JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 30. augustā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 52 “Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtība”, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi attiecas uz šādiem nodokļa maksātājiem: elektroenerģijas ražotājiem; autonomiem elektroenerģijas ražotājiem, kas neatbilst Elektroenerģijas nodokļa likuma 2. panta trešajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Elektroenerģijas ražotājiem, lai piemērotu elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, kas tiešā veidā tiks izlietota elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, būs nepieciešams veikt minētās elektroenerģijas atsevišķu uzskaiti, nosakot konkrēti izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Šajā gadījumā, ja tiks konstatēta neatbilstība starp elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas nodokļa deklarācijā norādīto elektroenerģijas daudzumu, kas būs izlietota minētajam mērķim, ar faktiski izlietotās elektroenerģijas daudzumu, elektroenerģijas ražotājam būs jānomaksā valsts budžetā aprēķinātā elektroenerģijas nodokļa starpība. Valsts ieņēmumu dienests neatbilstību konstatēšanas gadījumā nepieciešamo informāciju no nodokļu maksātāja pieprasīs atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 11. punktam. Grozījumi izstrādāti saskaņā ar 2022. gada 3. martā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas...

Kā zināms, katras komercsabiedrības pienākums ir sagatavot un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada pārskatu par katru pārskata gadu. Šī prasība noteikta Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Viena no prasībām, kas minēta šajā tiesību aktā, ir visu bilances posteņu inventarizācija. Arī nodokļu saistības ir jāiekļauj bilancē, tāpēc šo saistību summas ir inventarizējamas un salīdzināmas ar nodokļu uzskaiti Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). 2021. gadā Valsts ieņēmumu dienests ieviesa vienoto nodokļu kontu, un līdz ar šī konta ieviešanu grāmatvežiem radās neskaidrības par to, kāds algoritms un kāda sistēma tagad uzskaita aprēķinātos un samaksātos nodokļus. Uzklausot nodokļu maksātāju pretenzijas, Valsts ieņēmumu dienests EDS izveidoja speciālu formu «Pārskata perioda apkopojums — salīdzināšana». Taču arī šajā jaunajā formā nav iespējams veikt nodokļu saistību salīdzināšanu gada pārskata vajadzībām, jo nodokļu saistību summas atšķiras no tām summām, kas ir uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē. Kā uzzināt algoritmu un programmu, pēc kādas tiek aprēķinātas nodokļu saistību summas šajā jaunajā formā? Atbilde...

Vai uzņēmumam ir tiesības neuzrādīt pie nesaimnieciskajiem izdevumiem ziedojumu summu attiecīgā mēneša UIN deklarācijā, ja izvēlas piemērot nodokļa atvieglojumu ziedotājiem atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktam un dividendes plāno izmaksāt citā mēnesī? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Gadījumā, ja ziedojums ir veikts, sākot ar 2022. gada 21. aprīli, un ziedotājs izvēlas piemērot atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu - šādā situācijā tā ziedojuma summa, kurai tiks piemērots atvieglojums ziedotājiem, ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Piemēram, ziedojuma summa ir 100 EUR, piemērojamā atvieglojuma summa saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu ir 85 EUR - šādā situācijā ziedojuma daļa 15 EUR ir attiecināma uz nesaistītiem ar saimniecisko darbību izdevumiem (tajā mēnesī, kad ziedojums ir veikts), bet 85 EUR ir attiecināma uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Lasiet arī: Kā ziedojums ietekmē UIN?

NUMURA INTERVIJA Latvijas tiesnesis ir Eiropas tiesnesis. Saruna ar INETU ZIEMELI, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi JURISTA PADOMS Dalībnieka ieguldījums pašu kapitālā: noderīgs, bet maz zināms instruments. SANDIJA NOVICKA, partnere, zvērināta advokāte, ZAB COBALT SIA Kas jāzina, slēdzot preču pirkuma darījumu ar ārvalstu partneri. IKARA KUBLIŅA ieskats ZAB Cobalt SIA vebināra atziņās. Galvojuma līgums un tā nozīme strīda izskatīšanā. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs FINANŠU TIESĪBAS Vērtspapīru smilškaste Latvijas kapitāla tirgus attīstības sekmēšanai. EDMUNDS RUDZĪTIS, FKTK Finanšu instrumentu tirgus uzraudzības departamenta galvenais uzraudzības eksperts NODOKĻU TIESĪBAS Starptautisko un nacionālo nodokļu piemērošanas aspekti profesionālajā sportā. JŪLIJA SAUŠA, Mg. iur., Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja DARBA TIESĪBAS Darba tiesisko attiecību izbeigšana un vārda brīvība. III daļa. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, LLM. Eiropas Savienības tiesībās TIESU PRAKSE Amatpersonas deklarācijas publiskošana un personas datu aizsardzība. Eiropas Savienības Tiesas...

Kā rīkoties, ja ir saņemti vai atrasti kļūdaini nosūtīti personas dati, kā neapdraudēt personu, kuras dati ir tikuši izpausti un kā pašam šo situāciju nepadarīt vēl sliktāku, skaidro Datu Valsts inspekcija. Ievērojot to, ka kļūdaini nosūtītas informācijas saņēmējs var būt gan iedzīvotājs, gan arī organizācija, šajā skaidrojumā norādītais būs attiecināms, gan uz tādiem informācijas saņēmējiem, kas ir fiziskas personas (iedzīvotājs), gan arī dažādām organizācijām. Minētais skaidrojums attiecināms tikai uz personas datu apstrādes aspektu analīzi. Skaidrojumā apzināti netiek skarti uz korespondences konfidencialitātes nodrošināšanu un, piemēram, uz pasta likuma prasību ievērošanu attiecināmie jautājumi. Skaidrojums ir attiecināms tai skaitā uz gadījumiem, kad: Savā pasta kastītē atrasta vēstule, kas adresēta nepazīstamai personai no kādas organizācijas. Uz aploksnes norādīts saņēmēja vārds, uzvārds un pasta adrese, kā arī sūtītāja informācija; Organizācijas lietvedība atver sūtījumu, maldīgi pieņemot, ka sūtījums adresēts organizācijai un konstatē, ka tajā ir personas dati; Pie atkritumu tvertnes netālu no kāda uzņēmuma...

Darba likuma (DL) 75. panta 4. daļas 2. teikumā ir minēts, ka summētā darba laika darbiniekam dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Vai no kalendāra darba dienu skaita ir jāatņem attaisnotā prombūtne pēc kalendāra vai pēc darbinieka noteiktā grafika? Atbilde Apmaksātās (attaisnotās) prombūtnes gadījumi Darba likumā ir aprakstīti gandrīz visās 74. panta daļās. Savukārt panta trešajā daļā noteikta minētās prombūtnes apmaksas kārtība (kad tiek izmaksāta noteiktā darba samaksa un kad — izmaksāta vidējā izpeļņa). Tātad, ja uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka atsevišķi tiek apmaksāts darbinieka nostrādātais laiks un atsevišķi attaisnotā prombūtne, tad turpmākajos vidējās izpeļņas noteikšanas gadījumos aprēķinātā darba samaksa (par darbu) tiek dalīta ar nostrādātajām darba dienām. Proti, netiek ņemtas vērā nedz attaisnotās prombūtnes dienas (stundas), nedz arī šo dienu...

Saeima otrdien, 30.augustā, pieņēma grozījumus likumos, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, lai mazinātu pieaugošo energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz piemērot elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksas samazinājumu pilnā apmērā tiem elektroenerģijas galalietotājiem, kas ir juridiskas personas un kurām netiek piemērots mājsaimniecībām paredzētais sistēmas pakalpojumu tarifs. Maksa par sistēmas pakalpojumiem juridisko personu elektroenerģijas rēķinos veido aptuveni desmit procentus izmaksu, minēts likumprojekta anotācijā. To veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi vai maksa par elektroenerģijas pārvadīšanu) summa. Sadales un pārvades sistēmu operatoriem negūtie ienākumi tiks kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. Likums noteic, ka atbalsta pasākumi paredzēti no šā gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim. Atbalsts netiek piemērots valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī juridiskām personām, kam piemērotas sankcijas. Tāpat likums paredz no šā gada...

Sakarā ar to, ka vairākus gadus esmu publikāciju un lekciju autore un par to saņemu autoratlīdzību, esmu piedzīvojusi dažādus nodokļu piemērošanas variantus autoratlīdzībai, arī tos, kas tika ieviesti 2021. un 2022. gadā. Pēdējā laikā uz savas ādas nācies izjust likumdošanas sociālajā jomā “draudzīgumu” pret fizisko personu. Kā zināms, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (turpmāk - VSA likums) autori (personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma) definēti kā pašnodarbinātās personas (PNP)*, tātad viņiem ir jāreģistrē saimnieciskā darbība, jākārto grāmatvedība un jāmaksā nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) - kā visiem pārējiem saimnieciskās darbības veicējiem (SDV)**. Savukārt tikai reģistrētajiem autoriem – SDV, nosakot ienākuma nodokli, ir atļauts piemērot autoru nosacītos izdevumus 25% vai 50% apmērā (Ministru kabineta (MK) 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība", 58. punkts). VSAOI tiem jāaprēķina par...

Programma «Radošā Eiropa» (Creative Europe) ir vienīgā ES mēroga programma kultūrai un radošajām nozarēm, kas izveidota, lai atbalstītu Eiropas kultūras un radošo nozaru attīstību un izaugsmi. «Radošā Eiropa» atbalsta filmu nozari kopš 1991. gada, bet kultūras nozari kopumā — kopš 1996. gada. Programmu koordinē Eiropas Komisija un EK Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA), projektu pieteikumi tiek sniegti un vērtēti Briselē. Ar vairāk nekā 2,4 miljardu eiro budžetu programma arī jaunajā periodā (2021–2027) veicinās kultūras un valodu daudzveidību, kultūras mantojuma saglabāšanu un konkurētspēju; turklāt kultūras un radošajām organizācijām un profesionāļiem tā pavērs kopīga radoša darba un pārrobežu sadarbības iespējas, sasniedzot plašāku auditoriju, pievēršoties aktuāliem sabiedriskiem jautājumiem un atbalstot jaunos māksliniekus. Programmai «Radošā Eiropa» ir divi galvenie mērķi: aizsargāt, attīstīt un veicināt Eiropas kultūras un valodu daudzveidību un mantojumu; palielināt kultūras un radošo nozaru, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju un ekonomisko potenciālu. «Radošā Eiropa» ir iedalīta trīs daļās: atzars KULTŪRA, kas aptver visas kultūras...

No šā gada 1. augusta godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», lai mazinātu Covid–19 radītās krīzes un Krievijas Federācijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības. Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi. Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu. Kā pieteikties atkārtotam termiņa pagarinājumam No augusta VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) būs pieejama īpaši izveidota pieteikuma forma motivētam iesniegumam....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) augustā aktualizējis metodisko materiālu "Par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem". Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas princips ar nekustamo īpašumu (turpmāk - NĪ) saistītiem pakalpojumiem ir noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25. pantā. Likums paredz, ka ar NĪ saistītu pakalpojumu, tai skaitā ar NĪ saistīta darījuma starpnieku un ekspertu pakalpojuma, viesu izmitināšanas pakalpojuma, NĪ nomas pakalpojuma, būvniecības pakalpojuma, būvdarbu sagatavošanas (tai skaitā arhitektu pakalpojuma), būvdarbu koordinācijas un uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur šis nekustamais īpašums atrodas. Lai labāk izprastu šī regulējuma būtību, VID norāda, ka, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25. pantu, par NĪ uzskata: jebkuru konkrētu zemes virsmas daļu vai daļu zem tās, kurai var nodibināt īpašumu un valdījumu; jebkuru ēku vai būvi, kas nostiprināta uz zemes vai zemē virs vai zem jūras līmeņa, kuru nav iespējams vienkārši nojaukt vai pārvietot; jebkuru elementu, kas uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras...

Jautājums Vai tiešām atskaites kavēšanas rezultātā arī rēķina nokavējuma naudu, kaut arī nodoklis ir samaksāts? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Vienlaikus ar vienoto kontu VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē tika ieviests uzkrāšanas princips. Uzkrāšanas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie rodas (un nevis tikai tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda vai tās ekvivalenti). Šajā sakarā darījumus un notikumus reģistrē to periodu grāmatvedības reģistros un uzrāda to periodu finanšu pārskatos, uz kuriem tie attiecas. Tādējādi, saistībā ar no 2021. gada 1. janvāra ieviesto uzkrājuma principu, VID administrēto valsts ieņēmumu uzskaitē jebkuras deklarācijas iesniegšanas brīdis būtiski maina nodokļu nomaksas stāvokli, jo tikai ar deklarācijas iesniegšanas brīdi par budžetā samaksātu nodokli uzskatāms priekšlaikus vienotajā kontā izdarīts maksājums. Ņemot vērā minēto, informējam, ka iemaksas vai nodokļu pārmaksa attiecinās pret saistību gadījumā, kad tiek iesniegts kavēta (nesavlaicīgi iesniegta) par iepriekšējo periodu saistības uzrādīšanas brīdī...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments sagatavojis pārskatu par Senāta aktuālo praksi lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tiesu prakses apkopojumā “Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas” aplūkoti Senāta Krimināllietu departamenta lēmumi un atziņas jautājumos par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas krimināllietās, kas skatītas no 2013. gada līdz 2022. gada maijam. Krimināllikuma 218. pantā paredzētā nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti, citi tiem pielīdzinātie maksājumi, piemēram, valsts vai pašvaldību nodevas. Noziedzīgais nodarījums var izpausties kā darbība (ienākumu vai peļņas slēpšana, samazināšana) vai kā bezdarbība, kad nodoklis vai tam pielīdzinātais maksājums tiek deklarēts, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā netiek nomaksāts. Tiesu prakses apkopojumā uzsvērtas Senāta paustās atziņas par Krimināllikuma 218. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Uzmanība vērsta uz noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmēm darbības jeb samazināšanas gadījumā, deklarējot fiktīvus darījumus, kā arī bezdarbības gadījumā. Tāpat uz izvairīšanās...

Darbiniece no 2020. gada 18. marta bija bērna kopšanas atvaļinājumā, 2022. gada 4. aprīlī šis atvaļinājums beidzās, darbiniece saslima, viņai ir A lapa no 2022. gada 5. aprīļa. No kura perioda vidējās izpeļņas rēķināma slimības nauda? Uz ko attiecas likuma termins «attaisnotā prombūtne» — uz laiku, kad viņa slimoja un bija A lapa, vai uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku? Vai vidējā izpeļņa A lapas apmaksai jārēķina no darba samaksas sešu mēnešu periodā no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada martam (kad viņa strādāja) vai jāatkāpjas no 5.04.2022. sešus mēnešus un tad no iepriekšējiem sešiem mēnešiem, ja nav izpeļņas, aprēķinu veic no minimālās darba algas? Atbilde Par attaisnoto prombūtni tiek uzskatīts jebkurš periods, kad nodarbinātā persona neveica darbu (arī — nespēja veikt darbu), jo tam ir attaisnojošs iemesls. Darba likuma 74. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti vairāki šādi iemesli, tomēr šis uzskaitījums nav izsmeļošs, jo mēdz būt arī citi gadījumi. Lai jūs nemulsinātu...

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, Valsts kontrole ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem. Situācijas izpētē Valsts kontrole pirmo reizi piedāvā vienkopus dažādos aspektos apkopotu publiski pieejamo informāciju par faktiski piešķirto atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai un iespēju to analizēt, izmantojot revidentu apkopoto informāciju Power BI rīkā, skaidro Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle. Situācijas izpētē apkopota informācija par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai 2020. un 2021. gadā piešķirto atbalstu 25 atbalsta programmās, kā arī analizēti atbalsta saņēmēji un to turpmākā darbība pēc atbalsta saņemšanas. 24 programmu īstenošanai tika atvēlēti valsts budžeta līdzekļi, bet viena programma saistīta ar komersantu izdevumu samazināšanu – nomas maksas atlaidēm, ko nomniekiem piešķīra publiskā sektora institūcijas un to kapitālsabiedrības. Atbalsta programmas uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem sagatavoja Ekonomikas...