JAUNUMI

Lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ikvienam uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā ir pieejams detalizēts VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Šo jauno rīku — nodokļu maksātāja reitingu — VID ir radījis kā skaidrojošu ceļa karti, kas ērti un strukturēti parāda, kāda ir uzņēmuma sadarbība ar valsti, maksājot nodokļus. 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas nosaka nodokļu maksātāja tiesības saņemt VID EDS informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu. Nodokļu maksāšanas reitinga attīstība VID rīkotajā vebinārā «Nodokļu maksātāja reitings — ceļvedis godīgai uzņēmējdarbībai» Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča norādīja, ka nodokļu maksātāja reitings ir attīstīts pietiekami ilgu laiku. Pilotprojekts tika ieviests 2018. gadā. Tajā ierobežots rādītāju skaits bija pieejams tikai pašam komersantam. «Devām iespēju uzņēmumam paskatīties uz sevi ar nodokļu administrācijas acīm,»...

Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” 1. pielikumā noteikta pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk – DRN) veidlapa. Paskaidrojumi veidlapas aizpildīšanai paredz, ka pārskatā vienlaikus ar DRN objektu jānorāda arī nodokļa objekta kods, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” 5.1 un 103. punktu Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis DRN objektu kodu sarakstu. DRN kods izveidots katram DRN objektam. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas DRN pārskata veidlapā nodokļa objekta kods jau automātiski sasaistīts ar attiecīgo nodokļa objektu. Tātad DRN objekta koda norādīšana DRN pārskatā neradīs administratīvo slogu tā iesniedzējam. Nodokļa objektu kodi tika izveidoti tāpēc, ka atsevišķu DRN objektu nosaukumi Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskas deklarēšanās...

Valsts Kontrole nākusi klajā ar pētījuma secinājumiem, kritizējot administratīvo sodu piemērošanas sistēmu Latvijā - birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles revīzijā. Galvenie secinājumi Darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē iestādēs kopumā ir pieaudzis, bet rezultāti nav uzlabojušies. Pēc administratīvo naudas sodu izpildes regulējuma izmaiņām visvairāk ietekmēts Valsts policijas darbs – tā apjoms palielinājies piecas reizes. Mainītās administratīvo naudas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē izpildes kārtības dēļ Valsts policijas jau tā ierobežotie cilvēkresursi aizvien vairāk jānovirza administratīvām darbībām, lai nodrošinātu administratīvo naudas sodu piespiedu izpildi, tā vietā lai policistus iesaistītu sabiedrības drošībai un kārtībai svarīgākās jomās. Naudas sodu izpildes funkcija jācentralizē, lai mazinātu birokrātiju un taupītu resursus. Tagad 27 iestādēs šo funkciju pilda 1570 nodarbinātie, no kuriem 98% tas ir viens no daudziem citiem pienākumiem. Centralizējot funkcijas izpildi, tai būtu nepieciešami 73 pilnas slodzes nodarbinātie, ko,...

Sākot no 1. marta, saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. 2022. gada 3. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kuros ir veiktas nelielas izmaiņas, kas nosaka, kādā veidā izdevumos tiek iekļauti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Neskatoties uz to, ka noteikumi stājās spēkā 2022. gadā, pilnībā šo noteikumu ievērošana kļuva aktuāla 2023. gadā, jo 2022. gads tiek uzskatīts par pārejas periodu, kurā VSAOI iekļaušanu saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā bijā jānorāda divās ailēs. No 1. janvāra līdz 31. maijam VSAOI aprēķinātā summa bija jāiekļauj 19. ailē «Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami pilnā apmērā» vai žurnāla...

Saeima 15. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, tostarp precizēts pienākums valsts amatpersonai novērst un nenonākt interešu konflikta situācijā, ja tā kādā komercsabiedrībā ir patiesais labuma guvējs. Tāpat grozījumi atvieglo nosacījumus augstākajām valsts amatpersonām attiecībā uz dalību komercsabiedrībās. Līdz šim normatīvais regulējums liedza augstākajām valsts amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un tā biedram, kā arī ministriem un īpašu uzdevumu ministriem – būt tādu komercsabiedrību dalībniekiem, akcionāriem vai individuālajiem komersantiem, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus. Atbalstītie grozījumi paredz, ka augstākajām valsts amatpersonām turpmāk drīkstēs piederēt akcijas uzņēmumos, kas saņem valsts finanšu līdzekļus, ja tie ir iegūti atklāta konkursa rezultātā un amatpersona uzņēmumā nav patiesais labuma guvējs vai individuālais komersants. Tāpat likumdevējs ir noteicis tā saucamo atdzišanas periodu...

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeima ceturtdien, 15. februārī, konceptuāli atbalstīja likuma projektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam un noteica tam steidzamību. "Zaļā koridora" koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs. Likuma projekts noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likuma projektā iecerēts izveidot atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās. Diskutējot par piedāvāto regulējumu, deputāti iepriekš uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības veicināšanai un investoru piesaistei. Likuma projekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2023. gada nogalē veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un pievēršot uzmanību tam, vai piedāvājot vizuāli līdzīga izmēra iepakojumu, kurā fasēts atšķirīgs produkcijas daudzums, patērētājiem nerodas maldīgs priekšstats par produkta patieso daudzumu un izdevīgumu. PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver: «Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevēja pienākums ir norādīt gan gabalcenu jeb pārdošanas cenu par konkrēto iepakojumu, gan arī mērvienības cenu. Preces gabalcena, īpaši, ja piedāvāta atlaide, produktam ar mazāku neto daudzumu var izskatīties vilinoša un patērētājam var rasties viltus izjūta, ka viņš iegūst lielisku piedāvājumu, tomēr attiecīgais piedāvājums ne vienmēr būs izdevīgākais. Tāpēc ikvienu aicinām veidot ieradumu, iepērkoties salīdzināt tieši mērvienības cenu, piemēram, par kilogramu, litru, jo produkta vizuālais noformējums var maldināt patērētāju par patieso produkta daudzumu iepakojumā.» PTAC aicina patērētājus, izvēloties produktus, pievērst uzmanību preces mērvienības cenai, kurai ir jābūt norādītai uz preču cenu zīmes! Skaidra un nepārprotama cenas norādīšana...

Līdz šim žurnālā Bilance publicētajos Baltijas ekonomikas pētniecības rakstos nereti atkārtojas jēdziens birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm. Tas izpaužas daudzos un dažādos, gan mazākos, gan lielākos, piemēros - sākot no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalstniekiem. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Jāsāk ar to, ka, atšķirībā no daudziem citiem vērtētājiem kritērijiem, birokrātiju skaidri izmērīt nevar, un patlaban pasaulē vairs īsti nepastāv viens, uzticams, aktuāls, visaptverošs un starptautiski salīdzināms birokrātijas indekss. Kādu laiku daudzi atsaucās uz Doing Business pētījumu, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020. gadu Latvija kopvērtējumā atradās 19....

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.12.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–999/2023 (A420116323) Lietā meklējama atbilde uz jautājumu, vai civildienesta tiesiskajās attiecības piemēro Darba likuma normas, kas noteic darba samaksu un termiņus. Lietas faktiskie apstākļi Senātā tika saņemta pieteicējas blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt 27.09.2023. tiesā saņemtos pieteikuma papildinājumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par atlīdzības izmaksāšanu par nostrādātām virsstundām no 01.05.2019. līdz 09.03.2020. Senāts atzina, ka pieteicējas blakussūdzība ir acīmredzami nepamatota un atteica to izskatīt. Senāts norādīja, ka...

Latvijas Finanšu nozares asociācija paziņojusi, ka atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, tādējādi nozares standartu līmenī vairs neregulējot ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītus jautājumus. Vadlīniju atcelšana nozīmē arī to, ka asociācijas biedriem turpmāk būs plašākas iespējas sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Norādāms, ka minētās vadlīnijas savulaik tika noteiktas kā nozares pašregulācijas instruments, vēl pirms detalizētā normatīvā regulējuma no valsts puses. Tajās bija nosprausti galvenie sasniedzamie mērķi un atbilstības kultūras iedzīvināšanai nepieciešamie pamatprincipi naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Līdz ar vadlīniju atcelšanu nozare arī izslēgusi formālus, praksē jau kādu laiku vairs neeksistējošus, šķēršļus augsta riska nozaru apkalpošanā. Piemēram, ne visas kredītiestādes apkalpo uzņēmumus, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu vai virtuālās valūtas, ņemot vērā ar uzraudzību saistītos izaicinājumus, bet ir arī kredītiestādes, kas ir ne tikai paudušas gatavību šādas nozares apkalpot, bet pat minējušas šo industriju kā daļu no savu klientu mērķgrupas”, apstiprina Laima...

