JAUNUMI

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem finansiālu atbalstu vajadzīgo darbinieku sagatavošanai, īstenojot bezdarbnieka statusā NVA reģistrēto klientu praktiskās mācības darba vidē otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences ieguvei. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošana notiek Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. "Uzņēmējiem mēs sniedzam vairākus pakalpojumus un pasākumus nepieciešamā darbaspēka piesaistei, un viens no šiem pasākumiem ir NVA līdzfinansētā vajadzīgo darbinieku praktiskā sagatavošana darba vidē. Tā ir lieliska iespēja darba devējiem ar minimāliem finansiāliem ieguldījumiem iegūt kvalificētus darbiniekus, kuri profesionālās zināšanas un prasmes apguvuši, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma specifiku un vajadzības," norāda NVA Nodarbinātības pasākumu departamenta direktors Pāvels Beļisovs. NVA darba devējam izmaksā dotāciju mācībās iesaistītā NVA klienta darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto veselības pārbaudi (līdz 50...

Jebkurai personai Latvijā, uzsākot saimniecisko darbību, veicot preču pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekami darījumi, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā, ja izpildās reģistrācijas nosacījumi. Pievienotās vērtības nodokļa likums nosaka gadījumus, kad ir jāreģistrējas un kad var nereģistrēties. Lielākoties visas preces un pakalpojumi Latvijā ir aplikti ar PVN. Standarta PVN likme ir 21%, pazeminātā likme — 12% un 5%, kuru piemēro atsevišķām precēm un pakalpojumiem. Dažas konkrētas preces un pakalpojumi ir atbrīvoti no PVN likmes un, eksportējot no Latvijas, nodokļu likme ir 0% vai vispār netiek atrunāta likumā. Šajā rakstā parunāsim par reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā, ja tiek sniegti pakalpojumi, nevis notiek preču realizācija. Pēdējā laikā sabiedrībā ir izraisījušās diskusijas, jo daudzi uzņēmumi un arī pašnodarbinātas personas ir atklājušas, ka tiem draud sankcijas no Valsts ieņēmumu dienesta puses sakarā ar to, ka tie nav reģistrējušies kā PVN maksātāji, kā to nosaka likuma...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 247 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” Noteikumi precizēti, nosakot, ka darba devējs ziņas par darbinieka statusa iegūšanu vai zaudēšanu nevar sniegt ātrāk kā mēnesi pirms izmaiņu dienas. Turpmāk darba devējiem nav jāsniedz ziņas par darba ņēmēja statusa zaudēšanu darba ņēmēja nāves gadījumā, jo VID to reģistrēs automātiski. Nosacījumos, kas attiecas uz darbinieku, kurš tiek nodarbināts, atrodoties izmeklēšanas cietumā, ir precizēta ziņās par darba ņēmējiem un darba devēja ziņojumā izmantotā terminoloģija, attiecinot to arī uz personām, kuras tiek nodarbinātas, atrodoties izmeklēšanas cietumā. Turpmāk uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda arī darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt...

Tā kā ne vienmēr komerciāli paziņojumi, kurus saņemam savā e-pastā vai tālrunī, satur personas datus, svarīgi prast nošķirt, vai komerciālā paziņojuma nosūtīšana ir saistīta ar personas datu apstrādi, skaidro Datu Valsts inspekcija. Komerciāls paziņojums ir jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts pakalpojumu reklamēšanai vai arī kāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību u.c. Ar komerciālo paziņojumu nosūtīšanu saistītie aizliegumi un nosacījumi, kādos gadījumos atļauta to sūtīšana, ir noteikti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 9. pantā. Komerciālu paziņojumu sūtīšanas nosacījumu ievērošanu savas kompetences ietvaros uzrauga Datu Valsts inspekcija (Inspekcija), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes. Paziņojums, kad netiek veikta datu apstrāde Ja cilvēks saņem komerciālu paziņojumu, kurā netiek uzrunāts vārdā un uzvārdā vai identificēts pēc kāda cita identifikatora (paziņojums adresātu sasniedzis, uzņēmumam sastādot telefona numuru pēc nejaušības principa vai adresējot elektronisko pastu: Cien. Klient!), personas datu apstrāde netiek veikta, līdz ar to nav piemērojama...

Konkurences padomes (KP) redzeslokā arvien biežāk nonāk jautājumi par biedrību pieņemtajiem lēmumiem vai iekšējiem normatīviem. Ņemot vērā, ka biedrību rīcības novērtējums var būt pakļauts konkurences tiesību regulējumam, KP aicina biedrības savlaicīgi pārliecināties, ka to lēmumi vai iekšējie normatīvi nav biedru savstarpējās konkurences kavējoši vai ierobežojoši. KP 2023. gadā uzsāka izvērtējumu par Latvijas Ārstu ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ārstiem pārvilināt pacientus no saviem kolēģiem. KP secināja, ka šāds aizliegums var ierobežot konkurenci ārstniecības speciālistu vidū un liegt privātpraksē praktizējošiem ārstiem un zobārstiem piedāvāt pacientiem kvalitatīvākus un pieejamākus pakalpojumus par labākām cenām. KP īstenoto pārrunu rezultātā Latvijas Ārstu biedrība koriģēja ētikas kodeksā iekļauto aizliegumu ar mērķi veicināt Latvijas Ārstu biedrības biedru savstarpējo konkurenci, vienlaikus nodrošinot pacientu drošību. Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis: "“Brīvo profesiju pārstāvji, piemēram, ārsti, zvērināti advokāti un notāri un citi speciālisti piedāvā pakalpojumus, pretī par to saņemot atlīdzību, turklāt šo profesiju pārstāvji uzņemas arī finansiālos riskus, kas saistīti ar minēto pakalpojumu...

Kas jāņem vērā ziedotājam, bet kas — ziedojuma saņēmējam? Vai ziedotā summa vienmēr rada iespēju saņemt arī materiālu labumu nodokļu maksājumu samazināšanas veidā? Visaktīvāk ziedojumus piesaista biedrības, īpaši tās, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Aicinot ziedot, gandrīz vienmēr tiek norādīts arī uz iespēju gūt materiālu labumu nodokļu atlaižu veidā. Vai vienmēr un cik liels ir šis materiālais labums? Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai, un kā galvenais naudas līdzekļu gūšanas avots var būt ziedojumi, dāvinājumi, dotācijas un biedru nauda. Saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi nevar būt naudas līdzekļu pamatavots vai vienīgais avots, jo pretējā gadījumā biedrības darbībai ir komercdarbības pazīmes. Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības,...

Aplūkojot datus par Baltijas galvaspilsētu reģionu iekšzemes kopproduktu, aina atklājas gandrīz identiska valstu konkurencei. Par Baltijā lielāko pilsētas ekonomiku (gan absolūtajā, gan uz vienu iedzīvotāju rēķinātajā izteiksmē) pēdējos gados ir kļuvusi Viļņa, kurai cieši seko Tallina, trešo vietu ar diezgan lielu atstarpi ieņemot Rīgai. Rīgas atpalicība 2021. gadā bijusi ap 19% (deviņpadsmit procentiem) no Viļņas un gandrīz 30% (trīsdesmit procenti) no Tallinas. Rīga tikai knapi pārspēja krietni mazāko Tartu apriņķi, un arī Kauņas apriņķa rādītāji neatpalika pārāk tālu. Latvijā biežākais publiski izskanējušais arguments par labu nevērīgajai attieksmei pret galvaspilsētas attīstību kopumā bijis tas, ka “ūdensgalvai” Rīgai jau tā esot nesamērīgi liels īpatsvars valsts kopējā ekonomikā - citiem vārdiem, Rīga salīdzinoši uz Latvijas fona ir tik bagāta, ka par tās attīstību īpaši nav jāuztraucas. Taču Lietuvā Viļņas reģions ģenerē vēl krietni lielāku lauvas tiesu no valsts kopējās ekonomikas (ja ieliekam to kontekstā ar iedzīvotāju skaita proporciju). Proti, Viļņas apriņķis 2022. gadā ar tikai...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) Latvijas ekonomikas izaugsmei aicina fokusēties uz konkrētiem darbiem skaidri noteiktos termiņos, jo šobrīd ekonomiskā izaugsme ir raksturota ar vairumā gadījumu pareiziem virsrakstiem, bet nav skaidrs, ar kādiem darbiem un par kādiem līdzekļiem ieceres īstenot. “LDDK uzskata, ka ir nepieciešams veikt tūlītējas izmaiņas vairākos tautsaimniecības attīstībai būtiskos virzienos. Lai panāktu nepieciešamo ekonomikas izrāvienu un Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, ir jāmaina darbaspēka nodokļu regulējums, jāgroza Darba likums un efektīvi jāpārvalda cilvēkkapitāla attīstība. Politiķiem, uzņēmējiem un sabiedrībai ir jānotic, ka varam sasniegt izvirzītos mērķus – no komforta zonas būs jāizkāpj visiem,” pauž LDDK prezidents Andris Bite. Mērķis Latvijas ekonomikas apjomu divreiz palielināt līdz 2035. gadam nozīmē to, ka ikgadējam IKP pieaugumam faktiskajās cenās jābūt vidēji +6,2%. Ja noņem inflācijas ietekmi (kura būs 1,5-2% gadā), tad IKP izaugsmei šī mērķa sasniegšanai vajadzētu būt virs 4% gadā – tas ir pietiekami ambiciozs mērķis un tam būtu jāparedz noturīgas kvalitatīvas izmaiņas un pāreja...

