Grāmatvežu organizācijas līdz 7. jūnijam var izteikt viedokli par e-rēķinu izmantošanas risinājuma ieviešanu

Publiskai apspriešanai, kas paredzēta līdz šā gada 7. jūnijam, nodots likumprojekts “Grozījumi Grāmatvedības likumā”, kas paredz noteikt tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam − samaksāšanai (rēķinam), nosakot, ka rēķins noformējams kā strukturēts elektroniskais rēķins, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi likumā paredz, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026. gada 1. janvāra tiek noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu – rēķinu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu.

Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka, sākot no 2025. gada 1. janvāra, Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformē kā e-rēķinu.

Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tai skaitā saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos aspektus, likumprojektā dots deleģējums Ministru kabinetam (MK) līdz 2025. gada 1. jūlijam izdot noteikumus, kuros būs noteikta e-rēķina aprites kārtība.

MK noteikumos tiks ietverts, ka nodokļu maksātāju B2B (Business to Business) segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus. Tie ietver bezmaksas valsts piegādes risinājumu (e-adrese), PEPPOL (Pan-European Public Procurement On-Line) pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojums), kā arī individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, proti, rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu (piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes).

Lai ar 2026. gada 1. janvāri nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tiks nodrošināti arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanāli (t. i., e-adrese un nodrošināta iespēja e-rēķinu nodot VID, izmantojot EDS API (Application Programming Interface) risinājumu vai manuāli, augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē).

Patlabam Grāmatvedības likuma 1. panta pirmās daļas 9. punktā ir noteikts, ka strukturēts elektroniskais rēķins ir rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt, un kurš atbilst Ministru kabineta noteiktajam publiskajos iepirkumos piemērojamā elektroniskā rēķina standartam.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, e-rēķina regulējums nav attiecināms uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu izrakstīšanas kārtību. Vienlaikus strukturētie elektroniskie rēķini var būt arī PVN rēķini, ja tie atbilst Pievienotās vērtības likumā noteiktajām prasībām – iekļauti visi likumā noteiktie rekvizīti un informācija, tad šādu strukturētu rēķinu varēs izmantot gan kā attaisnojuma dokumentu grāmatvedības reģistru ierakstiem, gan kā rēķinu samaksāšanai, gan kā PVN rēķinu. Tomēr, ja PVN rēķins nebūs sagatavots kā strukturēts rēķins, tad, lai saņemtu samaksu, papildus PVN rēķinam jāsagatavo cits attaisnojuma dokuments − samaksāšanai (rēķins), kas noformēts kā strukturēts elektronisks rēķins.

Pienākums izmantot obligāto e-rēķinu sistēmu sākotnēji būs attiecināms tikai uz iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem. Lai ieviestu obligātu PVN e-rēķinu izmantošanu, tiks veikti atbilstoši grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā.

Tāpat anotācijā teikts, ka nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumi nav rēķini, bet atbilstoši likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 6. panta pirmajai prim daļai − administratīvie akti, tādēļ uz nekustamā īpašuma nodokļu paziņojumiem netiks attiecināti grozījumi.

Paredzēts, ka VID izstrādās metodiskās vadlīnijas par strukturēta e-rēķina aizpildīšanas kārtību, lai nodokļu maksātājiem gan B2G, gan B2B segmentā būtu jāveic iespējami mazāk pielāgojumu savās informācijas sistēmās un dokumentu (t. sk. rēķinu) aprites procesos pēc tam, kad spēkā stāsies obligāta prasība iekšzemes e-rēķinu lietošanai strukturētā elektroniskā formā B2B segmentā. Vadlīnijās tiks ietverta informācija par datu elementiem, kas jānorāda e-rēķinā, kā arī papildu datu elementiem, ko rēķina izsniedzējs var izmantot, ja tehniskais risinājums, kurā tiek veidots rēķins, nodrošina konkrēto datu elementu ievadi. Vienlaikus arī plānots informatīvā veidā vadlīnijās ietvert Latvija.lv pieejamo e-rēķinu veidlapas aizpildi. E-rēķinu vadlīnijas plānots izstrādāt un publicēt VID tīmekļvietnē līdz 2024. gada ceturtajam ceturksnim.

Priekšlikumus uz iebildumus var izteikt e-vidē, vietnes labajā aukšējā stūrī klikšķinot uz “Pieteikties ē” un izvēloties attiecīgo statusu.

Lasiet arī:

• Grāmatvedības dokumentu veidi un to noformēšanas kārtība
• Kā mūsdienīga programmatūra var palīdzēt uzņēmuma debitoru pārvaldībā?
• Kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus