JAUNUMI

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Grāmatvedība — darbs vai aicinājums? Šajā numurā kā parasti ir daudz interesantu un aktuālu rakstu no mūsu ekspertiem. Bet vispirms es gribu jums ieteikt izlasīt interviju ar Ingunu Leibus. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Vai Baltijas ekonomiku sacensībā izšķirošā loma pieder galvaspilsētām? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Aiga Pelane: Latvijā kreditē kūtrāk nekā kaimiņos RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to...

Šā gada 1. maijā apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Trauksmes celšanas likums – iespēja nodarbinātajiem celt trauksmi par darbavietā novērotiem iespējamiem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt plašākas sabiedrības intereses. Šo gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir viena no tām starp tām 44 trauksmes celšanas kompetentajām iestādēm, kuras visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. KNAB no 2019. gada 1. maija līdz 2024. gada pirmajam ceturksnim saņēmis 297 ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, un 94 no tiem atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem. KNAB aizvien biežāk saņem saturiski kvalitatīvus ziņojumus, kuros iedzīvotāji informē par iespējamām darba vietās novērotajām pretlikumībām. Tas norāda uz iedzīvotāju izpratnes palielināšanos gan par Trauksmes celšanas likuma mērķi, gan arī par trauksmes cēlēja ziņojuma būtību. Visbiežāk trauksmes cēlēji KNAB ziņo par valsts amatpersonu iespējamu atrašanos interešu konfliktā. Trauksmes cēlēju aizsardzības regulējums paredz vairākus trauksmes celšanas veidus. Iedzīvotāji var celt trauksmi, izmantojot darbavietas iekšējos...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. decembra lēmums lietā Nr. SKC–1203/2023 Vai atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus, ja tiesvedība lietā izbeigta sakarā ar prasītāja atteikšanos no prasības? Senāts skaidro, ka Civil­procesa likuma 33. pantā dots pilnīgs tiesāšanās izdevumu veidu uzskaitījums un to iedalījums. Risinot jautājumus par maksājamām nodevām, citiem izdevumiem un to vēlāku atprasīšanu no lietā zaudējušās puses, svarīgi ir ievērot minētajā pantā doto tiesāšanās izdevumu iedalījumu: tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesāšanās izdevumu maksāšanas mērķis ir: daļēji kompensēt valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; atlīdzināt tai pusei tiesāšanās izdevumus, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; mudināt parādniekus labprātīgi izpildīt saistības; atturēt personas vērsties tiesā ar...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. septembra lēmums lietā Nr. SKC–626/2023 Prasītājs ceļ prasību tiesā par parāda piedziņu, bet atbildētājs ceļ pretprasību, lūdzot atzīt līgumu par spēkā neesošu, jo tas esot parakstīts spaidu ietekmē. Papildus pēc atbildētāja iesnieguma Valsts policijā uzsākts kriminālprocess par izspiešanu. Senāts spriedumā skaidro, vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību. Tiesvedības apturēšanas jēdziens Tiesību doktrīnā, komentējot Civilprocesa likuma 214. pantu, norādīts, ka „[..] tiesvedības apturēšana ir procesuālo darbību pārtraukšana sakarā ar tādu apstākļu iestāšanos, kuri izslēdz iespēju izspriest lietu pēc būtības, kamēr tie pastāv. [..] šiem apstākļiem ir objektīvs raksturs, tie nav atkarīgi no tiesas un lietas dalībnieku brīvas gribas”.1 1 Sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28....

Lai veicināt izpratni par dažādības un iekļaušanas nozīmi darba vidē un sabiedrībā, Eiropas Komisija ir pasludinājusi maiju par Dažādības mēnesi. Tā laikā uzņēmumi un organizācijas visā Eiropā tiek aicinātas apvienot spēkus, lai pievērstu uzmanību dažādības un iekļaušanas nozīmei darba vidē un sabiedrībā. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) aicina Latvijas darba devējus paust savu nostāju un atbalstu atvērtai un iekļaujošai sabiedrībai, iesaistoties Eiropas Dažādības mēneša iniciatīvā. Tas iespējams, gan organizējot aktivitātes darbiniekiem, gan plašākai sabiedrībai pieejamus pasākumus, lai veicinātu sabiedrībā izpratni par dažādību. Tās var būt izglītojošas lekcijas, tiešsaistes tikšanās un darbnīcas, ekspertu diskusijas, pasākumi un aktivitātes sadarbībā ar nevaldības organizācijām vai pieredzes apmaiņas pasākumi, kuros darba devēji dalās savā pieredzē, kā organizācijā ikdienā veicināt iekļaušanu un dažādību. Šogad Eiropas Dažādības mēneša vadmotīvs ir nākotnes sniegtās iespējas nodarbinātībā un darba devēju spēja pielāgoties pārmaiņām. Būtiskākie šo pārmaiņu virzītājspēki ir digitalizācija un automatizācija, mākslīgā intelekta lomas pieaugums, sabiedrības novecošanās, darbaspēka...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–555/2023 Vai pienākumu atdot no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus var pamatot arī ar izvilkumiem no sarakstes Telegram lietotnē, kur atbildētājs apņēmās atdot visus no prasītājas saņemtos naudas līdzekļus? Sarakstē lietoto vārdu „aizdevums”, „pabalsts”, „mazais bezprocentu kredīts”, „visu Tev atdošu”, ko lietojis atbildētājs, nozīme nav dažādi saprotama nedz kā juridiski termini, nedz kā sarunvalodā lietoti vārdi (piemēram, sarunvalodā ar vārdu „aizdevums” tiek apzīmēta „nauda vai cita vērtība, ko kādam aizdod” vai „darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs”, sk. https://tezaurs.lv/aizdevums). Tad kāpēc tiesa nav noskaidrojusi līdzēju faktisko kopīgo nodomu un patieso gribu, ņemot vērā visus apstākļus? 1 Sk. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400.p.)....

Pirmdien, 29. aprīlī, Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja divas regulas un vienu direktīvu, kas veido pamatu jaunajam ES ekonomikas pārvaldības ietvaram. Savukārt, otrdien, 30. aprīlī, tiesību akti ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un ir stājušies spēkā. ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi nosaka to, kā ES dalībvalstis veido savu fiskālo politiku, tostarp to, cik lielu vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu ES dalībvalstis drīkst atļauties, vēstī Finanšu ministrija. Jaunie ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi reglamentē plašu jautājumu loku, piemēram, kas ES dalībvalstīm ir jāiekļauj savos Fiskāli strukturālajos plānos un kā tiek uzsākta Pārmērīga budžeta procedūra. Taču sabiedrībai svarīgākie jautājumi, kas skar ikvienu, bieži ir atkarīgi no tā, cik liela ir pieejamā fiskālā telpa jeb cik daudz naudas līdzekļu ir pieejami jaunu valsts izdevumu finansēšanai. Tas, kā tiek noteikta fiskālā telpa, ir tiešā veidā atkarīgs gan no jaunajiem ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumiem, gan no spēkā esošā Fiskālās disciplīnas likuma. Jaunajā ES ekonomikas pārvaldības...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 28. decembra spriedumā lietā SKA-169/2023 uzsvērta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadlīniju izstrādes mērķis un nozīme Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) normu piemērošanā, kā arī atzīts, ka biedrības patiesā labuma guvēja noskaidrošanai ir piemērojamas NILLTPFN likuma normas. Konkrētajā lietā VID veica NILLTPFN likuma prasību izpildes pārbaudi grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējai. Pārbaudes rezultātā VID konstatēja vairākus NILLTPFN likuma pārkāpumus, proti, pieteicēja NILLTPFN likumā noteiktajā termiņā nebija izvērtējusi savas iekšējās kontroles sistēmas aktualitāti, nebija to aktualizējusi, kā arī nebija identificējusi un izpētījusi sešus klientus. VID kā galīgo administratīvo aktu pieteicējai piemēroja soda nauda 1000 eiro. Kā savu lēmumu pamatojis VID, no NILLTPFN likuma 11.1 panta pirmās un sestās daļas, 18. panta pirmās daļas, 37.2 panta un 25. panta pirmās daļas izriet, ka likuma subjektam jāizpēta klients, tostarp klients jāidentificē, jāpārbauda iegūtie dati un jānoskaidro...

Paternitātes pabalsta saņēmējiem, kuriem vienlaikus ir vairāki darba devēji, bet atvaļinājums saistībā ar bērna piedzimšanu piešķirts par atšķirīgiem periodiem, sākot no 2024. gada 1. jūlija, mainās pabalsta piešķiršanas un vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība: paternitātes pabalstu piešķirs par pirmajām 10 atvaļinājuma darba dienām; vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinās no ienākumiem pie visiem darba devējiem, kuri gūti 12 mēnešu periodā, kas beidzies divus mēnešus pirms mēneša, kurā sācies piešķirtais atvaļinājums, proti, arī no ienākumiem pie darba devēja(-iem), pie kura(-iem) atvaļinājumā neatrodas un turpina gūt ienākumus. Ja paternitātes pabalsts par 10 darba dienām jau ir piešķirts, pabalstu par citu darba devēju piešķirto atvaļinājuma 10 darba dienu periodu nepiešķirs. Piemērs: Pabalsta saņēmējam, kuram ir divi darba devēji (A un B), 2024. gada jūlijā pirmreizēji atvaļinājumu par 10 darba dienām piešķir tikai darba devējs A. 12 mēnešu periods, par kuru Valsts sociālās apdroišināšanas aģentūra (VSAA) aprēķinās vidējo apdrošināšanas iemaksu algu paternitātes pabalstam, ir no 2023....

Latvijas Banka ir izstrādājusi "Vadlīnijas efektīvas sankciju riska pārvaldībā izmantojamās informācijas tehnoloģiju sistēmas izveidei un uzturēšanai", lai atbalstītu finanšu tirgus dalībniekus iedarbīgu un uz nepieciešamo rezultātu orientētu sankciju skrīninga informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu izveidē. Vadlīnijās iekļauti Latvijas Bankas veiktajā tematiskajā pārbaudē izdarītie secinājumi, kā arī labās un nevēlamās prakses piemēri. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja 22 finanšu tirgus dalībnieku sankciju pārbaudēm izmantotās 45 IT sistēmas. Latvijas Banka ir secinājusi, ka lielākā daļa IT sistēmu, ko finanšu iestādes izmanto sankciju skrīningam, vērtējamas kā kopumā efektīvas un lietderīgas, vienlaikus visās pārbaudītajās iestādēs tika konstatētas nepilnības, kuras finanšu tirgus dalībniekiem – bankām un nebanku finanšu iestādēm – uzdots novērst. Tematiskajā pārbaudē tika identificēti izplatītākie neefektīvas sankciju skrīninga sistēmas izveides iemesli, piemēram, neatbilstoša konfigurācija, atjauninājumu trūkums un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldības komandas vāja iesaiste sankciju skrīninga sistēmu izveidē, testēšanā un uzturēšanā. Vadlīnijas ir praktiska rokasgrāmata, kuras mērķis...

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no IKP 2023. gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028. gadā. Tāpēc turpmākajos gados valdībai ir īpaši nepieciešams izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028. gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP). Pasaulē, tostarp ES un Latvijā, turpinās augstas nenoteiktības laiks, kas apgrūtina Stabilitātes programmas 2024. - 2028. gadam izstrādi un novērtējumu. FDP uzskata, ka valdībai ir jābūt gatavai nelabvēlīgiem ģeopolitiskiem scenārijiem, kas var vēl vairāk palēnināt Latvijas Stabilitātes programmas bāzes scenārijā prognozēto trauslo izaugsmi un pasliktināt valsts finansiālo situāciju. "Latvija nevar atļauties paaugstināt valsts parādu virs 50% no iekšzemes kopprodukta, jo ir jāsaglabā drošības spilvens potenciālai krīzei, kas vienmēr nāk negaidīti. Diemžēl pašreizējā scenārijā jau 2028. gadā valsts parāds var būt tuvu 50%,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja....

NUMURA INTERVIJA Spēles noteikumiem jābūt zināmiem visiem! Saruna ar Viktoriju Soņecu, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta padomnieci JURISTA PADOMS Dažādība darba vidē un diskriminācijas riski. Stāsta Gatis Flinters, ZAB COBALT partneris un zvērināts advokāts, un Toms Šulmanis, ZAB COBALT partneris, zvērināts advokāts, pierakstīja Ikars Kubliņš Darba devējiem jānosaka vienlīdzīgs atalgojums. Stāsta Viktorija Lavrova, PwC nodokļu nodaļas vadītāja, un Edgars Riņķis, PwC Legal jurists, pierakstīja Inese Helmane Grozījumi Civillikumā uzlabos kreditoru stāvokli mantojuma lietās. Harijs Samuels Bašs, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA, jurista palīgs KOMERCTIESĪBAS Jāinformē par juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem. Pēc Uzņēmumu reģistra informācijas IEPIRKUMI Aktualitātes publisko iepirkumu jomā. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE EST par noilguma termiņa noteikšanu zaudējumu prasības celšanai konkurences tiesībās. Iveta Zelča, zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Advokātam atlīdzināmo izdevumu noteikšana prasības daļējas...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā 15% apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki VID papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs;personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma...

Ministru kabinets 30. aprīlī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.– 2028. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus. 2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Par noturību var runāt arī fiskālajā politikā. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi. Strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs. Investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas – gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai. Vienlaikus, jārēķinās, ka lēnāka ekonomikas...

Ar grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL), kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, precizēta juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīcija, kā arī noteikts dalībvalstij pienākumu glabāt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīcija Juridisks veidojums ir veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi. Kā norādīts likumprojektu anotācijā, Latvijas Republikas tiesību sistēma neatzīst trastus vai tiem pielīdzināmus juridiskos veidojumus, līdz ar to Latvijā līdz šim nebija specifiska reģistra, kas saturētu informāciju par Latvijā izveidotajiem trastiem. Ārvalstu trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi Latvijā darbojas (eksistē) caur...