VISI RAKSTI

Datu aizsardzība neaprobežojas tikai ar savas personīgās informācijas, piemēram, vārda un uzvārda aizsardzību, bet ietver arī vajadzību rūpīgi izvērtēt savas tiešsaistes darbības. Kaut arī internetā ne vienmēr tiek apstrādāts tieši mūsu vārds un uzvārds, tīmekļa vietņu uzturētāji caur sīkdatņu iespējām un citiem pakalpojumiem (iestatījumiem) var ievākt arī plašāku informāciju par mums, piemēram, par mūsu iepirkšanās paradumiem, kā arī apkopot datus par mūsu interesēm un vajadzībām - sākot no vispārējām un beidzot ar ļoti konkrētām, brīdina Datu Valsts inspekcija. To, ka mums ir plāns iegādāties jaunu automašīnu, internets nav uzminējis tāpat vien. Saites, kuras apmeklējam, informāciju, kuru meklējam meklētājprogrammās, lietotnes, kuras lejupielādējam, kopā veido mūsu intereses un kopējo tēlu. Ja pēdējā laikā aktīvi interesējamies par tādiem jautājumiem kā “kas darāms, lai saņemtu auto kredītu?”, “kur atrast labas mazlietotas automašīnas?”, “vai elektroauto lietošana ir izdevīga?”, tad, šo visu informāciju apkopojot, veidojas mūsu “profils”, un attiecīgi, ievērojot mūsu izvēlētos privātuma iestatījumus un akceptētās...

Valdībā pastiprinātie Labklājības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumi Nr. 636 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 381 "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam īstenošanas noteikumi"" paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra atbalstu varēs saņemt maznodrošinātas mājsaimniecības, kuru rīcībā esošie ienākumi mēnesī nepārsniedz 412 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 288 eiro. Pašlaik šis slieksnis ir attiecīgi 376 un 264 eiro. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk pamats Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai ietvaros saņemt pārtikas un pamata materiālo palīdzību - pārtikas preču komplektus, higiēnas un saimniecības preču komplektus, skolas piederumu komplektus, būs pašvaldības sociālā dienesta izsniegta rakstiska izziņa, kas apliecina, ka mājsaimniecība atbilst trūcīgas, maznodrošinātas vai krīzē nonākušas mājsaimniecības statusam. Vienlaikus grozījumi paredz zemu ienākumu ģimenēm ar maziem bērniem (līdz 2 gadu vecumam) tiesību uz bērnu pārtikas atbalstu pagarināšanu līdz 2024....

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide piedāvā jaunas izaugsmes un inovāciju iespējas, un viens no spilgtākajiem šīs attīstības avotiem ir mākslīgais intelekts (MI). Izmantojot algoritmus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, MI spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus, atklāt modeļus un tendences, kā arī veikt precīzas prognozes. Šīs spējas ir izrādījušās neatsveramas finanšu datu analīzē un prognozēšanā, palīdzot uzņēmumiem gūt dziļāku izpratni par savu finanšu veselību un veicinot labāku lēmumu pieņemšanu. Grāmatveži un finanšu direktori, kuri tradicionāli ir bijuši galvenie atbildīgie par finanšu pārskatu sagatavošanu un analīzi, tagad sastop jaunas iespējas un izaicinājumus. MI piedāvā iespēju automatizēt daudzus rutīnas un laikietilpīgus uzdevumus, piemēram, datu ievadi un pārbaudi, atstājot vairāk laika sarežģītākai analīzei un stratēģiskai plānošanai. Šī tehnoloģija ne tikai palielina efektivitāti, bet arī ļauj finanšu profesionāļiem pievērsties augstākas vērtības uzdevumiem, kas ietver datu analīzi, prognozēšanu, riska pārvaldību un konsultatīvo atbalstu uzņēmuma vadībai. Investējot MI tehnoloģijās un pilnveidojot grāmatvežu un finanšu direktoru prasmes, uzņēmumi var iegūt būtiskas priekšrocības un nodrošināt...

Noteikta kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz attiecīgajam shēmas dalībniekam informāciju par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Noteiktas arī prasības shēmas līdzekļu pārvaldītājam, kā apstrādāt šo informāciju. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību", kas otrdien, 7. novembrī, pieņemti valdības sēdē. Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodod shēmas līdzekļu pārvaldītājam informāciju par shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, un to uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, kā arī kārtību, kādā VSAA nodrošina shēmas dalībnieka konta izraksta atspoguļošanu citā drošā tiešsaistes risinājumā un šā konta izraksta saturu un sniegšanas formu. Grozījumi izveidoti, lai veicinātu valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekam informācijas pieejamību par 2. pensiju līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību,...

