VISI RAKSTI

Pretendenti, kas saņem ārvalstu subsīdijas, iegūstot līguma slēgšanas tiesības publiskajos iepirkumos, var izkropļot iekšējo Eiropas Savienības tirgu un apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību, jo tiem rodas iespējas iepirkumos iesniegt nepamatoti lētus piedāvājumus. Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu Noteikumi, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā (ES), nosaka ierobežojumus un paziņošanas prasības valsts atbalstam, ko ES dalībvalstis plāno piešķirt ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr tas neregulē subsīdijas, kuras ES uzņēmumiem piešķir trešās valstis ārpus ES. Līdz ar to šāda asimetrija kaitē ES reģistrētiem uzņēmumiem jo kropļo konkurences vidi. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022R2560. Lai novērstu šos izkropļojumus, Eiropas Parla­ments un Padome pieņēma regulu Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu1, kas stājās spēkā 2023. gada 12. janvārī un kļuva piemērojama no 2023. gada 12. jūlija. Saskaņā ar šo regulu, Eiropas Ko­mi­sija būs pilnvarota izmeklēt valsts...

Piektdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iesniedza Saeimā simbolisko valsts 2024. gada budžeta portfeli. Saeima sola ar to nekavēties – 9. novembrī budžeta projektu paredzēts nodot komisijām, deputāti to izvērtēs, sniegs savus priekšlikumus. Savukārt 16. novembrī budžeta likumprojektu paketi iecerēts sākt skatīt pirmajā lasījumā, informē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, piebilstot, ka visas koalīcijas partijas un pārējās Saeimas frakcijas ir apņēmušās strādāt atbildīgi un budžetu Saeimas sēdēs skatīt dienas laikā, nevis vēlos vakaros vai pa nakti. 2024. gadā konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro, bet izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Par galvenajām valsts prioritātēm noteikta iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Finanšu ministrija sagatavojusi arī prezentāciju par Valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.–2026. gadam likumprojektu. Tajā norādītas galvenās nodokļu izmaiņas, kas sagaidāmas nākamgad, ja Saeimas deputāti piekritīs valdības un ministrijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datiem par prasījumu un saistību summām bilances datumā". Šajā materiālā uzskatāmi parādīts, kā atrast attiecīgo sadaļu EDS un kā praktiski iegūt un salīdzināt nepieciešamo informāciju. Tāpat VID norāda, ka metodiskajam materiālam ir informatīvs raksturs, jo katram nodokļu maksātājam ir atšķirīgi piemērojamie nodokļi un tas var izvēlēties sev piemērotāko veidu (jeb “ceļu”), kā salīdzināt prasījumu un saistību atlikumu summas EDS. VID atgādina, ka Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” (spēkā no 2022. gada 1. janvāra) 74. punktā noteikts, ka uzņēmums pārskata gada slēguma inventarizācijā inventarizē prasījumu un saistību summas par VID administrētajiem nodokļiem, nodevām un citiem uz valsts budžetu attiecināmiem maksājumiem, savstarpēji salīdzinot uzņēmuma grāmatvedības datus ar VID EDS pieejamiem datiem. Ja līdz pārskata gadam sekojošā gada 31. janvārim no uzņēmuma nav saņemta informācija par atšķirībām datos...

Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus. Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. Runāsim vispirms jau par skaļi pieteikto nodokļu reformu, par to, kā VID redz savas sadarbības/kontroles funkcijas un ko Citadele prognozē mūsu valsts ekonomikā nākamajā gadā. Kas plānojas jauns nodokļu normatīvajā regulējumā, kas sagaida pašnodarbinātos, un paklausīsimies, kā mākslīgais intelekts var palīdzēt grāmatvedim ikdienā. Šajā numurā mums ir arī ļoti interesanti raksti. Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2023. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 560 “Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības” Noteikumi nosaka: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības; precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības; kārtību, kādā nosaka preču masas atšķirības; prasības preču transporta iepakojumam; paredzamo preču masas atšķirību piemērošanu; piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību; atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms; gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. 03.10.2023. 07.10.2023. Ministru kabineta 2023. gada 10. oktobra noteikumi Nr. 566 “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos...

Tiešsaistes komersantu darbu ietekmē divi būtiski Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtie tiesību akti kas skar digitālo vidi. Platformu un uzņēmumu savstarpējās sadarbības regula paredz izveidot konkurētspējīgu, taisnīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās. Savukārt Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir cīnīties ar dezinformāciju un noziegumiem, kas tiek veikti digitālajā vidē, un tas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājpakalpojumu sniedzējiem. Par aktuālitātēm digitālās vides regulējumā varēja uzzināt ZAB Cobalt rīkotajā vebinārā „Jauni digitālās vides izaicinājumi”. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (Platformu un uzņēmumu savstarpējās sadarbības regula jeb „P2B regula”) ir pirmais noteikumu kopums, lai izveidotu konkurētspējīgu, taisnīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās. Regulu piemēro kopš 2021. gada marta, vebinārā norādīja Gabriela Šantare, ZAB COBALT zvērināta advokāta palīdze, datu aizsardzības speciāliste: „Redzam, ka ne visi starpnieki ir...

Saeimā 2. novembrī galīgajā lasījumā pieņemti par steidzamiem atzītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Tie paredz liegt Krievijas transportlīdzekļiem piedalīties ceļu satiksmē, ja tie noteiktajā termiņā nebūs reģistrēti Latvijā. Konstatējot tāda Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa neatļautu izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts Latvijas Republikā, amatpersona transportlīdzekli izņems. Lēmumu par soda piemērošanu pieņems pārkāpuma konstatēšanas vietā neatkarīgi no transportlīdzekļa īpašnieka klātbūtnes. Lēmumā par soda piemērošanu tiks noteikta transportlīdzekļa konfiskācija. Konfiscētos transportlīdzekļus nodos Ukrainai. Transportlīdzeklis jāreģistrē vai jāizved no Latvijas ne vēlāk kā līdz 2024. gada 14. februārim. Līdz attiecīgajam termiņam būs pieļaujama Krievijas Federācijā reģistrēta transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā. Krievijā reģistrētu transportlīdzekli izmantot ceļu satiksmē Latvijā varēs tikai tad, ja persona Latvijas teritoriju šķērsos tranzītā. Latvijas teritoriju tranzītā atļauts šķērsot vienu reizi, un tas jāizdara 24 stundu laikā. Pirms iebraukšanas Latvijā personai, izmantojot VSIA "Ceļu satiksmes drošības direkcija" nodrošinātos e-pakalpojumus, būs jāsniedz informācija par transportlīdzekli un tā vadītāju. Par Latvijā nereģistrēta Krievijas...

Eiropas Komisija (turpmāk - EK) vēlas vienkāršot ziņošanas prasības uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm par 25%, tādējādi samazinot administratīvo slogu, un ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu par šo iniciatīvu. Aicinām izmantot iespēju un ietekmēt turpmākās administratīvās procedūras, piedaloties sabiedriskajā apspriešanā EK mājaslapā “Izsakiet viedokli”. Viedokli latviešu valodā var sniegt, reģistrējoties vai pieslēdzoties ar sociālo mediju kontu, līdz 2023. gada 23. novembrim. Gadu gaitā daudzos jautājumos ir ieviesti, no Eiropas Savienības regulējuma izrietoši, pārmērīgi, dublējoši vai novecojuši ziņošanas pienākumi dalībvalstu uzņēmumiem un iestādēm. Tagad EK vēlas rast veidus, kā šīs prasības racionalizēt, modernizēt vai optimizēt. Piemēram, mainot noteikto ziņošanas biežumu, digitalizējot vai piemērojot vienreizējas ziņošanas principu, kad uzņēmumiem vairs nebūs vieni un tie paši dati jāsniedz vairākas reizes vai vairākos ievades punktos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privātā sektora pārstāvjus pieteikties mācībām “Korupcijas risku izvērtēšana un pretkorupcijas pasākumu plāna izstrāde”. Mācības notiks tiešsaistē 24. novembrī no plkst. 10.00 līdz 14.00. Mācību mērķis ir pilnveidot izpratni par efektīvas pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu, lai preventīvi novērstu korupcijas un interešu konflikta riskus. Mācībās skaidrota gan iekšējās pretkorupcijas sistēmas izveidošanas tiesiskā bāze, gan KNAB vadlīniju piemērošana korupcijas risku identificēšanai un pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādei. Pretkorupcijas pasākumu plāns ir obligāta prasība publiskas personas institūcijās, tāpēc mācību primārā mērķauditorija ir personas, kas atbildīgas par šo plānu ieviešanu un īstenošanu. Vienlaikus KNAB aicina arī privātā sektora pārstāvjus pievērst uzmanību pretkorupcijas mehānismiem uzņēmuma darbībā, izstrādājot un ieviešot pretkorupcijas pasākumu plānu. Lai veicinātu uzņēmumu informētību par pretkorupcijas plāna izstrādi un ieviešanu, mācību sekundārā mērķauditorija ir privātā sektora pārstāvji. KNAB mācības par korupcijas risku izvērtēšanu un pretkorupcijas...

Biznesa ilgtspēja nav iespējama bez cilvēktiesību ievērošanas. Tie ir savstarpēji nesaraujami jēdzieni. Eiropas Savienībā (ES) šobrīd tiek izstrādātadirektīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Direktīva galvenokārt attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, taču Latvijas Republikas tiesībsargs aicina ikvienu uzņēmēju pievērst uzmanību cilvēktiesību ievērošanai uzņēmuma darbībā, negaidot direktīvas ieviešanu. “Bizness un cilvēktiesības – labs labu uzlabo” vienlaikus ir informatīvā kampaņa un būtisks atspēriena punkts plašāk izvērstām aktivitātēm, tostarp Latvijas situācijas izpētei un konferencei. Tiesībsargs turpmāko pusgadu ar īpašu vērību līdz šim neierastā gaismā runās par kādu nozīmīgu daļu Latvijas – uzņēmumiem – un viņu mijiedarbību ar cilvēkiem. Tiesībsargs redz, ka ir uzņēmumi Latvijā, kuri par savu ilgtspēju domā jau šobrīd, būtisku vērību pievēršot cilvēktiesību ievērošanai. Novembrī plašāk tiks aplūkoti Latvijā publiskajā telpā zināmo, bet ne līdz galam iepazīto konceptu, kurā savijas divas fundamentāli svarīgas tēmas – bizness un cilvēktiesības. Kā globāli, tā Latvijas mērogā šī tēma uzņem spēcīgus apgriezienus un ir uz palikšanu....

