VISI RAKSTI

Kamēr valdība diskutē par jaunā budžeta aktualitātēm un ar to saistītām nodokļu izmaiņām, mums nekas cits neatliek kā gaidīt rezultātu, un kā vienmēr ceram, ka mūsu ikdiena kļūs vieglāka, labāka, ērtāka. Ļoti ceru, ka līdz novembrim būs lielāka skaidrība un varēsim Bilances konferencē 24. novembrī pastāstīt par to, kas mūs sagaida nākamajā/ nākamajos gados. Tāpēc esam aicinājuši uz konferenci pārstāvjus no Finanšu ministrijas, kuri pirmie būs informēti par potenciālajām izmaiņām, un mūsu ekspertus, kuri skaidros ietekmi uz uzskaiti un nodokļiem. Līdz tam laikam bizness dzīvo tālāk un ikdienas pienākumus neviens nav atcēlis, tāpēc rakstām par to, kas grāmatvežiem aktuāls. Šajā numurā lasiet, kā atšķiras grāmatvedības uzskaite atkarībā no tā, kādā veidā uzņēmums savā īpašumā iegūst transportlīdzekli, autore sniedz atbildes uz konkrētu piemēru bāzes. Depozītu sistēma ir salīdzinoši jauna mūsu valstī, tāpēc arī šajā numurā atradīsiet rakstu par grāmatvedības niansēm ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumu. Kā...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Nodokļu izmaiņas vēl procesā Kamēr valdība diskutē par jaunā budžeta aktualitātēm un ar to saistītām nodokļu izmaiņām, mums nekas cits neatliek kā gaidīt rezultātu, un kā vienmēr ceram, ka mūsu ikdiena kļūs vieglāka, labāka, ērtāka. Ļoti ceru, ka līdz novembrim būs lielāka skaidrība un varēsim Bilances konferencē 24. novembrī pastāstīt par to, kas mūs sagaida nākamajā/ nākamajos gados. Tāpēc esam aicinājuši uz konferenci pārstāvjus no Finanšu ministrijas, kuri pirmie būs informēti par potenciālajām izmaiņām, un mūsu ekspertus, kuri skaidros ietekmi uz uzskaiti un nodokļiem. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Valsts atbalsts biznesam un eksportam — Baltijas valstu salīdzinājums RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Viens no ekonomikas, jo īpaši — eksporta — attīstību ietekmējošiem faktoriem, ir arī valsts sniegtais atbalsts uzņēmējiem. Tas gan ir stingri reglamentēts, tomēr valsts var piedāvāt gan subordinētos (kopā ar komercbankām izsniegtos), gan arī tiešos kredītus, gan arī kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanu, un dažus citus instrumentus. Cik šim...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) 2023. gada deviņos mēnešos no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 1 108 514 eiro 49 maksātnespējīgo uzņēmumu 601 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Šajā summā ietilpst juridiskās personas maksātnespējas depozīts (Maksātnespējas likuma 62. panta 72. daļa un likums "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta trešā daļa) un maksātnespējas procesa administratora atlīdzība par darbinieku prasījumu iesniegšanu (likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 7. panta otrā daļa). Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa šogad bija 1 842 eiro. Salīdzinoši 2022. gada deviņos mēnešos MKD no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 495 363 eiro 40 maksātnespējīgo uzņēmumu 352 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa pagājušā gada deviņos mēnešos bija 1 407 eiro. Kopā 2023. gada deviņos mēnešos pieņemti 813 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai, par labojumiem lēmumā un par administratīvās lietas...