Valdības sēdē 13. februārī apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”, lai noteiktu samaksu par Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi. Analizējot datus par Latvijā importētajām precēm, ir redzams, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas. Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas u.c. ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Pārtikas preču kontroli uz Latvijas un trešo valstu robežām, kas ir arī ES...

Valdībā 13. februārī apstiprināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi", kuros noteikta kārtība un prasības elektroskrejriteņu un velorikšu* reģistrācijai, kas no 2024. gada ir obligāta. Izmaiņas noteikumos ieviestas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, jo reģistrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku ir iespēja identificēt ceļu satiksmē, tostarp gadījumos, kad izdarīts pārkāpums. 2023. gadā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka no 2024. gada elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta un ka ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem šī veida transportlīdzekļiem. Jau iegādātiem transportlīdzekļiem reģistrācija jāveic līdz 31. martam. Pēc šī termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts. Reģistrēt velosipēdu un elektroskrejriteņus var šeit. Atgādinām, ka likums noteic arī to, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 13. februārī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi trijos likumos, atvieglos procedūras, lai iedzīvotāji varētu pāriet pie kredītdevēja, kurš piedāvā labākus nosacījumus. Likumprojektiem Saeima iepriekš noteikusi steidzamību. Hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša, jo, aizejot pie cita kreditētāja, vairs nebūs jāmaksā pārkreditēšanas maksa. Tāpat vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana. Patlaban tieši samērā dārgais pārkreditēšanas process ir viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem un iemesliem, kā dēļ iedzīvotāji nepārslēdz līgumus pie cita kredītdevēja. Bankas piemēro komisijas maksu gan par izsniegto kredītu, gan arī pārkreditēšanās brīdī, un izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi, pauž par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem kredītiestādes varētu gūt peļņu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā no 400 līdz 600 eiro, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija. Ja iedzīvotājs vēlēsies mainīt...

Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” par fiziskas personas ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu nav īsāks par 10 gadiem; 2) darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas nav īsāks par vienu gadu; 3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas...

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var brīvi lemt par to, kāda ekonomikas politika tām šķiet vispiemērotākā, tostarp var pēc saviem ieskatiem sadalīt nodokļu slogu starp visiem ražošanas faktoriem. Tomēr dalībvalstīm šī kompetence ir jāizmanto atbilstoši ES tiesībām. 1 Eiropas Komisija. DG Competition – Internal Working Paper – Background to the High–Level Forum on State Aid of 3 June 2016. Pieejams: https://competition-policy.ec.europa.eu/system/files/2021-04/specific_aid_instruments_working_paper_tax_rulings.pdf. Eiropas Komisija (EK) jau kopš 2001. gada ir veikusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar ES dalībvalstu fiskālajām shēmām, no kurām labumu guva tikai atsevišķi uzņēmumi. Tā 2013. gada vasarā izveidoja īpašu darba grupu, kas sekoja līdzi publiskiem apgalvojumiem par labvēlīgiem nodokļu režīmiem atsevišķiem uzņēmumiem ES dalībvalstīs, jo īpašu nodokļu nolēmumu (Latvijas izpratnē – uzziņu un transfertcenu vienošanos) veidā. EK 2014. gada decembrī paplašināja šīs aktivitātes ar informācijas aptauju visās ES dalībvalstīs, tostarp ievācot informāciju par 2010.–2012. gadā, daļēji arī 2013. gadā izdoto nodokļu nolēmumu sarakstu un īpašu uzmanību pievēršot individuāliem nodokļu nolēmumiem, kopumā...