JAUNUMI

Saeimas 2013.gada 23.maija likums «Grozījumi Aizsargjoslu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Saeimas 2013.gada 23.maija likums «Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Jūrmalas pilsētas domes 2013.gada 18.aprīļa saistošie noteikumi №14 «Grozījumi Jūrmalas pilsētas domes 2012.gada 30.augusta saistošajos noteikumos №33 «Par ēdināšanas maksas atvieglojumiem Jūrmalas pašvaldības izglītības iestādēs»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 5.jūniju.

Saeimas 2013.gada 23.maija likums «Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 5.jūniju.

Saeimas 2013.gada 23.maija likums «Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Saeimas 2013.gada 16.maija likums «Grozījumi Kredītiestāžu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Saeimas 2013.gada 16.maija likums «Grozījumi likumā «Par zemes dzīlēm»»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 3.jūnija regula №510 «Komisijas Regula (ES) №510/2013 (2013.gada 3.jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1333/2008 I, II un III pielikumu attiecībā uz dzelzs oksīdu un hidroksīdu (E 172), hidroksipropilcelulozes (E 464) un polisorbātu (E 432–436) lietošanu dažu augļu marķēšanai»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 24.jūniju.

Saeimas 2013.gada 16.maija likums «Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Saeimas 2013.gada 16.maija likums «Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Saeimas 2013.gada 16.maija likums «Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 3.jūnija regula №509 «Komisijas Regula (ES) №509/2013 (2013.gada 3.jūnijs), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1333/2008 II pielikumu attiecībā uz vairāku piedevu izmantošanu dažos alkoholiskajos dzērienos»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 24.jūniju.

Saeimas 2013.gada 16.maija likums «Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2013.gada 18.jūniju.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā, vienojās, ka grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz papildināt pašreizējo regulējumu ar uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu tiesiskās aizsardzības procesā, vērtēs darbā grupā. Iesniegtos grozījumus skatīs darba grupa, kas pašlaik jau strādā pie maksātnespējas regulējuma izmaiņām saistībā ar fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesiem. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka kreditoriem ir jādod iespēja kapitalizēt parādus, veicot izmaiņas uzņēmuma pamatkapitālā, tomēr piedāvātie likuma grozījumi pēc maksātnespējas likuma ekspertu domām var veicināt uzņēmumu pretlikumīgas pārņemšanas jeb reiderisma iespējas. „Tāpēc pašlaik šos grozījumus nododam rūpīgai izvērtēšanai darba grupā,” uzsver komisijas priekšsēdētājs. Darba grupā strādā maksātnespējas regulējuma eksperti, sociālie partneri, atbildīgās ministrijas un deputāti, un plānots, ka šo likumprojektu darba grupa skatīs pirmdien, 10.jūnijā, informē J.Ozoliņš. Likumprojekta anotācijā tā iesniedzēji norāda, ka grozījumu mērķis ir paplašināt tiesiskās aizsardzības procesā pielietojamo metožu klāstu un elastību to piemērošanā, kas ļautu biežāk saglabāt uzņēmumu darbību un darbavietas kā alternatīvu...

Valdība otrdien, 4.jūnijā, apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Arodbiedrību likumu. Tas nepieciešams, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem. Jaunajā likumā skaidri noteikta t.s. arodbiedrību brīvība negatīvā nozīmē, proti, ka cilvēkam ir tiesības arī nestāties arodbiedrībā un tiesības nekļūt par arodbiedrības biedru, ja viņš to nevēlas, kā arī precīzi noteikta arodbiedrību dibināšanas kārtība. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecpadsmit vai par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, ja tajā nestrādā mazāk kā pieci cilvēki. Savukārt ārpus uzņēmuma izveidotās arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecdesmit. Jauns regulējums ir paredzēts arī attiecībā uz arodbiedrības nosaukumu un reģistrēšanu un uz tās struktūrvienību tiesisko statusu. Likumprojekta otrajā nodaļā ietverts arodbiedrību kompetences un darbības regulējums. Tas paredz, ka arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvās pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba...