JAUNUMI

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa intervijā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jauno ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi pārrunāja ģenerāldirektores redzējumu par to, kas plānots VID darbības pilnveidošanā un grāmatvežu darba atvieglošanā, ēnu ekonomikas mazināšanā un daudz citu aktuālu jautājumu. Ko plānojat darīt savādāk VID vadībā, nekā tas bija līdz šim? Esat definējusi, ka jums ir būtiski trīs galvenie darbības virzieni: VID digitālā transformācija, skaidri saprotami pakalpojumi un VID kā organizācijas reforma, bet gribētos nedaudz vairāk saprast, kas slēpjas katrā no sadaļām. VID 2023. gada rudenī svinēja 30 gadu jubileju. Ilgus gadus VID uzlabo, attīsta, pilnveido savu darbību, kā to dara jebkura iestāde, un mēs ejam uz priekšu. Tomēr sabiedrība sagaida no nodokļu un muitas administrācijas daudz straujākas pārmaiņas, jo mēs esam tie, kas var vai nu palīdzēt pildīt saistības pret valsti, vai arī bremzēt uzņēmējdarbības attīstību. Ja paskatāmies uz sabiedrības uztveri par VID — viens no kritērijiem ir apmierinātība ar pakalpojumiem, tā katru gadu...

Notikumi pēc bilances datuma ir saimnieciskie darījumi vai kādi citi notikumi, kurus uzņēmuma vadība un grāmatvedis vērtē laika posmā starp pārskata gada pēdējo dienu (lielākajā daļā uzņēmumu tas ir 31. decembris) un dienu, kad tiek parakstīts gada pārskats. Finanšu pārskata pielikumā uzņēmumiem ir pienākums atklāt informāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Notikumus pēc bilances datuma iedala divās grupās: labvēlīgie notikumi — piemēram, radusies vai paredzama peļņa, aktīvu vērtības pieaugums vai saistību summas samazinājums; nelabvēlīgie notikumi — piemēram, radušās vai paredzamas izmaksas vai zaudējumi, aktīvu vērtības samazinājums vai saistību summas palielināšanās. Nākamais solis — novērtē, vai šie notikumi ir koriģējoši vai nekoriģējoši notikumi, t.i.: notikumi, kas sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši pārskata perioda beigās — tie būs koriģējoši notikumi pēc pārskata perioda beigām; notikumi, kas liecina par apstākļiem, kas radušies pēc pārskata perioda beigām, bet par tiem būtu atklājama informācija, ir nekoriģējoši...

Šajā rakstā tiks apskatīts jautājums, vai prasītājam pietiek atsaukties uz Konkurences padomes lēmumu, lai pamatotu atbildētāja prettiesisku rīcību. Būvnieku karteļa skandāls ir pamatīgi saviļņojis rāmos Latvijas jurisdikcijas ūdeņus, kuros Eiropas Savienības (ES) Zaudējumu atlīdzināšanas direktīva līdz šim stāvēja gandrīz dīkā. Taču kopš pasūtītāji saņem Ģenerālprokuratūras vēstules ar uzstājīgiem aicinājumiem pievērst uzmanību tam vai citam Konkurences padomes karteļa lēmumam, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, un rūpīgi izvērtēt, vai pasūtītājam tiešām nav pamats piedzīt karteļa dēļ pārmaksāto valsts vai pašvaldības naudu, Ekonomisko lietu tiesa saņem arvien jaunas konkurences zaudējumu piedziņas prasības. Rezultātā ir novērojamas tiesu prakses tendences, un galvenie secinājumi ir šādi: labi pamatota konkurences zaudējumu prasība patlaban ir retums. Izskatās, ka pasūtītāji jūtas spiesti izpildīt pienākumu un celt prasību, taču neiegulda pienācīgus resursus prasības pamatošanā. Savukārt pirmās instances tiesas spriedumi ir savstarpēji pretrunīgi. Daži spriedumi signalizē bīstama precedenta veidošanās risku. Ceļot zaudējumu atlīdzināšanas prasību vispārējā kārtībā, prasītājam ir jāpierāda visi Civillikuma 1635....

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada pirmajā ceturksnī, no janvāra līdz martam, bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2024. gada 15. aprīlim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā Vienotajā nodokļu kontā līdz 2024. gada 23. aprīlim, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID) Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas...

Neesmu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. E–platformā pārdodu preces (taisu krāsu paletes) PVN nemaksātājiem Eiropas Savienības (ES) un trešo valstu fiziskajām personām. Taisu Zoom stilista seminārus PVN nemaksātājiem ES valstīs fiziskajām personām. Vai man ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju? Atbilde Pievienotās vērtības nodokļa likums noteic, ka kā PVN maksātājam jāreģistrējas, ja tas: saņem tādus pakalpojumus iekšzemē, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu, tas ir, ja saņem pakalpojumus no ES reģistrēta nodokļu maksātāja; sniedz tādus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 19. panta pirmo daļu ir cita dalībvalsts un attiecībā uz kuriem par nodokļa samaksu ir atbildīgs pakalpojumu saņēmējs, tas ir, sniedz pakalpojumus ES reģistrētam nodokļa maksātājam. Ja preces tiek pārdotas un pakalpojumi tiek sniegti fiziskajām personām, tad jāskatās, vai nav sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tas 2024. gadā ir 50 000 eiro 12 mēnešu periodā. Tad, kad ir sasniegts reģistrācijas slieksnis, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu...

Vertikālos līgumus slēdz teju vai ikviens uzņēmums un tie visbiežāk ir piegādes un izplatīšanas līgumi, ko uzņēmumi izmanto, lai vienotos par īpašiem noteikumiem un nosacījumiem saistībā ar preču vai pakalpojumu pirkšanu, pārdošanu vai tālākpārdošanu. Eiropas Savienībā 2023. gadā spēkā stājies jauns regulējums, kas noteic, kādas uzņēmumu starpā slēgtas vertikālas vienošanās ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. Vertikālie līgumi ir vienošanās, kuru ir noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki jeb uzņēmumi, un tie katrs veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī (piemēram, ražotāja līgums ar vairumtirgotāju, mazumtirgotāja līgums ar vairumtirgotāju u.c.). Šie uzņēmumi nekonkurē savā starpā un katrs dara ko citu. Ar to tie atšķiras no horizontālajiem līgumiem starp tiešajiem konkurentiem, kas darbojas vienā un tajā pašā tirgus līmenī, skaidroja Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte, konkurences tiesībām veltītajā vebinārā. Lielākā daļa noslēgto komerciālo jeb biznesa līgumu, visticamāk, būs vertikālie līgumi. Tie ir visa...

Saskaņā ar Regulas 2023/1773 8. pantu, oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (turpmāk – OIM) ceturkšņa atskaite jeb ziņojums jāsniedz mēneša laikā pēc ceturkšņa beigām, kurā tikušas importētas – laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā trešo valstu izcelsmes OIM preces, informē Valsts ieņēmumu dienests. Atskaite jāsniedz, ja importētas šādas preces: cements, elektroenerģija, mēslošanas līdzekļi, dzelzs un tērauds, tā izstrādājumi, alumīnijs, ūdeņradis. Pilns OIM preču saraksts ar Kombinētās nomenklatūras kodiem pieejams Regulas 2023/956 I pielikumā. Komersantiem, kas 2024. gada pirmajā ceturksnī importēja Regulas 2023/956 I pielikumā norādītās preces, 2024.gada aprīlī Eiropas informācijas sistēmā “Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms OIM/CBAM” jāsniedz OIM ceturkšņa atskaite. Lai saprastu, kuriem komersantiem iesniedzams OIM ziņojums, vērts aplūkot VID izstrādātu shēmu:

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420231320, SKA–234/2023 Vai kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš faktiski nesaņem ienākumus, ir tiesīgs saņemt slimības pabalstu? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 27. marta līdz 29. jūnijam, un 2020. gada 22. jūlijā pieteicējs vērsās ar lūgumu piešķirt slimības pabalstu par darbnespējas periodu no 2020. gada 30. jūnija līdz 17. jūlijam. Ar VSAA lēmumu nolemts atteikt piešķirt slimības pabalstu, jo pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Pirmās un apelācijas instances tiesas pieteicēja pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa secināja, ka pieteicējs neatbilst kritērijam par ienākumu zaudējumu darbnespējas dēļ (kas pats...

Patērētāju strīdu risināšanas komisija (turpmāk – komisija) 2023. gadā izskatījusi 223 strīdus un pieņēmusi 154 lēmumus, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Patērētāja prasība tika apmierināta 124 gadījumos, bet 19 gadījumos tā tika noraidīta, savukārt 11 strīdi tika izbeigti pierādījumu trūkuma dēļ. Visvairāk komisija saņēma patērētāju iebildumus par preces atbilstību līguma noteikumiem (110) un par preču un pakalpojumu nepiegādi (57). Tāpat patērētāju jutušies neapmierināti par atteikuma tiesību ievērošanu (23), par tūrisma pakalpojumu noteikumiem (11), par pakalpojumu atbilstību līguma noteikumiem (9), par avioregulas un citiem aviopasažieru tiesību pārkāpumiem (5), par līguma noteikumiem (3), par citām pretenzijām (3) un par rēķiniem (2). Jānorāda, ka 30 strīdos komersanti un patērētāji vienojās par strīdu risinājumu pirms komisijas sēdes sasaukšanas. Savukārt, aprēķinot lēmumu izpildi, netiek ņemti vērā tie lēmumi, kuru izpilde nav iespējama, jo nav informācijas par izpildi, komersants ir likvidēts,...

Sabiedriskai apspriešanai nodots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā". Rīkojums izstrādāts, pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu. Minētā norma paredz, ka no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Rīkojuma projekts paredz: 2025. gada 2. maija (piektdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcelt uz sestdienu - 10. maiju, kā arī 2025. gada 17. novembra (pirmdiena) darba dienu, kas iekrīt starp svētdienu – 16. novembri, un svētku dienu otrdienu – 18. novembri, pārcelt uz sestdienu - 8. novembri. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem ir noteikta piecu darba dienu nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Tas ieteikts arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba...

«Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju ar 40 miljonu iedzīvotāju lielo noieta tirgu? Tūristi visbiežāk apmeklē Igauniju, bet visvairāk tērē Lietuvā Viens no vieglāk pierādāmajiem kaimiņvalstu ekonomiskās ietekmes faktoriem ir tūrisms. Somijas tūristu skaits un pienesums Igaunijas ekonomikai ir milzīgs. Tieši somu ceļotāji ir pārliecinoši dominējošā ārvalstu tūristu...

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. A420305218, SKA–68/2023 Darba likuma 69. panta piektajā daļā ir noteikts, ka darba samaksa un ar to saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir pirmās kārtas maksājumi, ko veic darba devējs. Bet, kas notiek, ja darba devējs ir maksājis „aplokšņu algas” un obligātās iemaksas nav veicis? Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) uzlika pieteicējai SIA pienākumu samaksāt budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – obligātās iemaksas), soda naudu, nokavējuma naudu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu. Lēmumā dienests konstatēja, ka pieteicēja grāmatvedības uzskaitē nav pilnībā uzrādījusi saviem darbiniekiem izmaksāto darba algu un nav aprēķinājusi un samaksājusi budžetā obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnā apmērā. Nepiekrītot lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas SIA pieteikumu noraidīja. Spriedumā norādīts, ka dienests ieguva pierādījumus tam, ka SIA saviem darbiniekiem maksā „aplokšņu algas”. Lietā ir pierādīts...

Piektdien, 5. aprīlī, norisinājās Konkurētspējas un ilgtspējas trīspusējās sadarbības apakšpadomes (KITSA) sēde, kur pēc karstām diskusijām sociālie partneri vienojās, ka ir jāpilnveido Latvijā esošais darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējums, informē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), kas sēdē prezentēja savus priekšlikumus, savukārt arodbiedrību pārstāvji solījuši divu nedēļu laikā nākt klajā ar savu redzējumu. Tāpat plānots šo jautājumu skatīt Veselības aprūpes nozares apakšpadomē un Sociālās drošības apakšpadomē. LDDK rosināja Ekonomikas ministriju sasaukt KITSA sēdi, jo līdz šim ilgstošās diskusijas par darbnespējas un virsstundu apmaksas regulējumu nav nesušas rezultātus, un konkurētspējas rādītājos Latvija turpina atpalikt no Lietuvas un Igaunijas. Valstij jāuzņemas lielāka atbildība par veselības aprūpes sistēmas pilnveidi, un darbnespējas lapu regulējumam būtu jākalpo kā motivācijai ieilgušu veselības aprūpes problēmu risināšanā, uzskata LDDK. “Latvija turpina atpalikt no kaimiņvalstīm IKP rādītājos uz vienu iedzīvotāju, un darbnespējas lapu un ar tām saistīto virsstundu apmaksas apmēri Latvijā ir piecas reizes lielāki, nekā Lietuvā. Pēdējo 10 gadu laikā LDDK...

Jautājumā par kopības tiesībām noteikt tās biedriem pienākumu maksāt nokavējuma procentu vai līgumsodu bija izveidojusies stabila judikatūra. Augstākās tiesas Senāts (turpmāk – Senāts) 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā Nr. C33554719, SKC–53/2023 paplašinātā sastāvā mainīja judikatūru. Ar šo rakstu autors vēlas sniegt atskatu uz iepriekšējo judikatūru un pievērst dzīvokļu īpašnieku, pārvaldnieku un tiesnešu uzmanību jaunākajām tiesu prakses atziņām, jo iepriekš jautājumā par nokavējuma procentiem un līgumsodu pastāvēja atšķirīga tiesu prakse. Jānorāda, ka Senāts atkāpās no judikatūras, jo „kopš šo spriedumu taisīšanas ir gan grozīti normatīvie akti, gan būtiski attīstījusies un mainījusies Senāta judikatūra dzīvokļu īpašnieku kopības un tās kompetences jautājumos. Tādēļ minētajos spriedumos ietvertās kādreizējās atziņas par kopības kompetences neesību līgumisko procentu un līgumsoda noteikšanā vairs nav uzturamas un Senāts no tām atkāpjas” (sk. Senāta 2023. gada 28. decembra sprieduma lietā Nr. C33554719, SKC –53/2023 9.2.2. punktu). Kā norādīts Senāta 2019. gada 12. decembra spriedumā lietā Nr. C31346614, SKC–109/2019 „dzīvokļu īpašnieku kopība...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Neapstāties pie sasniegtā! Aprīlis ir grāmatvežiem pats aizņemtākais laiks, tāpēc šajā numurā mazāk ir rakstu par aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Gribu piedāvāt divas intervijas brīvajiem brīžiem. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā Baltijas ekonomiku attīstību ietekmējušas kaimiņvalstis? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju...