JAUNUMI

Ja darba ņēmējs vēlas, lai viņa pamatdarba ienākumiem tiktu piemēroti papildu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, viņam šie atvieglojumi jānorāda elektroniskajā algas nodokļa grāmatiņā. Personai var piemēro šādus nodokļa atvieglojumus: atvieglojumu par apgādībā esošu personu; papildu atvieglojumu personām ar invaliditāti vai politiski represētām personām, vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Personai, kurai ir noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā – personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa; 120 eiro mēnesī vai 1440 eiro gadā – personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa. Personai, kurai noteikts politiski represētās personas vai nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā. Papildu atvieglojumu piemēro personai, kurai elektroniskajā nodokļu grāmatiņā iekļauta informācija par piešķirtajiem atvieglojumiem un kura ir izvēlējusies rādīt šo informāciju darba devējam (ienākuma gūšanas vietai), veicot nepieciešamo atzīmi. Ja tas netiek darīts, darba devējs par piemērojamām...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau devīto gadu veic nodokļu plaisas jeb nesamaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēra novērtējumu. Nodokļu plaisa – tās ir nodokļu summas, kuras nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Jaunākais VID veiktais PVN plaisas pētījums liecina, ka PVN plaisa turpina samazināties, un pēdējie divi gadi – 2020. un 2021. gads – uzrāda pozitīvo tendenci. Saskaņā ar VID aprēķiniem 2020. gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021. gadā – 4,9% (162 milj. eiro). Salīdzinot ar 2020. gadu, PVN plaisas apmērs 2021. gadā samazinājies par 1,9 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē samazinājums ir 31 miljons eiro). Līdzīgs PVN plaisas apmēra samazinājums bija arī 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, proti, par 1,8 procentpunktiem (absolūtā izteiksmē tas bija divreiz lielāks – 61 miljons eiro). Šāds radītājs vērtējams kā labs, gan ņemot vērā gan PVN plaisas apmēru citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan Latvijā iepriekšējos gados. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 12. jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja sabiedrībā daudz diskutētos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta izmantošanas kārtību. Likumā izmaiņas veiktas, lai iekļautu jaunas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes direktīvu 2010/18/ES. Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem: 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 21. jūnijā ir izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 380 “Noteikumi par reliģisko organizāciju un to iestāžu gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 380), kas stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā. Ar MK noteikumu Nr. 380 spēkā stāšanos 2022. gada 1. jūlijā zaudēja spēku MK 2006. gada 14. novembra noteikumi Nr. 928 “Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 928). MK noteikumi Nr. 380 nosaka: kārtību, kādā reliģiskās organizācijas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā; reliģisko organizāciju gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu; pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. MK noteikumos Nr. 380 ietvertais regulējums 1. Saglabāts MK noteikumos Nr. 928 noteiktais princips, ka vispārējā gadījumā reliģiskā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet pie attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem reliģiskajai organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. 2. Mainīts apgrozījuma kritērijs,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par neapliekamo minimumu remigrantu ārvalstu pensijai, norādot, ka ar remigrāciju tiek saprasts diasporas locekļa atgriešanās vai pārcelšanās no pastāvīgas dzīves ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, bet diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citu tautību pārstāvji, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. To noteic Diasporas likums, kas ir spēkā no 2019. gada 1. janvāra. Remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, attiecībā uz ārvalstī gūto pensiju piemēro īpašu neapliekamā minimuma apmēra noteikšanas un piemērošanas kārtību, t.i., vispārīgā situācijā ārvalsts pensijai piemēro tādu neapliekamo apmēru, kāds tas noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Minētā kārtība ir piemērojama, sākot ar 2021. gadu un turpmāk, pamatojoties uz personas iesniegto iesniegumu. Īpašo neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību ārvalsts pensijai piemēro, ja remigrējušais diasporas loceklis: pirms kļūšanas par Latvijas rezidentu kopumā vismaz 36 mēnešus nav bijis Latvijas rezidents; ir pieteicies VID, informējot par...

Dobelē - 25. augustā, Siguldā - 2. septembrī un Valmierā - 16. septembrī turpināsies Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūcija Altum organizētie forumi “#AtbalstsUzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam”. Maijā šāds forums jau notika Rēzeknē un jūnijā - Liepājā. Forumu mērķis ir veidot diskusiju par plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, eksporta un konkurētspējas veicināšanai. Turpmāko septiņu gadu laikā no Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta Latvijā būs pieejamas investīcijas 1,6 miljardu EUR apmērā, lai celtu gan uzņēmēju konkurētspēju un produktivitāti, gan mazinātu nevienlīdzību un veicinātu mājokļu pieejamību, kā arī paaugstinātu energoefektivitāti, norādījusi ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Forumu atklāšanā norisināsies diskusija “Iespējas pārmaiņām un attīstībai”, kurā piedalīsies Ekonomikas ministrijas, ALTUM, LIAA un attiecīgo pilsētu domju vadība, kā arī reģiona uzņēmēji. Ekonomikas ministrija informēs par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, iespējām un izaicinājumiem, kas varētu Latvijas uzņēmējus sagaidīt tuvākajā laikā, kā arī par viedajām investīcijām uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai...

