JAUNUMI

Dzīvojamo māju īpašumtiesības lielākoties ir noteiktas vairākiem īpašniekiem uz vienu īpašumu, kā rezultātā īpašnieki vienojas par vienas atbildīgās personas vai organizācijas iecelšanu, to pilnvarojot par atbildīgo īpašuma uzturētāju jeb pārvaldnieku. Šādas personas iecelšana nenoņem pienākumu īpašniekiem rūpēties par savu īpašumu un tiesības lemt par to un risināt ar to saistītās problēmas un uzturēšanas jautājumus, atgādina Datu valsts inspekcija. Pārvaldniekam ir tieša pieeja mājas lietai, norēķinu informācijai, dzīvokļu īpašnieku un to pilnvaroto personu kontaktinformācijai, parādsaistībām attiecībā uz īpašumu un citiem personas datiem, kas piesaistīti konkrētam īpašumam, tas nozīme, ka apstrādājot šos datus, pārvaldniekam ir jāievēro datu aizsardzības normatīvais regulējums. Kādu informāciju drīkst apstrādāt un nodot mājas pārvaldnieks un kādu pieprasīt un saņemt īpašnieks? Ja par mājas lietas kārtotāju ir iecelts pārvaldnieks, tad tam ir jādod piekļuve dzīvojamās mājas īpašniekam iepazīties ar mājas lietas saturu bez ierobežojumiem, tai skaitā izgatavot dokumentu atvasinājumus. Lai arī īpašniekam ir tiesības iepazīties...

Tiesībsargs paudis neapmierinātību ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. Valdība tiesībsargam norādījusi, ka ir svarīgi regulāri pārskatīt valsts sociālo pabalstu apmērus, balstoties uz sociālekonomiskiem rādītājiem, taču vienlaikus tikpat būtiski ir rēķināties ar valsts budžeta iespējām. Papildus tam, Ministru kabinets (MK) norādījis, ka šobrīd izstrādā jauno valdības deklarāciju, kur var tikt iekļautas arī iniciatīvas ģimeņu ar bērniem atbalsta uzlabošanai. Tiesībsarga ieskatā līdzšinējā valdības nostāja sociālās politikas jautājumos rada šaubas par pozitīvu risinājumu. Tiesībsargs jau iepriekš vērsa valdības uzmanību, ka būtiski ir palielinājušās gan preču un pakalpojumu cenas, gan vidējā darba samaksa, taču pabalstu un piemaksu apmēra pārskatīšana nav notikusi vairākus gadus. Šeit jāmin bērna piedzimšanas un kopšanas pabalstus, kā arī piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti; pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem. Tiesībsargs aicināja valdību līdz 1. novembrim pārskatīt bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un piemaksu apmēru, ņemot...

Mūsdienās visi izjūtam to, ka darba vide kļūst arvien starptautiskāka, darba devēji piesaista speciālistus no citām Eiropas Savienības valstīm un arī no trešajām valstīm. Šobrīd ļoti aktuāla ir ukraiņu nodarbināšana, tādēļ jāņem vērā Darba likuma 40. panta desmitā daļa, kas nosaka, ka darba līgumam ir jābūt noslēgtam valsts valodā. Gribētu cerēt, ka visi darba devēji zina, ka darba līgumam jābūt valsts valodā, tomēr ne visi izlasa arī šīs tiesību normas turpinājumu, kas nosaka darba devēja pienākumu informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Un ar vārdu “informēšana” tomēr būtu vēlams ne tikai mutiski informēt darbinieku par to, kas šajā līgumā ir rakstīts, bet gan to noformēt arī rakstiski, lai strīdus gadījumā darbinieks nevarētu norādīt, ka viņam nebija saprotami līguma nosacījumi. Tādēļ ieteiktu sagatavot darba līgumu divās valodās, gan valsts valodā, gan valodā, kuru pārzina darbinieks. Dažkārt rodas jautājumi – vai, piemēram, darba devējs drīkst sagatavot...

Latvijas Republikas Senāts 3. novembrī apmierināja ģenerālprokurora protestu, kas bija iesniegts par Daugavpils tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikums par izpildu raksta izdošanu Rīgas šķīrējtiesas 2021. gada 23. jūlija sprieduma piespiedu izpildei. Izskatāmajā lietā ar šķīrējtiesas spriedumu no atbildētāja piedzīta kompensācija 70 tūkstoši eiro par to, ka viņš atsauca uz pilnvarojuma līguma pamata izdotu pilnvaru. Atbildētājs ar pilnvarojuma līgumu bija pilnvarojis SIA rīkoties ar sev piederošajām akcijām un līgumā bija ietverts nosacījums par kompensācijas izmaksāšanu pilnvaras atsaukšanas gadījumā. Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka, izdodot izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, rajona tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā to, ka šķīrējtiesas process nav noticis atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā nav ietverta motivācija, proti, argumenti, kādēļ līgumsoda (līgumā saukts par kompensāciju) noteikšana par likumiskas darbības izdarīšanu šajā gadījumā atzīstama par tiesisku (likums paredz pilnvarojuma vienpusēju atsaukšanu). Turklāt šķīrējtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka līgumsods pieprasīts bezatlīdzības līguma ietvaros, kur pilnvarojumā...

Kopš 2018. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā uzraudzības un kontroles institūcija ir aktīvi uzsākusi regulāras pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas prasību ievērošanas jomā, pārliecinoties par to, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk tekstā — NILLTPFN) likumā, kā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju (turpmāk tekstā — Sankciju) likumā noteiktie subjekti, kurus tā uzrauga, ievēro šajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. VID uzraugāmo likuma subjektu skaitā ir arī grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēji, kuriem pārbaudes laikā tiek lūgts uzrādīt atbilstoši darbības veidam izstrādātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju risku pārvaldīšanas iekšējo kontroles sistēmu (turpmāk tekstā — IKS), kā arī klientu izpētes un uzraudzības procesa gaitā iegūto informāciju un dokumentus. Turklāt atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādātu IKS dokumentu esamība un NILLTPFN likuma un Sankciju likuma pienācīga izpilde ir būtisks nosacījums ārpakalpojuma grāmatveža licences...

Kā katru gadu, arī šoruden notiks žurnāla BILANCE rīkotā konference. Šogad konferencei jauns nosaukums - "Grāmatvedis mainīgajā biznesa vidē" un tās tematiskais uzsvars būs digitalizācijas ietekme uz grāmatveža darba ikdienu, taču neizpaliks arī nodokļu aktualitāšu apskats. Konference notiks 25. novembrī no plkst. 10.00 līdz 15.30, kā pēdējos gados ierasts, videoformātā attālināti. Videokonference tiks filmēta un translēta tiešraidē no Atta Centre konferenču zāles. Pasākuma tiešraidi augstā kvalitātē būs iespējams vērot datoru vai mobilo ierīču ekrānos. Tāpat konferences laikā būs iespējams iesūtīt un uzdot jautājumus, uz kuriem lektori tiešraides laikā sniegs atbildes. Visi konferences klausītāji saņems arī pilnu konferences videoierakstu, kuru atkārtoti skatīties un analizēt sev ērtā laikā un vietā. PIETEIKTIES KONFERENCEI* * E-veikala pamatcenā ietverts Bilances gada abonements. Esošajiem žurnālu un portāla abonentiem jāievada atlaides kods. Ko dzirdēsiet šā gada konferencē? Kā pēdējos gados ierasts, konferenci vadīs Edijs Bošs, TV3 ziņu moderators un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs un docents Eiropas studiju fakultātē. Arī...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27. oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījums Darba likumā”, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 2023. gada 1. janvāra līdz 620 eiro bruto. Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtījusi savu vēstuli Valsts prezidentam Egīlam Levitam, kurā aicina izsludināt minēto likumprojektu. 11. novembrī likums tomēr izsludināts. Tas stāsies spēkā 25. novembrī. LDDK: Minimālās algas palielinājums radīs grūtības atsevišķu nozaru un reģionu uzņēmumiem LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4. oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem Direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13. Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem. Likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas tiesību aktos noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība. LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību...

