JAUNUMI

Ikgadējā Tiesu izpildītāju diena, ko tradicionāli rīko Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padome, šogad norisināsies 27. martā un būs veltīta tādam aktuālam jautājumam kā piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana privatizētajās daudzdzīvokļu mājās. Aizvadītajā gadā tika veiktas likumu izmaiņas, kas vienkāršoja dalītā īpašuma izbeigšanu, un tas ir palielinājis iedzīvotāju interesi par zemes izpirkšanas iespējām zem savu privatizēto dzīvokļu mājām. Zemes atsavināšanas process katrai mājai notiek tiesu izpildītāja vadībā, un tā izmaksas pilnībā sedz valsts. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem Latvijā piespiedu dalītā īpašumā joprojām ir vairāk nekā 3,6 tūkstoši daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām. Šajās daudzdzīvokļu mājās kopumā ir gandrīz 111 000 dzīvokļu. LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Līdz 2024. gada februāra beigām zvērināti tiesu izpildītāji uzsākuši 33 lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu: 13 lietas – Zemgalē, 9 lietas – Vidzemē, 6 – Rīgā un Pierīgā, Latgalē – 4, bet Kurzemē uzsākta 1 lieta....

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2024. gada janvārī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi lietās, kas saistītas ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas darījumiem, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību – lidsabiedrības pārvadājumu kompensāciju. 1 EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10., 11. punkts). Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka tikai EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.”1 Kompensācija aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ 2024. gada 25. janvāra spriedums lietās C54/23...

Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1. jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. To paredz Saeimās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātie un 20. martā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Ar grozījumiem paredzēts, ka sankcionēto personu nekustamajam īpašumam Latvijā likmes vairs nenoteiks pašvaldības, bet šim īpašumam piemēros nodokļa likmi 10% apmērā no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Budžeta komisijā atbalstīts priekšlikums, ka vismaz 80% no šiem nodokļa ieņēmumiem pašvaldības varēs novirzīt atbalstam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā dēļ izceļo no savas zemes vai kuri kara dēļ tur nevar atgriezties un ir apmetušies uz dzīvi Latvijā. Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka sankcionētajām personām vairs nepiemēros nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumus, kā arī tās vairs nesaņems nodokļa atlaides. Ņemot vērā, ka pašvaldības jau ir izsūtījušas paziņojumus par aprēķināto NĪN, tās varēs nodokļa apmēru pārrēķināt un...

Saeima 21. martā uzklausīja tiesībsarga 2023. gada ziņojumu, kurā ietverta svarīgākā informācija par paveikto pilsonisko un politisko tiesību jomā, sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību sfērā, bērnu tiesībās, Nacionālajā preventīvajā mehānismā, kā arī uzskaitītas galvenās norises sabiedrības informēšanā un starptautiskajā sadarbībā. Ziņojumā pieejama informācija arī par iestādes finanšu resursiem, iesniegumu un konsultāciju statistiku, pētījumiem, personālu, rekomendācijām un to izpildi, 2024. gada prioritātēm u.c. Ziņojumā iekļauta arī sadaļa "UZŅĒMĒJDARBĪBA UN CILVĒKTIESĪBAS", kurā norādīts, ka, "strādājot ar tēmām, kurās skartas cilvēktiesības, tiesībsarga redzeslokā aizvien biežāk nonāk aizskāruma gadījumi biznesa vidē. Lai arī tiesībsarga pienākumi tiešā veidā nav saistīti ar uzņēmējdarbības un cilvēktiesību mijiedarbības uzraudzīšanu, ir atsevišķas jomas, kuras tomēr ienākušas dienaskārtībā un kurās jau šobrīd tiesībsargs sniedzis savu vērtējumu, ieteikumus un atbalstu." Norādīts, ka jau 2011. gadā tika apstiprināti ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipi (ANO Pamatprincipi), kas balstīti uz trim pīlāriem – aizsargāt, ievērot un atlīdzināt. ANO Pamatprincipi izklāsta, kādi ir valstu un uzņēmumu pienākumi...

Finanšu pratības nedēļas ietvaros Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus padomus veiksmīgai finanšu pārvaldīšanai situācijās, kad ir lēna saistību dzēšana un grūtības veikt kredīta maksājumus. Iespējams, ar šiem padomiem vērts iepazīstināt uzņēmumu darbiniekus. Ja šķiet, ka jau ilgāku laiku tiek maksāts par kredītu, taču pamatsumma dzēšas pavisam maz un rodas priekšstats, ka kaut kas nav pareizi, ņem vērā, ka lēna saistību dzēšana var notikt vairāku iemeslu dēļ: garš atmaksas termiņš – jo garāks termiņš, jo vairāk pārmaksāsi (anuitātes maksājumu grafikā pamatsumma sākumā dzēšas minimāli); maksājumu kavējumi (papildus jāmaksā soda sankcijas); katru mēnesi atmaksā tikai minimālo maksājumu kredītlīnijas gadījumā un ne vairāk; tiek palielināta aizdevuma summa. Uzņemoties kredītsaistības, ikviens parasti plāno aizdevumus atmaksāt laikā, taču dažkārt notiek dažādas ārkārtējas situācijas. Finansiālo situāciju var ietekmēt dažādi negaidīti notikumi, piemēram, ekonomiskā krīze, cenu pieaugums, ģimenes pieaugums, darba zaudējums, negadījumi un citi neplānoti pēkšņi izdevumi. Situāciju var sarežģīt arī komunālo maksājumu pieaugums ziemas periodā. Pirmkārt,...

2024. gada 9. janvārī tika pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību», kas būtiski vienkāršo deklarācijas pielikumu D3 «Ienākumi no saimnieciskās darbības» un D31 «Ienākumi no saimnieciskās darbības, ja nodokļa maksātājs kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā» aizpildīšanas kārtību. Grozījumi tika gaidīti jau vairāk nekā gadu, jo abi šie pielikumi bija «apauguši» ar nevajadzīgām rindām un grūti izprotamu loģiku to aizpildīšanā. Grozījumi attiecas arī uz 2023. gada deklarācijas aizpildīšanu, kuras var sagatavot un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), sākot ar 1. martu, tāpēc īsi par būtiskāko. Datus D3 pielikuma rindās norāda no atbilstošajām saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāla ailēm, pirms tam veicot izdevumu precizēšanu saskaņā ar MK 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības...

Valdība 19. martā pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", kas paredz akcīzes nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kartības izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, dabasgāzi un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Grozījumu pamatā ir Saeimas 2023.gada 7.decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas no 2024.gada 1.marta paredz: 1) pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās; 2) noteikt akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei izmantošanai par degvielu (līdz 2025.gada 31.decembrim) gadījumos, kad netiek piemērota de minimis atbalsta likme; 3) noteikt vienotu akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem. Tā kā likuma grozījumi paredz atsevišķu akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, noteikumu grozījumi paredz jaunā redakcijā izteikt noteikumu 1. pielikumu,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19.martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā, pauda atbalstu samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanai nozares pakalpojumiem. Sēdē, uzklausot nozares pārstāvjus, deputāti lēma aicināt Finanšu ministriju izvērtēt, kā samazinātā likme ietekmētu ēnu ekonomiku nozarē. “Finanšu ministrija iepriekš bija vērtējusi, kāda būtu fiskālā ietekme – par cik samazinātos budžeta ieņēmumi, bet ir būtiski, kā PVN samazināšana ietekmētu pelēko zonu ēdināšanas jomā,” pauž Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas priekšsēdētāja Linda Matisone. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Latvijas Restorānu biedrības vadītāji deputātiem pauda, ka Lietuvā samazinātais PVN ēdinātājiem ļāva ierobežot ēnu ekonomiku un nozares apgrozījums pieauga divas reizes. Tāpat palielinājies darbavietu skaits un uzlabojies uzņēmumu pašu kapitāls. Savukārt Latvijā ēdināšanas nozare jau septiņus gadus gan atbildīgajās ministrijās, gan dažādās darba grupās netiekot saklausīta. “Pandēmija, karš Ukrainā, inflācija un valsts vājais tūrisma mārketings rada kritisku situāciju ēdināšanas nozarē. Pēdējā...