Nereti uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai nākas izmantot pasažieru komercpārvadājumu uzņēmumu vai pašnodarbināto - saimnieciskās darbības veicēju - pakalpojumus. Mūsdienās taksometram pielīdzinātus pakalpojumus sniedz arī tādi pasažieru komercpārvadātāji, kuri pieņem izsaukumus un norēķinus par pakalpojumu ar tīmekļvietnē pieejamu aplikāciju starpniecību. Valsts ieņēmumu dienests (VID) par darījumu apliecinošiem dokumentiem taksometru pakalpojumu nozarē atgādina, ka pasažieru komercpārvadājumus, t.sk. ja pakalpojums tiek pieprasīts, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni (platformu), drīkst veikt gan ar taksometru, gan vieglo automobili. Pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru veic ar autotransporta līdzekli, kas aprīkots ar taksometra pazīšanas zīmi, gaismas kontrolsignālu, taksometra skaitītāju un informāciju par pārvadātāju, autovadītāju un tarifiem. Pārvadājumos ar taksometru autovadītājs pēc pārvadājumu pakalpojuma izpildes norēķinās ar pasažieri atbilstoši taksometra skaitītāja reģistrētajai braukšanas maksai vai kopējai maksai, ko veido braukšanas maksa un cenrādī noteiktā papildmaksa, un par sniegtajiem taksometra pakalpojumiem pasažierim izsniedz taksometra skaitītāja reģistrētu darījumu apliecinošu dokumentu (čeku). Savukārt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili veic ar autotransporta līdzekli, kas...

Kriminālprocesā no vainīgās personas var tikt piedzīti tie zaudējumi, kuri netiek atlīdzināti saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašniekuciviltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu (turpmāk - OCTA likumu), vai kuri pārsniedz OCTA likumā vai saskaņā ar to izdotajos normatīvajos aktos noteikto apdrošinātāja atbildības limitu. Pārējos gadījumos kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā nenoteic. Šāda Latvijas Republikas Senāta atziņa pausta Senāta Krimināllietu departamenta 2022. gada 5. maijā izskatītajā lietā par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, izraisot cilvēka nāvi. Pamatojot šādu atziņu, Senāts norāda, ka iespēja cietušajam saņemt kompensāciju no apdrošinātāja, nevis no vainīgās personas, ir labvēlīga ne tikai vainīgajai personai, kuras civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, bet arī cietušajam, jo zaudējumu piedziņa no vainīgās personas, nevis no apdrošinātāja, var būt apgrūtināta, ņemot vērā iespējamo vainīgās personas maksātspēju, piedziņas procesa sarežģītību un ilgumu. Tādējādi visos OCTA likuma 19. panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos zaudējumu atlīdzība ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai ir jāizmaksā apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam. Turklāt OCTA likuma 15. pants...

Valsts darba inspekcija (VDI) beidzamajā laikā ir saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. Tāpēc VDI atgādina, ka Darba likumā noteikts, ka darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai. Ja ir aizdomas, ka darba devēja izvirzītā prasība par svešvalodas prasmēm ir nepamatota, proti, darba pienākumu izpildi var sekmīgi veikt bez konkrētās svešvalodas zināšanām, darbiniekam ir tiesības ziņot VDI, kas attiecīgi veiks pārbaudi. Pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot tieši ar tās nepieciešamību darba pienākumu izpildei. Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, var būt profesijās, kas saistīta ar ārvalstu tūristu apkalpošanu. Likuma pārkāpumu gadījumā VDI lūdz darba devēju novērst nepamatoto ierobežojumu, vai būtisku pārkāpumu gadījumā var piemērot arī administratīvo sodu. Strīdu...

No šī gada 1.augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar 2022. gada 16. jūnija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” (spēkā no 1. augusta), lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0.0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No šī gada augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību. Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties ar pasūtītāju par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu un ņemot vērā pasūtītāja finansiālās iespējas, veicot grozījumus publiskajos būvdarbu līgumos, lai nodrošinātu efektīvu iepriekš noslēgto līgumu vadību un līgumsaistību izpildi. Vadlīnijas attiecas uz tādu būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu, kas ir radies tiešā cēloniskajā sakarā ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā. Vadlīnijas nav izmantojamas, lai novērtētu sadārdzinājumu, kas radies Covid-19 pandēmijas vai kādu citu faktoru ietekmē. Puses var izmantot šajās vadlīnijās ietvertos principus, taču grozījumu pieļaujamība un grozījumu tvērums būtu vērtējami atsevišķi, ņemot vērā normatīvo aktu prasības publisko iepirkumu jomā, kā arī attiecībā uz komercdarbības atbalsta projektiem, ja būvniecība tiek līdzfinansēta no publiskajiem līdzekļiem, t.sk. ES fondu ietvaros, ir jāievēro...

Atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam Savienības pilsoņiem, lai ieceļotu, uzturētos un strādātu Latvijā, nav gandrīz nekādu ierobežojumu. Savienības pilsonis var sākt darbu pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņiem, kuri vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par trim mēnešiem nepārtraukti, ir jāreģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un jāsaņem reģistrācijas apliecība, taču šī reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas Latvijā ar mērķi atrast darbu. Kas ir ārzemnieks? Ārzemnieks ir jebkura persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis vai Latvijas Republikas nepilsonis. Latvijas Republikas tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (turpmāk tekstā — Savienība) pilsoņi — ar to saprot gan Eiropas Savienības dalībvalstu, gan arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņus un Šveices Konfederācijas pilsoņus, kuriem Latvijā ir līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Republikas pilsoņiem; trešo valstu pilsoņi, kuru ieceļošanai un nodarbinātībai Latvijā tiek piemēroti papildu nosacījumi. Lai reģistrētos, ir jāaizpilda «Anketa Eiropas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 7. jūlija oficiāli publicēti Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 396 “Noteikumi par informācijas aktualizēšanas prasībām kopīgajā klienta izpētes rīkā un kopīgā klienta izpētes rīka pakalpojuma sniedzēja licencēšanu un uzraudzību”. Tie paredz kārtību, kādā kopīgo klientu izpētes rīku pakalpojumu sniedzēji tiek licencēti un to darbību uzraudzīs Datu valsts inspekcijas (DVI), ņemot vērā, ka licences saņemšana ir obligāts nosacījums kopīgo klienta izpētes rīku darbībai. Noteikumi pieņemti, jo daudzos gadījumos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPF) likuma (turpmāk - likuma) subjekti visu klienta izpētes procesu pilnvērtīgākai veikšanai izstrādā informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus, kas vienā platformā importē informāciju no vairākiem avotiem - gan publiski pieejamiem, gan ierobežotiem, gan valsts uzturētiem, gan privātiem, gan paša klienta iesniegto. Vienlaikus šāda indivisuāla IT risinājuma izstrāde salīdzinājumā ar likuma subjekta biznesa modeli var būt dārga un pārmērīga, savukārt, manuāla informācijas apstrāde, ņemot vērā tās avotu daudzumu...

Vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumiem Nr. 397 "Grozījums Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 820 "Noteikumi par elektroenerģijas nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un tās aizpildīšanas kārtību"", ir jaunā redakcijā publicēta elektroenerģijas nodokļa deklarācija (tās paraugs noteikumu pielikumā). Kā norādīts noteikumu grozījumu anotācijā, jaunā elektroenerģijas nodokļa deklarācijas versija paredzēta taksācijas periodiem, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Deklarācija papildināta ar jaunu nodokļa maksātāja kategoriju “Cits” un ar divām jaunām rindām, kā arī veiktas izmaiņas deklarācijas rindu aprēķinu formulās un rindu numerācijā. Deklarācijā ietvertās jaunās rindas noteiks: elektroenerģijas daudzumu, kas tiešā veidā izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai; elektroenerģijas daudzumu, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā minētajiem kritērijiem. Atgādinām, ka Saeimā 2022. gada 3. martā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā arī stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tie paredz, ka nodokļa maksātājs nodokli par elektroenerģiju, kas taksācijas periodā patērēta paša vajadzībām (tajā skaitā administrācijas...

(parādu ārpustiesas atgūšana, par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā) Debitori, debitori, debitori — viena no lietām, kas ir aktuāla visu laiku ikvienam uzņēmumam, ikvienai iestādei. Tradicionāli vislielākā grupa debitoru sastāvā ir pircēju un pasūtītāju parādi, kas veidojas, kad savu preci vai pakalpojumu pārdodam ar pēcapmaksas nosacījumiem. It kā jau klients zina un saprot, ka preci vai pakalpojumu ir iegādājies uz parāda, un ir zināms arī samaksas termiņš, bet daļa klientu regulāri apzināti vai neapzināti maksājumus kavē. Parādu atgūšana no pircējiem un pasūtītājiem notiek dažādi. Ir klienti, kuriem pietiek, ja tiek aizsūtīts laipns atgādinājums norēķināties, dažiem labāk patīk, ja piezvana un atgādinājums tiek izteikts sarunas laikā, bet ar daļu parādnieku jau ir jādarbojas stingrāk, piemēram, jāveic parādu ārpustiesas atgūšana, vai jāiesaista jau tiesa, piemēram, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtā vai izmantojot vienkāršoto procedūru par maza parāda (līdz 2500 eiro) piedzīšanu no parādnieka tiesas ceļā. Parādu ārpustiesas atgūšana Kopš 2012....