Pasūtītājiem varētu šķist, ka autortiesības ir nenozīmīgs blakus aspekts būvniecībā, jo parasti vairāk koncentrējas uz būvniecības tehnisko pusi, proti, ēkas celšanu. Slēdzot projektēšanas līgumu, visupirms tajos paredz izstrādājamo projektēšanas apjomu, termiņus un samaksu. Taču ļoti svarīgs aspekts ir arī autortiesības. „Tas, ko vērojam savā praksē – autortiesības bieži paliek fonā un tiek aizmirstas. Ik gadus redzam vairākas situācijas, kurās saduras pasūtītāju un projektētāju intereses tieši autortiesību aspektā,” vebinārā „Aktuālais būvniecībā” uzsvēra Dace Silava–Tomsone, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošā partnere, nekustamo īpašumu un būvniecības prakses grupas vadītāja. Kas ir autortiesību objekti? Tie ir celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti, celtņu un būvju risinājumi, citi arhitektūras darinājumi, pilsētbūvniecības darbi, dārzu un parku projekti un risinājumi, kā arī pilnīgi vai daļēji uzceltas būves un realizētie pilsētbūvniecības vai ainavu objekti. Autortiesību veidi Vebinārā zvērināta advokāte atgādināja, ka pastāv divi autortiesību veidi: mantiskās autortiesības – tās projekta autors var atsavināt vai atļaut darbu izmantot kādai trešajai...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un valdības ārkārtas sēdē apstiprināts likumprojekts par 2024. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam. 2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. Piektdien, 3. novembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens parakstīs ziņojumu par 2024. gada valsts budžetu un budžeta simbolisko portfeli, kurā ietilpst valsts budžeta projekts un to pavadošie likumprojekti, nesīs uz Saeimu, lai jau tradicionāli nodotu tos izskatīšanai Saeimā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 25 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 26. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle, kurš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu. Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par...

Latvijas uzņēmējiem un tiesām saistoši ir arī tie spriedumi, kurus Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pieņēmusi, izskatot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu komersantu savstarpējos strīdus. Visbiežāk EST vēršas dalībvalstu tiesas, lai saņemtu atbildes, kā konkrētās lietas atrisināšanai interpretējami ES tiesību akti un to normas. Vai Eiropas izpildes rīkojumu apstiprināta nolēmuma izpildes apturēšana var būt „ārkārtēji apstākļi”? EST 2023. gada 16. februāra spriedums lietā C–393/21 Lufthansa Technik AERO Alzey Hīnfeldes pirmās instances tiesa (Vācija) 2019. gada 14. jūnijā izsniedza Arik Air Limited brīdinājumu par Lufthansa Technik AERO Alzey GmbH (turpmāk tekstā – Lufthansa) prasījuma 2 292 993,32 EUR apmērā piespiedu izpildīšanu, pēc tam 2019. gada 24. oktobrī – Eiropas izpildes rīkojumu un 2019. gada 2. decembrī – Eiropas izpildes rīkojuma apstiprinājumu. 1 Pieteikums tika iesniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 805/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem 10. pantu. Lufthansa tiesu izpildītājam, kas...

Gan finanšu pakalpojumu, gan jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju un darījumu veicēju pienākums ir ievērot starptautiskās sankcijas, ko, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) un ASV noteikušas pret Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī sektorālā līmenī darījumiem ar Krieviju. Ja darījumos tiek izmantoti virtuālie aktīvi, iesaistītajām pusēm jāpārliecinās, ka starptautiskās sankcijas netiek pārkāptas. Rakstā aplūkots, kādas patlaban ir iespējas nodrošināt un kontrolēt, lai darījumos ar virtuālajiem aktīviem netiktu pārkāptas starptautiskās sankcijas, un kādus risinājumus kontroles pilnveidošanai apsvērusi Eiropas Komisija (EK). Riskos balstīta pieeja 1 Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijas. 1. rekomendācija. 32. lpp. Pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatfgafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf. Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām1 sankciju pārvaldībā nevar piemērot šauru riskos balstītu pieeju. Tas ir, sankciju apiešanas riska gadījumā nevar vienkārši noteikt darījumu slieksni, virs kura jāsāk piemērot uzraudzības pasākumi, bet jānodrošina pilnvērtīga riska pārvaldība, lai pēc iespējas izslēgtu sankciju pārkāpšanas iespējamību. Riskos bāzēta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām". Tajā skaidrots, ka paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, izņemot attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotāja darba algu. Pārskatu "Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām" sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāiesniedz cits pārskats - “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā”. Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro, izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā, vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro,...