VISI RAKSTI

Neraugoties uz izaicinājumiem un neskaidrām izaugsmes perspektīvām, 2023. gadā pasaules ekonomika ir turpinājusi augt. Procentu likmju kāpums palīdzējis samazināt inflāciju, energoresursu cenas ir kritušās, un pasaules ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Tomēr eirozonā izaugsme joprojām ir vāja — 2023. gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga tikai par 0,1% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Inflācija, augstās energoresursu cenas, reālo ienākumu kritums, vājš ārējais pieprasījums apstrādes rūpniecībā un procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis arī Latvijas ekonomiku, un 2023. gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar šo pašu periodu aizpērn. Tādējādi Latvijas ekonomika faktiski atradās nelielā recesijā. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm, ekonomikas izaugsme eirozonā arī 2024. gadā būs lēna un IKP varētu pieaugt tikai par 0,6%. Lai arī ražotāju noskaņojums joprojām ir piesardzīgs, saražoto un nepārdoto preču krājumi pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinās, un šis krājumu kritums pakāpeniski veicinās faktiskās ražošanas pieaugumu. Eirozonā ražošanas apjomi apstrādes...

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem – to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam – fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, – piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam. Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt...

Kad nododam kādam citam savus datus, parasti darām to ar pārliecību, ka šie dati tiks izmantoti konkrētam un mums skaidri saprotamam mērķim. Tieši datu apstrādes nolūks ir galvenais aspekts, kuru cilvēks izvērtē pirms datu nodošanas. Tāpēc, turpinot personas datu apstrādes principu izpēti, Datu Valsts inspekcija informē par “nolūka ierobežojuma” principu, kurš jāievēro pārziņiem, lai nodrošinātu datu subjektu gaidu, kādiem mērķiem tiek izmantoti to dati, ievērošanu. Nolūka ierobežojuma princips ir cieši saistīts ar citiem Datu regulā nostiprinātiem principiem, piemēram, ar pārredzamības principu, jo, tikai zinot konkrētu datu apstrādes mērķi, cilvēks saprot, ko sagaidīt savu datu apstrādes ietvaros. Tāpat precīza nolūka noteikšana ir saistīta ar datu minimizēšanas un glabāšanas ierobežojuma principiem, jo atkarībā no nolūka var noteikt datu, kas nepieciešami tā sasniegšanai, apjomu, kā arī - cik ilgi datus ir nepieciešams glabāt. Saistība ir arī ar likumības principu, jo tikai datiem, ko plānots izmantot skaidri definēta nolūka sasniegšanai, būs iespējams noteikt atbilstošu tiesisko pamatu....

Droši vien tāpēc, ka periodā decembris–janvāris ir vairākas svētku dienas un darbinieki kļūst zinošāki, bieži vien gadu mijā tiek pieprasīti (uz īsu periodu) un arī piešķirti ikgadējie apmaksātie atvaļinājumi (vai daļa no tiem). Par atvaļinājumu apmaksu Bilancē ir rakstīts neskaitāmas reizes, tomēr gada nogalē šī «problēma» arvien izraisa strīdus un šaubas, pieņemot lēmumus (ceru, ka tikai grāmatvežiem ar nelielu pieredzi). Kā jau minēju, pārsvarā darba ņēmēji zina, ka svētku dienas atvaļinājuma laikā netiek uzskatītas par atvaļinājuma dienām, līdz ar to atvaļinājums (uz svētku dienu rēķina) kļūst garāks. Pie reizes atgādināšu, ka ir situācijās, kad četru nedēļu atvaļinājuma laikā mēz būt arī vairāk par 20 apmaksājamām dienām, kaut gan nekur nav noteikts, ka jāapmaksā tieši 20! Strādājot 40 stundas nedēļā 8 stundas dienā, mēdz būt gan 19, gan līdz 23 apmaksājamām dienām (nepārkāpjot Darba likuma prasības). Kādu politiku izvēlēties? Vispirms atgādināšu: uzņēmumā ir jābūt izstrādātai grāmatvedības politikai (kārtībai), attiecībā uz darba samaksas aprēķiniem...

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā...

Arī reliģiskās organizācijas ir Grāmatvedības likuma subjekti, un tām ir jākārto grāmatvedība. No 2022. gada 1. jūlija ir spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kā jākārto reliģisko organizāciju grāmatvedība un jāsastāda gada pārskats. Seminārā «Aktualitātes reliģisko organizāciju grāmatvedības uzskaitē un gada pārskatu sagatavošanā» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale skaidroja grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kā arī to, kā sagatavot un iesniegt VID gada pārskatus. Normatīvais regulējums Grāmatvedības likums stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Pakārtoti šim likumam ir izdoti Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Šie noteikumi papildus paskaidro grāmatvedības atsevišķu normu piemērošanu. Savukārt, sagatavojot gada pārskatu, kā arī kārtojot grāmatvedību, ir jāņem vērā MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 380 «Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā...

Ministru kabinetā apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 "Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas". Tādējādi paredzēts nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts vides dienestu (VVD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai abas iestādes abpusēji varētu pārliecināties par informācijas atbilstību. Ministrijas izstrādātie grozījumi pilnveido informācijas apriti, lai VVD varētu pārliecināties par VID iesniegtās informācijas atbilstību VVD pārbaudītajai uzskaitei un aprēķiniem, tādējādi nodrošinot efektīvāku dabas resursu nodokļa (DRN) administrēšanu. VID iesniegto pārskatu salīdzinās ar konkrētā ieguves objektā (piemēram, derīgo izrakteņu ieguves gadījumā) iegūto dabas resursu uzskaiti un aprēķināto nodokli, tādējādi varēs pamatoti uzraudzīt atbilstību starp VID iesniegtajiem datiem par ieguvi un aprēķināto DRN. Kā arī VVD būs iespējams konstatēt situācijas, kad nodokļa maksātājs nav pilnā mērā norādījis apjomus vai aprēķinājis DRN par to dabas resursa veidu un apjomu, ko uzrādījis...

Ar terminu «pašnodarbinātais» visbiežāk apzīmē saimnieciskās darbības veicēju — tātad fizisko personu, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrējusi saimniecisko darbību. Tomēr attiecībā uz valsts sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātā jēdziens ir plašāks. Saskaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu» pašnodarbinātais ir persona, kura gūst ienākumu (vai ieņēmumus) kā: persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, izņemot autortiesību mantinieku un citu autortiesību pārņēmēju, un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zvērināts notārs, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, cita fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā...

Ārvalstu investīcijas bieži tiek piesauktas kā viens no ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem. Tomēr retāk runāts par to, ka ārvalstu investīcijas mēdz būt ļoti dažādas. Ne visas ekonomikai ir vienlīdz noderīgas, un ir gadījumi, kad noteikta veida investīcijas pat drīzāk kaitē, nevis palīdz valsts attīstībai. Cikla “Latvija Baltijas ekonomikā - kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?” sestajā rakstā pievēršamies ārvalstu tiešo investīciju kvantitātei un kvalitātei, kā arī piesaistes stratēģijai. Par visvērtīgākajām un vēlamākajām investīcijām parasti tiek uzskatītas tās, kas veicina pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības radošu attīstības instrumentu ieplūšanu valsts ekonomikā - modernas tehnoloģijas, augsti kvalificēts darbaspēks, jaunas zināšanas (tā saucamais know-how), augstāka biznesa ētika u.tml. Biežāk tās ir investīcijas ražošanas, kā arī pakalpojumu sektoros (tomēr svarīgi arī - tieši kādā ražošanā un kādos pakalpojumos). Savukārt par vismazāk vēlamām un pat kaitīgām uzskatāmas tādas investīcijas, kuru mērķis ir tikai pārņemt valsts resursus, izejmateriālus vai konkurēt uz lēta darbaspēka pamata. Latvijas Bankas Monetārās...

