VISI RAKSTI

Lai arī kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā spēkā stājušās un arvien pastiprinātas ekonomiskās sankcijas gan pret konkrētām fiziskām un juridiskām personām, gan preču un pakalpojumu grupām, tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju joprojām ne tuvu nav aizliegta – turklāt kopējie importa un eksporta apjomu kritumi vismaz pērn nebūt nebija tik dramatiski. Uzņēmējiem, kas ikdienā aizvien sadarbojas kādā no atļautajām biznesa jomām ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, svarīgi zināt, kas jāielāgo, lai nejauši neiesaistītos kādā no sankciju apiešanas shēmām. Par šādu aizdomīgu darījumu pamanīšanu ir atbildīgi arī grāmatveži, juristi, revidenti u.c. Šos aspektus pārrunājam arī ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju. Uzņēmējiem varētu būt grūti saprotams, kuras iestādes šobrīd kontrolē pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju ievērošanu. Kāda ir Finanšu izlūkošanas dienesta loma un pienākumi šajos procesos? Latvijā nav vienas centrālās kompetentās iestādes, kas būtu atbildīga par visiem ar sankciju ievērošanu saistītajiem jautājumiem. Tā vietā ir vairākas iestādes, kur katrai...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis nodokļu normatīvo aktu apskatu jūnijā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Stājas spēkā Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā Likums papildināts ar normām, kas attiecas uz dabas resursu nodokļa piemērošanu fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai (turpmāk – fotoelementu paneļi). Likuma 6. pielikums “Nodokļa likmes par videi kaitīgām precēm” papildināts ar jaunu preču kategoriju “Fotoelementu paneļi un invertori”. Dabas resursu nodokļa likme par fotoelementu paneļiem ir noteikta 3 EUR par 1 kg. Atbrīvojums no dabas resursu nodokļa samaksas par fotoelementu paneļiem tiek piemērots, ja izpildās viens no šādiem nosacījumiem: piegādes līgumā ietvertas garantijas, ka fotoelementu paneļu atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ piegādātājam, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies Valsts vides dienestā (VVD); veikti pasākumi un segti izdevumi, kas saistīti ar fotoelementu paneļu atkritumu apsaimniekošanu, un nodokļa maksātājs ir reģistrējies VVD (izmantojot fotoelementu paneļus saules elektrostacijās ar jaudu vismaz viens megavats); tiek nodrošināta fotoelementu paneļu atsevišķa uzskaite, to...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Prasības citas dalībvalsts nosūtītājam tālpārdošanā", kas attiecas uz alkoholisko dzērienu, kafijas un bezalkoholisko dzērienu apriti. Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā ir persona, kura veic patstāvīgu saimniecisko darbību un no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijas nosūta alkoholiskos dzērienus, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju, kas jau ir nodoti patēriņam šajā dalībvalsts teritorijā, uz Latviju tādai fiziskai personai, kurai nav apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja, īslaicīgi reģistrēta saņēmēja, sertificēta saņēmēja vai īslaicīgi sertificēta saņēmēja statusa un kura neveic patstāvīgu saimniecisko darbību.1 Citas dalībvalsts nosūtītājs tālpārdošanā: 1) pirms akcīzes preču nosūtīšanas reģistrējas VID kā nodokļu maksātājs; 2) ja veic darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem – iesniedz vispārējo nodrošinājumu, iemaksājot drošības naudu; 3) veic piegādāto akcīzes preču uzskaiti, ietverot piegādes datumu, akcīzes preču veidu, daudzumu atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajai akcīzes nodokļa likmei un aprēķināto akcīzes nodokli; 4) iesniedz akcīzes nodokļa deklarāciju, aprēķina un samaksā akcīzes nodokli par piegādātajām akcīzes precēm patērētājiem...