Valdības sēdē 7. novembrī atbalstīti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 637 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa"", kas ievieš stingrākas prasības transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrolei. Ar grozījumiem paredzēts uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt apkārtējās vides ekoloģiju. Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un atklātu transportlīdzekļus, kas ceļu satiksmē piedalās ar būtiskiem vai bīstamiem trūkumiem un bojājumiem, noteikumos precizētas transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam piemērojamās prasības un vērtēšanas kritēriji. Tāpat izmaiņas noteikumos paredz prasību kopumu attiecībā uz tehniskās apskates stacijām un transportlīdzekļu apskatei nepieciešamo aprīkojumu. Ar šiem grozījumiem noteikumos paredzēts izmainīt prasības transportlīdzekļu ziemas riepu marķējumam. No 2024. gada 1. oktobra Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā ziemas periodā (1. decembris – 1. marts) automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, riteņiem jābūt aprīkotiem ar riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un kas marķētas...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 7.novembrī, lēma ar vēstuli vērsties Finanšu ministrijā, aicinot arī turpmāk Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem saglabāt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piecu procentu apmērā. “Lēmām aicināt Finanšu ministriju un finanšu ministru vēlreiz izvērtēt ieceri nākamā gada budžetā paaugstināt PVN likmi mūsu dārzeņiem, ogām un augļiem un tomēr saglabāt līdzšinējo samazināto likmi,” pauda Ēnu ekonomikas apakškomisijas priekšsēdētaja Linda Matisone. Sēdē deputāti uzklausīja gan augļu, ogu un dārzeņu audzētājus, pārstrādātājus un tirgotājus, gan arī atbildīgo institūciju pārstāvjus par kopējo situāciju nozares tirgū un to, kā piemērojamās likmes ietekmē gan nozari, gan patērētājus. Nozares pārstāvji deputātiem akcentēja, ka pēc piecu procentu samazinātās PVN likmes ieviešanas 2018.gadā statistikas dati uzrādījuši pozitīvu ekonomisko ietekmi, tostarp ēnu ekonomikas mazināšanos – palielinājusies legālā nodarbinātība, uzlabojusies nodokļu nomaksa, samazinājušies pārkāpumi dažādu prasību ievērošanā. Tāpat nozares pārstāvji atzīmēja, ka uzlabojusies tirgus konkurence un iedzīvotāju maciņos palicis vairāk...

Tiesiskie akti nosaka nodokļu maksātājam pienākumu norādīt saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Izšķir četrus struktūrvienību veidus: saimnieciskās darbības vieta; tīmekļvietne vai mobilā aplikācija; izbraukuma pakalpojums; struktūrvienība ārvalstī. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā seminārā «Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Oksana Hvaleja akcentēja, kādi normatīvie akti regulē to, kas ir struktūrvienības un kad tās ir jāreģistrē VID. Struktūrvienību definīciju regulē likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 24. punkts, kurā noteikts, ka struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijā vai ārpus tās. Struktūrvienībai...

2023. gada 6. novembrī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un valdības pārstāvji diskutēja par valsts budžeta jautājumiem, iepazinās ar Valdības rīcības plāna izstrādes procesu un vienojās, kā turpmāko sadarbību veidot efektīvāku. Arodbiedrības kā vienu no prioritārajiem jautājumiem NTSP ir aktualizējusi neapliekamā minimuma pārskatīšanu, paaugstinot neapliekamo minimumu (NM) ne tikai minimālajai algai, bet palielinot tā ietekmi arī uz pārējo zemo un vidējo algu līmeni. Maksimālais piemērojamais NM ir jāpaaugstina vismaz līdz 700 eiro mēnesī, to pielīdzinot minimālās algas līmenim, kas stāsies spēkā, sākot ar 2024. gadu. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku ieguvumu darbiniekiem, kuri nopelna vidējo algu, ir būtiski paaugstināt arī robežu, līdz kurai tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, to ceļot no 1800 eiro līdz 2800 eiro mēnesī. Tomēr šajā jautājumā līdz šim neesot izdevies ar darba devējiem atrast vienotu risinājumu un jaunu NM robežu piemērošana, visticamāk, tiks atlikta uz 2025. gadu, turpinot...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 20. marta spriedums lietā Nr. SKA–86/2023 (A420202917) Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlika par pienākumu SIA maksāt darbaspēka nodokļus, līdz ar to strīds faktiski bija par to, vai ir darba tiesiskās attiecības. Apgabaltiesa konstatēja, ka SIA (pieteicēja) darbojas vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu grupā. Ar vienu no grupas uzņēmumiem – SIA „G” – pieteicēja noslēdza sadarbības līgumu par darbinieku nomu. Atbilstoši šim līgumam SIA „G” iznomāja pieteicējai darbiniekus. VID uzskatīja, ka faktiskās darba tiesiskās attiecības pastāvēja starp darbiniekiem un pieteicēju, savukārt sadarbības līgums noslēgts mākslīgi, lai tā aizsegā noslēptu šīs attiecības un atbrīvotu pieteicēju no sociālo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas. Līdz ar to bija jānoskaidro, vai pieteicēja, noslēdzot sadarbības līgumu, ir slēpusi reāli pastāvošas darba tiesiskās attiecības....

Latvijas galvaspilsēta Rīga, neskatoties uz ļoti redzamu vizuālo un arī ekonomisko atpalicību no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, tomēr joprojām ir Baltijas lielākā pilsēta vismaz iedzīvotāju skaita ziņā. Cilvēkresursu pieejamība ir ļoti būtisks faktors, uz kā var būvēt tālāko pilsētas attīstību un atgūt ekonomiskās līderpozīcijas Baltijas reģionā. Tiesa, kā norāda eksperti, tas būs iespējams, ja vien tuvāko gadu laikā beidzot mainīsies sapratne, kāda īsti loma lielai pilsētai ir valsts ekonomikā un ka Rīga nav ne «ūdensgalva», ne arī «putekļsūcējs», kas neļauj attīstīties reģioniem, bet gan tieši pretēji — visas valsts ekonomiskās attīstības dzinējspēks. Diemžēl vairākus gadu desmitus Rīga vienmēr ir tikusi pretstatīta reģionu attīstībai. Tai nav ticis pietiekami daudz Eiropas Savienības fondu naudas, tāpat Rīgai visus šos gadus ir jādalās gan tieši ar savu budžetu — caur pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, jo daļa no Rīgas budžeta nonāk citās pašvaldībās, gan netieši — Rīgā nopelnītā nauda nodokļu veidā aizplūst prom uz tuvākajām pašvaldībām...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Visi uz gadskārtējo konferenci! Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus.Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kāpēc biznesam Latvijā trūkst finansējuma? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un...

Saeima 7. novembra sēdes darba kārtībā iekļāvusi vairākus par steidzamiem atzītus likumprojektus 2. lasījumā, kas paredz ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Partnerības institūta ieviešanu ietekmēs arī nodokļu un sociālo iemaksu jomu. Ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts likumu papildināt ar jaunu sadaļu “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”. Notariālu aktu taisīs zvērināts notārs, abām personām, kas to vēlas, kopā personīgi būs jāierodas pie zvērināta notāra, apliecinot savu gribu reģistrēt partnerību vai to izbeigt. Ziņas par partnerību vai tās izbeigšanu tiks aktualizētas Fizisko personu reģistrā. Gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no personām, tad būs jāvēršas tiesā. Tiesas nolēmums būs pamats partnerības izbeigšanai, gan gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no pusēm, gan, ja puses par partnerības izbeigšanu nevarēs vienoties. Likumprojektā paredzēti partnerības priekšnoteikumi, kā arī gadījumi, kuros tā izbeidzas. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek veikti...

Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu. Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu. Faktiskie apstākļi Nodokļu maksātājam vairāk nekā gadu tika aprēķināta nokavējuma nauda par to, ka likumā noteiktajā termiņā viņš kā darba ņēmējs (konkrētajā gadījumā - pie darba devēja ārvalstīs) kļūdaini bija deklarējis mazāku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) summu, bet faktiski vienotajā nodokļu kontā iemaksāja lielāku summu jeb tik, cik pēc likuma viņam patiesībā bija jāmaksā. Šajā gadījumā vienotā nodokļu konta administrēšanas algoritms VSAOI nomaksai...

Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā", ko Saeima 3. lasījumā izskatīs 7. novembrī. Ar šiem grozījumiem tiek pārņemtas prasības, kas noteiktas Padomes Direktīvas (ES) 2020/284 (2020. gada 18. februāris) ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz konkrētu prasību ieviešanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – Direktīva 2020/284). Likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci. Kā norāda likumprojekta autori, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti. Minētā specifiskā informācija ir jo...

Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un ko būtu iespējams darīt, lai situāciju ar ārējā finansējuma piekļuvi Latvijas uzņēmējdarbībā uzlabotu? Cik tālu atpaliekam no kaimiņiem? Komercbanku pārstāvji publiski pauduši, ka kredīti visās Baltijas valstīs tiekot izsniegti pēc vieniem un tiem pašiem principiem un tikai no pašu uzņēmēju pieprasījuma un spējas aizņemties izriet kādas atšķirības valstu starpā. Turklāt ražojošās uzņēmējdarbības kreditēšanā šīs atšķirības nemaz tik lielas neesot. Galvenais, kas svaru kausus nosver Latvijas kaimiņvalstu labā, — atšķirīgā nekustamā īpašuma un būvniecības nozares aktivitāte un ar to saistīto projektu attīstītāju un privātpersonu hipotekāro kredītu apjoms, kas Lietuvā un Igaunijā ir...