VISI RAKSTI

Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumi №615 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos №151 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.2.1.1.2.apakšaktivitāti «Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu kompetences paaugstināšana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumi №616 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 9.jūnija noteikumos №521 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.2.1.2.3.apakšaktivitāti «Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumi №613 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumos №17 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.2.1.1.3.apakšaktivitātes «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai» pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumi №612 «Grozījums Ministru kabineta 2008.gada 30.septembra noteikumos №816 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.2.1.2.1.apakšaktivitāti «Vispārējās vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 14.augusta noteikumi №558 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumos №417 «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa «Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu ēkās» nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumi №614 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumos №150 «Noteikumi par darbības programmas «Cilvēkresursi un nodarbinātība» papildinājuma 1.2.2.4.2.apakšaktivitāti «Atbalsta pasākumu īstenošana jauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2012.gada 19.septembri.

Turpmāk visiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem varētu piemērot grāmatvedības vienkāršā ieraksta sistēmu, kā arī tiem, kas nepārsniedz noteiktus kritērijus, ļaut sagatavot gada pārskatu ar saīsinātu bilanci. To paredz otrdien, 18. septembrī, valdības sēdē atbalstītais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai Gada pārskatu likumā iekļautu jaunas komercsabiedrību kategorijas (mikrouzņēmums) kritērijus: bilances kopsumma 35 000 latu, neto apgrozījums 70 000 latu un vidējais darbinieku skaits pārskata gadā - 5. Komercsabiedrībām, kuras nepārsniedz divus no minētajiem kritērijiem, grozījumu pieņemšanas gadījumā būs ļauts sagatavot saīsinātu gada pārskata bilanci, kā arī nesagatavot pielikumu, bet likumā noteikto papildinformāciju un skaidrojumus iekļaut bilances beigās kā piezīmes. Likumprojektā tiek paredzēta saīsinātās bilances sagatavošanas kārtība un bilances piezīmēs sniedzamās informācijas apjoms. Salīdzinājumā ar Gada pārskatu likuma 10.pantā noteikto bilances shēmu saīsinātās bilances aktīvā neietver posteņu grupas „Ieguldījuma īpašumi”, „Bioloģiskie aktīvi”, „Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi” un posteni „Atvasinātie finanšu instrumenti”, bet pasīvā – posteni „Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve”. Likumprojektā arī norādīts,...

Lai novērstu fiktīvo uzņēmumu reģistrāciju, tiesībsargājošajām iestādēm ir efektīvāk jācīnās ar dokumentu viltotājiem un šīs personas jāsauc pie kriminālatbildības. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Juridiskās komisijas deputāti trešdien, 19.septembrī, diskutēja par konkrētiem priekšlikumiem, lai novērstu komercsabiedrības reģistrāciju fiktīvā adresē. Viens no risinājumiem, lai nepieļautu uzņēmumu reģistrāciju fiktīvās adresēs, būtu pienākums iesniegt notariāli apliecinātu telpu īpašnieka atļauju, norādīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, aicinot šo priekšlikumu vērtēt Saeimas komisijās. Tāpat no šī gada 26.jūlija ir spēkā jauns saimnieciskās darbības apturēšanas regulējums, kas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dod iespēju ne tikai no PVN reģistra izslēgt negodīgus uzņēmējus, bet arī apturēt to saimniecisko darbību. Prasot aktīvāku rīcību cīņā ar fiktīvajiem uzņēmumiem, Aizsardzības komisija nākamā gada sākumā skatīs tiesībsargājošo iestāžu darbības rezultātus šajā jomā, uzsvēra A.Latkovskis. Komerclikums paredz, ka, reģistrējot komercsabiedrību svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz ēkas vai dzīvokļa īpašnieka piekrišana, uzsvēra Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne un...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 19.septembrī, neatbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedāvātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredzētu izvietot brīdinājuma ceļa zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem. Komisija vienojās tālākai izskatīšanai Saeimā grozījumus nevirzīt. Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka fotoradaru mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu un šie grozījumi neveicinās mērķa sasniegšanu. „Izvietojot brīdinājuma zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem, transportlīdzekļu vadītājiem zudīs motivācija ievērot atļauto braukšanas ātrumu, un viņu braukšanas paradumi nemainīsies. Tāpat tas pārvietojamos fotoradarus pielīdzinātu stacionārajiem, un zustu pārvietojamo fotoradaru jēga. Ja tiktu pieņemts šāds grozījums, tad tāpat arī varētu paredzēt ceļu satiksmes dalībnieku informēšanu par ceļu policijas patruļu vietām,” norāda V.Dombrovskis. Komisijas deputāts Dzintars Zaķis vērsa uzmanību, ka pašreiz normatīvie akti jau paredz zīmes „Fotoradars” izvietošanu pirms stacionārajiem fotoradariem, taču Skandināvijas pieredze rāda, ka ceļu marķējumi un atļautā braukšanas ātruma atgādinājuma zīmes būtiski uzlabo transportlīdzekļu vadītāju braukšanas paradumus, un aicināja plašāk...

Nākotnē varētu tikt samazināts to personu loks, kuriem likums nosaka par pienākumu iesniegt Valsts Ieņēmumu dienestā valsts amatpersonu deklarācijas. Tā otrdien, 18. septembrī, nolēma valdība, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas lietderību un turpmāko pieeju deklarāciju iesniegšanā. No deklarāciju iesniegšanas varētu atbrīvot Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas studentus, Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas, kā arī citas valsts amatpersonām, kuras pilda amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās. Iespējams, ka tiks mainīts arī deklarācijā norādāmās informācijas apjoms. FM ziņojumā ierosināts deklarācijās sniedzamās ziņas papildināt ar: informāciju par personas ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, jo šobrīd ir jādeklarē ienākumi no saimnieciskās darbības, bet ja ienākumi nerodas (ir tikai izdevumi un zaudējumi), tad sabiedrība neuzzina par to, kādus finanšu līdzekļus apgroza valsts amatpersonas. informāciju par amatpersonu personiskajām vai mantiskajām interesēm, kuras var tikt ietekmētas, pildot konkrētā valsts amatpersonas amata pienākumus, jo tikai pati...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 19.septembrī, konceptuāli atbalstīja jauno Iekšējā audita likumprojektu, kas paredz ieviest obligātu iekšējo auditoru sertificēšanu. Likumprojektā paredzēts, ka iekšējā auditora pienākumus varēs pildīt persona, kas būs ieguvusi valsts pārvaldes iekšējā auditora sertifikātu vai auditora profesionalitāti apliecinošu sertifikātu, ko atzinusi biedrība „Iekšējo auditoru institūts”. Iekšējo auditoru sertifikāciju, sertifikāta spēkā stāšanās un anulēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Sertificēšana nepieciešama, lai nodrošinātu plašākas un pilnvērtīgākas auditoru zināšanas un kompetentākus auditorus. Patlaban sertifikācija nav obligāta prasība, un tā rezultātā tikai piektā daļa no visiem valsts pārvaldē strādājošajiem auditoriem ir ieguvuši attiecīgu sertifikātu, bet liela daļa darbu uzsāk bez pieredzes un atbilstošas kvalifikācijas. Jauns Iekšējā audita likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka likumā precizējamo normu apjoms pārsniedz pusi no 2010.gadā pieņemtā likuma normām. Lai novērstu virkni neskaidrību un nodrošinātu vienotu izpratni auditoru un citu audita procesā iesaistīto pušu vidū, precizēti vairāki likuma termini un pilnveidotas pantu redakcijas. Atbilstoši profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem...

Valsts zemes dienests ir uzsācis darbu pie Ministru kabineta otrdien, 18. septembrī, pieņemtās „Kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepcijas” ieviešanas, izstrādājot tās realizācijai nepieciešamos normatīvos aktus. Tuvākajā laikā tiks veikti arī pētījumi par vērtēšanas modeļu pilnveidošanu, lai ar racionālu līdzekļu izlietojumu panāktu pamatotas un sabiedrībai izprotamas īpašumu kadastrālās vērtības. Koncepcijā paredzēts, ka, sākot ar 2015.gadu, ikvienam būvju īpašniekiem būs iespēja iesniegt būves deklarāciju, norādot īpašumā veiktās izmaiņas, vai paziņot e-pakalpojuma vai papīra dokumenta veidā, ka viņam atsūtītie dati, kas reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ir aktuāli. Tas kalpos kā papildus informācijas iegūšanas kanāls – patlaban būves datus kadastrālās vērtēšanas vajadzībām Valsts zemes dienests iegūst, būves kadastrāli uzmērot. Tādējādi aktuāli dati tiks iegūti par visām, ne tikai jaunuzceltām ēkām. Koncepcija paredz atslogot pašvaldības no lēmumu pieņemšanas par zemes izmantošanas mērķi - turpmāk zemes izmantošana tiks noteikta automātiski pēc Valsts zemes dienesta un citās informācijas sistēmās reģistrētiem datiem,...

Īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzētajām zemēm varēs atjaunot par gadu ilgāk, nekā paredzēts šobrīd. Šādu izmaiņu iniciē otrdien, 18.septembrī, valdībā skatītie grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”. Grozījumi nosaka, ka Centrālā zemes komisija atzinumus par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi varēs pieņemt līdz pat 2013.gada 30.decembrim. Šobrīd spēkā esošais termiņš ir 2012. gada 30. decembris. Pagaidām īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzētajām zemēm vēl nav paguvušas atjaunot 194 personas. Tāpat grozījumi ierosina pagarināt arī termiņu, līdz kuram pašvaldībām jāpieņem lēmumi par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu tām personām, kuras nav noslēgušas zemes izpirkuma līgumu ar Hipotēku banku līdz 2011.gada 30.decembrim. Šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka pašvaldībām šie lēmumi jāpieņem jau līdz šāgada 30. septembrim, taču saskaņā ar plānotajiem grozījumiem, arī šis termiņš tiks pārcelts par vienu gadu - uz 2013. gada 30. septembri. Personas, kuras vēl nebija noslēgušas zemes izpirkuma līgumus līdz 2011.gada...

Pašvaldības paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu un pārskatu par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi drīkstēs iesniegt Valsts Zemes dienestam (VZD) par diviem gadiem vēlāk, nekā tas bija paredzēts iepriekš – to paredz otrdien, 18. septembrī, valdībā skatītais grozījums likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās”. Šobrīd likums paredz, ka minētais paziņojums un pārskats pašvaldībām jāiesniedz līdz 2012. gada 30. novembrim. Ar grozījumiem tiek rosināts pārcelt šo termiņu uz 2014. gada 30. novembri. Šādas izmaiņas likumā tikušas izdarītas tieši Rīgas pašvaldības dēļ, jo Rīgas pilsētas zemes komisija bija norādījusi, ka Rīgas pašvaldība nevar ievērot likumā „Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” noteikto termiņu un sagatavot paziņojumu un pārskatu līdz 2012.gada 30.novembrim. Pārskatu iesniegšanas mērķis ir sakārtot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus par zemesgrāmatā nereģistrēto zemes gabalu statusiem un zemes gabalu piederību.

Baltijas valstis ir līderes Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē. Latvija ir bijusi otra veiksmīgākā Centrālās un Austrumeiropas reģionā, atpaliekot tikai no Igaunijas un nodrošinot 87% apguvi no pieejamā ES fondu finansējuma (Igaunijā – 94%). Par to liecina KPMG pētījums par struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas reģionā, kas aptver Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālo fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Edgars Voļskis, SIA KPMG Baltics: "Starp desmit reģiona valstīm Latvija procentuāli ir otrajā vietā pēc noslēgto līgumu īpatsvara un kopā ar Igauniju dala pirmo vietu pēc saņemtā finansējuma apjoma. Latvijā līdz 2011. gada nogalei bija noslēgti 87% paredzēto līgumu (Igaunijā – 94%, Lietuvā – 78%), savukārt jau saņemtā finansējuma apmērs veidoja 44% (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 43%)". Latvijā lielākā daļa ES finansējuma ir novirzīta transporta (noslēgti līgumi par 1,3 miljardiem eiro), enerģētikas (noslēgti līgumi par 809 miljoniem eiro) un veselības...