JAUNUMI

Publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz šā gada 7. jūnijam, nodots likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinam), nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins, informē Finanšu ministrija. Grozījumi likumā paredz, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē. Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos...

Valdība 21. maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Turpmāk personai apstrīdēšanas iesniegums par pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu būs jāiesniedz par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai viena mēneša laikā pēc tam, kad būs stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums. Likuprojektu vēl skatīs Saeimā. Tādejādi saīsinot iepriekš noteikto divu mēnešu termiņu, tiks mazināts administratīvais slogs nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kā arī saīsināts kopējais lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās. Tas ļaus izvairīties no tīšas plānojumu dokumentu saskaņošanas procesa paildzināšanas. Izmaiņas radīs tiesiskus apstākļus attīstības projektu ātrākai virzībai un būvniecības ieceru īstenošanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību un radot pievilcīgāku vidi investīciju piesaistei. Priekšlikumu par apstrīdēšanas termiņa pārskatīšanas nepieciešamību iniciēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Priekšlikums i konceptuāli atbalstīts ar Ministru prezidentes rezolūciju izveidotajā Valsts kancelejas darba grupā administratīvā sloga mazināšanai...

Tieslietu padome apstiprināja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas izstrādātās Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai krimināllietās pirmās un apelācijas instances tiesām. Vadlīniju mērķis ir sekmēt spriedumu kvalitātes paaugstināšanos un nodrošināt visās tiesās vienotu pieeju tiesu spriedumu rakstīšanā. Vadlīniju mērķis ir sekmēt metodoloģiski un strukturāli vienotu pieeju krimināllietu spriedumu un lēmumu formas izveidei. Ieteikumi spriedumu ievaddaļas veidošanai savā ziņā paredz vienotas sprieduma veidlapas ieviešanu. Mērķis ir panākt, lai ikviens tiesas spriedums kā dokuments tā formas un izkārtojuma ziņā tiktu veidots vienādi neatkarīgi no tiesu apgabala vai konkrētās tiesas. Sevišķa uzmanība šo vadlīniju tapšanas gaitā tika pievērsta tiesas sprieduma pamatojuma veidošanai saistībā ar pierādījumu vērtēšanas atspoguļojumu. Piemēram, ieteikumos atgādināts, ka pierādījumu (sevišķi liecību) pārmērīgi detalizēta atreferējuma vietā daudz lielāka uzmanība veltāma pierādījumu vērtējumam. Tāpat attiecībā uz nolēmuma argumentācijas veidošanu, vadlīnijās norādīts, ka pamatojuma princips ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas principiem. Atbilstoši šim vispārējam tiesību principam tiesai ir pienākums motivēt savu nolēmumu.

Turpinoties vasaras koncertu, svētku, dažādu sporta un kultūras pasākumu sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina – restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē VID, ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence). Kā reģistrēt izbraukuma tirdzniecību? Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir ērti un ātri izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā sadaļā “Reģistri” – “Struktūrvienības”, nospiežot uz “Pievienot struktūrvienību” un izvēloties struktūrvienības veidu “Izbraukuma pakalpojums”. Plašāka informācija pieejama www.vid.gov.lv sadaļā Kā strādāt ar kases aparātu izbraukumā? Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdruun jāizsniedz klientam kases čeks. Īslaicīgi, līdz 5 darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā...

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanās visā Eiropā un īpaši Baltijā, kuras negatīvā ietekme darba tirgū līdz pat pagājušā gada nogalei darba tirgū praktiski nebija jūtama, šobrīd ir sākusi atspoguļoties arī nodarbinātības rādītājos, norāda Finanšu ministrija. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem, bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies līdz 7,2% un ir par 0,4 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Savukārt tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits – 879,9 tūkstoši – bijis par 0,1% mazāks nekā 2023. gada pirmajā ceturksnī. Šāds bezdarba pieaugums joprojām vērtējams kā ļoti mērens. Bezdarba līmenis pēdējos ceturkšņos ir audzis visā Baltijā, pie tam Latvijā būtiski lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kur arī ekonomikas kritums bijis daudz izteiktāks, un to papildus vēl veicinājusi iedzīvotāju aktīvāka atgriešanās darba tirgū pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un Ukrainas bēgļu uzņemšanas. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju (nodarbināto un darba meklētāju) skaits gada laikā...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) no 27. līdz 31. maijam savos sociālo mediju kontos un arī tīmekļvietnē sniegs padomus, kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu - kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēju izvēli, ceļojumu apdrošināšanu, līgumu un pirmslīgumu informāciju, aviopasažieru tiesībām un auto nomu. Pēdējo gadu laikā ir mainījušies ceļotāju paradumi – ceļojumu iespējas arvien vairāk tiek meklētas internetā un pakalpojumi iegādāti digitālajā vidē. Pieaudzis arī PTAC saņemtās informācijas skaits par nelicencētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kas liecina par tūrisma nozarē esošo problemātiku saistībā ar nelicencētu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem. Secināms, ka patērētājiem interesē lētāka ceļojumu cena, tādēļ tie, iespējams, nepārliecinās, vai tūrisma pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) un ir reģistrēts tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē. Jāpiemin arī tas, ka patērētāji bieži vien neapzinās riskus, kas var rasties, ceļojot ar nelicencētu tūrisma pakalpojumu sniedzēju. Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem ceļojuma laikā un zinātu, kam pievērst uzmanību, pirms ceļojumu iegādes PTAC aicina:...

Pēc Bilances martā rīkotā vebināra, kas pārsvarā bija veltīts komandējumiem un darba braucieniem, ir saņemti vairāki jautājumi. Šī tēma nav jauna, arī normatīvajos aktos nav veikti būtiski grozījumi, tomēr klausītājiem arvien rodas jautājumi. Šoreiz rakstā par to, kam vebināra laikā tika veltīts mazāk uzmanības — par mācību komandējumu. Ar kādiem nodokļiem mācību komandējuma izdevumi varētu būt saistīti un kam jāpievērš īpaša uzmanība? Kas ir mācību komandējums Ministru kabineta (MK) 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistīti izdevumi» definē terminu «komandējums» saistībā ar mācībām šādi: Komandējums ir ar uzņēmuma vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisks rīkojums, ar kuru darbinieks (arī cita persona, kuras klātbūtne ir nepieciešama un pamatota) nosūtīts uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, lai papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (mācību komandējums). Būtisks nosacījums: mācību komandējums ir vajadzīgs tādu mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā)....

Gadījumos, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo datu par akcionāru, tai būs iespēja Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt arī nepilnīgi aizpildītu pirmreizējo akcionāru reģistru, paredz 23. maijā Saeimā konceptuāli – pirmajā lasījumā – atbalstītais par steidzamu atzītais likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā". Saima noraidīja iepriekš Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojekta variantu, tā vietā atbalstot Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu. Patlaban likums akciju sabiedrībām noteic pienākumu līdz 30. jūnijam Uzņēmumu reģistrā iesniegt akcionāru reģistru vai ziņas par centrālo vērtspapīru depozitāriju. Ja akciju sabiedrība minētajā termiņā neiesniedz attiecīgās ziņas un dokumentus, tās darbība var tikt izbeigta. Tāpat spēkā esošais regulējums noteic, ka akcionāru reģistrā jānorāda akcionāra vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, tad dzimšanas datums) un sasniedzamības adrese. Ja nav norādītas kādas no likumā minētajām ziņām, akcionāru reģistrs uzskatāms par nepilnīgi aizpildītu, un UR atsaka pieņemt šādu dokumentu. Likumprojekta autori Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā norāda,...

Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima 23. maijā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto un par steidzami atzīto Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi (Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā, Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā). Plānots, ka jaunais likums un to pavadošie likumi stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā. Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, norāda likumaprojekta autori. Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts paredz bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma...