Finanšu pratības nedēļas ietvaros Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedzis skaidrojumu saistībā ar kredīta pirmstermiņa atmaksu. PTAC vērš uzmanību, ka aizņēmuma procentus katru mēnesi aprēķina no kredīta summas atlikuma attiecīgajā atmaksas mēnesī (neatmaksātās pamatsummas) un tikai tik ilgi, kamēr kredīta pamatsumma netiek atmaksāta pilnībā. Tāpēc, ja vien ir lieki naudas līdzekļi, kredītu var un pat vajag atmaksāt vairāk un ātrāk - šādā veidā iespējams mazāk pārmaksāt. Var veikt gan daļēju pirmstermiņa atmaksu, gan pilnībā atmaksāt aizdevumu. Jāņem vērā, ka pienākums samaksāt procentus un citus maksājumus ir tikai par to laikposmu, līdz kuram nokārto saistības. Precīza kārtība, kādā jāveic kredīta atmaksa pirms termiņa, noteikta kreditēšanas līgumā. Lielākoties ir divi veidi: Ja kredītam ir noteikts maksājumu grafiks (piemēram, patēriņa kredīts, kredīts nekustamā īpašuma iegādei), aizņēmējam rakstveidā ir jāpaziņo kredītu devējam par savu vēlmi veikt pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu. Kreditēšanas līgumā vienmēr ir iekļauts apraksts, kādā veidā piesaka iespēju atmaksāt pirms termiņa un cik...

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem pamatlīdzekļu uzskaite ir salīdzinoši viegla — atšķirībā no divkāršās grāmatvedības kārtotājiem, kuriem vairākas lietas pamatlīdzekļu uzskaitē ir jāizdomā pašiem, šeit praktiski viss ir reglamentēts likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos. Attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti pašnodarbinātajiem likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka: no kādas vērtības atzīstami pamatlīdzekļi, izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes, specifiskus nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji. Ar pašnodarbināto pamatlīdzekļu uzskaiti svarīgākie jautājumi ir noteikti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 11.5 pantā, MK 2022. gada 31. maija noteikumos Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» un MK 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība». Pieņemu, ka daļa pašnodarbināto un arī grāmatvežu nemaz nav pamanījuši, ka arī MK noteikumi Nr. 899 nosaka vairākas būtiskas lietas saistībā ar pamatlīdzekļu uzskaiti, tai...

Lai kādā profesijā un nozarē mēs strādātu, veicot savus darba pienākumus, mūsu rīcībā tiešā vai netiešā veidā nonāk citu personu - kolēģu, iedzīvotāju, klientu - dati. Lai arī šai informācijai varam piekļūt un to varam iegūt dažādos veidos, pirms tam būtu jāapdomā – vai tas, ko ar datiem plānojat darīt, būs likumīgi? Jaunākajā skaidrojumā Datu Valsts inspekcija iztirzā datu apstrādi, izmantojot informācijas sistēmas un datubāzes, kurās ir personu dati un kurām piekļuve tiek piešķirta darba tiesisko attiecību vai civildienesta ietvaros. Visbiežāk informācijas sistēmas un datubāzes (turpmāk - Sistēmas), kas satur personas datus un kurām ir piekļuve nodarbinātajiem, ir valsts nozīmes informācijas sistēmas, piemēram, Fizisko personu reģistrs, klientu datubāzes - komercdarbības ietvaros, tomēr jāpatur prātā arī organizācijas lietvedības sistēmas, kurās parasti tiek glabāti klientu iesniegumi u.c. saņemtie dokumenti. Parasti organizācija (vai arī citos gadījumos- normatīvie akti) nosaka, kuri darbinieki varēs piekļūt visai vai kādai konkrētai informācijai, kā arī nosaka...

Eiropas Komisija ir pārskatījusi Grāmatvedības direktīvā (Direktīva 2013/34/ES) noteiktos monetāros lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai, lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi. Saskaņā ar Eurostat datiem kopējā inflācija aptuveni desmit gadu periodā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. martam sasniedza 24,3% eirozonā un 27,2% visā Eiropas Savienībā. Reaģējot uz inflācijas datiem, 2023. gada 21. decembrī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Deleģētā direktīva (ES) 2023/2775 (turpmāk — Direktīva), ar ko groza Grāmatvedības direktīvu attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vai grupu lieluma kritēriju korekcijām, paredzot Grāmatvedības direktīvā noteiktos lieluma kritērijus uzņēmuma lieluma kategorijas noteikšanai attiecībā uz inflāciju koriģēt un noapaļot par 25%. Direktīva stājās spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Direktīva ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2024. gada 24. decembrim, un tās noteikumi jāpiemēro pārskata gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk. Latvijā Direktīvas prasības tiek pārņemtas ar grozījumiem Gada pārskatu...

Sākot ar 2024. gada 1. martu, piemērojams jauns zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts, kurā ir nelielas izmaiņas no iepriekšējā. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir jurisdikcijas, kas iekļautas ar Eiropas Savienības Padomes 2023. gada 17. oktobra secinājumiem par pārskatīto ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (C/2023/437), apstiprinātajā I pielikumā. Ar 2024. gada 1. martu aktuālajā sarakstā ir iekļautas šādas zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas: 1) Angiljas teritorija; 2) Antigva un Barbuda; 3) ASV Guamas teritorija; 4) ASV Samoa teritorija; 5) ASV Virdžīnu salu teritorija; 6) Fidži Republika; 7) Krievijas Federācija; 8) Palau Republika; 9) Panamas Republika; 10) Samoa Neatkarīgā Valsts; 11) Trinidādas un Tobāgo Republika; 12) Vanuatu. No aktuālā saraksta svītrotas: Bahamu Sadraudzība, Beliza, Seišelu Salu Republika un Tērksas un Kaikosas salu teritorija. Lasiet arī: Cik daudz drīkst apēst, nemaksājot papildu nodokļus? Nodokļu sekas izsniegtajiem aizdevumiem

Ko darīt, ja pašnodarbinātā persona nomā telpas no fiziskās personas, kurai ir paziņota saimnieciskā darbība? Attiecīgi, izmaksājot nomas maksu, būtu jāietur 10% un jāziņo, tomēr telpu īpašnieks uzstāj, ka vēlas saņemt visu nomas maksu un nodokļus maksāšot pats. Vai ir iespējami kādi nodokļu uzrēķini par neieturēto nodokli? Atbilde Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta desmitā daļa nosaka, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Tātad likums uzliek par pienākumu ienākuma izmaksātājam ieturēt...

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) aprīlī būs pieejama grantu programma pārejai uz aprites biznesa modeļiem. Up2Circ akselerators 1. aprīlī izsludinās pieteikšanos uz grantu programmu, kurā atbalstu varēs saņemt līdz 47 MVU projekti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Programmas mērķis ir izveidot un ieviest aprites biznesa modeļus uzņēmumos, kā arī īstenot konkrētas darbības aprites produktu, procesu un pakalpojumu jomā. Kopējais programmas budžets pirmajam uzsaukumam ir 1 230 000 eiro. Projektu veidi un finansējums MVU var pieteikties divām dažādām finansēšanas shēmām atkarībā no projektu lieluma un ilguma. Projektā ir atbalstāmas izmaksas ar ārpakalpojuma sniedzēju, ceļošanas un uzturēšanās, iekārtu iegādes, kā arī citu preču, darbu un pakalpojumu iegādes izmaksas. Maza mēroga projekti: priekšizpēte Finansējums: maza mēroga projekti līdz 15 000 eiro apmērā. Paredzamais finansēto maza mēroga projektu skaits: 32. Paredzamais rezultāts: priekšizpēte, tostarp biznesa plāns. Projekta ilgums: 6 mēneši. Liela mēroga projekti: pilotēšana un demonstrēšana Finansējums: liela mēroga projekti līdz 50 000 eiro apmērā. Paredzamais...