VISI RAKSTI

AKTUĀLS TEMATS Vai emocijzīmes var radīt tiesiski noslēgta līguma sekas arī Latvijā? Agris Dēdelis, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS jurists JURISTA PADOMS Kriptoaktīvu nozare – ar ko jārēķinās komersantiem Latvijā? Valters Diure, zvērinātu advokātu biroja WALLESS asociētais partneris, zvērināts advokāts Kā izvērtēt darbinieka vai sadarbības partnera lojalitāti? Gita Oškāja, zvērināta advokāte Kā sagatavot uzņēmumu pārdošanai. ZAB Cobalt vebināra atziņas apkopoja Ikars Kubliņš KOMERCTIESĪBAS Kā atpazīt negodīgas tirdzniecības praksi. Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas ekspertu atziņas apkopoja Inese Helmane NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja TIESU PRAKSE Cik tiesiska ir operatīvā sarunu noklausīšanās? Senāta Krimināllietu departamenta apkopojums par jautājumiem, kas skar operatīvās darbības jomu EST aktualitātes personas datu apstrādes un darba lietās. Iveta Zelča, LLM., Mag.iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Darba līguma uzteikuma atsaukšana. Vai strīdus periodu par...

Kaut arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurs tapa vēl nupat aizvadītā gada izskaņā, pie lasītājiem tas dodas janvāra pirmajās dienās, tāpēc gribu lasītājiem – žurnāla abonentiem – pateikties par izrādīto uzticību! Lai mums visiem veiksmīgs, veselīgs, radošs un mierpilns 2024. gads, kas turklāt būs garais gads – ar 366 dienām. Tas nozīmē, ka februārī būs 29 dienas. Interesanti arī, ka gads aizsācies pirmdienā, tātad tas varētu būt darbīgs un, cerams, ražīgs gads, ja ticam maģiskajiem skaitļiem. Kāds būs šis Pūķa zīmē aizvadāmais gads, vēl varam zīlēt, taču Latvijas Bankas ekonomisti prognozējuši, ka spēcīgāka ekonomiskā izaugsme varētu būt no 2024. gada otrā pusgada, ja vien pasauli nesatricinās vēl kādas nelabvēlīgas ģeopolitiskās izmaiņas. Arī inflācija šogad varētu noturēties 2% robežās, kamēr iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām būs vājš – arī ap 2%. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē atkal augšupejoši būs eksporta rādītāji, kas aizvadītajā gadā sāka pamazām slīdēt uz leju. Aizvien aktuālāki kļūs jautājumi,...

Saeima 2023. gada 7. decembrī ir pieņēmusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz minētie grozījumi. Jauni dabas resursu nodokļa (DRN) objekti 1. Tekstilizstrādājumi: likme 0,50 euro/kg; DRN aprēķina, sākot ar 2024. gada 1. jūliju. 2. Plastmasu saturoši izstrādājumi – mitrās salvetes, baloni un tabakas izstrādājumu filtri: likme 12,20 eiro/kg (mitrās salvetes, baloni); likme 8,00 eiro/kg (tabakas izstrādājumi); DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. 3. Plastmasu saturoši zvejas rīki: likme 4,80 euro/kg; DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. 4. Ogļūdeņražu ieguve: likme 0,70 eiro/m3; stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”, kas paredzēs atteikties no dabas resursu lietošanas atļaujas un izslēgt valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi. 5. Riepas, ar kurām ir aprīkoti visi transportlīdzekļi, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas): likmes 10 eiro (L kategorija),...

Zemkopības ministrija apkopojusi būtiskākās normatīvo aktu izmaiņas, kas 2024. gadā stājas spēkā un var ietekmēt lauksaimniecībā un Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties ES atbalstam Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumi Nr. 746 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" paredz, ka atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro. Atbalsta maksājums tiks piešķirts atkarībā no saražoto produktu skaita un segs papildu izmaksas par dalību kvalitātes shēmā. Atbalsta ilgums ir pieci gadi. Iesniegumus Lauku atbalsta...

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību varēs saņemt par apmēram 25% vairāk rīdzinieku nekā līdz šim. Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 68 eiro vairāk nekā pašlaik, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi Rīgā tiks paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. 2024. gada pašvaldības budžeta programmā “Sociālie pabalsti Rīgas valstpilsētas iedzīvotājiem” būs nepieciešams papildu finansējums, un tiek prognozēts, ka papildu sociālās palīdzības saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni ceturto daļu. Pērn desmit mēnešos pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 12 950 personām. Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem....

