JAUNUMI

Valdība visiem Latvijas uzņēmējiem ir devusi solījumu, ko nostiprinājusi arī likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, līdz 2015.gadam samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%. Uzņēmēji ar to ir rēķinājušies, paredzējuši savos biznesa un investīciju plānos, tāpēc kārtējais mēģinājums bez izsvērtas un argumentētas diskusijas ar uzņēmējiem lauzt viņiem iepriekš dotos solījumus, kaitē visai Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju videi, uzskata Ekonomikas ministrija. „Darbaspēka nodokļu samazināšanu valdība ir ierakstījusi savā deklarācijā, nostiprinājusi likumā un uzņēmēji ar to ir rēķinājušies. Tagad bez pienācīgas diskusijas un skaidrām alternatīvām izskan priekšlikumi no šiem plāniem atteikties. Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedri šodien sarunās ar valdību uzsvēra, ka, lai samazinātu ēnu ekonomiku, veicinātu jaunu investīciju piesaisti, darbavietu veidošanos un ekonomikas attīstību, nodokļu politikā ir jānodrošina lēmumu pēctecība un paredzamība un darbaspēka nodokļu slogs ir jāsamazina. Tāpēc jebkādām izmaiņām iepriekšējos plānos vispirms ir jābūt izdiskutētām nevis tikai ar ārvalstu ekspertiem, bet arī uzņēmējiem, kuri jau strādā Latvijā, maksā nodokļus un...

2013.gada pirmajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 4.2%, darba samaksai gandrīz vienlīdz strauji augot gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Pateicoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājumam par vienu procentpunktu, neto darba samaksas jeb "algas uz rokas" pieaugums bijis straujāks nekā bruto algas kāpums, gada laikā vidējai neto algai palielinoties par 5.2% līdz 350 latiem, informē "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Saglabājoties zemai inflācijai, neto algas pieauguma rezultātā izteiktāk palielinājusies arī strādājošo pirktspēja. Reālā alga, ņemot vērā inflācijas ietekmi, gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni palielinājusies par 4.8%. Līdz ar IIN likmes samazināšanu algu palielinājumu izjūt lielāks skaits strādājošo, turklāt pozitīva ietekme uz strādājošo pirktspēju būs arī plānotajai atvieglojumu par apgādībā esošajām personām palielināšanai par 10 latiem no 1.jūlija, kas, lai arī nedaudz, bet tomēr pozitīvi ietekmēs ģimeņu ar bērniem ienākumus. Procentuāli vislielākie ieguvēji no šo atvieglojumu palielināšanas ir strādājošie ar nelieliem ienākumiem un divām un vairāk apgādībā...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir gandarīta par Latvijas ārlietu dienesta un Latvijas valsts pārvaldes institūciju sasniegumu, saņemot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD - Organisation for Economic Co-operation and Development) uzaicinājumu Latvijai uzsākt sarunas par pievienošanos organizācijai. Latvijas ekonomikas attīstībai dalība OECD ir būtiska, jo uzlabos valsts starptautisko konkurētspēju un sniegs jaunas iespējas ietekmēt globālās ekonomikas rīcībpolitiku Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības, uzņēmēju un darba devēju interesēs, uzskata LDDK. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: „Uzaicinājuma saņemšana uzsākt sarunas par pievienošanos OECD ir pozitīvs signāls Latvijas ekonomikai kopumā un īpaši darba devējiem un investoriem. Ieviešot OECD standartus Latvijai svarīgās nozarēs, tiks sekmēta Latvijas ekonomiskā izaugsme, un diskusijās ar citu valstu politiskajiem un biznesa līderiem varēsim labāk apzināt Latvijas un pasaules ekonomikas izaicinājumus un kopīgi rast instrumentus to risināšanai.” LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Dalība OECD Latvijas ekonomikai ir būtiska, jo tā dos iespēju ilgtermiņā stiprināt Latvijas starptautisko konkurētspēju, proti, saņemt augstākās kategorijas OECD kredītreitingu, piesaistīt jaunas...