Jau gadu desmitiem komersanti piedāvā saviem klientiem lojalitātes jeb klienta kartes, dodot iespēju gan iegūt papildu atlaides, gan veidot uzkrājumus. Ja kādreiz klienta karšu iegūšanai savi personas dati bija jāsniedz reti, tad šobrīd apmaiņā pret “izdevīgajiem piedāvājumiem” cilvēkam bieži vien ir jāuzrāda adrese, telefona numurs, personas kods u.c. Lai gan varētu šķist, ka klienta kartes ir tikai “smagums” mūsu makos, tomēr ir jāsaprot, ka katram veikalam vai pakalpojuma sniedzējam esam devuši savus datus, atgādina Datu Valsts inspekcija. Vai komersants (datu pārzinis), izsniedzot lojalitātes karti un īstenojot lojalitātes programmu, var pieprasīt saviem klientiem (datu subjektiem) jebkādus personas datus un kā viņiem jāinformē klienti par šo datu apstrādi? Komersanta lojalitāšu programmām, kuru ietvaros tiek apstrādāti dati, ir piemērojami Datu regulas nosacījumi. Tie ir: skaidra datu apstrādes mērķa noteikšana; atbilstoša likumiskā pamata piemērošana; pienācīga klientu informēšana par plānoto vai esošo datu apstrādi; Datu regulas principos noteikto nosacījumu ievērošana . Lai noteiktu datu apstrādes mērķi, komersantam...

Sagaidīts vasaras karstākais mēnesis, kad daudzi strādājošie dodas atvaļinājumā. Tomēr ne mazums ir arī darbaholiķu, kuri no brīvdienām un atvaļinājumiem mēģina izvairīties. Darba devējam tad attiecīgi jāmudina censoņus tomēr izmantot Darba likumā noteiktās tiesības – pilnvērtīgi atpūsties un uzkrāt enerģiju jaunajam darba cēlienam. Ja tomēr neizdodas pierunāt doties atpūtā, tad jābrīdina, ka var neatgriezeniski zaudēt arī atvaļinājuma kompensāciju. Tiesu praksē, kas aplūkota šī žurnāla numura lappusēs, izskatīts strīds, vai par gadiem ilgi neizmantoto atvaļinājumu kompensācija pienākas darbiniekam, kurš vienlaikus ir arī kapitālsabiedrības valdes loceklis un dalībnieks. Saprotams, ka šie dubultie pienākumi – darba devēja un darba ņēmēja statusa apvienošana – neļauj atslābt, jo arī vasarā kādam jāvada uzņēmumu. Tomēr tiesa norādījusi, ka tieši uzņēmuma vadības pienākums ir gādāt, lai darbinieki izmantotu atvaļinājumu. Tātad valdes loceklim, kurš vienlaikus ir arī darba attiecībās ar pašam piederošo uzņēmumu, tas bija jāievēro. Attiecīgi viņam bija jāņem vērā, ka, apzināti neizmantojot atvaļinājumu, nevarēs cerēt uz kompensāciju, izbeidzot...

Nokavējuma naudas samazinātas līdz pat 85%, samazināta vai pilnībā atcelta soda nauda – to paredz jaunās vienošanās iespējas, kas pieejamas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kam Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis nodokļu pārbaudi un konstatējis nenomaksātus nodokļu maksājumus. Tāpat ieviests princips, kas paredz – jo ātrāk notiks vienošanās, jo lielāks būs šo maksājumu samazinājums. Pilnveidotās vienošanās iespējas paredz 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (41. pants). Kopumā grozījumi paredz tādus būtiskus uzlabojumus kā iespēju izlīgt jau pašā procesa sākumā vēl pirms VID pieņēmis gala lēmumu, tāpat palielināts procentuālais soda maksājumu samazinājums, stiprināta motivācija slēgt vienošanās ātrāk, kā arī iedzīvotājiem, kas neveic saimniecisko darbību, dubultā pagarināts samaksas termiņš – tagad to var darīt divu nevis viena gada laikā. Šādas vienošanās var konstruktīvi aizstāt ilgstošus tiesiskos strīdus, veicinot ātru nenomaksāto nodokļu maksājumu nonākšanu valsts budžetā. Nedeklarētus un attiecīgi nesamaksātus nodokļu maksājumus VID var konstatēt,...

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmantotos četrus dažādus nodokļu pārbaužu veidus no 2023. gada 30. jūnija aizstāj vairs tikai viens – nodokļu kontrole, tā efektivizējot nodokļu administrācijas darbu ar nodokļu maksātājiem. Vienkāršāks pārbaužu process uzņēmējiem un iedzīvotājiem atvieglos situācijas izpratni un komunikāciju ar iestādi, sola VID, ņemot vērā 2023. gada 8. jūnija grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai pārbaudītu uzņēmēju un saimnieciski aktīvo iedzīvotāju nodokļu maksājumu atbilstību likumam, līdz šim VID bija jāizmanto kāds no četriem dažādiem pārbaužu veidiem – tematiskā pārbaude, datu atbilstības pārbaude, ar nodokli apliekamā objekta precizēšana un nodokļu apmēra precizēšana. Šāds risinājums bija ne vien sarežģīts un grūti piemērojams, bet nereti arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem neizprotams. No30. jūnija visas nepieciešamās darbības notiks viena pārbaudes veida – nodokļu kontroles – ietvaros, tā lieki neapgrūtinot nodokļu maksātājus. Vienlaikus, tāpat kā līdz šim, būtiskas un ļaunprātīgas nodokļu nenomaksas gadījumā VID varēs veikt arī nodokļu auditu, kas ir visaptveroša...

NUMURA INTERVIJA Vērtējot sankciju riskus, jāskatās plaši. Ar Pauli Iļjenkovu, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāju, sarunājas Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Kam pievērst uzmanību, slēdzot civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu būvniecībā. Stāsta Santa Rubīna, ZAB Sorainen vadošā speciāliste, zvērināta advokāte, un Liene Ābola, ZAB Sorainen vecākā juriste. Pierakstīja Inese Helmane Nozīmīgākie grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”. Jūlija Sauša, Mag. iur., SIA Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja Atsauksmes, paskaidrojuma vai pretenzijas iesniegšana šķīrējtiesas procesā. Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs KOMERCTIESĪBAS Komercsabiedrību reorganizācijai jauns regulējums. Nacionālā reorganizācija. Nadežda Korobčenko, Mag. iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Invaliditāte nenozīmē, ka persona nespēj vai nedrīkst strādāt; Valdes loceklis nevar atsaukties uz tiesību ierobežojumu kapitālsabiedrībā. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba...

Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests valsts budžetā ieskaita vairāk nekā 50 000 eiro, jo personas, kuras iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu juridiskās personas procesā, neizmanto savas tiesības atgūt maksātnespējas procesā iemaksāto depozītu, pat gadījumos, ja ir pamats depozīta atmaksai. Iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Iemaksāto depozītu pieteikuma iesniedzējs var saņemt atpakaļ, ņemot vērā divus galvenos nosacījumus: ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu; ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu un pie noteiktiem apstākļiem iestājas zemāk norādītie nosacījumi. Ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu, depozītu izmaksā Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Ja depozītu ir iemaksājis parādnieks, to izmaksā parādniekam. Ja depozītu ir iemaksājis kreditors, tad to izmaksā kreditoram. Depozītu var lūgt atmaksāt viena gada laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Kā atgūt depozīta atmaksu juridiskās personas maksātnespējas procesā Ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu, un depozītu iemaksājis pats parādnieks...

Saskaņā ar Darba likuma 151. panta ceturto daļu ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu par kārtējo gadu piešķir un izmanto līdz nākamā gada ikgadējam atvaļinājumam. Tādējādi papildatvaļinājums nevar tikt uzkrāts (pārcelts uz citiem gadiem). Ja tas nav izmantots kārtējā darba gada laikā, tiesības uz to zūd, norāda Valsts darba inspekcija (VDI). Tiesības uz ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, un darbiniekam ir tiesības to izmantot pilnā apmērā visā individuālā darba gada periodā, par kuru papildatvaļinājums piešķirams, bet ne vēlāk kā līdz nākamā individuālā darba gada ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Darba likumā nav noteikts ierobežojums papildatvaļinājuma izmantošanai pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas, līdz ar to papildat­vaļinājumu darbiniekam ir tiesības izmantot arī pirms ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai pēc kādas tā daļas izmantošanas, kas arī nozīmē, ka darbiniekam ir tiesības izmantot papildatvaļinājumu arī gadījumā, ja darbinieks nav nostrādājis visu attiecīgā individuālā darba gada periodu,...

Sakarā ar Automatizētās importa sistēmas (AIS) ievešanu un lai nodrošinātu vienveidīgu informācijas sniegšanu, noformējot muitas deklarāciju precēm, kas sākotnēji novietotas brīvajā zonā, no 2023. gada gada 16. jūnija AIS pavaddokumentu klasifikators ir papildināts ar jaunu pavaddokumenta kodu “5004” un tā aprakstu “Ieraksta numurs un datums, ar kuru prece ņemta uzskaitē brīvajā zonā”, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tā kā muitas dienesti uzrauga īpašo procedūru izpildi, tie var atcelt prasību par konkrētu datu ietveršanu uzskaitē¹. Tādējādi, lai personām neradītu papildu administratīvo slogu, jūras pārvadājumos pieļaujams norādīt konteinera numuru un tā saņemšanas datumu, piemēram, MSCU1234567/XX-XX-2023. Savukārt ģenerālajām kravām jānorāda uzskaites sistēmas piešķirtais unikālais ieraksta numurs vai dokumenta, ar ko prece ņemta uzskaitē, numurs, piemēram, preču pieņemšanas – nodošanas akta numurs un datums. Pavaddokumenta koda “5004” piemērošana ir obligāta no 2023. gada 15. jūlija. Papildu informāciju, lūdzu, lasiet šeit. Lasiet arī: VID: Importa muitas deklarāciju dati pieejami digitālā formā ________________ ¹ Komisijas 2015.gada 28.jūlija Deleģētās...

Uzņēmumu reģistrs (Reģistrs) vērš uzmanību, ka no 2023. gada 1. jūlija stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas tika pieņemti vēl 2022. gada 16. jūnijā. Grozījumi maina vairākas pašreiz Komerclikumā iekļautās normas attiecībā uz akcijām, pamatkapitāla apmaksu, kā arī paredz jaunas komercreģistrā ierakstāmās ziņas un iesniedzamos dokumentus. Būtiskākās izmaiņas ir veiktas sekojošos jautājumos: 1) vārda akcijas tiek pārsauktas par reģistrējamajām akcijām un uzrādītāja akcijas par dematerializētajām akcijām, nemainot šo akciju veidu izpratni. Proti, reģistrētā akcija ir akcija, kas ir reģistrēta akcionāru reģistrā, bet dematerializētā akcija ir akcija, kas tiek iegrāmatota finanšu instrumentu kontos. Tāpat no Komerclikuma tika izslēgts 229. pants, kas regulē akciju formas un tiek noteikts ierobežojums, ka akciju sabiedrības (AS) turpmāk varēs emitēt tikai vienu akciju veidu. Proti, visām akcijām būs jābūt vai nu reģistrējamajām akcijām vai arī dematerializētajām akcijām. Līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrētās akciju sabiedrības, kurām ir vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30....

Ārvalstniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa attālināta darba vīzu1, ir tiesības izvēlēties piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi: ienākumam, kas gūts saistībā ar attālinātu darbu citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja labā, ienākumam, kas gūts saistībā ar ESAO dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību. Šo nodokļa likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas nodokļu rezidentu. Šādas izmaiņas nodokļa piemērošanā paredz 2023. gada 15. jūnija grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas stājas spēkā 12. jūlijā. Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 57. punktā minēto prasību Aprēķinot nodokli, nav tiesību apliekamo ienākumu samazināt par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, ziedojumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem saskaņā ar apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu). Turklāt nodokļa aprēķinā ar nodokli apliekamais ienākums netiek samazināts par gada neapliekamo minimumu un atvieglojumiem. Grozījumi par samazinātās likmes piemērošanu ir attiecināmi uz ienākumiem, kas gūti, sākot...

Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI). Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2023. gadā 9. jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, 2023. gada 10. jūlijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2023. gada 10. jūlijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa. Ja darbinieks tiks nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, var veidoties virsstundu darbs. Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams...

Ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tiek mainīta nostiprinātā kārtība kādā apmaksājams SIA un AS pamatkapitāls un vienādota pamatkapitāla apmaksas kārtība visām kapitālsabiedrībām (SIA, AS un mazkapitāla SIA), paredzot, ka visām kapitālsabiedrībām ir jābūt pilnībā apmaksātam pamatkapitālam līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai Uzņēmumu reģistram (turpmāk - Reģistram). Turpmāk pamatkapitāla apmaksas termiņiem dibināšanas līgumā būs jābūt noteiktiem tā, lai pamatkapitāls pilnā apmērā būtu parakstīts un apmaksāts līdz brīdim, kad tiek iesniegts pieteikums Reģistrā par kapitālsabiedrības dibināšanu. Proti, turpmāk kapitālsabiedrībai dokumenti un ziņas, kas saistītas ar pamatkapitālu un tā apmaksu būs jāiesniedz tikai vienu reizi. Tāpat kā kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā arī pamatkapitāla palielināšanas gadījumā pieteikums Reģistram par pamatkapitāla palielinājumu būs jāsniedz tikai tad, kad ir beidzies pamatkapitāla apmaksas termiņš. Atbilstoši likuma grozījumos ietvertajam regulējumam pamatkapitāla apmaksa ir jāveic 6 (sešu) mēnešu laikā pēc tam, kad dalībnieku (akcionāru) sapulcē ir pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Ja šajā termiņā nav apmaksāts viss...