VISI RAKSTI

Attīstoties dažāda veida sadarbības iespējām, sevišķi saistībā ar darījumu slēgšanu gan vietējā tirgū, gan ar ārvalstu partneriem, arvien vairāk pieaug interese par ātru un efektīvu strīdu risināšanu. Strīdu risināšana valsts tiesās vienmēr paliek kā stabils strīdu risināšanas instruments, taču, izvērtējot mainīgos ekonomiskos apstākļus, darījumu slēdzēja puses arvien biežāk vēlas ātru un finansiāli izdevīgāku risinājumu. Tas ir panākams, izmantojot alternatīvus strīdu risināšanas veidus. Par alternatīviem strīdu risināšanas veidiem tiek uzskatītas sarunas starp darījuma slēdzēja pusēm, mēģinot panākt labprātīgu savstarpēju vienošanos un izlīgšanu, izvairoties no piespiedu līdzekļu izmantošanas. Protams, katrs no alternatīvo strīdu risināšanas veidiem paredz savu kārtību un iznākumu, taču mērķis visiem ir viens – panākt vislabāko rezultātu. Alternatīvie strīdu risināšanas veidi ir process, kurā puses un piesaistīta profesionāla trešā persona, neitrāli un objektīvi palīdz pusēm viņu strīdā panākt izlīgumu, izmantojot dažādas strīda risināšanas metodes bez piespiedu instrumentu piemērošanas. Izmantojot alternatīvos strīdu risināšanas veidus, tiek pielietotas dažādas pieejas, lai atrisinātu konfliktu un novērstu...

Darījumu apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina par darījumu saņemto samaksu. Tas ir kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurētā kvīts vai numurētā biļete, kuru noformēšanas un izsniegšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība». Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvajā seminārā «Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Oksana Hvaleja akcentēja, kas ir VID reģistrējamie darījumu apliecinošie dokumenti un kādos gadījumos var nelietot kases aparātu, tā vietā izsniedzot VID reģistrētu numurētu kvīti. Ko izmanto nodokļu un citu maksājumu reģistrācijai VID darījumu apliecinošu dokumentu lietošanu nosaka Ministru kabineta (MK) 2014. gada 11. februāra noteikumi Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 96). Nodokļu un citu maksājumu reģistrācijai izmanto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas...

Valdības sēdē 14. novembrī pieņemtie Labklājības ministrijā sagatavotie Ministru kabineta noteikumi „Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 24. novembra noteikumos Nr. 656 „Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”” paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 620 eiro līdz 700 eiro. Šāds grozījums noteikumos bija nepieciešams, jo, pamatojoties uz Darba likuma pārejas noteikumu 27. punktā noteikto, Ministru kabinets Darba likuma 61. panta otrajā daļā minētajos noteikumos nosaka to, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro. Pieņemtie noteikumi attiecas uz visiem darba devējiem un darba ņēmējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2023. gada otrajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. CSP dati arī liecina, ka 2022. gadā minimālās algas saņēmēju īpatsvars...

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) no nākamā gada plānots nepiemērot maksai par sporta sacensībām un sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi, kā arī maksai par bērnu uzturēšanos nometnēs. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas 14. novembrī konceptuāli atbalstīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. Grozījumi paredz, ka ar PVN neapliks personas dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbībām, ko organizē biedrības vai nodibinājumi. Nodokļa atbrīvojums attieksies gan uz bērnu, gan pieaugušo sporta sacensībām vai nodarbībām. Tāpat ar grozījumiem paredzēts no līdzšinējiem 40 000 eiro līdz 50 000 eiro paaugstināt PVN reģistrēšanas slieksni, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu administratīvo slogu un atbalstītu tieši mazos uzņēmumus. Inflācijas ietekmē, pieaugot preču un pakalpojumu cenām, pieaug arī uzņēmumu apgrozījums, kas tuvina tos slieksnim, no kura uzņēmējiem jāreģistrējas kā PVN...

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) piemērošanu un administrēšanu, šī nodokļa maksātājiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 14. novembrī konceptuāli atbalstītie Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024. gada valsts budžetu. MUN 25% likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma. Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 000 eiro, nodokļa likme ir 25%, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro, likme noteikta 40% apmērā. Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022. gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, kam piemēroja likmi 40% apmērā. Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, MUN piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma – saimnieciskās darbības ieņēmumu konta – izmantošanu, likumprojekta anotācijā norādījuši grozījumu autori. Tāpat plānots, ka MUN maksātāji, ja tie gūst arī...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Uzņēmumu reģistra izdarītais ieraksts par izmaiņām dalībnieku reģistrā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes vietā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-115/2023 (A420178618)) persona bija iegādājusies SIA kapitāla daļas. Nespējot panākt, ka sabiedrības valde par to izdara ierakstu dalībnieku reģistrā, persona vērsās tiesā, kas sabiedrības valdei uzlika pienākumu izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā. Tā kā sabiedrība nepildīja tai ar spriedumu uzlikto pienākumu, persona vērsās Uzņēmumu reģistrā ar paziņojumu par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā. Uzņēmumu reģistrs sastādīja un pievienoja sabiedrības reģistrācijas lietai jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu. Sabiedrība un tās dalībnieki iesniedza pieteikumus administratīvajā tiesā par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu noraidīts. Apgabaltiesa atzina, ka likumdevējs nav apzinājis un nav tiesiski noregulējis situāciju, kad SIA kapitāla daļu pārdošanas gadījumā sabiedrības valde likumā noteiktajā kārtībā un termiņā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā, tāpēc Uzņēmumu...

Aizvien vairāk aktualizējas jautājums par elektroauto piedāvāto priekšrocību izmantošanu un izmaksu samazinājumu uzņēmumā. Kas ir elektroauto «medus»: automobilis ir draudzīgs videi, jo nerada piesārņojumu, tam ir augstāks komforta līmenis, jo klusāks, atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām, atsevišķas autostāvvietas ir par brīvu, par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā, ir atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, kā enerģijas avotu izmanto elektrību, kuru var «paņemt» arī no visparastākās kontaktligzdas. Tas viss apžilbina uzņēmējus, kuri vēlas ietaupīt, būt zaļi domājoši un ērti pārvietoties pa pilsētu, kur sastrēgumu dēļ zaudē laiku un arī naudu, ja brauc ar auto, ko darbina iekšdedzes dzinējs. Līdz ar to pieaug elektromobiļu skaits, ko uzskatāmi var redzēt CSDD apkopotajā informācijā. Elektromobiļu skaita pieaugums 2023. gada 1. oktobrī Latvijā uzskaitē ir 5938 elektromobiļi (5758 — M1 un 180 — N1 kategorija). Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 51%. Pārējo elektrotransportlīdzekļu skaits: autobusi — 70, kvadricikli — 42, tricikls — 1, motocikli —...

Ministru kabinets 14. novembrī izskata likumprojektu grozījumi Konkurences likumā, kurā Konkurences padomei paredzētas jaunas tiesības, lai nodrošinātu Digitālo tirgu akta prasību ievērošanu. Digitālo tirgu akta mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Eiropas Savienībā jomās, kurās darbojas platformas ar lielu ietekmi uz tirgu jeb vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem. Digitālo tirgu akta būtība ir paredzēt vārtziņiem ex ante pienākumu un aizliegumu sarakstu, kas noteikti Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7.pantos, un kas vārtziņiem būs jāievēro ikdienas darbībās. Atbilstoši Digitālo tirgu akta 22.pantam Eiropas Komisijai (Komisija) ir pilnvaras veikt jebkuru fizisku vai juridisku personu izjautāšanu, kas piekrīt šādai iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju Komisijas izpētes lietās. Veicot iztaujāšanu uzņēmuma telpās konkrētā dalībvalstī, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts konkurences iestādi, kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Pēc attiecīgās dalībvalsts konkurences iestādes pieprasījuma, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un...

Meklējot cēloņus Latvijas ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī kreditēšana. Uzņēmēji pauž, ka izdevīgus (vai reizēm pat vispār nekādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības, un ko būtu jādara, lai situāciju ar piekļuvi ārējam finansējumam uzlabotu? Par to žurnāla “Bilance” pētījuma “Latvija Baltijas ekonomikā - kā apsteigt Lietuvu un Igauniju?” piektajā rakstā. Pirmkārt, kāda tad ir esošā biznesa kreditēšanas atšķirība ar Lietuvu un Igauniju? Un te seko pārsteigums. Kā liecina Latvijas Bankas apkopotie dati, izrādās, ka ar Lietuvu nekādas būtiskas atšķirības nav. Citiem vārdiem, tur situācija ar uzņēmumu kreditēšanu ir tikpat čābīga kā pie mums. Proti, uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums Latvijā ir trīspadsmit, bet Lietuvā - četrpadsmit ar pusi % no iekšzemes kopprodukta. Savukārt Igaunija gan ir krietni labākā situācijā - tur biznesa kreditēšanas apjoms ir relatīvi gandrīz divreiz lielāks jeb ceturtā...