Līdz ar ekonomisko aktivitāšu palielināšanos, turpina pieaugt arī iedzīvotāju atalgojums. 2013.gada 1.ceturksnī bruto darba samaksa bija 486 lati, kas salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 4,3% jeb 20 latiem, informē Ekonomikas ministrija. Gada griezumā algas vienmērīgi pieauga gan privātajā sektorā, gan sabiedriskajā sektorā. Pieaugot ekonomiskajām aktivitātēm un pieprasījumam pēc darbaspēka, atalgojuma pieaugums privātajā sektorā ir sasniedzis pēdējo gadu augstāko līmeni. Darba samaksas pieaugums ir vērojams praktiski visās tautsaimniecības pamatnozarēs. 2013.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk darba samaksa ir pieaugusi valsts pārvaldē, kas ir saistīts ar atalgojuma palielināšanu noteiktām valsts pārvaldē strādājošo kategorijām, piemēram, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas sistēmu darbiniekiem. Atalgojums straujāk ir pieaudzis arī tirdzniecībā un informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā, tomēr pagaidām šo kāpumu neizjūt visi attiecīgajās nozarēs strādājošie. Vienā no Latvijas galvenajām eksporta nozarēm - apstrādes rūpniecībā - gada griezumā bruto darba samaksa pieauga par 3,7%. Atalgojuma pieaugums bija vērojams gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs....

Darba grupa administratīvā sloga mazināšanai ES struktūrfondu apguves procesā izstrādās vienotu kārtību un kritērijus projektu iesniegumu atlasei un vērtēšanai. Tādējādi pieteikšanās ES fondu projektiem kļūs ievērojami vienkāršāka, pārskatāmāka un - arī atbildīgāka. Pašreiz ES fondu programmām ir saistoši aptuveni 170 noteikumi, un katros no tiem pastāv atšķirīga iesniegto projektu vērtēšanas kārtība un kritēriji. Tas rada būtisku administratīvo slogu, un neveicina strukturētu, efektīvu sistēmu. Lēmums noteikt vienotu administratīvo un atbilstības vērtēšanas kārtību un kritērijus iesniegtajiem projektiem pieņemts 30.maijā, kārtējā darba grupas sēdē. Darba grupas priekšlikumi tiks iesniegti izvērtēšanai Finanšu ministrijā. Prognozējams, ka Ministru kabineta noteikumu projekts tiks izstrādāts un virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā nākamā gada sākumā. Pēc Ministru prezidenta uzdevuma izveidoto darba grupu veido eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas...

Aizvien nozīmīgāku lomu Latvijas ekonomikā ieņem mikro un mazie uzņēmumi, apliecina Lursoft veiktais pētījums. Lursoft pētījuma rezultāti parāda, ka patlaban Latvijā reģistrēto mikro un mazo uzņēmumu skaits veido vairāk nekā 94% no kopējā Latvijā reģistrēto uzņēmumu skaita. Jānorāda, ka, lai arī lielākā daļa mikro un mazo uzņēmumu koncentrēti galvaspilsētā Rīgā, to loma aizvien pieaug arī reģionos, jo ļauj iedzīvotājiem attīstīt savu biznesu, nodrošinot ar ienākumiem ne tikai savu ģimeni, bet radot arī jaunas darba vietas, kas ārpus Rīgas ir jo īpaši būtisks faktors. Lursoft apkopotie dati rāda, ka galvaspilsētā un tās apkārtnē patlaban reģistrēti kopumā 13 082 mazie un 28 555 mikro uzņēmumi, savukārt otrs lielākais uzņēmumu skaits fiksēts Kurzemē. Tur mazo uzņēmumu skaits sasniedz 1 645, bet mikrouzņēmumu - 3 219. Vismazāk mikro un mazo uzņēmumu iespējams sastapt Vidzemē. Mikro un mazo uzņēmumu skaits Latvijas reģionos 2012.gadā Lursoft pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējos gados mikrouzņēmumu skaitam ir bijusi tendence pieaug. Visstraujākais...

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija instrukcija №4 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra instrukcijā №1 «Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu»»Instrukcija stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №286 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 12.jūlija noteikumos №567 «Noteikumi par šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizāciju atbilstības kritērijiem un šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statusa piešķiršanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №287 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos №315 «Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №285 «Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumos №184 «Prasības darbībām ar biocīdiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №272 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos №229 «Uztura padomes nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №290 «Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos №421 «Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 13.maija noteikumi №251 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumos №408 «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa «Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā» nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumi №273 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 13.oktobra noteikumos №1178 «Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija instrukcija №5 «Kārtība, kādā Valsts atbalsta programmu koordinācijas un pilnveidošanas konsultatīvajā padomē piesaka un izvērtē valsts atbalsta programmas, kuras īsteno finanšu instrumentu veidā»Instrukcija stājas spēkā ar 2013.gada 31.maiju.