JAUNUMI

Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN), kas ir atbildīga par Eiropas Savienības (ES) ekonomikas politiku, nodokļu jautājumiem un finanšu pakalpojumu regulējumu, šā gada 14. maijā panāca vienošanos attiecībā uz Padomes Direktīvu par ātrāku un drošāku atvieglojumu piemērošanu pārmērīgiem ieturējuma nodokļiem (FASTER). Kā jau minēts iepriekšējā žurnāla numurā, tā ir svarīga direktīva kontekstā ar investoru tiesībām, kas būtiski atvieglotu to darbību un veicinātu brīvu kapitāla kustību ES. Šai sanāksmē ECOFIN tostarp kopīgi ar diskusijā iesaistīto Ukrainas finanšu ministru Sergiju Marčenko (Sergii Marchenko) apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. ES dalībvalstu ministri secināja, ka Ukraina ir izpildījusi priekšnosacījumus atbalsta saņemšanai, kas principā paver ceļu finansiālam atbalstam Ukrainas atveseļošanai, rekonstrukcijai un modernizācijai. Ukrainas mehānisms laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam nodrošinās Ukrainai paredzamu finansiālu atbalstu kopumā 50 miljardu eiro apmērā. Tāpat līdz šī gada beigām pagarināts termiņš atbrīvojuma no muitas maksājumiem piemērošanai precēm, kas paredzētas palīdzības sniegšanai...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Kam atvaļinājums, kam karstākais darba cēliens! Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Latvijas ekonomikai jābalstās uz lielo pilsētu attīstību? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Žurnāla Bilance iepriekšējā analītisko rakstu sērijā par Latvijas ekonomikas vietu Baltijas valstu konkurencē kā viens no galvenajiem mūsu valsts atpalicības faktoriem iezīmējās tieši Rīgas vājākais sniegums galvaspilsētu konkurencē. Pasaules mērogā neskaitāmos pētījumos konstatēta lielāko pilsētu — urbāno attīstības centru — izšķirošā loma valsts, kā arī tās atsevišķo reģionu kopējā ekonomiskajā attīstībā. Šajā žurnāla numurā uzsākam jaunu publikāciju ciklu, kurā apkoposim datus un analizēsim, cik sekmīgi attīstās Latvijas ekonomikas motori — 10 lielākās pilsētas jeb valstspilsētas (termins, kas ieviests pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas un ietver Rīgu,...

Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN), jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas. SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Sīkāk, protams, lasiet šajā numurā. Uz visām nozarēm attiecas grāmatvedības kārtošanas prasības, kuras nosaka vairāki normatīvie akti. Bet attiecībā tieši uz kokapstrādes nozari papildus jāņem vērā divi normatīvie akti, t.i., likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti». Šajā numurā par to, kas aktuāls kokapstrādes nozarē strādājošiem grāmatvežiem....

Pašreizējās demogrāfiskās tendences Latvijā liecina par sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos, īpaši darbspējas vecumā, kā rezultātā samazinās darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt visu aktīvo iedzīvotāju grupu iespējami veselīgāku un produktīvāku noturēšanos darba tirgū un īstenot pasākumus ilgāka un labāka darba mūža un aktīvās novecošanās veicināšanai gados vecākām nodarbinātām personām. Lai uzlabotu nodarbināto (īpaši darbspēju zaudēšanas riskam pakļauto un gados vecāko) darba vidi un darba apstākļus, ir paredzēts īstenot Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.3.3.5. pasākumu "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana", kurā paredzēts nodarbinātos iesaistīt veselības veicināšanas un uzlabošanas pasākumos, kā arī sniegt atbalstu darba devējiem darbinieku ilgtspējīgai nodarbinātībai. Noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiks īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam pasākums "Ilgāka un labāka darba mūža veicināšana", pieņemti otrdien, 2. jūlijā, valdības sēdē. Pasākums paredz sniegt atbalstu darba devējiem, uzsverot un risinot tieši ergonomisko un psihoemocionālo risku problemātiku darba vidē. Rīgas Stradiņa...

