JAUNUMI

Otrdien, 18.jūnijā, norisinājās Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) darba grupas kārtējā tikšanās, kuras ietvaros tika apspriests jautājums par biežajām izmaiņām normatīvajos aktos un to ietekmi uz grāmatvežu darbu, tostarp arī uz VID noslodzi. LDDK tautsaimniecības eksperte Inese Olafsone: „Jautājums kļūst aktuāls ik reizi, kad normatīvie akti stājas spēkā ar atpakaļejošu datumu vai ir bijis nepietiekams sagatavošanās periods – no vienas dienas līdz divām nedēļām.” Tā kā Finanšu ministrijā (FM) izveidojusies prakse uzņēmējiem nav pieņemama, darba grupa rosina pārskatīt esošo situāciju un noteikt normatīvo aktu grozījumu stāšanos spēkā ne biežāk kā divas reizes gadā. LDDK kā būtiskāko tuvākajā nākotnē risināmo jautājumu identificēja tiesību aktu pieņemšanas savlaicīgumu saistībā ar eiro ieviešanu. Pieņemot tiesību aktus pēdējā brīdī, uzņēmējiem nebūs iespēju laikus izstrādāt tehnisko bāzi, lai nodrošinātu uzņēmuma grāmatvedības sistēmas darbību un nodokļu nomaksas precizitāti. Problēmu jo aktuālāku padara fakts, ka LR Saeimas deputāti dosies...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 19.jūnijā, izskatīšanai Saeimā trešajā galīgajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu "Būvniecības likums", kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem. Jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš. „Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski uzlabos un efektivizēs būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti,” uzsver J.Ozoliņš, piebilstot, ka izmaiņas arī paaugstinās Latvijas starptautisko konkurētspēju. Komisijas deputāti atbalstīja likuma papildināšanu ar jaunu pantu par būvkomersantu klasifikāciju, nosakot – lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam būs jāsaņem...

Pašreizējās publiskajās diskusijās par 2014.gada valsts budžetu un jauno politikas iniciatīvu prioritātēm tiek aizmirsts, ka, lai finansējumu pārdalītu, vispirms tas ir jānopelna, uzskata Ekonomikas ministrija. Tāpēc ir nepieciešami papildu stimuli jaunu investīciju piesaistei, kas palīdzēs attīstīties uzņēmējdarbībai, radīt jaunas darbavietas, palielināt atalgojumu strādājošajiem un kāpināt ieņēmumus arī valsts budžetā. Šobrīd būtiskākie šķēršļi vietējo un ārvalstu tiešo investīciju piesaistei apstrādes rūpniecībai ir atbilstošas infrastruktūras, tai skaitā industriālo pieslēgumu trūkums. Industriālo pieslēgumu izveides un jaudu palielināšanas izmaksas ir augstas, kas kavē jaunu ražošanas uzņēmumu izveidi un esošo darbības paplašināšanos. Tāpēc Ekonomikas ministrija kā vienu no 2014.gada budžeta prioritātēm izvirzījusi līdzinvestīciju instrumenta izveidi, kas būtu pastāvīgi pieejamas un tiktu izmantots kā publiskā sektora līdzfinansējums konkrētu Latvijas ekonomikas attīstībai nozīmīgu investīciju projektu piesaistei vai darbības paplašināšanai, atbalstot investoriem nepieciešamo industriālo pieslēgumu izveidi. Atbalstu industriālo pieslēgumu izbūvei vai sakārtošanai, varētu saņemt projekti, kuros infrastruktūras turētāji un komersanti sagatavojuši kopēju projekta pieteikumu, tādējādi komersants apņemas veikt investīcijas, bet...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti trešdien, 19.jūnijā, pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus likumā „Par valsts pensijām” un astoņus pavadošos likumprojektus, kas paredz šī gada 1.septembrī indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Deputāti vienojās lūgt Saeimu piešķirt likumprojektiem steidzamību un otrajā galīgajā lasījumā to skatīt parlamenta ārkārtas sesijā 9.jūlijā. Kā termiņu priekšlikumu iesniegšanai deputāti rosina noteikt 1.jūlija plkst.12.00. Kā norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, pēc priekšlikumu saņemšanas komisijas rīcībā būs nedēļa laika, lai pieprasītu no ministrijām atzinumus par iesniegto priekšlikumu finansiālo ietekmi un izvērtētu tos komisijas sēdēs, kas tiek plānotas 4.un 5.jūlijā. Grozījumi paredz 2013.gada 1.septembrī pārskatīt valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz 200 latus, piemērojot indeksu 1,04. Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem. Septembra indeksācija nesīs ienākumu pieaugumu gandrīz 85 procentiem no visiem pensiju saņēmējiem. Vecuma pensiju apmērs septembra indeksācijas rezultātā pieaugs par vidēji 5,58 latiem, bet invaliditātes pensijas -...

„Veicot grozījumus Civillikumā un nosakot visiem komersantu noslēgtajiem līgumiem līgumsoda griestus 10% apmērā, Saeimas deputāti ir ignorējuši nozaru individuālās vajadzības, izvēloties vienkāršāko ceļu - turpmāk ikvienam līgumslēdzējam liegt tiesības vienoties par līgumsoda lielumu," uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. „Lai arī Civillikuma grozījumu pieņemšanas iemesls ir likumā ietverto tiesisko instrumentu, tajā skaitā līgumsodu, procentu un zaudējumu nesamērīgums, kas atsevišķos gadījumos ir konstatēts, Civillikuma grozījumi nosaka, ka līgumsoda griesti turpmāk piemērojami ikviena komersanta noslēgtajā līgumā," vērš uzmanību LTRK vadītājs, skaidrojot, ka šāds risinājums ir nesamērīgs un, ka problēma īpaši aktuāla tādās nozarēs kā būvniecība, transporta pakalpojumi un tirdzniecība, kur līgumsods ir būtisks instruments uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai. LTRK biedri - uzņēmēji - pauž nostāju, ka līgumsodu apmērs komersantu starpā jeb business to business (B2B) noslēgtajos līgumos ir nosakāms pusēm par to savstarpēji vienojoties un ir nesamērīgi šādu slieksni iekļaut Civillikumā kā vispārēji piemērojamu normu. Atsevišķos gadījumos konstatēts līgumsoda,...

Lai palīdzētu jaunajiem komersantiem veidot drošus darba apstākļus sev un darbiniekiem, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atkārtoti ir atjaunojusi informatīvo materiālu „Darba aizsardzība uzņēmumā. Palīgs jaunajiem komersantiem”, kas bezmaksas ir pieejams ikvienam uzņēmējam gan elektroniskā, gan iespiestā formātā. Materiāls satur aktualizētu un papildinātu informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos darba tiesību un darba risku novēršanas jomās. Rokasgrāmata ietver plašu informāciju par darba aizsardzību, tās reglamentējošiem normatīvajiem aktiem 17 uzņēmējdarbības nozarēs, kā arī par iespējamajiem darba vides riskiem, to novērtēšanu un novēršanu. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: „Daudziem uzņēmējiem, īpaši tiem, kas tikai uzsāk darbību, normatīvajos aktos noteiktās darba aizsardzības prasības var šķist pārāk sarežģītas, apgrūtinošas un varbūt pat lieks pienākums. Tomēr katram darba devējam ir jāuzņemas atbildība par drošas darba vides izveidi. Tāpēc, lai palīdzētu uzņēmējiem orientēties normatīvo aktu jūrā un skaidrotu to piemērošanu praksē, esam atkārtoti izdevuši šo materiālu, iekļaujot jaunākās prasības.” Visiem komersantiem jaunais, aktualizētais materiāls „Darba aizsardzība uzņēmumā....

