VISI RAKSTI

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 28. septembra spriedumā lietā Nr. C33275321 (SKC-368/2023) izteikta atziņa: ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus. Situācijas apraksts Minētajā lietā SIA cēla tiesā prasību pret , lūdzot piedzīt zaudējumus 33 647,52 EUR un likumiskos procentus...

Ministru kabinets 24. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, lai veicinātu uzņēmumu, pētniecības, izglītības un zinātnes institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, kā arī palielinātu uzņēmumu ieguldījumus attīstībā un inovācijās. Zemo ieguldījumu līmeni pētniecībā un attīstībā ietekmē vairāki šķēršļi, kur viens no tiem ir uzņēmumu ieguldījumi aktivitātēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu. Arī ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits un lielais mikro uzņēmumu īpatsvars neveicina Latvijas uzņēmumu virzību uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku. Atbalsta programma tiek veidota kā atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Programmas ietvaros atbalsts būs pieejams sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām: komersantu sadarbībai ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām; pieredzes un zināšanu...

Depozīta sistēma ir mūsdienīgs veids, kā cīnīties ar dabas piesārņošanu un mudināt uzņēmējus domāt ilgtspējīgi. Latvijā depozīta sistēma darbojas tikai pirmo pilno gadu — kopš 2022. gada, un tā pakāpeniski tiek papildināta, nosakot jaunus iepakojumus, kuriem piemērojama depozīta maksa. Likumsakarīgi, ka rodas arī jautājumi un izaicinājumi kā depozīta sistēmu ieviest uzņēmumā. Šajā rakstā autore apskatīs sava klienta izaicinājumus un arī grāmatvedības nianses, kas saistītas ar depozīta sistēmu, taču raksts var noderēt arī citiem nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja atpakaļ pieņemt depozīta iepakojumu. Klienta situācija Neliels ēdināšanas uzņēmums, kuram nav pienākuma no klientiem pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumus, līdz šim depozīta maksas atspoguļošanai grāmatvedībā izmantoja tam speciāli izveidotu grāmatvedības kontu. Klientiem dzērieni tiek pasniegti iepakojumā, jo tas atbilst uzņēmējdarbības specifikai, un dzērienu iepakojums ir rūpīgi izvēlēts ar dizainu, galvenokārt mazas stikla pudelītes. Savukārt klientu līdzi nepaņemtos depozīta iepakojumus uzņēmumā atstāja par «tējas naudu» darbiniekiem. Taču, sākot ar 2023. gada 1....

Lai gan sociālās uzņēmējdarbības joma Latvijā ir aizvadījusi vien piecus gadus, tajā jau aktīvi darbojas vairāk nekā 200 uzņēmumu, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, taču realitātē sociālās uzņēmējdarbības veicēju ir vēl vairāk. Arī nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts, kas palīdzēs sociālajai uzņēmējdarbībai turpināt attīstīties. Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekts 2024.–2029. gada periodam paredz atbalstīt sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šim mērķim paredzēti 12 miljoni eiro. Atbalsta programmu īstenos Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Iecerēts, ka atbalsta pasākumiem būs trīs daļas: konsultatīvs un informatīvs atbalsts, informēšanas un izglītošanas pasākumi, kā arī sociālā biznesa atbalsta instrumenti – granti, konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kompensācijas par personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumu nodarbināšanu. Granti paredzēti biznesa uzsācējiem un uzņēmējdarbības attīstībai. Sociālā biznesa uzsācēji varēs pretendēt uz grantu līdz 40 000 eiro, savukārt...

Saeima 19. oktobrī konceptuāli atbalstīja divus Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus: grozījumus Civillikumā un grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu. Lai likumprojekti stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos. Likumprojektos iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā. Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. Plānots, ka aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem, un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Ar likumprojektiem iecerēts arī stiprināt...

Dzīve ir pilna neskaidrību, un negaidītas problēmas var rasties tad, kad tās vismazāk gaidām. Tāpēc ir svarīgi, lai ikvienam cilvēkam būtu izveidots finansiālais drošības spilvens, uz kuru paļauties tad, kad tas nepieciešams. Naudas uzkrāšana lietainai dienai ir gudrs un atbildīgs finanšu ieradums, kas var nodrošināt sirdsmieru un pasargāt no iespējamām finansiālām grūtībām. Diemžēl, kā savā blogā dalās Creditea, Latvijas iedzīvotāji nevar ietaupīt naudu. Šajā rakstā mēs izpētīsim piecus iemeslus, kāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu piekopt uzkrājumu veidošanu un kā tas var pozitīvi ietekmēt finansiālo labklājību. Ārkārtas fonds neparedzētiem izdevumiem Dzīve ir neparedzama, un ārkārtas situācijas var rasties bez brīdinājuma, jebkurā laikā. Neatkarīgi no tā, vai tās ir veselības problēmas, automašīnas remonts vai pēkšņa darba zaudēšana, ārkārtas uzkrājumi neparedzētām situācijām var palīdzēt segt šos neparedzētos izdevumus, neizmantojot aizdevumus ar augstiem procentiem. Drošības spilvens var nodrošināt finanses neparedzētu apstākļu risināšanai un ļaut pārvarēt grūtus laikus bez papildu finansiāla stresa. Samazināts stress Finanšu nestabilitāte var būt...

Uzņēmuma vadības ziņā ir pieņemt lēmumu, kādu automašīnu iegādāties, bet grāmatveža pienākums ir pareizi atspoguļot uzskaitē jaunā transportlīdzekļa pirkumu. Šajā rakstā ar praktiskiem piemēriem apskatīšu situācijas, kā atšķiras grāmatvedības uzskaite atkarībā no tā, kādā veidā uzņēmums savā īpašumā iegūst transportlīdzekli. Shēmā Nr. 1 redzams kopsavilkums trīs situācijām, bet turpmāk rakstā sīkāk par katru no pozīcijām. Shēma Nr. 1 1. Pirkšana no fiziskās personas No fiziskās personas iegādātu transportlīdzekli grāmatvedības uzskaitē iegrāmato, pamatojoties uz iekšēju attaisnojuma dokumentu — Grāmatvedības izziņu, kura sagatavota saskaņā ar Pirkšanas — pārdošanas līgumu vai Izziņu — personiskās lietas (sava īpašuma) pārdošanas apliecinājumu. Minētās izziņas veidlapa atrodama Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» 3. pielikumā (attēls Nr. 1). Attēls Nr. 1 Vēlos atgādināt, ka izziņu aizpilda pati fiziskā persona un iesniedz šo dokumentu personai, kurai pārdod savu īpašumu (personisko lietu). Piemērs Uzņēmums ir noslēdzis Pirkšanas — pārdošanas...

Kapitālsabiedrības katrs valdes loceklis attiecīgajā gada mēnesī, kad: kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā un kapitālsabiedrības attiecīgā mēneša apgrozījums ir bijis lielāks par piecu minimālo mēneša darba algu apmēru1, ir uzskatāms par darba ņēmēju2, un no katra valdes locekļa domājamā ienākuma, kas nav mazāks par minimālo mēneša darba algu, jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)3 un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). IIN un VSAOI no valdes locekļa domājamā ienākuma minimālās mēnešalgas apmērā nav jāmaksā: tajā gadā, kad kapitālsabiedrība reģistrēta Uzņēmumu reģistrā; ja kāds valdes loceklis kārtējā mēnesī, kad izpildās abi kritēriji, kā valdes loceklis citā vienas uzņēmumu grupas kapitālsabiedrībā gūst atlīdzību, kas nav mazāka par piecām minimālajām mēnešalgām.4 Minimālā mēneša darba alga 2023. gadā ir 620 eiro mēnesī5. Iesniedzamie pārskati Ja uzskatāms, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis konkrētajā mēnesī ir guvis domājamo ienākumu, komercsabiedrība: valdes locekli reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID)...

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā. Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1% no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami...

Valdībā apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais ministru kabineta rīkojuma projekts, kas paredz palielināt finansējuma apmēru, lai nodrošinātu pašvaldību izdevumu segšanu līdz 2023. gada novembrim, kas radušies un plānoti, nodrošinot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tādējādi noteikta kopējā finansējuma summa no valsts budžeta programmas “Finansējums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai", kas nepārsniedz 32 152 527 eiro. Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts1 nepieciešams, lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu 2023. gadā par periodu no jūlija līdz novembrim, kas tām radušies un plānoti, sniedzot atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā izmitināšanas un ēdināšanas nodrošināšanai (primārā atbalsta sniegšanai, kā arī atlīdzībai fiziskām un juridiskām personām par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu un pašvaldībām uzlabojumu veikšanai pašvaldību ēkās), sociālā atbalsta nodrošināšanai, izglītības nodrošināšanai, pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas atbalstam, vienotu valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta koordinācijas punktu darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, par noteiktiem atbalsta apmēriem un izmaksām lemj Ministru kabinets2. Lai organizētu savlaicīgu un vienkāršotu...

29. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā beigsies vasaras laiks, pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Attiecīgi pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst. 03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst. 04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, ES ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva...