Kopš 2022. gada nogales valsts finanšu politikas veidotāji sola vērienīgu nodokļu reformu. Ņemot vērā, ka 2024. gada 1. janvārī sagaidīsim likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 30. gadadienu, savukārt 2024. gada 1. aprīlī — likumam «Par nodokļiem un nodevām» apritēs 29 gadi, pārdomāta un apjomīga nodokļu sistēmas reforma fiziski un morāli novecojušajai nodokļu normatīvajai bāzei būtu vairāk nekā nepieciešama. Abi minētie likumi ir piebārstīti ar neskaitāmiem pielabojumiem, uzlabojumiem, papildinājumiem tā, ka, piemēram, vismazāk aizsargātajai nodokļu maksātāju grupai — fiziskajām personām, ienākumu nodokļa aprēķināšanas sistēma, tostarp, saimnieciskās darbības uzskaite un apliekamā ienākuma noteikšana, ir nesalīdzināmi sarežģītāka nekā komersantiem. Turklāt fizisko personu ienākumu nodokļa aprēķināšanas nianses un iesniedzamās gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas kārtība mainās katru gadu. Fiziskā persona, kurai nav speciālas, padziļinātas nodokļu un finanšu zināšanas, nemaz nevar izsekot sava maksājamā nodokļa aprēķināšanas ceļam, jo virkne algoritmu ir paslēpti pašā gada ienākumu deklarācijas formā. Fiziskā persona nekādi nevar iepriekš zināt, kāda būs, piemēram, VID piemērotā...

Viens no ekonomikas, tai skaitā - eksporta - attīstību ietekmējošiem faktoriem ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Valsts atbalsta ideja ir būt par sava veida lietussargu situācijā, kad ārējā vide nav tik labvēlīga. Piemēram, ja uzņēmums saviem spēkiem netiek pie ārējā finansējuma, valsts var nākt talkā un piedāvāt gan kopā ar komercbankām izsniegtus, gan arī tiešos kredītus, kā arī kredītu garantijas, eksporta apdrošināšanu un citus instrumentus. Cik liela varētu būt šī valsts atbalsta loma biznesa un eksporta veicināšanā, un varbūt tieši šajā aspektā ieraugāmas kādas būtiskas atšķirības Baltijas valstu starpā, kas varētu skaidrot Lietuvas un Igaunijas veiksmīgāku izaugsmi? Žurnāla “Bilance” pētniecisko rakstu sērijas ceturtajā publikācijā pētām, kādas mērķprogrammas uzņēmējiem pieejamas katrā no Baltijas valstīm, un cik sekmīgi tās darbojas? Kopumā Baltijas valstīs pieejams diezgan plašs klāsts ar dažādām uzņēmējdarbības, tostarp uz eksportu orientētām atbalsta programmām. Latvijā šo atbalstu sniedz caur finanšu institūciju Altum, Lietuvā tā ir Invega, bet Igaunijā - KredEx. Altum...

Rudens atnākšana nozīmē, ka laiks kļūst vēsāks un mitrāks, aktivizējot dažādus «saaukstēšanās» vīrusus. Esam sarūgtināti, ja neizdodas no tiem izvairīties un nākas saslimt. Diemžēl pilnībā izsargāties no saaukstēšanās vīrusiem nav iespējams — vidēji, viens vesels cilvēks, gada laikā saaukstējas 2–3 reizes. Parastie saaukstēšanās simptomi ir klepus, iesnas, šķaudīšana, kairināts kakls, aizsmakums, galvassāpes, acu asarošana un nedaudz paaugstināta temperatūra. Visbiežāk saaukstēšanās slimības gaita ir viegla, bez blaknēm un komplikācijām, tomēr organisma imūnā sistēma šajā cīņā tiek novājināta. Lai atgūto zaudēto un nesaslimtu atkal, organisma aizsargspējas ir jāstiprina. Vitamīni Veselīgs uzturs un vitamīni — stiprina organisma aizsargspējas dabiskā veidā. Divi vitamīni — C un D,ir svarīgākie mūsu imūnsistēmai. D vitamīns palīdz nodrošināt normālu imūnsistēmas darbību, savukārt C vitamīns cīnās pret infekcijām. C vitamīns uzkrājas dažāda veida imūnās šūnās, palīdzot tām cīnīties ar infekcijām un iznīcināt slimību izraisošos patogēnus. C vitamīns dabiski atrodams svaigos augļos un dārzeņos — greipfrūtos, apelsīnos, laimos, kartupeļos, spinātos, brokoļos, sarkanos...

Vai, lūdzu, varētu sniegt skaidrojumu par darbiniekiem, kuri brīvprātīgi pieteikušies un ir iesaukti valsts aizsardzības militārajā dienestā? Saistībā ar Valsts aizsardzības likuma un Darba likuma punktiem ir neskaidrības, kāds prombūtnes veids (kods) jāiesniedz VID EDS? Vai būs korekti, ja darba devējs piešķir uz dienesta laiku atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, jo dienesta laiks neuzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, bet Darba likumā norādīts, ka atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas uzkrāj ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu par četrām kalendārajām nedēļām? Ja iestājusies pārejoša darbnespēja, vai darba devējam ir pienākums apmaksāt darbnespējas A lapu, ja darbinieks darba vietā neveic amata pienākumus? Atbilde Ja nav skaidrības konkrētajā likumā vai ir atrodamas pretrunas starp spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem (šeit pret Darba likuma (DL) normu — 152. pantu), tad parasti jāvadās no tās normas, kura ir «svaigāka». Tādēļ uzskatu, ka Valsts aizsardzības dienesta likums (VADL) ir gan pēdējais, kas pieņemts (2023. gadā), gan speciāls attiecībā uz esošo situāciju. Līdz ar to...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. marta spriedums lietā Nr. SKC–33/2023 (C30397020) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam tika izteikts rājiens par darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka darbinieks nav izpildījis darba devējas 2019. gada martā doto uzdevumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 337 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405–15 „Būvju tehniskā apsekošana”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 337) līdz 2019. gada 30. septembrim veikt visu darba devējas publisko ēku tehnisko apsekošanu un sagatavot atzinumus; neinformēja, ka apsekošana ir veikta 2015. gadā, un līdz darba devējas noteiktajam termiņam neiesniedza atzinumus; līdz 2019. gada 30. septembrim sniedza maldinošu un pretrunīgu informāciju par apsekošanas gaitu; nav veicis pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šķēršļus darba devējai izpildīt Ministru kabineta 2014. gada 2....

Datu aizsardzība neaprobežojas tikai ar savas personīgās informācijas, piemēram, vārda un uzvārda aizsardzību, bet ietver arī vajadzību rūpīgi izvērtēt savas tiešsaistes darbības. Kaut arī internetā ne vienmēr tiek apstrādāts tieši mūsu vārds un uzvārds, tīmekļa vietņu uzturētāji caur sīkdatņu iespējām un citiem pakalpojumiem (iestatījumiem) var ievākt arī plašāku informāciju par mums, piemēram, par mūsu iepirkšanās paradumiem, kā arī apkopot datus par mūsu interesēm un vajadzībām - sākot no vispārējām un beidzot ar ļoti konkrētām, brīdina Datu Valsts inspekcija. To, ka mums ir plāns iegādāties jaunu automašīnu, internets nav uzminējis tāpat vien. Saites, kuras apmeklējam, informāciju, kuru meklējam meklētājprogrammās, lietotnes, kuras lejupielādējam, kopā veido mūsu intereses un kopējo tēlu. Ja pēdējā laikā aktīvi interesējamies par tādiem jautājumiem kā “kas darāms, lai saņemtu auto kredītu?”, “kur atrast labas mazlietotas automašīnas?”, “vai elektroauto lietošana ir izdevīga?”, tad, šo visu informāciju apkopojot, veidojas mūsu “profils”, un attiecīgi, ievērojot mūsu izvēlētos privātuma iestatījumus un akceptētās...