Vai grāmatveža darbs ir prestižs?
Jūnijā Finanšu ministrija rīkoja forumu par pašreizējo situāciju grāmatvedības nozarē, tās attīstību un grāmatvedības profesionālo organizāciju sadarbību ar Finanšu ministriju. Foruma viens no tematiem — aktīva diskusija par grāmatveža profesijas prestiža/reputācijas paaugstināšanu. Un viens no svarīgākajiem diskusijas aspektiem — vai grāmatveža profesija ir prestiža. Vienprātīgi — nav. Par grāmatvežiem svarīgāko un kas darāms, lai vairotu aroda reputāciju ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas izpilddirektore, SIA Tilde grāmatvedības sistēmu analītiķe ANDA ZIEMELE BILANCĒ raksta par jomai aktuālāko, tostarp par to, ka ir lietderīgi izveidot vienotu grāmatvedības speciālistu reģistru, kurā katrs uzņēmējs varētu gūt informāciju par izvēlētā vai uzņēmumā jau strādājošā grāmatveža kompetenci un kas jādara, lai celtu grāmatveža darba prestižu. Savu devu kritikas rakstā saņem arī Ekonomikas ministrija.
GRĀMATVEDĪBA
Kurš var būt par grāmatvedi un kāpēc šī profesija jāreglamentē
2013. gada 21. maijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 256 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju””, kas publicēti 2013. gada 23. maija laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 98 (4904) un stājās spēkā 2013. gada 24. maijā. Tajos mīkstināts grāmatveža jēdziens, grāmatvedību ļauts kārtot pašam valdes loceklim bez darba līguma slēgšanas un ir citi grozījumi. Par tiem un iespējamām negatīvajām sekām, ļaujot grāmatvedību kārtot teju jebkuram BILANCĒ raksta sertificēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA Konsultācijas un Audits valdes locekle ILZE BIRZNIECE.
APAĻĀ GALDA DISKUSIJA
Tirgus svārstības un pamatlīdzekļi
Grāmatvedība ir skaitļos izteikta uzņēmuma attīstības gaitas hronoloģiska vēsture, un tā kalpo uzņēmuma vadībai kā būtisks informācijas avots par pagātnes norisēm, sasniegumiem, pieļautajām kļūdām un ir sava veida bāze turpmāko attīstības virzienu nospraušanai un iespējamiem panākumiem nākotnē. Lai grāmatvedības uzskaite kalpotu skaidra un patiesa priekšstata radīšanai, tās metodoloģijai ir jābūt adekvātai tautsaimniecības attīstībai. Šādas atbilstības būtiski priekšnoteikumi ir:
- precīza uzskaites objektu atzīšana;
- pamatota pamatlīdzekļu klasifikācija;
- patiesa pamatlīdzekļu novērtēšana.
Cik lielā mērā tiek ievēroti šie priekšnoteikumi, tik lielā mērā paveras iespēja laikus reaģēt uz izmaiņām, ko izraisa uz zināšanām orientēta tirgus ekonomika, prasot uzņēmumu ražošanas un sniegto pakalpojumu potenciāla paplašināšanu, modernizēšanu un pieskaņošanu tehnikas un informācijas tehnoloģiju attīstības līmenim, kā arī rēķināties ar jebkurām ekonomiskajām, politiskajām un sociālajām izmaiņām sabiedrībā, kuras būtiski ietekmē grāmatvedības uzskaites sistēmu, liekot mainīt pamatlīdzekļu sastāvu, to atzīšanas un novērtēšanas kritērijus, pielietojamo uzskaites metožu pamatnosacījumus un informācijas atklāšanas principus finanšu pārskatos. Aktīvu uzskaite ir svarīga gan no uzskaites, gan novērtēšanas un pārvērtēšanas, gan nodokļu aprēķināšanas viedokļa. Tāpēc žurnāla Bilance redakcijā apaļā galda diskusijā piedalās: zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Ievas Liepiņa biroja valdes locekle IEVA LIEPIŅA, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā juriste INDRA VERŠŪNE, šīs pašas daļas galvenā nodokļu inspektore DIĀNA KUDRAVECA, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā grāmatvede MĀRA LOKENBAHA, žurnāla BILANCE galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS un redaktore, dr. oec., Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne VITA ZARIŅA.
GRĀMATVEDĪBA
Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem
Saeimā 2. lasījumā apstiprināts likumprojekts Nr. 533/Lp11 “Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kas atbilstoši deputātes Elīnas Siliņas iesniegtajiem priekšlikumiem nākotnē plāno veikt izmaiņas apliekamā ienākuma korekciju aprēķinos par procentu maksājumiem. (http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/webAll?SearchView&Query=%28[Title]=*par+uz%C5%86%C4%93mumu+ien%C4%81kuma+nodokl*%29&SearchMax=0&SearchOrder=4).
Minētie likuma 6.4 panta uzlabojumi izraisīja likumdošanas procesā iesaistīto iestāžu un nevalstisko organizāciju plašas diskusijas, kā rezultātā apstājusies šā normatīvā akta tālāka virzība apstiprināšanai Saeimā 3. lasījumā. Ir vai nav nepieciešamas izmaiņas ierastajā aprēķinu un korekciju kārtībā un ar kādām grūtībām ikdienā saskaras uzņēmumu grāmatveži, veicot pieļaujamo procentu pārrēķinus uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām, – par to BILANCĒ raksta SIA Ievas Liepiņas birojs valdes locekle, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante IEVA LIEPIŅA.
GRĀMATVEDĪBA
Komercsabiedrību reorganizācija apvienošanas ceļā
Saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Auditorkompānijas KPMG Baltics SIA auditore un partnere ARMĪNE MOVSISJANA un zvērināta advokāte IEVA TILLERE-TILNERE rakstā BILANCĒ apskata vienu no izplatītākajiem reorganizācijas veidiem – komercsabiedrību apvienošanu, kā arī šā procesa būtiskākos juridiskos un grāmatvedības aspektus.
Numurā:
- Cenu veidošana ir patiesības brīdis. Biznesa augstskolas Turība lektores, LEA valdes locekle IEVAS BRUKSLES raksts.
- Kredītbiroji – kas tie ir? Latvijas Komercbanku asociācijas projektu vadītāja JĀŅA TIMERMAŅA raksts.
- Doing Business 2013 – kāpēc Latvijas uzņēmēji tērē 164 stundas gadā nodokļu aprēķināšanai un maksāšanai un kā var samazināt nodokļu uzskaitei patērēto laiku. SIA Commercial Experts.lv grāmatvedes JUNNAS DRAGUŅEVIČAS raksts.
- “Nevarēju iedomāties, ka būšu grāmatvede.” AS Latvijas Balzams galveno grāmatvedi SARMĪTI ŠVEDI intervē portāla www.plz.lv redaktors IKARS KUBLIŅŠ.
- Sola apkarot nevienlīdzību, taču naudas visam var nepietikt. Analītisks AIGAS PELANES raksts.
- Baltijas valstu ilgtspējīga attīstība. Raksta autore – SIA IF Birojs valdes locekle IVITA FAITUŠA.