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15. maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai. Lēmums stājās spēkā 16. maijā. "Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece. Latvijā pašlaik strādā 10 kredītiestādes un četras ārvalstu banku filiāles. AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji pakalpojumi būs pieejami privātpersonām. Latvijas Banka AS INDEXO Bankas licencēšanas procesā sniedza visu nepieciešamo konsultatīvo atbalstu, lai licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti būtu pilnīgi un...

Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas tirgus dalībniekiem, kuri aktīvi piedalās iepirkumu procedūrās, īpaši, apvienojoties pilnsabiedrībā un vienojoties par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos. Vadlīniju mērķis ir izglītot tirgus dalībniekus par apstākļiem, kas ir jāņem vērā, izvērtējot kopīga piedāvājuma iesniegšanu iepirkumā un kādi ir nosacījumi, lai kopīga piedāvājuma iesniegšana iepirkumā nepārkāptu Konkurences likumu. Kopīgu piedāvājumu iesniegšana veicina uzņēmēju dalību iepirkumos, kuros tie citādāk nespētu kvalificēties. Apstākļos, kad tirgus dalībnieki nav spējīgi iepirkumā piedalīties individuāli, to sadarbība, iesniedzot kopīgu piedāvājumu, nav uzskatāma par Konkurences likuma pārkāpumu, ņemot vērā, ka konkrētā iepirkuma ietvaros, tie nav uzskatāmi par konkurentiem. Turpretī personu apvienības starp uzņēmumiem, kuri spēj iepirkuma līgumsaistības ekonomiski, finansiāli un tehniski izpildīt patstāvīgi, var pārkāpt Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu. Ieva Šmite, KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore: “Vērtējot aizliegtu vienošanos pārkāpumu izpētes lietas pēdējo piecu gadu periodā, ir novērojama tendence, ka tirgus dalībnieki nereti kopīgu dalību iepirkumos izmanto nevis objektīvu iemeslu dēļ,...

Izdevniecība Lietiškās informācijas dienests spērusi drošus pirmos soļus ceturtajā gadu desmitā - maijā aprit 31 gads kopš izdevniecības dibināšanas. Pateicamies saviem lasītājiem par uzticību! Arī turpmāk mūsu izdotajos žurnālos Bilance, Bilances Juridiskie Padomi, portālā BilancePLZ, kā arī Bilances akadēmijas kursos, semināros un citos izdevniecības sagatavotajos materiālos varēsit izlasīt noderīgus ekspertu skaidrojumus un atrast risinājumus sarežģītām grāmatvedības un nodokļu uzskaites problēmām, kā arī sekot līdzi jaunākajam normatīvā regulējuma jomā un turēt roku uz izmaiņu pulsa.

Palīdzējām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzziņu par jautājumu, vai SIA dalībnieks, kas arī sniedz pakalpojumus uzņēmumam, drīkst saņemt tikai dividendes no šī SIA? Nu šī uzziņa atnākusi. Liriska atkāpe Pirmkārt, jāsāk domāt par jaunu biznesa līniju — tulkošanas birojs. Ja nopietni, tie ir bīstami signāli VID, ka ne tikai ierindas cilvēki, bet arī advokāti lūdz skaidrot, ko savās atbildēs ir domājis VID. Kāds žurnālists (žurnālisti gan diez vai uzskatāmi par nepietiekami izglītotiem) pēc atbildes (tā nebija uzziņa) saņemšanas Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) man rakstīja: «Godīgi! No viņu atbildes neko nesaprotu. Tautas valodā viņi nerunā. Tikai Ķīnas ābecē. Tā jau tā lieta viņiem, mācēt paskaidrot nezinātājam. Nevis no augšas runāt. Tieši tāpēc man palīdzēja Tava telefona zvans: «Turi uzņēmumā, cik gribi. Ja ņemšu ārā uz privāto kontu, tad nodokli samaksā». Vienkārši un saprotami. Paldies, Tev!» Atbilde ir: «Jā!» Un tā man šķiet jocīga, un padsmit lappušu uzziņu es varētu apkopot apmēram sekojoši....

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 18. aprīlī lietā C605/21 Heureka Group a.s. pret Google LLC1 pieņēma tiesību normu piemērotājiem noderīgu spriedumu konkurences tiesībās, kurā ir izskatīts jautājums par noilguma termiņa sākumu un efektivitātes principu zaudējumu piedziņas lietās. 1 Sk. arī EST 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā Volvo un DAF Trucks (C267/20, EU:C:2022:494). Lietas ietvaros tika skatīts jautājums par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem 10. pantu, 22. panta 1. punktu, kā arī par šīs tiesību normas piemērojamību laikā. Direktīvas 2014/104/ES 10. pantā „Noilguma termiņi” ir noteikts, ka dalībvalstis saskaņā ar šo pantu paredz noteikumus, kas piemērojami noilguma termiņiem zaudējumu atlīdzināšanas prasību celšanai. Tajos paredz, kad sāk skaitīt noilguma termiņu, kāds ir tā ilgums un kādos apstākļos tas tiek pārtraukts vai apturēts. Noilguma termiņus nesāk skaitīt,...

Latvijā 2023. gadā bija 57,4 tūkst. lauku saimniecību, par 11,6 tūkstošiem jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020. gada lauksaimniecības skaitīšanā. Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati. 2023. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni ha, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 ha lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās). 2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu par 8,2 tūkst. samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 ha palielinājies par 0,2 tūkst. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020. gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk...

SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kas iepirka no Eiropas Savienības (ES) fiziskās personas īpašumā esošas lietas par 1000 EUR. Vai šajā gadījumā ir nepieciešams apliecinājums, ka fiziskajai personai šī lieta ir fiziskās personas personīgā manta, ja šī fiziskā persona dzīvo ES? Kādi nodokļi tiek aprēķināti? Kādi likuma panti jāņem vērā? Atbilde Nodokļu piemērošanas un deklarāciju iesniegšanas kārtība fiziskām personām ir noteikta likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Nerezidenta ar nodokli apliekamie ienākumi noteikti šī likuma 3. panta 3. daļā. Ja tiek iepirktas fiziskajai personai piederošas lietas, un tas nenotiek saimnieciskās darbības ietvaros, tas ir ar nodokli neapliekams ienākums. Par darījumu tiek noslēgts līgums (vienošanās), sagatavots iepirkuma akts (vai cits dokuments), kā arī fiziskā persona iesniedz apliecinājumu, ka minēto lietu pārdošana nav saistīta ar saimniecisko darbību. Veidlapu var atrast Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā. Par izmaksāto summu jāiesniedz «Iedzīvotāju...