EKONOMIKAS ATTĪSTĪBA
Pasaules ekonomikas cerību bezdelīgas un Latvijas līderība…
jeb Kas gaida pasaules ekonomiku un Latviju šogad un nākamgad
Lai arī varam būt apmierināti ar Latvijas pērnā gada izaugsmi un turpināt koncentrēties uz savām ikdienas rūpēm, nedrīkstam piemirst, ka turpinām būt atkarīgi no tendencēm pasaules ekonomikā. Tas skar visus aspektus – to, cik veikalos maksājam par pārtiku, degvielu, kā veiksies eksportā, no kā savukārt būs atkarīgas darba vietu skaita pieaugums un algas, un, gala beigās, cik maksāsim ikmēneša kredīta maksājumos. Par visiem: uzņēmējiem, ikvienai privātpersonai tik svarīgo – kas gaidāms lielajā ekonomikā un mazajā – mūsu ikdienā, raksta SEB bankas ekonomists DAINIS GAŠPUITIS. Tikai dažas atziņas ieinteresēšanai: pasaules ekonomikas dodas pareizajā virzienā un izaugsme palielināsies gan šogad, gan arī 2014. gadā. Tomēr pieaugums būs piezemēts. Baltijas eksportu balsta Krievijas tirgus, kas ir Lietuvas lielākais tirgus un starp lielākajiem arī Latvijai un Igaunijai. Kopumā eksporta ietekme uz izaugsmi šogad būs mērena. Ķīna katru četru mēnešu laikā rada jaunu Grieķijas ekonomiku, kuras problēmas nospiež visu eirozonu. Ķīnā 6 procentu pieaugums tiek uzskatīts par kritisko līmeni, lai valsts spētu izvairīties no bezdarba un sociālo nemieru pieauguma. Šajā rakstā DAINIS GAŠPUITIS integrējis arī otru ļoti svarīgu tematu: Monetārā politika jaunu izaicinājumu priekšā jeb Kā valstu centrālās bankas pietuvinās valdībām, un cenu stabilitātes mērķi nomaina IKP pieauguma panākšana.
NODOKĻI
Jaunie grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
Saeima 14. martā galīgajā lasījumā izskata grozījumus likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk – likums). Sagaidāms, ka šie grozījumi likumā Saeimā varētu tikt atbalstīti otrajā un trešajā lasījumā martā un drīzumā stāties spēkā. Lai gan šie grozījumi nav tik apjomīgi kā grozījumi likumā 2011. gadā, tomēr tie attieksies uz plašu personu loku, tie skars gan kooperatīvās sabiedrības, gan nodokļa atvieglojumu piemērotājus, gan reorganizācijā iesaistītus uzņēmumus, gan personas, kas veic ieguldījumus kapitāla aktīvos. Svarīgi, ka arī turpmāk paredzēts nodrošināt labvēlīgo uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmu attiecībā uz publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas ienākumu, kuru arī turpmāk paredzēts neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā. Grozījumi ir apjomīgi, kopumā aptver 23 pantus. Rakstā BILANCEI Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore ASTRA KAĻĀNE skaidro nozīmīgākās izmaiņas, kas skars plašāku uzņēmumu loku. Lielākajai daļai lauksaimniecības uzņēmumu būs iespēja nevērsties pašvaldībā, lai saņemtu izziņas, ja lauksaimniecībā izmantojamās zemes būs pieteiktas, platību maksājumi būs deklarēti, savukārt pašvaldībai būs jāizsniedz izziņas tikai nelielam uzņēmumu lokam, kuri platību maksājumus Lauku atbalsta dienestā nebūs deklarējuši. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek atlikts attiecībā uz ienākumu, kas gūts no aktīvu atsavināšanas direktīvai atbilstošā reorganizācijas procesā. Grozījumi paredz precizēt likuma 6.2 panta normas, nosakot to, kādā vērtībā tiek nodots vai saņemts reorganizācijas procesā nododamais aktīvs vai kāda vērtība tiek ņemta vērā, atsavinot reorganizācijas procesā iegūto aktīvu. Ir citi grozījumi. Lasiet BILANCĒ!
GRĀMATVEDĪBA
Prasības naudas izdevumus apliecinošajiem dokumentiem – kases čekiem
Šogad 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot termiņu, līdz kuram avansa norēķinu personām uzņēmumos ir jāveic norēķini par izsniegtajiem skaidras un bezskaidras naudas avansiem, lai tie netiktu pielīdzināti algota darba ienākumam. 18. janvārī savukārt stājās spēkā MK noteikumi Nr. 26, kas ir grozījumi iepriekšējos noteikumos Nr. 585 un nosaka kārtību, kādā uzņēmumā sniedz pārskatus par skaidras vai bezskaidras naudas avansu izlietojumu. Iesniedzot atskaiti saistībā ar skaidras vai bezskaidras naudas avansa izlietojumu, tai jāpievieno arī dokumenti, kuri apliecina avansa izlietojumu. Par to visu un kases čeka izmantošanu par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu BILANCĒ raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece DACE PELĒKĀ. Tādi uzņēmuma skaidras vai bezskaidras naudas maksājumi fiziskajai personai (piemēram, darba algas avanss vai samaksa, naudas aizdevums individuālajam komersantam, individuālajam uzņēmumam, zemnieku vai zvejnieku saimniecībai – līdzekļu izņemšana no saimnieciskās darbības) netiek uzskatīti par skaidras vai bezskaidras naudas avansu. Tikai tajā gadījumā, ja kases čekā ir norādīti nepieciešamie rekvizīti un informācija par saimnieciskā darījuma dalībniekiem, darījuma apraksts (preču vai pakalpojuma nosaukums), mērītāji (mērvienība, daudzums, vienas vienības cena, saimnieciskā darījuma novērtējums naudā, piešķirtās atlaides, ja tādas ir, no saimnieciskā darījuma novērtējuma naudā aprēķinātie nodokļi un saimnieciskā darījuma novērtējums naudā kopā ar nodokļiem) un pietrūkst tikai rekvizīts paraksts, – šāds kases čeks ir izmantojams kā naudas izdevumus apliecinošs dokuments.
UZŅĒMĒJDARBĪBA
Pamatkapitāla palielināšana un ar to saistītie turpmākie riski
Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, SIA Audita Grupa un Nodokļu konsultatīvais centrs valdes locekle NELDA JANOVIČA speciālā rakstā BILANCEI pievērš uzmanību sākotnējiem ieguvumiem saistībā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāla palielināšanu un tā turpmākas samazināšanas iespējamajiem riskiem . LR „Komerclikuma” 2. nodaļā (196.–208. pants) noteikti SIA pamatkapitāla palielināšanas un samazināšanas veidi un noteikumi. Šoreiz atsevišķi netiks aplūkoti un analizēti pamatkapitāla palielināšanas veidi, bet gan tā turpmākas samazināšanas ietekmes iespējamie riski uz sabiedrības darbību. Pamatkapitāla palielināšanu sabiedrības parasti izvēlas kā pozitīvu risinājumu bilances pašu kapitāla uzlabošanai – tātad arī sabiedrības tā sauktā pašu kapitāla palielināšanai. Gadījumos, ja sabiedrībai bilances kreditoru saistību sastāvā ir parāds pret firmas vienu vai vairākiem īpašniekiem, tad nereti pamatkapitāla palielināšanu kā kredītu saņemšanas priekšnosacījumu pieprasa komercbankas, tādējādi veicinot sabiedrībām nepieciešamību palielināt Uzņēmumu reģistrā (turpmāk – UR) reģistrējamo pamatkapitālu. Tomēr šai pozitīvajai iezīmei ir arī riski saistībā ar sabiedrības turpmāko darbību un iespējām vēlāk veikt pamatkapitāla samazināšanu.
NODOKĻI
VID metodika par dividendēm pielīdzināma ienākuma aplikšanu ar IIN raisa bažas par tās atbilstību likumam
Vairāk nekā pirms gada, 2011. gada 8. septembrī, tika veikti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas nosaka, ka individuālo uzņēmumu, t.sk. zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību – UIN maksātāju, īpašniekiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% apmērā par dividendēm pielīdzināmu ienākumu kā par ienākumu no kapitāla. 2013. gada pavasarī nodoklis jāaprēķina par 2012. gadā īpašnieka personiskajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Grāmatvedības un finanšu katedras asociētā profesore INGUNA LEIBUS rakstā BILANCEI izskaidro individuālajiem uzņēmējiem ļoti svarīgas lietas un saskata vairākus metodikās neskaidrus, līdz galam neatbildētus jautājumus. Raksts jums praktiski noderīgs. Par individuālo uzņēmēju personiskajām vajadzībām iztērētajiem līdzekļiem un ar to saistītajiem nodokļiem raksts bija jau Bilances 2012. gada Nr. 11/12 (287/288). Patlaban jautājums kļūst arvien aktuālāks, jo lielākajai daļai individuālo uzņēmumu, kas ir UIN maksātāji, tieši šopavasar nāksies pirmo reizi aprēķināt nodokli par dividendēm pielīdzināmo ienākumu, tāpēc šajā rakstā skaidroti nodokļa aprēķināšanas praktiskie aspekti. Atbilstoši VID metodikai personiskos ieguldījumus bilancē atspoguļo Pašu kapitāla sastāvā posteņu grupā „Rezerves”. Manuprāt, tas neatbilst rezervju ekonomiskajai būtībai, jo rezerves tiek veidotas no uzņēmuma peļņas, tāpēc personiskos ieguldījumus varētu atspoguļot Pašu kapitāla sastāvā posteņu grupā „Saimnieciskās darbības kapitāls”. Ieguldīto naudu un mantu drīkst izņemt naudā, savukārt nekustamo īpašumu tikai tādā formā, kādā tas ir ieguldīts, turklāt ieguldītos ilggadīgos stādījumus vispār nav iespējams izņemt no uzņēmuma. Iespējams, normu piemērošana būtu vienkāršāka, ja būtu noteikts ierobežojums, ka īpašnieks, nemaksājot IIN, drīkstētu izņemt no sava uzņēmuma naudas līdzekļus tādā apmērā, ko aprēķinātu kā starpību starp pašu kapitāla vērtību un īpašnieka ieguldītā nekustamā īpašuma bilances vērtību 2012. gada 1. janvārī.
Numurā
- Sabiedrisko organizāciju pārskati par 2012. gadu. Latvijas Universitātes doktorantes, SIA IF Birojs valdes locekles IVITAS FAITUŠAS raksts.
- Ko darīt, ja atvaļinājums sākas vienā gadā, bet beidzas nākamajā. Grāmatvedības speciālistes MAIJAS GREBENKO raksts.
- Dārzos modē ir stādi, kas patīk pašam.Tuvojoties pavasarim un gatavojoties āra darbiem savās sētās un dārzos, interesanta informācija intervijā ar bioloģijas doktoru Nacionālā botāniskā dārza direktoru ANDREJU SVILĀNU.