JAUNUMI

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Nodokļu atvieglojumi vecākiem Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, ir 250 eiro mēnesī. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā. Nodokļu samaksas nosacījumi Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2024. gada 3. jūnijam vai 1.jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) https://eds.vid.gov.lv. Obligāti deklarācija ir jāiesniedz tiem iedzīvotājiem, par kuru ienākumiem valstij citādi nav informācijas – piemēram, pašnodarbinātajiem vai iedzīvotājiem, kas ienākumus guva ārvalstīs. Deklarācija obligāti jāiesniedz arī tad, ja gada laikā ir saņemti mazākajiem ienākumiem paredzētie atvieglojumi, bet gada kopējie ienākumi tomēr bijuši lielāki, tāpēc cilvēkam pēc deklarācijas aizpildīšanas jāatmaksā šī atvieglojuma jeb atlaides daļa. Brīvprātīgi iesniedzamā gada ienākumu deklarācija Savukārt brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmumu reģistra informācija – biznesam noderīgs rīks. Saruna ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri JURISTA PADOMS Aizmugurisks spriedums. Notiesāts, pašam nezinot – vai tas ir iespējams, un ko darīt šādā situācijā? Olavs Cers, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts Kā pārvaldīt sankciju riskus. Skaidro Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās, kas saistītas ar patērētāju tiesībām. Iveta Zelča, LLM., Mag. iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Nodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes. Taisnīga un objektīva tiesas procesa norise. Atvaļināšana no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību...

Saistošā izziņa ir nozīmīgs instruments starptautiskajā tirdzniecībā, jo tā veicina vienveidīgu muitas nosacījumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot uzņēmējiem lielāku tiesisko paļāvību, informē Valsts ieņēmumu dienests. Pašlaik atbilstoši Savienības Muitas kodeksā¹ noteiktajam uzņēmēji Eiropas Savienībā var izmantot iespēju saņemt muitas dienestu sagatavotu saistošo izziņu par tarifu (SIT) un saistošo izziņu par izcelsmi (SII). Arī Latvijas uzņēmēji šo iespēju izmanto; piemēram, 2023. gadā VID Muitas pārvalde izsniedza 59 SIT, bet iepriekšējos piecos gados kopā izsniegtas 254 SIT. Lai palielinātu pārredzamību, juridisko noteiktību, atbilstību un vienotu pieeju muitas vērtības noteikšanas jomā, labvēlīgi ietekmējot uzņēmējus, muitas dienestus un Savienības finanšu intereses, nākotnē ir plānots nodrošināt iespēju preču importētājiem saņemt arī saistošo izziņu par muitas vērtību (SIV) (angļu valodā – Binding Valuation Information). To paredz Eiropas Savienības tiesību akti – Eiropas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2024/1072² un Īstenošanas regula (ES) 2024/1071³ –, kas tiks piemēroti no 2027. gada 1. decembra. Minēto regulu mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju, t.sk....

“Lai nozare varētu izdzīvot un atkoptos pēc iespējas ātrāk, samazinātā pievienotās vērtības likme sabiedriskās ēdināšanas nozarē jānosaka jau no nākamā gada 1.janvāra,” trešdien, 29.maijā, uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājas biedrs Jānis Vitenbergs. Deputāti sēdē skatīja 10 186 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par samazinātā PVN 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai”. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka kolektīvo iesniegumu ir izskatījusi arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas konceptuāli atbalstīja samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 12 procentu apmērā piemērošanu sabiedriskajā ēdināšanā konkrētām uzņēmumu grupām. Vēstulē atbildīgajām ministrijām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicina rast kritērijus samazinātā PVN piemērošanai ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10 līdz 15 procentus no apgrozījuma, informēja J.Vitenbergs. Komisijas priekšsēdētājas biedrs norādīja, ka samazinātā PVN likme neattiektos, piemēram, uz ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. Savukārt Tautsaimniecības komisija vēstulē aicinās Ministru kabinetu atbilstošus grozījumus ieviest jau no 2025.gada 1.janvāra un uz trim gadiem, sacīja J.Vitenbergs. Ēdināšanas nozares...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis metodisko materiālu "Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli", kurā sniegta informācija par aprēķināto dabas resursu nodokli (DRN) un tā sadalījumu maksājumiem valsts un pašvaldības pamatbudžetā. Pārskatu sagatavo DRN maksātājs un iesniedz VID vispārējā gadījumā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam. Ja nodokļa summa par visiem nodokļa objektiem kopā nepārsniedz 142,29 EUR, pārskatu iesniedz par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. janvārim.Tieši tāpat par kalendāro gadu iesniedz pārskatu par C kategorijas piesārņojumu. Savukārt par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem pārskats sniedzams par kalendāro gadu līdz nākamā gada 20. aprīlim, bet par pārstrādājamo un nepārstrādājamo plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādāts vai reģenerēts (attiecas tikai uz apsaimniekotāju) pārskatu par kelendāro gadu iesniedz līdz nākamā gada 20. oktobrim. Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izveidota funkcionalitāte, kas, tuvojoties termiņam, aicina uzņēmumus iesniegt pārskatu. EDS ieraksti un paziņojumi izveidoti, pamatojoties uz uzņēmumu pārskatu iesniegšanas...

Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas 2024. gadā, līdzīgi kā 2023. gadā, tiek prognozētas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Pēc investīciju pārskatīšanas un pārdalēm turpmākajos gados investīciju temps sagaidāms vēl intensīvāks: 2025. gadā – indikatīvi vairāk nekā 1,6 miljardi eiro; 2026. gadā – 1,3 miljardi eiro. Šo prognožu izpilde lielā mērā būs atkarīga no nozaru ministriju kapacitātes izstrādāt ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju regulējumu. Par to liecina 28. maija Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais pusgada ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu. ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīciju ieviešanā patlaban apstiprināti investīciju MK noteikumi par gandrīz 40% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 1,62 miljardiem eiro. Aktīvā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir apstiprināti projektu atlašu kritēriji par 68% finansējuma. Kopumā šobrīd izsludinātas vai jau noslēgušās projektu atlases par 1,1 miljardu eiro. Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 382 miljonu eiro apmērā un...

Pārvākšanās un strādāšana ārzemēs sniedz aizraujošas iespējas personīgai un profesionālai izaugsmei. Nīderlande ir pazīstama ar savu spēcīgo ekonomiku, progresīvo darba vidi un augsto dzīves līmeni, ir iecienīta galamērķi starptautiskiem darba meklētājiem. Tomēr darba tirgus un dzīvesvietas nodrošināšana var būt sarežģīta. Šis visaptverošais ceļvedis cenšas sniegt detalizētas stratēģijas un resursus darba ar dzīvesvietu atrašanai Nīderlandē. Nīderlandes darba tirgus izpēte Būtisku nozaru un prasmju pieprasījuma izpratne Izpētiet Nīderlandes ekonomikas svarīgākās nozares. Tehnoloģiju nozarē, īpaši pilsētās kā Amsterdamā un Eindhovenā, tiek meklēti profesionāļi ar prasmēm programmēšanā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā. Finanšu iestādes Amsterdamā un Roterdamā meklē ekspertus finansēs, grāmatvedībā un risku pārvaldībā. Veselības aprūpes organizācijas visā valstī vērtē medicīnas profesionāļus, īpaši medmāsu un citu speciālistu prasmes. Iepazīstieties ar šīm nozares tendencēm, lai pielāgotu efektīvu darba meklēšanu. Nozares specifisko darba portālu izmantošana Lai gan vispārējie darba portāli kā LinkedIn un Indeed ir noderīgi, ņemiet vērā arī speciālizētas platformas, kas kalpo konkrētām nozarēm vai darba veidiem. Tehniskajiem...

Eiropas Padome ir pieņēmusi pirmo starptautisko un juridiski saistošo konvenciju, kuras mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas tiesisko standartu ievērošanu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanā. Konvencijas par mākslīgo intelektu un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (The Framework Convention on Artificial Intelligence, Human Rights, Democracy and the Rule of Law) izstrādē un satura analīzē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti. Mākslīgā intelekta konvenciju plānots parakstīt 5. septembrī Viļņā, Lietuvā. Konvencijai, kurai var pievienoties arī valstis ārpus Eiropas, ir izklāstīts tiesiskais regulējums, kas aptver visu MI sistēmu dzīves ciklu un risina riskus, ko tās var radīt. Vienlaikus tiek arī domāts par inovāciju attīstību. Konvencijā ir ietverta uz risku balstīta pieeja MI sistēmu projektēšanai, izstrādei, izmantošanai un ekspluatācijas pārtraukšanai, kas prasa rūpīgi apsvērt visas iespējamās negatīvās sekas, ko var radīt MI sistēmu izmantošana. Konvencija attiecas uz MI sistēmu izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā. Tajā ir noteiktas pārraudzības prasības,...

Valdība 21. maija sēdē lēma un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 28. maijā iesniedza izskatīšanai Saeimas sēdē, kurā konceptuāli atbalstīja grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nosaukumu ar 1. jūliju mainot uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Gala lēmums ir jāpieņem Saeimas sēdē 2. lasījumā, jo likumprojekts atzīts par steidzamu. Ministrijas nosaukums tiks mainīts, ņemot vērā VARAM un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) gaidāmo reorganizāciju. Saeimas komisijas pārstāvji un Saeimas citi deputāti aicināja ministrijai padomāt par vārdu “administrācija”, kas jaunajā nosaukumā šķietot mulsinoši. Pie šīm diskusijām deputāti atgriezīsies likumprojekta otrajā lasījumā Valdība rīcības plāna ietvaros ir apņēmusies panākt Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunot dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Minētā uzdevuma ietvaros, cita starpā līdz 2024. gada 30. jūnijam jāveic...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz padomus, kas saistīti ar tūrismu un ceļošanu – kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēju izvēli, ceļojumu apdrošināšanu, līgumu un pirmslīgumu informāciju, aviopasažieru tiesībām un auto nomu. Pirmais, ar ko saskaras ikviens ceļot gribētājs, ir informācija par iecerēto tūrisma braucienu. Lai plānotais ceļojums noritētu atbilstoši vēlmēm, rūpīgi jāiepazīstas ar informāciju par konkrēto pakalpojumu sniedzēju, jānoskaidro, vai tam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) un vai tūrisma operatoram ir spēkā esošs nodrošinājums (klientu iemaksātās naudas garantija), kā arī ceļotāja paša organizēta braucienu gadījumā - avio, auto, dzelzceļa pārvadājumu un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un to, kas tieši ietilpst interesējošā piedāvājumā, lai izvairītos no negaidītiem pārpratumiem. Līgums ir visapjomīgākais, detalizētākais un precīzākais dokuments, kas satur informāciju par izvēlēto tūrisma, izmitināšanas vai transporta pakalpojumu. PTAC vērš uzmanību, ka līguma noslēgšana un tā esamība ir būtiska gan līguma saistību izpildē, gan kā pierādījums strīdu gadījumos. Līguma forma var būt...