Krīze ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem iegādāties citus komersantus ar nelielu atlaidi. Krīzes laikā ir vērts arī mēģināt diversificēt biznesu un paplašināties ģeogrāfiski, mazinot atkarību no konkrēta ģeogrāfiskā tirgus, intervijā saka uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu konsultanta Oaklins partnere Latvijā un Oaklins globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe. Kāds, jūsuprāt, šobrīd ir laiks uzņēmumu darījumiem? Ir vērts iepirkties vai, tieši otrādi, jāpārdod? Vai, ja nav būtiska iemesla, piemēram, uzņēmuma īpašnieka pensionēšanās, tad nav jādara ne viens, ne otrs? Krīzes laikā droši vien tomēr ir jāiepērkas. Neskatoties uz to, ka uzņēmumu izmēri, profili un ģeogrāfija bieži vien būtiski atšķiras, tomēr novērojam, ka tirgus sentiments kustas kopā ar globālo akciju tirgu un makroekonomisko noskaņojumu. Šobrīd arī palielinās centrālo banku procentu likmes, kas palielina naudas cenu. Šie aspekti noved pie tā, ka, visticamāk, vidējie uzņēmumu vērtējumi samazināsies. Cik būtiski, to patlaban grūti spriest. Bet noteikti šis ir iespēju laiks spēcīgākajiem un naudīgākajiem uzņēmumiem...

Trešdien, 9. novembrī, Eiropas Komisija (EK) publicēja Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības ietvara reformas virzienus jeb to, kā reformēt Stabilitātes un Izaugsmes paktu, kas ir ES valstu fiskālās disciplīnas “mugurkauls”. Līdz ar reformu ir gaidāmas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs arī to, kā Latvijā turpmāk izstrādās vidēja termiņa budžeta ietvaru un valsts budžetu, ziņo Finanšu ministrija. Svarīgākās EK piedāvātās izmaiņas paredz, ka turpmāk galvenais fiskālās disciplīnas rādītājs būs nevis budžeta deficīts un tam atbilstošā fiskālā telpa, bet gan maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Paredzēts, ka reizi četros gados tiks izstrādāts vidēja termiņa fiskāli strukturālais plāns, kurā katram turpmākajam gadam četru gadu periodā tiks noteikts maksimālais pieļaujamais izdevumu līmenis. Tas aizvietos pašreizējo ikgadējo Stabilitātes programmu un ikgadējo vidēja termiņa budžeta ietvaru. Maksimālo pieļaujamo izdevumu līmeni varēs palielināt, ja tiks pieņemts lēmums palielināt nodokļus. Tāpat šis līmenis būs jāsamazina, ja tiks pieņemts lēmums nodokļus samazināt. Turpmāk lielāks uzsvars tiks likts uz atbilstību vidējā termiņā nevis uz...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atgādina, ka visām juridiskām personām no 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana būs obligāta, un aicina neatlikt tās izveidi uz pēdējo brīdi. E-adrese juridiskām personām – komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, nevalstiskajām organizācijām - nodrošina ne tikai iespēju jebkurā laikā un vietā sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī pieteikt virkni dažādu pakalpojumu, reģistrēt uzņēmumu, pieprasīt un saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamās licences un atļaujas, nosūtīt iesniegumus un rēķinus, veikt darījumus, saņemt iestāžu lēmumu izrakstus, saņemt informāciju par nekustamā īpašuma nodokli un īstenot citas ar nekustamo īpašumu saistītas darbības utt. Kā liecina VARAM aptaujas rezultāti 20 Latvijas pašvaldībās, starp vislielākajiem ieguvumiem saziņā ar uzņēmējiem, izmantojot e-adresi, min dokumentu aprites ātrumu, finansiālo ieguvumu jeb ietaupījumu uz pasta izdevumu rēķina, sūtījumu piegādes drošību, vieglāku saziņas izsekošanu un pārliecību, ka dokuments ir sasniedzis īsto adresātu. Tieši šie paši ieguvumi ir attiecināmi arī uz komersantiem un citām juridiskām...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 3. novembrī pieņēmis lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību SIA „Rēzeknes satiksme” prasībā pret bijušo uzņēmuma valdes locekli par zaudējumu piedziņu. SIA „Rēzeknes satiksme” prasības pamatā bija ar SIA "Euro Energo Company" noslēgtās vienošanās un līguma par dīzeļdegvielas piegādi pienācīga izpilde. Nenodrošinot noslēgtā līguma izpildes kontroli un nepildot līguma nosacījumus par cenas veidošanās mehānismu, pieļauta situācija, ka "Rēzeknes satiksme" pārmaksājusi par piegādāto degvielu. Tāpēc uzņēmums cēlis tiesā prasību pret bijušo valdes locekli par zaudējumu piedziņu. Senāts atzinis par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka atbildētājs pieļāvis bezdarbību, neorganizējot un nesekojot līdzi piegādes līgumu izpildei. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2022. gada 7. aprīļa spriedums, ar kuru prasība apmierināta pilnībā un no bijušā uzņēmuma vadītāja piedzīti zaudējumi 144 432,38 eiro. Senāta lēmums. Lieta Nr. SKC‑756/2022 (C12146921) Lasiet arī: Biznesa lēmumu pieņemšana valdes locekļa atbildības skatupunktā Kāda veida līgumi slēdzami ar...

