VISI RAKSTI

Otrdien, 21. novembrī, 590 deputātiem balsojot “par”, 15 — “pret” un 15 deputātiem atturoties, Eiropas Parlaments pieņēma nostāju par jaunām patērētāju tiesībām uz remontējamību. Priekšlikuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgāku patēriņu, kas atvieglos bojātu preču remontu, samazinās atkritumu daudzumu un atbalstīs remonta nozari. Labāk remontēt nekā aizstāt — pat pēc garantijas termiņa beigām Preces garantijas laikā pārdevējiem par prioritāti būtu jāizvirza remonts, ja tas maksās tikpat, cik preces aizstāšana, vai būs lētāks. Izņēmums varētu būt gadījumi, kad remonts nebūs iespējams vai būs patērētājam neērts. EP deputāti arī ierosina par vienu gadu pagarināt juridisko garantiju pēc tam, kad produkts ir salabots. Pēc garantijas termiņa beigām patērētājiem būs tiesības pieprasīt remontu tādiem produktiem kā veļasmašīnas, putekļsūcēji, viedtālruņi un velosipēdi. Lai remonts patērētājiem šķistu pievilcīgāks, EP deputāti vēlas, lai ražotāji uz remonta laiku piedāvātu aizdot rezerves ierīces. Ja produktu nevar salabot, tā vietā varētu piedāvāt atjaunotu produktu. Konkurētspējīgāks remonta tirgus un stimuli izvēlēties remontu Patērētāji bieži...

Ikvienam cilvēkam, kura dati tiek apstrādāti kādam konkrētam mērķim, Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā ir noteiktas plašas tiesības, kā šo apstrādi kontrolēt. Datu Valsts inspekcija atgādina, ka tās ir tiesības uz informāciju (būt informētam), piekļūt saviem datiem, labot, dzēst, ierobežot, pārnest savus datus no vienas organizācijas uz citu (noteiktos gadījumos), iebilst. Tāpat ikvienam ir tiesības iebilst, lai attiecībā uz viņu netiek pieņemts lēmums, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde. Respektīvi, ja noteiktā gadījumā lēmumu pieņem, piemēram, mākslīgais intelekts, tad organizācijai, kura veic šādu lēmuma pieņemšanu, ir jāinformē cilvēks, dodot iespēju apstrīdēt šo lēmumu un pieprasīt arī cilvēka iesaisti lēmuma pieņemšanā. Šāda prakse, kad mūsu dati tiek apstrādāti automatizēti, mūsdienās kļūst aizvien populārāka. Piemēram, tiešsaistes mazumtirgotājs izmanto algoritmus, lai apstrādātu mūsu pasūtījumu. Datu regula dod cilvēkam tiesības netikt pakļautam lēmumiem, kuri tiek pieņemti tikai ar automatizētiem līdzekļiem. Jo īpaši, ja šie lēmumi var būtiski ietekmēt cilvēka likumīgās tiesības vai tā...

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 21. novembrī pieņēma priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) pasākumiem, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus mākslas, kultūras un radošo nozaru profesionāļiem. Likumdošanas iniciatīvā, kas pieņemta ar 433 balsīm par, 100 pret un 99 atturoties, EP uzsver, ka atšķirības starp dalībvalstu sociālajām sistēmām, mākslinieku definīcijām un noteikumiem, kas regulē pašnodarbinātību, rada nevienlīdzīgus apstākļus ES mākslinieku starpā. Nozare, kurā nodarbināti 3,8% ES darbaspēka un kura veido 4,4% no IKP, nav pietiekami aizsargāta. Tai raksturīgi netipiski darba modeļi, neregulāri ienākumi un mazāk iespēju slēgt koplīgumus, tāpēc lielā daļā dalībvalstu pastāv liels risks, ka mākslinieku darbs būs nepietiekami apmaksāts vai nebūs neapmaksāts. Tāpat šīs nozares profesionāļi vairāk pakļauti ļaunprātīgai fiktīvai pašnodarbinātībai un autortiesību piespiedu izpirkuma līgumiem. Tekstā norādīts, ka jaunas problēmas varētu radīt arī digitālās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts. Likumdošanas iniciatīva Parlaments aicina veidot ES sistēmu, kurā apvienoti likumdošanas un neleģislatīvie instrumenti, lai uzlabotu sociālos un profesionālos apstākļus un radītu līdzvērtīgus apstākļus...

Lai turpmāk izlīdzinātu sadales tarifu kāpumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 21. novembrī otrajam – galīgajam – lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā. Ar tiem iecerēts veicināt pakalpojumu izmaksu caurspīdību un paredzamību enerģētikas sektorā. Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nenosaka griestus tarifu pieaugumam. Ar grozījumiem paredzēts no nākamā gada janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim visām mājsaimniecībām ar vienas fāzes pieslēgumu un mājsaimniecībām ar trīs fāžu un strāvas lielumu 16, 20, 25 un 32 ampēru pieslēgumu noteikt elektroenerģijas sadales tarifa fiksētās daļas pieauguma griestus. Plānots, ka, piemēram, vienas fāzes un 16 ampēru pieslēgumam jaudas maksas pieaugums nākamgad nepārsniegs divus eiro mēnesī, vienas fāzes un 20 ampēru pieslēgumam – divus eiro piecdesmit centus, savukārt trīs fāžu un 32 ampēru – astoņus eiro. Šobrīd vairāk nekā 28 000 lietotāju ir pārskatījuši un pielāgojuši pieslēguma jaudas atbilstoši savām vajadzībām, atbildot uz deputātu jautājumiem pauda Klimata un enerģētikas ministrijas...

Turpinot attīstīt šī gada vidū ieviesto Automatizēto importa sistēmu (AIS), 2023. gada 22. novembrī uz jauno sistēmu tiek pārcelta arī funkcionalitāte importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem ar papildu datiem aizpildīšanai un apstrādei, informē Valsts ieņēmumu dienests. Fiziskas personas, aizpildot importa muitas deklarāciju pasta sūtījumiem, būtiskas atšķirības nemanīs. Jaunā arhitektūra pasta sūtījumu deklarēšanas funkcionalitātei nodrošina labāku pieejamību un darbības nepārtrauktību. Pieslēdzoties Elektroniskās deklarēšanas sistēmai un atverot “Importa muitas deklarācijas pasta sūtījumiem”, fiziskām personām sadaļā “Manas deklarācijas” turpmāk būs redzami trīs šķirkļi: Vienkāršotās, Ar papildu datiem līdz 21.11.2023., Ar papildu datiem. Šķirklī “Ar papildu datiem līdz 21.11.2023.” lietotāji varēs atrast deklarācijas, kas izveidotas un iesniegtas līdz 2023. gada 21. novembrim. Savukārt šķirklī “Ar papildu datiem” atradīsies deklarācijas, kas tiks izveidotas un iesniegtas, sākot ar šī gada 22. novembri. Lasiet arī: Preču uzrādīšana Rīgas brīvostas muitā, pabeidzot tranzīta procedūru VID skaidrojums par personisko mantu un Krievijā reģistrētu automobiļu ievešanu un atmuitošanu Latvijā

Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba tirgus kontekstā. Šāda darba mobilitāte ir kļuvusi par parastu praksi globālajā ekonomikā, kas rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus kā uzņēmumiem, tā darbiniekiem, nereti kļūstot par īstu galvlauzi uzņēmuma grāmatvežiem un finanšu nodaļu vadītājiem. Šie izaicinājumi ietver, pirmkārt, jau to, kā piemērojami nodokļi un sociālās iemaksas: nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu normatīvie akti atšķiras starp valstīm. Kad uzņēmumi nosūta savus darbiniekus darbā uz ārzemēm vai uzaicina nerezidentus darbā pie sevis, viņiem jāievēro un jāsaprot gan mītnes zemes, gan darba uzaicinātāja valsts nodokļu likumi un noteikumi. Tas ietver gan darbinieku ienākuma nodokļus, gan uzņēmuma peļņas nodokļus, gan sociālās iemaksas. 1 Finanšu ministrijas mājaslapa: https://www.fm.gov.lv/lv/nodoklu-konvencijas Svarīgi, domājot par darbaspēka nodokļu piemērošanu darbiniekiem nerezidentiem, ņemt vērā starpvalstu konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. Līdz...

Atgādinām, ka piektdien, 24. novembrī, no plkst. 10 līdz 16 noritēs žurnāla BILANCE konference “Jaunā nodokļu reforma. Vai ir gaidāma un kad?”, kurā runāsim par tām izmaiņām, kas sagaida nodokļu maksātājus 2024. gadā. Pēc ilgāka pārtraukuma šogad tiks sveikti arī nominācijas Gada grāmatvedis 2023 un balvas Par mūža ieguldījumu laureāti. Žurnāls Bilance jau 14 gadus pulcina kopā grāmatvežus, finanšu speciālistus un citus nozares interesentus! Konferencē aktuālāko nodokļu un grāmatvedības jomā uzzināsim no tiešajiem avotiem –būs Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, tostarp Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Par nodokļu politikas aktualitātēm informēs FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jomā Ilmārs Šņucins. Savukārt izprast ekonomikas tendences un uzzināt, ko varam sagaidīt 2024. gadā, palīdzēs Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Uzklausīsim arī grāmatvežu saimes redzējumu – par gaidāmo nodokļu izmaiņu izaicinājumiem un priekšrocībām runās sertificēta nodokļu konsultante, zvērināta revidente Ieva Liepiņa. No praktiķu viedokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja sniedz juridiskām un fiziskām personām tādus pakalpojumus kā atbalsts un konsultācijas uzņēmumu (kapitāla daļu) iegādē un pārdošanā, tai skaitā, veic uzņēmumu (kapitāla daļu) vērtēšanu, finanšu analīzi, rīkojas kā vidutājs starp uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – pārdevēju un pircēju. Pielikumā ir pievienots standarta līguma projekts, kāds tiktu slēgts ar uzņēmuma (kapitāla daļu) īpašnieku – fizisku personu, kura vēlas pārdot sev piederošo uzņēmumu (kapitāla daļas). Sabiedrība par saviem pakalpojumiem saņem atlīdzību divos dažādos veidos – kā fiksētu maksu par konkrēta darba paveikšanu (līguma 5.1.1. apakšpunkts) un kā veiksmes atlīdzību, kas ir izteikta kā noteikts procentu skaits no darījuma summas un kas ir maksājama, ja uzņēmuma (kapitāla daļu) pārdošana patiešām ir faktiski notikusi (līguma 5.1.2. apakšpunkts). Jautājums: vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 21. punkta “e” apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka iesniedzēja ir tiesīga nepiemērot pievienotās vērtības nodokli līguma...

Tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas noslēguši un devušies pensijā pēc 2012. gada, plānots atjaunot piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas, paredz 16. novembrī Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām”. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Izmaiņas noteic, ka piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim saņems tie, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta no 2012. gada. Piemaksu izmaksu plānots uzsākt no nākama gada, un pirmie tās saņems ilgstošākie vecuma un invaliditātes pensiju saņēmēji, kuri pensijā devušies 2012., 2013. un 2014. gadā. Piemaksu piešķirs no 2024. gada 1. janvāra un izmaksās vienlaikus ar aprīļa mēneša pensiju un piemaksu. Piemaksu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam plānots atjaunot pakāpeniski līdz 2029. gadam. Iecerēts, ka sākot ar 2029. gadu, visi pensionāri saņems piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim....

Ņemot vērā konkurences tiesību sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi Senāta tiesu praksi par konkurences lietām. Ar jauno Senāta prakses un atziņu apkopojumu ir aktualizēts iepriekšējais apkopojums, kurā bija ietverti Senāta Administratīvo un Civillietu departamenta nolēmumi, pieņemti laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam. Tagad apkopojums papildināts ar pēdējo četru gadu judikatūras atziņām konkurences lietās. Apkopojums galvenokārt ir veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Papildus ir izveidota nodaļa, kurā tiek aplūkoti procesuālie jautājumi. Aktualizētajā apkopojumā īpaši ir pievērsta uzmanība jautājumam par zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu. Aplūkoti arī tādi jautājumi kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 100 nolēmumiem. Lietotāju ērtībai izmantoto nolēmumu saraksts ir...

Kopš brīža, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā darbā uzsāka piemērot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gandrīz visa informācija (kura ir VID interešu lokā) tiek sagatavota elektroniski, un to savāc, pārbauda, uzkrāj, kontrolē un analizē ne jau «dzīvie» ierēdņi, bet EDS. Protams, šāda kārtība ir loģiska, jo nodokļu maksātāju ir tūkstošiem, un rezultāti vajadzīgi laikus, nevis kaut kad. Šajā rakstā runa būs par diviem pārskatiem, kurus darba devējiem jāiesniedz VID un kuri saistīti ar darbinieku gūtajiem ieņēmumiem. Viens no tiem ir darba devēja regulārais pārskats «Darba devēja ziņojums» (turpmāk — ziņojums) par konkrētu mēnesi, kur tiek uzrādīti katras fiziskās personas ieņēmumi un no tiem maksājamie nodokļi — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Protams, pārskatā ir uzrādīta arī cita informācija, bet tai nav sakara ar raksta tēmu. Ziņojums gada laikā par katru mēnesi tiek iesniegts VID, bet, gadam beidzoties, līdz 1. februārim VID jāiesniedz apkopots pārskats, kas ir...