Satversmes tiesa 5. oktobra spriedumā lietā Nr. 2022-34-01ā atzina, ka normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas kārtību, neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam. Lieta Satversmes tiesā ierosināta pēc Saeimas 20 deputātu pieteikuma. Tajā apstrīdētas tiesību normas, kuras likumdevējs pieņēma pēc Satversmes tiesas spriedumiem lietās Nr. 2019-24-03 un Nr. 2019-25-03. Ar šīm normām noteikts minimālo ienākumu slieksnis, kā arī tā pārskatīšanas kārtība. Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni – 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti – ne retāk kā reizi trijos gados. 2023. gada 8. martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu – 20% no ienākumu mediānas –, kā arī...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 3. oktobrī ir pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi "Muitas uzraudzībā esošo nefasēto preču un nefasēto preču transporta iepakojumā pieļaujamās masas atšķirības", kas aizstās Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumus Nr. 861 "Zudumu apmēru noteikšanas kārtība muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm". N Noteikumi noteic: muitas uzraudzībā esošās nefasētās preces un nefasētās preces transporta iepakojumā, kurām pieļaujamas preču masas atšķirības, precēm pieļaujamās un paredzamās masas atšķirības un to piemērošanu, kārtību preču masas atšķirības noteikšanai, prasības preču transporta iepakojumam, piemērojamās muitas formalitātes, ja preču masa ir lielāka par deklarēto preču masu vai ja preču masas atšķirība pārsniedz pieļaujamo preču masas atšķirību, atzītā saņēmēja pienākumus, konstatējot precēm pieļaujamās masas atšķirības, kā arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem minētais pienākums nav attiecināms, gadījumus, kad, konstatējot preču masas atšķirības, neuzskata, ka ir radies muitas parāds. Noteikumos ietvertais regulējums: saglabā iepriekš noteikto principu, ka muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta noteikumi Nr. 429 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 22. augusta noteikumos Nr. 500 "Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi". Grozījumi veikti, lai pilnveidotu muitas noliktavas atļaujas un pagaidu uzglabāšanas vietas atļaujas izsniegšanas un turēšanas nosacījumus, kā arī brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājuma saņemšanas nosacījumus. Lai saņemtu muitas noliktavas atļauju, pagaidu uzglabāšanas vietas atļauju vai brīvās zonas preču uzskaites veida apstiprinājumu, ir noteikts nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu slieksnis, proti, kopā 150 eiro, kā arī virkne nosacījumu, kam jāatbilst komersantam un tā atbildīgajām personām. VID vērš uzmanību, ka nosacījumi attiecas arī uz jau esošo muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas vietu un preču uzskaites veida apstiprinājumu brīvajā zonā turētājiem un jāievēro visu darbības laiku. Lai nodrošinātu muitas iestādei operatīvu informāciju par precēm, kas atrodas brīvajā zonā, un mazinātu komersantiem administratīvo slogu,...

Valdības sēdē 3. oktobrī izskatīts un pieņemts Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projekts "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība". Šie noteikumi pilnveido nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī paredzēts, ka tie mazinās kļūdaini veikto maksājumu skaitu. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, nenodokļu ieņēmumi veido aptuveni 6% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Nenodokļu ieņēmumu procesā ir iesaistītas dažādas institūcijas – gan tās, kas veic maksājumus budžetā saskaņā ar tiesību aktos noteikto, gan tās, kas budžeta izpildes procesā radušos ieņēmumus skaita budžetā, gan tās, kas piemērojušas vai iniciējušas citus nenodokļu ieņēmumus. Ir gadījumi, kad nav viennozīmīgi identificējami atbildīgie, iztrūkst par maksājumu atpazīšanu atbildīgās institūcijas, līdz ar to nav pārliecības, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu kontos saņemtie maksājumi pilnībā ir atpazīti (nav ieskaitīti kļūdaini vai uzskaitīti neatbilstošā ieņēmumu veidā), kā arī normatīvajā regulējumā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas veic pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Noteikumi paredz, ka...

Nereti, nonākot finansiālās grūtībās, it īpaši valstij nesamaksāto nodokļu parāda dēļ, uzņēmējs pieņem lēmumu pamest līdzšinējo uzņēmumu, tā vietā nodibinot jaunu un sākot biznesu it kā no nulles, taču ar tiem pašiem aktīviem, darbiniekiem un sadarbības partneriem. Ja kādreiz šādu shēmu izdevās veiksmīgi realizēt un negodprātīga komersanta īpašumā skaitījās pat vairāki šādi pamesti „tukši” uzņēmumi, tad patlaban tā rīkoties ir ļoti riskanti. Kā Iepirkumu akadēmijas rīkotajā seminārā informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Sarežģīto parādu atgūšanas daļas vadītāja Sanita Sirmā, šāda uzņēmumu pāreja arvien biežāk nonāk VID redzeslokā. Pēdējo gadu laikā normatīvais regulējums nav būtiski mainījies, taču ir mainījusies VID attieksme pret šādiem komersantiem. Tiek aktīvi sekots līdzi uzņēmuma pārejas jautājumiem, īpaši jau uzņēmēju uzvedībai. Pati par sevi uzņēmuma pāreja nav nekas nelikumīgs, ja tā notiek godprātīgi un pārņemošais uzņēmums apzinās, kādas saistības tas no nododošā uzņēmuma pārņem. VID interesēs ir sekot, lai netiktu pamesti uzņēmumi, kuri nav izpildījuši...

Lai aizsargātu darbiniekus, sākot ar 2023. gada 1. oktobri uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbiniekus. URVN veido Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus un uzņēmēja maksātnespējas gadījumā darbiniekiem ir tiesības pretendēt uz darba devēja neizmaksāto darba samaksu no šī fonda. Izmaiņas ir saistītas ar 2023. gada 23. marta grozījumiem likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā". Ar veiktajiem grozījumiem tiek nodrošināta Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 ieviešana, t.i. - dalībvalstis nodrošina, ka, ja maksātnespējīgiem uzņēmējiem ir ar profesiju saistīti parādi, kas ir radušies to tirdzniecības, darījumdarbības, amatniecības vai profesijas ietvaros, kā arī personīgi parādi, kas ir radušies ārpus minētās darbības un kurus nav iespējams racionāli nošķirt, tad šādi parādi, ja tie ir dzēšami, jāizskata vienā vienotā procedūrā, lai panāktu pilnīgu parādsaistību dzēšanu. Maksātnespējas kontroles dienesta Maksātnespējas procesa nodrošinājuma departamenta direktore Sandra Celma norāda, ka līdz ar šiem grozījumiem uz izmaksu no Darbinieku prasījumu garantiju fonda varēja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana darījumiem ar personām Krievijas Federācijā", kurā skaidro, kā ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) no maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, kuri iegādāti no personām Krievijas Federācijā (KF); kā piemērot UIN dividendēm, kuras izmaksā dalībniekam – KF uzņēmumam, un debitoru parādiem, kuri radušies darījumos ar KF uzņēmumiem. VID arī vērš uzmanību, ka nepieciešams sekot līdzi aktuālajai informācijai par sankcijām un ierobežojumiem attiecībā uz darījumiem ar KF juridiskajām un fiziskajām personām. VID norāda, ka UIN, piemērojot 20% likmi, ietur no visiem maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)...

Eiropas Savienības (ES) Tiesa 2023. gada 17. maijā pieņemtajā spriedumā lietā DC pret HJ (C97/22, ECLI:EU:C:2023:413) norādījusi, ka, trūkstot informācijai par atteikuma tiesībām, patērētājs ir atbrīvots no jebkāda samaksas pienākuma, ja viņš atsakās no jau izpildīta līguma par pakalpojumu sniegšanu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Savukārt tirgotājam ir jāsedz izmaksas, kuras tam radušās, izpildot pakalpojumu līgumu, kas noslēgts ārpus uzņēmuma telpām, patērētāja atteikuma termiņā. Situācijas apraksts 2020. gada 6. oktobrī HJ, mutiski vienojoties ar uzņēmumu, noslēdza līgumu par savas mājas elektroiekārtas remontu, bet uzņēmums neinformēja HJ par viņa atteikuma tiesībām, uz kurām tas varēja atsaukties 14 dienu laikā, jo līgums tika noslēgts ārpus uzņēmuma telpām. Pēc līguma izpildes uzņēmums 2020. gada 21. decembrī HJ iesniedza rēķinu, kuru HJ nesamaksāja. HJ norādīja, ka uzņēmumam nepienākoties maksa par pakalpojumu, jo uzņēmums nav patērētāju informējis par tā atteikuma tiesībām un faktu, ka darbi ir veikti pirms atteikuma termiņa beigām (tas šādas neinformēšanas gadījumā ir viens...

Ja darba devējam ar darba ņēmēju nepieciešams vienoties par izmaiņām darba līguma saturā, tam nepieciešamā procedūra ir atkarīga no tā, vai plānotās izmaiņas ir būtiskas vai nē, skaidro Karīna Platā, maģistre tiesību zinātnēs un personāla vadībā. Tiesā ticis vērtēts gadījums, kad darba devējs vēlējās noformēt izmaiņas darbinieka pienākumos (nomainīt pamatdarbu ar papilddarbu) kā vienošanos par darba līguma grozījumiem. Darbinieks no tā atteicās, un darba devējs vienkārši izdeva attiecīgu rīkojumu. Tiesa lēma, ka šāda pāreja varēja notikt tikai vai nu Darba likuma 97. panta kārtībā (vienošanās) vai 98. panta kārtībā (kad darba devējs izsniedz uzteikumu, kam netiek prasīts darbinieka akcepts). Jāatceras, ka 98. pantā paredzēta visai detalizēta procedūra. Tas saistīts ar 101. pantu (uzteikumam jābūt kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem pamatojumiem). Ja ir runa par uzteikumu, kas saistīts ar būtiskām izmaiņām, tad jāpiemēro procedūra, kas nepieciešams darbinieku skaita samazināšanai, atgādina K. Platā. Pirmkārt, jābūt vadības izmaiņām par nepieciešamajām izmaiņām. "Darba likuma...

10. oktobrī plānots ieviest jaunu sistēmu eksporta deklarāciju noformēšanai – Automatizēto eksporta sistēmu, kas aizstās pašlaik izmantoto Eksporta kontroles sistēmu. Lai nodrošinātu sistēmu nomaiņu, šī gada 10. oktobrī no plkst. 00:01 līdz 10:00 plānots sistēmu darbības pārtraukums, kura laikā nebūs iespējams noformēt eksporta deklarācijas. Aicinām uzņēmējus laikus plānot eksporta deklarāciju noformēšanu. Saistībā ar jaunās Automatizētās eksporta sistēmas ieviešanu 10. oktobrī no plkst. 00:01 Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas (EMDAS) Eksporta kontroles sistēma vairs nebūs pieejama komersantiem jaunu standarta un vienkāršoto deklarāciju iesniegšanai. Eksporta standarta deklarācijas (EXA, EUA, COA), kuru formēšana uzsākta Eksporta kontroles sistēmā, tiks noslēgtas Eksporta kontroles sistēmā. Tas attiecas arī uz eksporta vienkāršotajām un apkopojošajām deklarācijām (EXB, EXC, EXX, EXY). Eksporta kontroles sistēmā noslēgto deklarāciju grozīšana pēc deklarācijas noslēgšanas un deklarāciju anulēšana (atzīšana par nederīgu) tiks veikta Eksporta kontroles sistēmas sadaļā “Pēcmuitošana”. Otrdien, 10. oktobrī, plkst. 10:00 sāks darboties jaunā Automatizētā eksporta sistēma (AES). Lai noformētu eksporta deklarāciju jaunajā sistēmā,...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 13. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–613/2023 (A420210021) Valsts darba inspekcija (VDI) bija uzlikusi par pienākumu darba devējai pārrēķināt darbinieces uzskaitītās virsstundas, izslēdzot no pārskata perioda darbinieces darbnespējas laiku, un izmaksāt piemaksu (vai arī piemaksas starpību) par virsstundu darbu 2019. gada un 2020. gada IV ceturksnī. Lietā bija strīds par virsstundu aprēķināšanas metodi summētā darba laika organizācijas ietvaros, ja darbiniekam pārskata periodā ir bijusi darbnespēja un atvaļinājums. Pirmās un apelācijas instances tiesas spriedumos atzina, ka darba devējas pieteikums ir noraidāms, pamatojoties uz šādiem argumentiem: n summētā darba laika organizācijas gadījumā darba devējam nolīgtā pārskata perioda ietvaros ir jāizlīdzina darba...

Tiesības uz datu aizsardzību ir tikpat svarīgas kā tiesības, piemēram, uz privātās dzīves neaizskaramību vai sociālo drošību. Tādējādi pārziņiem jeb organizācijām, kas apstrādā personas datus, var pienākt brīdis, kad jāveic izvērtējums par to, vai plānotā datu apstrāde neradīs kaitējumu citām personas tiesībām vai brīvībām. Šo izvērtējumu sauc dažādi – interešu līdzsvarošanas pārbaude, balansēšanas tests, līdzsvarošanas tests-, un par tā veikšanu un nozīmi sīkāk aprakstīsim šajā skaidrojumā. Datu valsts inspekcija arī izstrādās detalizētākas vadlīnijas par to, kā tieši veikt līdzsvarošanas testu. Organizācijai plānojot veikt datu apstrādi, jau sākotnēji jāsaprot, kāpēc datu apstrāde ir nepieciešama un kādu tiesisko pamatu tai piemēros. Kad likumīgais pamats datu apstrādei būs pārziņa likumisko (leģitīmo) interešu īstenošana , pirms datu apstrādes ir jāveic priekšdarbi jeb precīzāk - interešu līdzsvarošanas tests. Interešu līdzsvarošanas testa pamatā ir divu pušu – pārziņa un datu subjekta - interešu un tiesību salīdzināšana, lai pārzinis novērtētu, vai plānotās apstrādes rezultātā ieguvums no...