmu pilnveidošanas, 3.jūnijā tikusi ieviesta jauna Automatizētās eksporta sistēmas (AES) un Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) versija, ziņo Valsts ieņēmumu dienests. AES veiktās tehniskās izmaiņas ievērojami atvieglos eksporta deklarācijas sagatavošanu, jo sistēma turpmāk nodrošinās šādas iespējas: kopēt ievadītos datus par vienu vai vairākām precēm, pievienot dokumentus visām precēm vienlaicīgi, automātiski aprēķināt preču statisko vērtību, automātiski aprēķināt un attēlot deklarācijā kopējo neto svaru. Eksporta deklarācijas izdruka ir papildināta ar pārvadājuma dokumentu datu grupu un preces bruto svaru. Tāpat jaunajā AES versijā ir iestrādātas papildu datu pārbaudes, lai mazinātu iespēju kļūdīties: noteikta “Deklarētāja” un “Eksportētāja” valsts piederības pārbaude atbilstoši Savienības Muitas kodeksam, lai pārliecinātos, vai tā ir ES reģistrēta persona, datu ievades obligātuma pārbaudes atbilstoši Latvijas valsts nacionālām prasībām, lai nebūtu iespēja atstāt tukšus datu laukus, kuriem jābūt aizpildītiem, atbilstošu procedūru un iepriekšējo procedūru kombināciju pārbaude, lai nebūtu iespējams norādīt neloģiskas kombinācijas, papildināts “Galamērķa valsts” klasifikators, lai nevarētu norādīt...

Aviopasažieru tiesību aizsardzības jautājumi pēdējā laikā ir kļuvuši īpaši aktuāli. Tas skaidrojams ar faktu, ka aizvien vairāk cilvēku izmanto aviokompāniju pakalpojumus, lai dotos biznesa vai tūrisma braucienos. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) saņem arvien vairāk sūdzību saistībā ar aviopakalpojumiem – 2023. gadā ir saņemtas 610 sūdzības par avioregulas un citiem aviopasažieru tiesību pārkāpumiem (bagāža), savukārt 2022. gadā saņemto sūdzību skaits bija 519. Nokļūstot situācijā, kad lidmašīna kavējas, reiss tiek atcelts vai ir atteikta iekāpšana, lai patērētājs pilnā mērā izmantotu savas normatīvajos aktos paredzētās tiesības, visbūtiskākā nozīme ir patērētāja informētībai – kas šādos gadījumos pasažierim pienākas un kāda ir nepieciešamā tūlītējā rīcība. Aviopasažieru tiesības: Pirms lidojuma iegādes iepazīstieties ar aviopārvadātāja noteikumiem, īpaši pievēršot uzmanību tam, vai biļetes, kuras vēlaties iegādāties, būs atgriežamas vai nē, kādi ir aviopārvadātāja bagāžas pārvadāšanas noteikumi un kādi nosacījumi spēkā, ja ceļojumā tomēr nevarēsiet doties, bet biļete ir nopirkta. Ja iegādājaties vairākus lidojumus pēc kārtas, rūpīgi jāplāno...

Šī gada 1. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 623 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 162 eiro jeb 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16,0%. 2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8%, bet stundas samaksa – par 1,3%. Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 180 eiro Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%. No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par maijā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 263 “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”” Grozījumi paredz šādas izmaiņas: nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma iesniedzējam - apstiprinātam noliktavas turētājam (15.1 punktā noteikti septiņi kritēriji); lai saņemtu akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību sertificēta saņēmēja darbībai, atbilstoša speciālā atļauja (licence) nav nepieciešama gadījumos, ja plānots saņemt akcīzes preces, kuru realizācijai nav...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēdē 30. maijā pārrunāta VID reformas norises gaita, aktualitātes un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultāti. Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un 30. maijā ir noslēdzies VID reformas ietvaros izstrādāto sešu tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu valdībā. Ministru kabinetā iesniegti likumprojekti: Nodokļu un muitas policijas likums; Valsts ieņēmumu dienesta likums; Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”; Grozījumi Muitas likumā; Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"; Grozījumi Kriminālprocesa likumā. VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likuma projektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas...

Uzņēmumu reģistrs (UR) identificējis pirmo smagnējo birokrātisko šķērsli UR darbības regulējumā. Ar Tieslietu ministrijas atbalstu birokrātijas mazināšanai un vienprātību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par sadarbību ātrai un efektīvai uzņēmēju apkalpošanai, UR piedāvā turpināt nodot informāciju VID par gadījumiem ar potenciāliem nodokļu riskiem to efektīvai pārvaldībai, bet aicina atteikties no šo gadījumu ietekmes uz UR reģistrācijas procesiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: “Šobrīd uzņēmuma reģistrācija kopā ar padziļinātu risku analīzi var ieilgt līdz pat 10 dienām. Šāds process ir smagnējs un neefektīvs, it īpaši gadījumos, kad ir iesaistītas liela apmēra investīcijas un katra diena ir no svara. Vairumā gadījumu ciešs tieši godprātīgie uzņēmēji, bet negodprātīgie vienkārši nomaina informāciju reģistrācijas datos. Jaunais risinājums netraucēs nodrošināt uzņēmuma reģistrācijas pakalpojumu ne ilgāk kā trīs darba dienās – ātri un bez liekas birokrātijas. Tādā veidā mēs būtiski veicināsim Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju Eiropas un citu valstu vidū.” Situācijas izvērtējumu veic pirms nepilniem diviem mēnešiem amatā...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Pat grāmatvedim ir jāatpūšas! Un kad tad nu vēl, ja ne vasarā. Tā kā grāmatvedim ir liels potenciāls izdegšanai, tad atvaļinājums un hobiji brīvajā laikā ir īpaši svarīgi. Novēlu visiem izbaudīt šo skaisto saulaino, ziedošo laiku un sakrāt spēkus nākamajam darba cēlienam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Baltijas kaimiņi dodas uz priekšu straujāk. Vai spēsim pielikt soli? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Kopš pagājušā gada jūlija varējāt lasīt par Baltijas valstu ekonomikām, iedziļinoties to veidojošajos faktoros un salīdzinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sekmes. Analītiski pētniecisko rakstu sērijas noslēgumā pavelkam zemsvītru secinājumiem, apciemojot kaimiņus un uzklausot, kas viņu ekspertiem sakāms par savas valsts ekonomikas veiksmēm un neveiksmēm. Viļņā tikāmies ar Grētu Ilekīti, Swedbank Lietuva ekonomisti, bet Tallinā — ar Lenno Ūskulu, Luminor Bank Igaunijas filiāles galveno ekonomistu un Tartu Universitātes asociēto profesoru. Aiga Pelane: Latvijas ekonomiku var iekustināt valsts un uzņēmēju ambīcijas RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Gadiem uzkrātās un nerisinātās problēmas, nepietiekamas ambīcijas gan...

Jēdziens „procesu digitalizācija” jau kļuvis par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Uzņēmēji var digitalizēt dažādus komercdarbībā izmantotos procesus – biznesa vadības, grāmatvedības, personālvadības, IKT un citus, kas paaugstina to konkurētspēju un produktivitāti. Pat grūti iedomāties, kā varētu atgriezties tai laikā, kad iztikām bez interneta un ar to saistītajām tehnoloģijām. Taču, lai kaut ko digitalizētu, nepieciešama informācija jeb dati, ko no analogā formāta pārnest uz digitālo un vēl panāktu, ka procesi kļūst automatizēti. Uzņēmējdarbībā šādu datu kopu kļūst arvien vairāk. Par digitalizāciju šai žurnāla numurā runājam ar Uzņēmuma reģistra jauno vadītāju Laimu Letiņu, jo viņas vadībā turpināsies aizsāktais iestādes modernizācijas process. Ko tas nozīmēs reģistra klientiem? Noteikti palīdzēs monitorēt būtisku informāciju par partneriem, atvieglos izmaiņu veikšanu reģistra datos un nodrošinās, ka valsts iestādes pašas iegūs datus no sistēmām un tādējādi tiks minimizēti birokrātiskie procesi. Arī grāmatvežiem būs ieguvumi, jo visbiežāk no viņiem tiek prasīts uzmanīt, lai klienti vai sadarbības partneri nenāktu no ekonomikas...

Ceturtdien, 30. maijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi nepieaugs. Likuma grozījumi paredz, ka 2025. gadā tiks nošķirtas un būs spēkā divas kadastrālās vērtības - fiskālā un universālā. Fiskālā kadastrālā vērtība tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem, nomas maksas noteikšanai. Tā paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Universālā kadastrālā vērtība nodrošinās patiesāku priekšstatu par īpašuma vērtību. To izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai, grāmatvedībā un finanšu pārskatos. Universālā kadastrālā vērtība tiks noteikta, balstoties uz 2022.gada tirgus datiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Ņemot vērā pieaugušo dzīves dārdzību, Tieslietu ministrija ir panākusi draudzīgāko risinājumu Latvijas ģimeņu budžetam – nošķirt divas kadastrālās vērtības. Latvijas iedzīvotāji var justies droši, ka nekustamā īpašuma nodoklis ne šogad, ne nākamgad nepieaugs līdz ar kadastrālo vērtību aktualizēšanu. Tiesiskā, demokrātiskā valstī iedzīvotājiem ir jābūt drošiem, ka esošā ekonomiskā situācija tiek...