Noslēdzam iepriekšējā Bilances numurā iesākto rakstu par mākslīgā intelekta (turpmāk — MI) piedāvātajiem rīkiem darba procesu un lēmumu pieņemšanas uzlabošanai. Jau apskatījām dažādus tērzēšanas rīkus, šoreiz par dokumentu apstrādi. Dokumentu apstrādes rīki Any Summary ir MI rīks, kas ļauj ātri un viegli radīt kopsavilkumus no jebkura teksta, izmantojot algoritmus. Tas ir piemērots gan profesionāļiem, gan tiem, kas vēlas radīt kopsavilkumus. Any Summary var palīdzēt ietaupīt laiku, radot kopsavilkumus no garākiem tekstiem, un tas ir pieejams tiešsaistē bez maksas. Viss, kas ir jādara, ir jāaugšuplādē jau sagatavotais dokuments, un pēc tam var iegūt visa dokumenta kopsavilkumu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dokumenta saturu, iegūt detalizētu informāciju, iespēja saņemt arī sarkastiska toņa vēstuli, kā arī vēl vairākas iespējas analizēt dokumenta saturu. Ieskatam sarkastiska vēstule par PDF dokumentu, kurā bija kāda semināra slaidi: Oh boy, esiet gatavi tam, ka apbrīnojamā mākslīgā intelekta pasaule satriec jūsu prātus! Šajā revolucionārajā seminārā mēs izpētīsim, kas ir MI...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu lietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. sKC–3/2023 (C24160116) Lietas faktiskie apstākļi SIA un 2016. gada 10. jūnijā, kad atbrīvots no SIA valdes priekšsēdētāja un rīkotājdirektora amata, noslēdza vienošanos par prasītājas komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, par ko viņam izmaksāta visa pielīgtā atlīdzība par 24 mēnešiem – 4086 EUR mēnesī, ieskaitot normatīvajos aktos paredzētos nodokļus. 2016. gada 30. septembrī kļuva par SIA konkurentes dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā – AS – valdes priekšsēdētāju. SIA lūdza piedzīt no saņemto atlīdzību par konkurences ierobežojuma ievērošanu – tās daļu par laiku no 2016. gada 1. oktobra līdz...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) jaunā redakcijā apstiprinājis vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanā (turpmāk – vadlīnijas). Vadlīnijas izstrādātas, lai skaidrotu cenu norādīšanas pamatprasības un nodrošinātu, ka pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji, informējot patērētājus par cenām, nepārkāptu negodīgas komercprakses aizliegumu un ievērotu patērētāju tiesības. PTAC aicina komersantus iepazīties ar izstrādātajām vadlīnijām un savā īstenotajā komercpraksē ievērot normatīvo aktu prasības, kuru skaidrojums ir ietverts minētajā dokumentā. Būtiskākās izmaiņas attiecas uz prasībām par sākotnējās (30 dienu zemākās) cenas norādīšanu precēm situācijās, kad tiek izsludināta izpārdošana, cenas pazemināšana vai atlaides, kā arī ir noteikti izņēmuma gadījumi, kad šīs prasības nav attiecināmas, tostarp uz precēm, kas ātri bojājas vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš. Vadlīnijās ir skaidrota arī līdz šim normatīvajos aktos nedefinētu jēdzienu “jauna prece” un “izpārdošana” nozīme un to piemērošanas nosacījumi. Ņemot vērā aktuālās tirgus tendences, vadlīnijās ir ietverta jauna sadaļa par salīdzinošo reklāmu. Moderno tehnoloģiju un digitalizācijas procesu attīstības rezultātā vadlīnijās ir iekļauti arī...

Ikgadējās tiesību jomai veltītās konferences JUSTĪCIJA 2023. gada tematika būs veltīta uzņēmumu digitalizācijas juridiskajiem aspektiem. Kā norāda tās rīkotāji RMS Forum, pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr uzņēmumiem ir vēl plašas turpmākās attīstības iespējas. Paredzams, ka digitalizācijas tempi tikai palielināsies. Tostarp paredzēts, ka no 2025. gada uzņēmumiem Latvijā būs jāizmanto e-rēķini. Konference notiks tiešsaistē 2023. gada 27.oktobrī plkst. 10.00 -13.00. Vairāk informācijas par dalību konferencē var iegūt ŠEIT. Konferences laikā paredzēts diskutēt par to, kā digitalizācija maina uzņēmuma vadītāja un grāmatveža lomu; kā digitalizēt grāmatvedības procesus un vai normatīvais regulējums tam ir atbilstošs; kādi ir personāla dokumentu digitalizācijas juridiskie aspekti; vai elektroniskos pierādījumus var izmantot civilprocesā; kas jāievēro, izmantojot saziņā ar partneriem E-dokumentus un e-parakstu; kādi ir galvenie klupšanas akmeņi un risinājumi finanšu procesu uzlabošanai un manuāla darba samazināšanai; mākslīgais intelekts un ar to saistītie juridiskie jautājumi uzņēmējdarbībā u.tml. jautājumi. Konferencē par šiem uzņēmējdarbībā būtiskajiem...