Ministru kabinets 2023. gada 31. oktobra sēdē apstiprināja grozījumus Lielo aizdevumu ar kapitāla atlaidi atbalsta programmā, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt ALTUM papildus aizdevumus savu investīciju projektu īstenošanai. Izmaiņas sniegs iespēju pieteikties papildaizdevumam pirmās un slēgtās kārtas komersantiem, kuri vēl turpina izvērtējumu ALTUM (ar nosacījumu, ka investīciju projekts nav uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas). Būtiski ņemt vērā, ka papildaizdevumam netiks piemērota kapitāla atlaide. Šim mērķim atbalsta programmai tiks piešķirts papildu finansējums 30,5 milj. eiro apmērā. Tāpat tiek pagarināts nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš ALTUM līdz 2024. gada 1. aprīlim (iepriekš 2023. gada 1. novembris). Apstiprinātās izmaiņas nodrošinās uzņēmumiem finansējuma pieejamību plānotajiem investīciju projektiem, ražošanas efektivizācijai un jauno tehnoloģiju ieviešanai, kā arī sniegs papildu stimulu turpmākai uzņēmuma attīstībai. Līdz šim ALTUM pieņēmis 11 pozitīvus lēmumus par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 249,3 milj. eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 66,6 milj.eiro apmērā, t.sk., ar astoņiem ir noslēgts līgums. Vienlaikus, ALTUM turpina izvērtēt...

Iepriekšējā Bilances numurā apskatīju autotransporta iegādes variantus un to uzskaites kārtību. Šajā rakstā ar piemēriem parādīšu, kādas darbības grāmatvedībā jāveic, iegādāto transportlīdzekli izmantojot saimnieciskajā darbībā. 1. Pamatlīdzekļa kartītes atvēršana Pēc transportlīdzekļa iegādes darījuma iegrāmatošanas, nākamais solis ir pamatlīdzekļa kartītes atvēršana. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk tekstā — noteikumi) 68. punktu, grāmatvedības reģistros par katru atsevišķu pamatlīdzekli norāda: sākotnējo vērtību un visas vērtības izmaiņas; lietderīgās lietošanas laika ilgumu un tā izmaiņas; piemēroto nolietojuma aprēķināšanas metodi (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas; pārvietošanas vai izslēgšanas pamatojumu; datumu, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā atbilstoši tam paredzētajam mērķim; attiecīgā dokumenta — pieņemšanas un nodošanas akta vai grāmatvedības izziņas datumu un numuru; datumu, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izmantošana saimnieciskajā darbībā. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, ieteikums pamatlīdzekļa kartītē norādīt ne tikai mašīnas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no attālinātā darba izdevumu kompensācijas", kurā darba devējiem atgādina, ka 2021., 2022. un 2023. gadā no aplikšanas ar algas nodokli atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro mēnesī. Priekšnoteikumi, kuri jāievēro, lai varētu izmaksāt kompensāciju: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai darba devēja rīkojumā un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa; ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.2 Kompensācijas izmaksu nepiemēro darbinieka ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.3 30 dienas tiek skatītas kalendāra mēneša ietvaros. Likuma “Par iedzīvotāju...

Saeimā 2023. gada 26. oktobrī ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā 28. novembrī, bet likuma Pārejas noteikumos norādīts, kuras normas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī, kā arī dažām normām noteikti atsevišķi spēkā stāšanās un piemērošanas termiņi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz būtiskākajām likuma izmaiņām: papildināts to personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas; pagarināti minimālo obligāto iemaksu veikšanas un pārrēķinu veikšanas termiņi; precizēta minimālo obligāto iemaksu administrēšanas kārtība. Grozījumi minimālo obligāto iemaksu veikšanā Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, minimālās obligātās iemaksas neveic ne tikai par notiesāto, kas nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, bet arī par apcietināto personu, kura nodarbināta, atrodoties izmeklēšanas cietumā (izolatorā). To personu loks, par kurām nav jāveic minimālās obligātās iemaksas, papildināts ar personu (bērnu) līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti. Pagarināts termiņš, kādā pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu, – līdz 23....