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām un skolēnu vasaras brīvlaikam, kad iedzīvotāji nereti dodas ārvalstu ceļojumos, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (Pārvalde) aicina pārbaudīt savu personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņu, kā arī nepieciešamības gadījumā tos savlaicīgi noformēt. Pārvalde atgādina: lai balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks šī gada 8. jūnijā, līdzi obligāti jāņem derīgs personu apliecinošais dokuments – pilsoņa pase vai personas apliecība jeb eID karte. Dokumentus iespējams noformēt jebkurā Pārvaldes teritoriālajā nodaļā, 2 vai 10 darba dienu laikā, veicot valsts nodevas maksājumu, Ne mazāk svarīgi personu apliecinošie dokumenti ir, šķērsojot Latvijas robežu. Derīgai pasei vai eID kartei obligāti jābūt visiem ģimenes locekļiem neatkarīgi no vecuma. Ļoti svarīgi atcerēties, ka bērna dzimšanas apliecība nav personu apliecinošs dokuments. “Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, kad personu apliecinošā dokumenta termiņš ir beidzies un dokuments ir jānoformē steidzamības kārtā, aicinām jau laikus pārliecināties, vai dokumentam drīz nebeigsies termiņš. Mudinām atcerēties arī par bērnu...

Latvijas standarta sistēmā ir reģistrēts jauns ISO standarts “Cilvēkresursu vadība. Dažādība un iekļaušana”, kas sniedz vadlīnijas uzņēmumiem, valsts institūcijām un nevaldības organizācijām dažādības un iekļaušanas jautājumu vadībai, kā arī nevienlīdzības novēršanai. Latvijas standarta izveidi un reģistrēšanu iniciēja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Zaiga Pūce, SIF sekretariāta direktore: “Standarts cilvēkresursu dažādības un iekļaušanas jautājumos ir fundamentāls atbalsta instruments un laba ceļa karte dažādības vadības ieviešanā un kvalitātes nodrošināšanā organizācijās. Nacionālie standarti dažādības vadībā jau tiek aktīvi izmantoti vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā, Dānijā, Francijā un Islandē. Priecājos, ka arī Latvija sekos labākajiem piemēriem, jo cilvēkresursu trūkuma un globālā tirgus daudzveidības apstākļos dažādības un iekļaušanas jautājumi ir uz palikšanu.” Latvijas standarts ir balstīts uz Starptautiskās standartizācijas organizācijas (turpmāk – ISO) cilvēkresursu vadības standartu dažādības un iekļaušanas jomā. Tas palīdz organizācijām veidot sistemātisku darbu, lai novērstu nevienlīdzību organizāciju vadības sistēmās, politikā, procesos un praksē, cilvēku apzinātos un neapzinātos aizspriedumos un uzvedībā, kā arī...

Publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz šā gada 7. jūnijam, nodots likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinam), nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins, informē Finanšu ministrija. Grozījumi likumā paredz, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē. Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos...

Valdība 21. maijā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Teritorijas attīstības plānošanas likumā. Turpmāk personai apstrīdēšanas iesniegums par pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu būs jāiesniedz par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai viena mēneša laikā pēc tam, kad būs stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums vai lokālplānojums. Likuprojektu vēl skatīs Saeimā. Tādejādi saīsinot iepriekš noteikto divu mēnešu termiņu, tiks mazināts administratīvais slogs nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kā arī saīsināts kopējais lēmumu pieņemšanas process pašvaldībās. Tas ļaus izvairīties no tīšas plānojumu dokumentu saskaņošanas procesa paildzināšanas. Izmaiņas radīs tiesiskus apstākļus attīstības projektu ātrākai virzībai un būvniecības ieceru īstenošanai, tādējādi pozitīvi ietekmējot tautsaimniecības attīstību un radot pievilcīgāku vidi investīciju piesaistei. Priekšlikumu par apstrīdēšanas termiņa pārskatīšanas nepieciešamību iniciēja Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Priekšlikums i konceptuāli atbalstīts ar Ministru prezidentes rezolūciju izveidotajā Valsts kancelejas darba grupā administratīvā sloga mazināšanai...