Nereti pārrobežu e–komercijas darījumos netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vai tā piemērošana ir nekorekta. Eiropas Savienības (ES) mērogā 2019. gadā kopējie zaudējumi pārrobežu preču un pakalpojumu darījumiem varētu būt ap pieciem miljardiem eiro. Lai apkarotu negodprātīgo e–komerciju, no 2024. gada ir veikti grozījumi Latvijas un ES PVN regulējumā. Turpmāk informācija par pārrobežu darījumiem tiks nodota Eiropas Komisijas izstrādātai datubāzei — Centralizētajai elektronisko maksājumu informācijas sistēmai. To, kāpēc PVN piemērošana ir aktuāla, vebinārā «E–komercijas nozares aktualitātes — nodokļi, negodīga komercprakse un patērētāju kolektīvās prasības» skaidroja ZAB Sorainen nodokļu menedžeris Raivis Liberts: «Jau standarta gadījumos PVN piemērošana iekšzemes darījumos mēdz sagādāt dažādus izaicinājumus. Bet pārrobežu e–komercijas darījumos situācija ir vēl sarežģītāka, ir iesaistītas vairākas jurisdikcijas, kas jau tā sarežģīto PVN piemērošanu var ļoti apgrūtināt. Izaicinājums un problēma ir tā, ka komersanti būtiskos apjomos darījumu nekorekti piemēro PVN normas vai arī pilnībā nepiemēro PVN pārrobežu darījumiem,» skaidroja nodokļu menedžeris. Dažkārt krāpnieciski uzņēmumi izmanto e–komercijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka no 2024. gada 1. maija ir spēkā Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi. Nolīgums publicēts Eiropas Savienības (ES) 2024. gada 25. marta Oficiālajā Vēstnesī L2024/866. Nolīguma mērķis ir liberalizēt un veicināt tirdzniecību un investīcijas, ka arī sekmēt ciešākas ekonomiskās attiecības starp ES un Jaunzēlandi. Nolīguma 2.5. pants nosaka, ka katra puse samazina vai atceļ ievedmuitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā pusē, saskaņā ar izcelsmes noteikumiem un pārējām prasībām, kas noteiktas šā Nolīguma 3.-A pielikumā “Ievadpiezīmes par konkrētiem ražojumiem un piemērojamiem izcelsmes noteikumiem”. Nolīgumā 3. nodaļas “Izcelsmes noteikumi un izcelsmes procedūras” 3.16. pants nosaka, ka ES izcelsmes ražojumiem, ko importē Jaunzēlandē, un Jaunzēlandes izcelsmes ražojumiem, ko importē ES, piemēro šajā Nolīgumā paredzēto preferenciālo tarifa režīmu, pamatojoties uz paziņojumu par izcelsmi, kura teksta paraugs ir noradīts 3.-C pielikumā. Preferenciālā preču izcelsme tiek izmantota, lai gūtu priekšrocības (samazinātas ievedmuitas tarifa likmes) no: preferenciālajiem tarifa...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. maijā izskatīja administratīvo lietu (Nr. SKA-63/2024 (A420202220)), kurā pieteicēja lūdza uzlikt pienākumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) pieņemt lēmumu par tūrisma operatoram samaksātās naudas atmaksu, kā arī atzīt par prettiesisku no tā saņemto atbildi. Senāts vērtēja PTAC kompetenci, priekšnoteikumus labvēlīga administratīvā akta izdošanai, kā arī citus būtiskus aspektus. Secinot, ka nav pareizi interpretētas un piemērotas tiesību normās, zemākas instances tiesas pieņemtais spriedums par pieteikuma apmierināšanu tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicēja tiesai norādīja, ka no tūrisma operatora iegādājās komplekso tūrisma pakalpojumu (ceļojumu). Nepiekrītot piedāvājumam pārcelt to uz citu laiku, prasīja atmaksāt naudu. Tā kā tūrisma operators nerīkojās, pieteicēja vērsās PTAC ar lūgumu rīkoties Tūrisma likumā noteiktajā kārtībā. Taču atbildes vēstulē PTAC norādījis, ka operators nav atsaucies uz PTAC aicinājumu sniegt paskaidrojumu, kā arī operatora darbība ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu ir izbeigta. PTAC iesnieguma izskatīšanu izbeidza. Senāts atzina, ka PTAC lēmums par naudas līdzekļu...

Nepieciešams skaidrojums par to, kādi grāmatojumi veicami šādā situācijā: SIA A ir Latvijas PVN maksātājs, kurš saņēma rēķinu par preču piegādi no Polijas SIA B, PVN maksātāja (preču piegāde no Polijas). Rēķinā norādītā summa ir PLN valūtā — 1000 PLN. SIA A bankas kontā PLN valūtā uzrādās, ka ir ienākusi šī summa 1000 PLN un izgājusi uz SIA B norēķina kontu par 1000 PLN. Bankas konvertācijā darījumā uzrādās, ka 1 PLN = 4,099 EUR = 243,96 EUR. Kā grāmatot rēķinu un bankas darījumus? Kurā datumā skatās valūtas kursu — tad, kad rēķins saņemts un bankā veikta konvertācija, vai tad, kad šis rēķins tiek saņemts grāmatvedībā? Atbilde Jautājumā nav precizēts — vai tas ir avansa rēķins (veicama priekšapmaksa pirms preču saņemšanas), vai arī preces jau ir saņemtas un saņemts arī nodokļa rēķins. Kārtība, kā veicama grāmatvedības uzskaite, ja rēķins izrakstīts ārvalstu valūtā, ir noteikta Grāmatvedības likuma 7. pantā. Ārvalstu valūtā izrakstītā rēķina summas...

Lai informētu sabiedrību par nodokļu maksāšanas disciplīnu valstī un atsevišķās nozarēs, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis vizualizāciju, kurā ir iekļauti dati par nodokļu maksātāju, nodokļu maksājumu, nodokļu parādu, darba vietu sadalījumu pēc nodokļu maksātāju reitingiem. Apskatot vizualizāciju, var rast atbildes uz vairākiem jautājumiem par nodokļu maksāšanu nozarēs, piemēram “Cik daudz nozarē ir nodokļu maksātāji ar labu nodokļu maksāšanas disciplīnu?”, “Cik liela vidējā darba samaksa darba vietā ir jauniem nozares komersantiem?”, “Cik lielu parādu ir uzkrājuši nozares nodokļu maksātāji ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem?”, kā arī citiem jautājumiem. Šajā vizualizācijā nodokļu maksātāji ir sagrupēti pēc reitinga stāvokļa uz 2024.gada 1.februāri, apskatot nodokļu maksāšanas disciplīnu raksturojušos rādītājus 2023.gadā. VID plāno regulāri aktualizēt reitinga vizualizāciju pēc jaunākiem nodokļu maksātāju reitinga novērtējumiem. Vizualizācijas izpratnei atgādinām, ka uzņēmumiem tiek piešķirts viens no pieciem reitinga līmeņiem: A līmeņa uzņēmums laikus pilda savas saistības ar valsti un tam nav būtisku pārkāpumu risku. B uzņēmums kopumā pilda savas saistības ar valsti,...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā ietvertie panti, atšķirībā no darba devēju organizāciju piedāvātajiem, nodrošinās lielāku tiesisko attiecību elastību, taču likumprojekta lielākā daļa darbiniekiem ir nelabvēlīgi. Virsstundu piemaksas samazinājums nav pieļaujams esošajos ekonomiskajos apstākļos Šobrīd Darba likums noteic, ka piemaksa par virsstundu darbu ir 100% no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Labklājības ministrija piedāvā piemaksu samazināt uz 50%. Darba samaksa ir viens no būtiskākajiem noteikumiem darba tiesiskajās attiecībās. Jau šobrīd darba devēji ir tiesīgi noteikt garāku summētā darba laika pārskata periodu – darba līgumos līdz 3 mēnešiem, darba koplīgumos (slēdz darba devējs un arodbiedrība) līdz 12 mēnešiem. Igaunijā un Lietuvā pārskata periods ir trīs vai pat četras reizes īsāks. Paredzot garāku pārskata periodu, darba devēji var izlīdzināt darba stundas, kā rezultātā virsstundas neveidosies. Šobrīd esošās piemaksas apmērs ir motivējošs aspekts darbiniekiem piekrist strādāt virsstundas...