Valsts kontrole 2023. gadā pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas – atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas. 2023. gada griezumā publiskotās revīzijas JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība. MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu – tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas veidošanā, gan īpašumu pārvaldīšanā: NĪ pārvaldība notiek bez vienotas nozares politikas un sistēmiskas pieejas, savukārt pārvaldības centralizācija nozarēs – daļēja un nekonsekventa, trūkst pilnīgu, patiesu, aktuālu un vienkopus apkopotu datu u.c. Savukārt revīzijā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem secināts, ka patlaban tos nepārvalda ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Galvenie iemesli: trūkst visaptverošas...

No 2023. gada 28. decembra ikviens uzņēmējs savā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā var iepazīties ar savu nodokļu maksātāja reitingu. Publicētajam nodokļu maksātāja reitingam ir informatīvs raksturs, vienlaikus tas ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un motivētu un atbalstītu uzņēmējus, tā mazinot ēnu ekonomiku. Uzņēmumiem ar A reitingu VID nodrošina visu nepieciešamo atbalstu, kā arī plašu priekšrocību klāstu, savukārt kontroles pasākumus plāno tikai uzņēmumiem ar pārkāpumu riskiem. Nodokļu maksātāja reitinga rādītāji ir veidoti kā skaidrojoša ceļa karte uzlabojumiem nodokļu nomaksas jomā. Uzņēmumam redzamie rādītāji, kas atzīmēti ar zaļu, tam ir izpildīti nevainojami. Dzelteni iekrāsotajiem rādītājiem jāpievērš uzmanība un jāparedz uzlabojumi. Savukārt sarkani iekrāsotie ir kritiski un noteikti jāuzlabo. Reitinga kopējais novērtējums – katra konkrētā uzņēmuma reitinga burts – no 2024. gada marta būs aplūkojams VID publiskojamo datu bāzē. Savukārt jau pašlaik uzņēmumi ar savu reitinga informāciju var izvēlēties brīvprātīgi dalīties ar saviem sadarbības partneriem un...

No 2024. gada 1. janvāra ar algas nodokli neapliek mācību maksu, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam. Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām darba devēja apmaksāto mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu deklarē ar ienākuma veida kodu 3068. Par pastāvīgu likuma normu kļūst atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) darba devēja apmaksātiem ar attālināta darba veikšanu saistītiem darbinieka izdevumiem, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilna darba laika darbu nepārsniedz 40 eiro. Minēto atbrīvojumu var piemērot, izpildot šādus nosacījumus: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;...

Senāta Administratīvo lietu departaments 19. decembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā Nr. SKA‑222/2023; (A420250220), kurā citastarp ir strīds par to, kā pasūtītājam jāpārbauda iepirkuma pretendenta piedāvājuma iespējami nepamatoti zema cena un kā jāmotivē šajā sakarā pieņemtais lēmums. Senatoru kolēģijai radās šaubas par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu interpretāciju, tāpēc Senāts vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības Tiesā (EST). Izskatāmajā lietā ir strīds starp pieteicēju SIA „EUROCASH1” un Iepirkumu uzraudzības biroju par to, vai pasūtītāja valsts SIA ,,Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem pamatoti atzina, ka iepirkuma uzvarētājas – AS „G4S Latvia” – piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pasūtītājai iepirkuma ietvaros bija radušās aizdomas, ka AS ,,G4S Latvia” iesniegtais piedāvājums daļā par piedāvāto tehniskās apsardzes cenu varētu būt nepamatoti lēts, tāpēc tā aicināja šo pretendentu sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar AS „G4S Latvia” sniegto skaidrojumu, pasūtītāja atzina, ka AS „G4S Latvia” ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās...

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem vairs nebūs ierobežotas tiesības iesniegt elektronisko algas nodokļa grāmatiņu vietā, kurā saņem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, bet kura nav saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību. Tāpēc aicinām MUN maksātājus jau gada sākumā veikt nepieciešamās darbības - atzīmēt elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā, kura ir pamata darbavieta, kā arī norādīt apgādājamos vai ziņas par invaliditāti u.c. Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, turpmāk ņems vērā ar MUN apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5. To paredz 2023. gada 7. decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Atgādinām, ka 2024. gadā mikrouzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25% apmērā (neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma). Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām piemēro MUN maksātāju ienākumiem, kurus apliek ar IIN. MUN maksātājs ir tiesīgs piemērot diferencēto...