Lauksaimniecība ir viens no svarīgākajiem sektoriem Latvijas ekonomikā, kurai, līdz ar Eiropas Savienības uzņemto kursu uz ilgtspēju, vides, sociālie un pārvaldības (ESG) aspekti ir kļuvuši vitāli svarīgi. To ieviešana lauksaimniecībā sniedz labumu sabiedrībai, samazina negatīvo ietekmi uz vidi un uzlabo korporatīvās pārvaldības jomu. ESG sarunu ciklā rīkotajā vebinārā «Par ilgtspējas risku pārvaldību: cik svarīgi tas ir lauksaimniecības jomā» stāstīja Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte. Uz lauksaimniecības uzņēmumiem attiecas Eiropas Savienības (ES) direktīva par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu1 (Corporate sustainability reporting directive — CSRD), kas stājas spēkā 2023. gada 5. janvārī. Pirmie ziņojumi būs jāsniedz 2025. gadā par 2024. finanšu gadu atkarībā no uzņēmuma lieluma. Eiropas Komisijā 2023. gada 31. jūlijā tika apstiprināti detalizēti Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti (European sustainability reporting standards — ESRS). Direktīvas ieviešana nacionālajā likumdošanā būtu jānotiek līdz 2024. gada 6. jūlijam. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14....

Spēkā stājušies Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2024. gada 9. janvārī noteikumi Nr. 4 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam"", kas paredz trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES), tiesības saņemt PVN atmaksu par iekšzemē saņemtajiem ar nekustamo īpašumu saistītajiem pakalpojumiem, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, un darījumiem īpašo PVN režīmu ietvaros, kā arī veikt redakcionālus un tehniskus precizējumus esošajā regulējumā. Turpmāk trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko ES, varēs saņemt PVN atmaksu: par Latvijas teritorijā saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, ja tos izmanto darījumiem, kuros par PVN samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrēts PVN maksātājs saskaņā ar...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta darbības pilnveides pasākumiem”, piedāvājot veikt izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu. VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus. Tas arīdzan sekmētu VID stratēģijā noteiktās misijas – VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai – sasniegšanu. “Reformas mērķis ir panākt, ka VID kļūst par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, līderi sniedzamo pakalpojumu attīstībā, kas kalpo sabiedrības interesēm. Reformas rezultātā VID ir jākļūst par modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tā, piemēram, paredzēts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) funkcijas un uzdevumus nododot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai. Finanšu ministrs padotību...

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasības ir piemērojamas lauksaimniecības un pārtikas preču piegādei visā šo preču piegādes ķēdes posmā un attiecas uz plašu pircēju loku – ne vien mazumtirgotājiem, bet arī citiem starpniekiem un pircējiem, tostarp, fiziskajām personām un publiskajām iestādēm. „Līdz 2016. gadam negodīgās tirdzniecības prakses netieši tika apzīmētas ar terminu „dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana” un norādītas Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā,” norāda Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja. Laika gaitā saprotot, ka starp piegādātājiem un mazumtirgotājiem ir vērojama sadarbības plaisa, tika nolemts, ka ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu speciālu regulējumu. Lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses preču sagādē mazumtirdzniecībā, 2016. gada 1. janvārī stājās spēkā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Likums ierobežoja mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, paredzot negodīgu mazumtirdzniecības prakšu uzskaitījumu, kas ir aizliegtas gan pārtikas, gan nepārtikas mazumtirdzniecībā, un aizstāja Konkurences likuma 13. panta otrās daļas regulējumu, kas bija spēkā no 2008. gada...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027. gadam un iesniegusi to izskatīšanai valdībā. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% no iekšzemes kopprofukta (IKP) 2027. gadā pēc austriešu profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Pēc šīs metodes 2022. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 19,9% no IKP. Tiesa, pēc Latvijas profesora Arņa Saukas metodes šis rādītājs attiecīgi bija 26,5% no IKP. Finanū ministrija iecerējusi, ka īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tādējādi Latvija tiks tuvināta ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2% no IKP). No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Patlaban plāns un tā pamatojuma apraksts izklāstīts uz 58. lappusēm. Kopumā...

Vēršam uzmanību, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir aktualizējis informatīvo materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana" un pielikumu "Paziņojuma par PVN samaksu iesniegšanas gadījumi". Atgādinām, ka Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumi tiek uzskatīti nevien par paziņojumu, bet arī par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu (atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam) un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Personas, kurām jāiesniedz paziņojums, ir: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņa noteikšanai svarīgs ir no PVN reģistra izslēgšanas iemesls, tāpēc iesniegšanas termiņš var būt gan 20 dienu, gan 30...