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Ekonomikas ministrijas ieskatā būvniecība bijusi viena no vismazāk ietekmētajām nozarēm Covid–19 krīzes ietvaros, un arī statistika liecināja par to. Tomēr pandēmijas laikā varbūt notika kādas strukturālas pārmaiņas, piemēram, pāreja no lielajiem projektiem uz mazākiem pasūtījumiem. Kā zināms, daudzi ierobežojumu un dīkstāves laiku izmantoja privātās dzīves telpas uzlabošanai? Covid–19 pandēmijas laiks būvniecībā iezīmējās tikai ar īslaicīga rakstura grūtībām, ko radīja, piemēram, atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču tas nenotika masveidā, un kopumā šo laiku nozare pārlaida ļoti labi. Ja salīdzinām ar Vāciju un citām rietumvalstīm, situācija pie mums bija daudz labāka, jo citviet...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis informāciju par iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – arī nodoklis) no ieguldījumu zelta un citu dārgmetālu pārdošanas ienākuma. Ieguldījumu zelts ir: zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītajā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, vai par šo zeltu ir izdoti vai nav izdoti vērtspapīri;zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kas emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāknekā par 80 procentiem. Dārgmetāli – zelts, sudrabs, palādijs, platīns un platīna grupas metāli jebkurā veidā un stāvoklī. Ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli (turpmāk – ieguldījumu zelts) ir kapitāla aktīvi. Ieguldījumu zelts ir ieguldījumu veids, kas ļauj uzkrāt un saglabāt kapitālu. Personas ienākumu no šādu aktīvu pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Nodokļa aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas kārtība ir atkarīga...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk pilotprojektu, individuāli uzrunājot iedzīvotājus, par kuriem ilgstoši nav maksāti nodokļi. Projekta mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem izprast šādas situācijas iemeslus un rast piemērotāko risinājumu veiksmīgākai savas sociālās aizsardzības veidošanai. Pilotprojekta ietvaros iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 35 gadiem, par kuriem šī gada pirmajā pusgadā nav maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nav veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) saņems informatīvu vēstuli. Vēstulē ir skaidrots, ka cilvēkiem, kam šajā laikā nebija ienākumu, arī nodokļi nebija jāmaksā. Savukārt iedzīvotājus, kuriem ienākumi ir bijuši, VID aicina izprast, kāpēc nodokļi par viņiem nav maksāti un kā rīkoties, lai tos turpmāk nomaksātu, tādējādi parūpējoties par savu sociālo aizsardzību. Informāciju par to, kādas sociālās apdrošināšanas iemaksas par cilvēku ir veiktas, ikviens var apskatīt portālā www.latvija.lv – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumā “Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem”. Ja cilvēks ir strādājis pie darba devēja, kas par savu darbinieku nav nomaksājis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 3. novembrī, izvērtējot SIA „Tele2” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 30. augusta spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2020. gada 4. decembra lēmuma Nr. 20-pk atcelšanu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību (Lieta Nr. SKA-1084/2022 (A420113721)). Ar Senāta lēmumu stājas spēkā apgabaltiesas spriedums, noraidot pieteicējas pieteikumu un atstājot spēkā iestādes lēmumu, aizliedzot īstenot negodīgu – profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi, piedāvājot sniegt interneta pakalpojumu par maksu bez patērētāju piekrišanas. Uzņēmumam uzlikta soda nauda 20 000 eiro. Izskatāmajā lietā ar PTAC lēmumu tika atzīts, ka par negodīgu komercpraksi ir uzskatāma plānota pakalpojuma sniegšana un papildu maksas pieprasīšana, nesaņemot patērētāja aktīvi sniegtu piekrišanu. PTAC lēmumā norādījusi, ka “Tele2” lielam skaitam patērētāju 2020. gada 29. un 30. aprīlī nosūtīja īsziņas, kā arī citos veidos paziņoja, ka patērētājiem, neatkarīgi no izvēlētā tarifu plāna, no 2020. gada 1. jūnija uz laiku...