Turpinot apskatu par personas datu apstrādē norīkoto apstrādātāju lomu, Datu valsts inspekcija (DVI) skaidro par to, kādi tad ir apstrādātāja pienākumi un tiesības. Piemērs. Uzņēmējs veiksmīgi aizsācis savu trenažieru zāles biznesu, kuram jau ir pievienojies krietns klientu pulciņš. Viņš ir nolēmis noslēgt līgumu ar ārpakalpojumu grāmatvedības uzņēmumu “Grāmatvedis” darbam ar trenažieru zāles ārējām un iekšējām finansēm. “Grāmatvedim” ir tiesības piekļūt klientu un darbinieku personas datiem, kas nepieciešami viņu darba pienākumu izpildei, piemēram, algas aprēķināšanai, nodokļu atskaitēm un grāmatvedības uzskaitei. Tātad šajā situācijā uzņēmējs ir pārzinis, bet “Grāmatvedis”, kurš, pamatojoties uz noslēgto līgumu, veic personas datu apstrādi tā vārdā,- apstrādātājs. Uzņēmējs vērsās pie sava datu aizsardzības speciālista, lai noskaidrotu, kādas tad ir apstrādātāja tiesības un pienākumi. Speciālists ieteica ņemt vērā septiņas lietas. Apstrādes robežas Tātad – “Grāmatvedis” kā apstrādātājs uzticētos personas datus var apstrādāt tikai saskaņā ar uzņēmēja dotiem dokumentētiem norādījumiem. Norādījumi ietver, piemēram, pieļaujamu un nepieļaujamu personas datu apstrādi, konkrētas procedūras, kas...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka 5. jūnijā stājās spēkā 30. maija grozījumi Komerclikumā. Tie saistīti ar 2022. gada 16. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā, kuri stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Grozījumi maina sākotnējo grozījumu pārejas noteikumos ietvertās normas par akciju sabiedrību pienākumu atklāt savus akcionārus. Jaunākais likuma regulējums noteic, ka: Komerclikuma (KL) pārejas noteikumu 66. punktā minētie dokumenti – statūtu grozījumi, kas paredz, ka visas akciju sabiedrības (AS) akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas, aktuālais AS akcionāru reģistra nodalījums (nodalījums), pieteikums un apliecinājums par akciju iegrāmatošanu centrālajā vērtspapīru depozitārijā – iesniedzami līdz šā gada 30. septembrim; akcionāru sapulce līdz 30. septembrim lēmumu par statūtu grozījumiem, kas paredz, ka visas AS akcijas ir vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas, ir tiesīga pieņemt ar akcionāru sapulcē klātesošo akcionāru vienkāršu balsu vairākumu; KL 236.3 panta piektajā daļā minētais paziņojums par akcionāra līdzdalības iegūšanu, palielināšanos vai samazināšanos iesniedzams līdz 30. septembrim....

Ja darba devējs pretendenta piesaistei izmanto darba sludinājumu jeb paziņojumu par brīvajām darba vietām, darba sludinājuma saturam ir jāatbilst Darba likuma 32. pantā noteiktajām prasībām, atgādina Valsts Darba inspekcija. Darba likuma 32. panta otrajā prim daļā ir noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Saskaņā ar Darba likuma 56. panta ceturto daļu darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Ja, darba pienākumus veicot, nav nepieciešama svešvalodas lietošana, darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu. Kā norādīts likuma, ar kuru ieviesta Darba likuma 32. panta otrā prim daļa, anotācijā: “Lai [..] pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, [..] turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir maksātājam, kuram ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 45. punktu, kurā nodevas maksātājiem, kam ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija) un kuri līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai VID nav iesnieguši deklarāciju un iemaksājuši nodevas summu valsts pamatbudžetā speciāli šim nolūkam izveidotajā ieņēmumu kontā, ir paredzēti šādi nosacījumi: 1) kārtība, kādā iesniedzama VID nodevas deklarācija, 2) nodevas samaksas termiņš, 3) kārtība, kādā sniedz noteikto informāciju par katru atbilstīgo hipotekārā kredīta ņēmēju. 30.05.2024. 04.06.2024. Lielu uzņēmumu grupu globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas likums Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES)...

Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi un teorētiskās pieejas par valsts un indivīda līdzdalības un atbildības līmeni sabiedrības procesos, tā arī organizāciju līmenī pastāv atšķirīgs skatījums, un bieži vien raisās diskusijas par darba devēja un darbinieku atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītu jautājumu kontekstā. Nereti darbinieki savas motivācijas, labbūtības, darba un privātās dzīves līdzsvara, iedvesmas nodrošināšanu pilnā mērā sagaida no darba devēja, tāpat ir organizācijas, kuras uzskata, ka ar savu motivāciju un labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru u.c. ir jātiek galā darbiniekiem pašiem. Savukārt personāla vadītāji vērš uzmanību, ka pēdējos gados dažos aspektos ir "aiziets zināmās galējībās", un šis jautājums būtu aplūkojams līdzsvarotas savstarpējas sadarbības un abu pušu iesaistes un līdzatbildības kontekstā, to nenovirzot uz vienu vai otru pusi. To, kāds ir pašu darba ņēmēju skatījums šajos jautājumos, pētījumu kompānija Kantar atkārtoti noskaidroja šogad veiktajā pētījumā. Iegūtie rezultāti liecina, ka vairāk nekā 2/5 darba ņēmēju skatījumā (42%) darbinieka labbūtība galvenokārt tomēr...

Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā pieņemti gala lasījumā Saeimā 6. jūnijā, paredz būtiski mainīt šķīrējtiesu procesa regulējumu un ir saistīti ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi.1 Turpmāk šķīrējtiesas spriedumu varēs apstrīdēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 1 Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra spriedums lietā Nr. 2022–03–01 „Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Par šo izmaiņu iespējamajiem ieguvumiem un problemātiskajiem aspektiem gan no šķīrējtiesu, gan to klientu – uzņēmēju – interešu viedokļa vēl pirms likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā Saeimā diskusiju bija sarīkojis ZAB Sorainen. Galvenais diskusijas secinājums – kopumā likuma grozījumi virza šķīrējtiesas procesu pareizā, starptautiskajai praksei pietuvinātā virzienā, tomēr sarežģījumus varētu radīt vēl līdz galam nepārdomātas procesuālās nianses. Šķīrējtiesu regulējuma izmaiņu apspriešanā piedalījās Valts Nerets, ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts, Agita Sprūde, ZAB Sorainen zvērināta advokāte, Agris Repšs, ZAB Dalderis & Repšs partneris, zvērināts...

Biznesā tāpat kā dzīvē ir izvēles un iespējas. Ja dzīvē iespējas un izvēles ir atkarīgas no dažādu apstākļu sakritības un saistāmas ar cilvēka rīcību, tad biznesā iespējas izvēlēties var nostiprināt arī līgumiski, slēdzot opciju līgumus. Opcijas un opciju līgumi biznesa pasaulē jau zināmi sen, tomēr tie tiek izmantoti samērā šaurā lokā; visbiežāk – akcionāru un dalībnieku līgumos, nekustamā īpašumu darījumos un finanšu instrumentu tirdzniecībā. Plašāku popularitāti opcijas guvušas kā darbinieku motivēšanas un atalgošanas rīks. Kopš 2021. gada sākumā, kad spēkā stājās grozījumi Komerclikumā un grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ir tikusi atvieglota kapitāldaļu opciju jeb akciju opciju (stock options) piešķiršana arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem, valdes un padomes locekļiem, paredzot izņēmumus nodokļu samaksā. Ņemot vērā, ka arvien vairāk darbinieki kļūst par uzņēmumu mazākumdalībniekiem, svarīgi atzīmēt, ka opcijas un opciju līgumus var izmantot arī citās situācijās, turklāt, piemērojot finanšu un nekustamo īpašumu nozarēs īstenoto praksi. Iespēju līgums Tā kā opciju...

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Struktūrvienības reģistrācija Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID...

Senāta Administratīvo lietu departaments 28. jūnijā izskatīja lietu, kurā pieteicējs pārsūdzēja Konkurences padomes lēmumu par naudas soda uzlikšanu, kā arī pienākuma noteikšanu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Daļā par naudas sodu Administratīvā apgabaltiesa iestādes pieņemto lēmumu atcēla. Izvērtējis Konkurences padomes iebildumus, Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, jo iestāde, neskatoties uz tai doto rīcības brīvību un no tās izrietošo pienākumu izdarīt lietderības apsvērumus, nebija piešķīrusi nozīmi apstākļiem, kāpēc pārkāpums pieļauts. Konkurences padome bija ierosinājusi lietu par konkurences tiesību pārkāpumu un uzaicinājusi pieteicēju sniegt paskaidrojumus. Norādot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis kriminālprocesu, pieteicējs atsaucās uz tiesībām neliecināt un nesniegt paskaidrojumus pret sevi. Konkurences padome pieteicēja rīcībā konstatēja pārkāpumus, uzlika naudas sodu, kā arī noteica pienākumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus. Pieteicējs vērsās tiesā. Apgabaltiesa atzina, ka Konkurences padome pamatoti pieteicēja darbībās konstatēja pārkāpumu un uzlika atbilstošu pienākumu. Vienlaikus tā secināja, ka pieteicējam piemērotā naudas soda apmērs ir pārlieku bargs, proti, nav...

Līderību mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā, cita starpā, var nodrošināt skaidrs un pārskatāms regulējums. Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) asā sacensībā ar ASV, Ķīnu un citām lielvarām ir centusies iespējami drīzā laikā veidot regulējumu, kas radītu skaidrus noteikumus tirgus dalībniekiem, vecinātu inovācijas un vienlaikus garantētu cilvēka pamattiesību aizsardzību. Eiropas Padome 2024. gada 21. maijā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu (turpmāk – MI Akts) un ir sagaidāms, ka pavisam drīz tas tiks galēji apstiprināts no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes puses​. MI Akts ir tapis straujas tehnoloģiskas izaugsmes laikā un ES likumdevēji ir bijuši spiesti MI Akta izstrādes procesā vairākas reizes būtiski mainīt un pielāgot MI Akta tekstu, lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm un problemātikai mākslīgā intelekta (MI) regulācijas jautājumos. Tādā veidā pēdējā Akta redakcijā ir iestrādāts ģeneratīvā MI un vispārīgu MI modeļu regulējums. Sagaidāms, ka daudzi jautājumi, piemēram, izpratne par augsta riska sistēmām, vēl tiks atrisināti ar ES īstenošanas regulu un Eiropas Komisijas...

No 2024. gada 1. jūlija, stājoties spēkā tekstila ražotāju atbildības sistēmai, uzņēmumiem, kas pirmie Latvijas teritorijā pārdod vai savai saimnieciskajai darbībai izmanto tekstilizstrādājumus, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis 0,50 eiro par vienu kilogramu, informē ražotāju atbildības sistēmas uzņēmuma “Zaļā josta” tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte. Uzņēmumi varēs nemaksāt dabas resursu nodokli, iesaistoties tekstilizstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā un tādējādi nodrošinot tekstila dalītu savākšanu un sagatavošanu atkārtotai pārstrādei. Šo sistēmu uzņēmums var veidot pats vai tas var noslēgt līgumu ar kādu no ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumiem, piemēram, “Zaļo jostu”, kas veido, uztur un nodrošina tekstila savākšanu, tai skaitā šķiroto atkritumu pieņemšanas infrastruktūru, kā arī veic vides izglītības aktivitātes. “Lai tekstila ražotāji, importētāji vai tirgotāji varētu ātri un ērti noskaidrot, vai un cik daudz tiem būtu jāmaksā nodoklis par tekstilizstrādājumiem, esam izstrādājuši dabas resursu nodokļa kalkulatoru, kas pieejams “Zaļās jostas” mājaslapā. Tādējādi uzņēmumi varēs pārliecināties, ka maksa par kilogramu tekstila, kas būtu jāmaksā apsaimniekotājam, būs vidēji četras...