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālais iemaksu objekts 2024. gadā ceturksnī ir 2100 eiro vai 700 eiro mēnesī. Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 2100 eiro, minimālās iemaksas no starpības starp 2100 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Pašnodarbinātais pats par sevi veic minimālās iemaksas tikai tajos periodos, kad nav vienlaikus uzskatāms par darba ņēmēju likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 2100 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā. Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka...

Latvijas Republikas Senāts ar 2023. gada 19. decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances – Administratīvās apgabaltiesas – 2020. gada 13. maija spriedumu, tādējādi nostiprinot, ka Konkurences padome (KP) procesuālo darbību laikā ir tiesīga izņemt no elektroniskās informācijas nesējiem arī fizisko personu datus un personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežojamas, ņemot vērā procesuālo darbību leģitīmo mērķi. KP 2015. gadā ierosināja izpētes lietu par uzņēmumu aizliegtu vienošanos būvmateriālu izplatīšanas tirgū. Izpētes ietvaros 2015. gada 15. jūlijā KP veica procesuālās darbības jeb nepieteiktu inspekciju SIA “DEPO DIY” telpās, tajā skaitā izgatavoja uzņēmuma darbinieku un valdes locekļa darba datoru cietā diska pilnu spoguļattēla kopiju. Pilna datora spoguļattēla kopijas izveide visbiežāk ir nepieciešama, lai iegūtu dzēstās datnes, šifrētus datu konteinerus un datnes, kad šo datu identificēšana uz vietas procesuālo darbību laikā nav iespējama. Uzņēmuma valdes loceklis par KP rīcību vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datorā...

No 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim ir uzturlīdzekļu parādniekiem ir noteikta atvieglota parāda segšanas kārtība Uzturlīdzekļu garantijas fondam (UGF): tiek apturēts likumisko procentu pieaugums; saņemtie maksājumi tiek novirzīti pamatparāda segšanai; saņemtā maksājuma apmērā tiek dzēsti arī likumiskie procenti. Ar katru veikto maksājumu vienlaicīgi tiek dzēsts gan pamatparāds, gan likumiskie procenti, un esošajam parādam nepieaug likumiskie procenti. Informatīvs piemērs parāda atmaksai, ja pamatparāds ir 5000 eiro un aprēķinātie likumiskie procenti - 1000 eiro, un tiek veikts maksājums 100 eiro apmērā: Parāds pirms maksājuma Parādnieka iemaksa Parāds pēc maksājuma Pamatparāds Likumiskie procenti Pamatparāds Likumiskie procenti 5000 € 1000 € +100 € 5000 - 100 = 4900 € 1000 - 100 = 900 € UGF administrācija atgādina, ka uzturlīdzekļu parādam nav noilguma. Uzturlīdzekļu parādniekiem, kuri neveic maksājumus, var tikt piemēroti vairāki ierobežojumi: Nr. Tiesību ierobežojums Normatīvais akts 1. Kriminālatbildība par izvairīšanos no pienākuma apgādāt bērnu ar uzturlīdzekļiem Krimināllikuma 170.pants 3. Parāda...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka 2024. gada 3. janvārī Krievijas Federācijas pilsoņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudēs spēku, ja Krievijas Federācijas pilsoņi, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi, līdz 2023. gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Svarīgi ņemt vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas TIKAI uz personām, kuras līdz 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi. Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, pārvalde īpaši uzsver nepieciešamību līdz šī gada 31. decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga. PMLP īpaši uzsver, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2024. gada 3. janvāra arī tad, ja Krievijas Federācijas pilsonis būs iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijas Republikā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā,...

Lai saņemtu valsts kompensāciju cietušajiem un valsts nodrošināto juridisko palīdzību, no 2024. gada 1. janvāra ir jāvēršas Tiesu administrācijā. Līdz šim minētos pakalpojumus nodrošināja Juridiskās palīdzības administrācija, kas no 2024. gada 1. janvāra tiek pievienota Tiesu administrācijai. Pakalpojumu sniegšanas kārtībā izmaiņu nav. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Fiziskām personām, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un tām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, Tiesu administrācijā (TA) var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. TA attiecīgu kategoriju lietās norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā. Juridisko palīdzību civillietās (piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c.), noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību) un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona, kura: ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests); atrodas pilnā valsts vai pašvaldības...