Trešdien, 19.jūnijā, valdības darba grupa par ES Struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem vienojās, ka gatavojoties Kohēzijas politikas fondu 2014.–2020.gada finanšu perspektīvai, Latvija kā prioritāti virzīs pieprasījumu infrastruktūrai, kā arī atbalstam uzņēmējdarbības veicināšanai un darba vietu radīšanai, nodarbinātībai un sociālai jomai. Eiropas Komisijas komentāru izsvēršanas un diskusiju rezultātā darba grupas sēdē pieņemts lēmums novirzīt papildus finansējumu bērnu nabadzības ierobežošanas pasākumiem. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Armands Eberhards norāda, ka līdz šim neformālo sarunu ar Eiropas Komisiju (EK) laikā saņemtas rekomendācijas par veicamajām korekcijām. Viens no būtiskākajiem aicinājumiem ir izvērtēt finansējuma daļu infrastruktūras projektiem, un palielināt daļu sociālajam fondam. „Šobrīd ir svarīgi definēt virzienus, kas jāpilnveido, lai mūsu priekšlikumi, kas balstīti uz NAP, bez būtiskām korekcijām tiktu saskaņoti ar EK iezīmētajām prioritātēm, lai iespējams panākt vienošanos par Latvijas situācijai atbilstošākajiem līdzekļiem mērķu sasniegšanai. Latvijas gadījumā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 19.jūnijā, atbalstīja valsts budžetā noteikto apropriācijas pārdali, lai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem varētu kompensēt šī gada pavasara plūdu un palu radītos zaudējumus, un nolēma sagatavot attiecīgu Saeimas lēmuma projektu. Budžeta programmai „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” no valsts parāda vadības apakšprogrammas plānots novirzīt sešus miljonus latu. Tāpat Budžeta komisija atbalstīja apropriācijas pārdali starp Finanšu ministriju un Veselības ministriju kopumā par septiņiem miljoniem latu. Vairāk nekā četri miljoni latu nepieciešami rindu mazināšanai, ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, vienreizējiem maksājumiem ārstniecības iestādēm infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficīta segšanai, kā arī primārās, sekundārās un stacionārās veselības aprūpei. 1,6 miljonus latus Veselības ministrijai paredzēts novirzīt, lai daļēji segtu izdevumus par ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo medikamentu un materiālu iegādi. Turpat 80 tūkstošus latu paredzēts novirzīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, lai segtu siltumenerģijas, elektroenerģijas un degvielas iegādes izdevumu pieauguma izmaksas, remonta izdevumus un neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nomas maksu. Finansējums 43 tūkstošu latu...

Ārlietu Ministrijas 2013.gada 10.jūnija informācija «Par vienošanos spēkā stāšanos»

Ministru kabineta 2013.gada 11.jūnija noteikumi №311 «Noteikumi par Latvijas valsts ģerboņa un Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu heraldisko krāsu toņiem un grafiskajiem apzīmējumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 19.jūniju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 14.jūnija regula №545 «Komisijas Regula (ES) №545/2013 (2013.gada 14.jūnijs), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1334/2008 I pielikumu attiecībā uz aromatizējošo vielu 3-acetil-2,5-dimetiltiofēnu»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 16.jūniju.

Eiropas Komisijas 2013.gada 12.jūnija regula №528 «Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) №528/2013 (2013.gada 12.jūnijs), ar kuru attiecībā uz piemērošanas datumu groza Regulu (EK) №450/2008, ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss)»Regula stājas spēkā ar 2013.gada 19.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 28.maija noteikumi №292 «Noteikumi par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu cenām»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 19.jūniju.

Ministru kabineta 2013.gada 11.jūnija noteikumi №313 «Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos №112 «Vispārīgie būvnoteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2013.gada 19.jūniju.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālais partneris likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors.” Neskatoties uz to, ka sociālajiem partneriem ir izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba. Tostarp...