JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniegumā minēto šādu faktu aprakstu. Iesniedzēja vēlās organizēt preces eksportu pircējam uz Krievijas Federāciju. Iesniedzēja lūdz VID Muitas pārvaldi atbilstoši kompetencei sniegt uzziņu, vai konkrētā prece ir iekļauta kādā no Krievijas Federācijai noteiktajām sankcijām atbilstoši Eiropas Padomes (ES) 2022. gada 6. oktobra Regulai 2022/1904, ar kuru groza Regulu (ES) 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā vai citam ārējam normatīvajam aktam, kas attiecas uz preču eksportu un to ierobežojumiem uz Krievijas Federāciju, proti, vai ir atļauts šīs preces eksports. Preces apraksts: NX-Y/D/K/0352P ar gaisu dzesējams šķidruma dzesētājs ar daļēju siltuma atgūšanu. VID atbildē norāda, ka preču tarifa klasifikācija Eiropas Savienībā (ES) tiek veikta saskaņā ar Padomes 1987. gada 23. jūlija regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (turpmāk – regula Nr. 2658/87), kas 2023. gadam tiek noteikta ar Komisijas 2022. gada 20....

No 2023. gada 1. marta daudzdzīvokļu namu pārvaldniekiem obligāti būs jāveido elektroniska mājas lieta, un daļa to jau sākuši darīt, atzīst Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atgādinām, ka 2022. gada 28. oktobrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”, kuros noteikts tiesiskais regulējums būvniecības, būves ekspluatāciju un mājas lietu iekārtošanai un dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanai elektroniskā formātā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). No 1. marta māju apsaimniekotājiem jānodrošina māju lietu ievadīšana BIS sistēmā, kas iedzīvotājiem, ievērojot datu aizsardzības prasības, sniegs iespēju jebkurā laikā sekot līdzi mājas dokumentācijai. Tāpat paredzēta iespēja šajā sistēmā elektroniski pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumus. To pieņemšana, izmantojot BIS funkcionalitāti, dzīvokļu īpašniekiem būs brīvprātīga. Līdz šim nereti dzīvokļu īpašnieku kopības nespēja operatīvi pieņemt lēmumus un nepieciešamā kvoruma nodrošināšanu noteiktā laikā un vietā, kā arī daudzi nevarēja piedalīties lēmuma pieņemšanā, jo atrodas ārpus valsts. Elektroniskais lēmumu pieņemšanas process šo situāciju atrisinās. Kā norāda...

Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi un valdības sēdē 21. februārī apstiprināti jauni Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos", kuri nosaka kritērijus un kārtību, kādā profesionālās izglītības iestāde novērtē cilvēka iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci, lai vēlākos posmos uzņemtu viņu profesionālās izglītības programmā izglītības turpināšanai. Noteikumi arī nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas. Jaunā kārtība dos iespēju cilvēkam turpināt mācības vēlākos posmos un iespējami īsā laikā apgūt jaunas kompetences. Tāpat tiks nodrošināta vienota pieeja, cilvēkam pārejot no vienas profesionālās izglītības iestādes uz citu, kā arī pārejot uz citu profesionālās izglītības programmu tajā pašā profesionālās izglītības iestādē. Tādējādi cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ savulaik pametuši mācības, varēs atgriezties profesionālās izglītības sistēmā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, varētu strādāt augstāk kvalificētu darbu un sekmīgi iekļauties darba tirgū. Jaunie noteikumi paredz,...

Saeimā pagājušā gada novembrī tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas pagaidām gan nav ticis līdz izskatīšanai pirmajā lasījumā. Grozījumi citatarp paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt algu nodokļu uzrēķinus, ja darba alga uzņēmumā ir mazāka par 80% no atbilstošās profesijas vidējās samaksas nozarē un uzņēmums nespēj sniegt izskaidrojumu tam. Uzņēmēji pauduši bažas, ka šāds regulējums radīs neskaitāmus pārpratumus un beigsies gan ar tiesvedībām, gan uzņēmumu bankrotiem, jo VID nepietiks kompetences un kapacitātes izvērtēt uzņēmumu sniegtos skaidrojumus (piemēram, ekonomiski var būt ļoti lielas reģionālas atšķirības, kaut arī nozare ir tā pati). Vai šie riski ir izsvērti un, vai Finanšu ministrija (FM) ir pārliecināta, ka šādu seku nebūs? Cik lielus līdzekļus šādā veidā ir plānots papildus iegūt budžetam, kāds ir fiskālais efekts? Finanšu ministrijas atbilde "Tā kā nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem ir jābūt pamatotiem, korektiem un patiesiem, jo, attīstoties tiesiskajai apziņai un pilnveidojoties tiesu...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (AML) un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju ievērošanas un izpildes prasības uzņēmēji praksē bieži vērtē vienkopus. Ņemot vērā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktos plašos ierobežojošos pasākumus, 2022. gadā praktiskais uzsvars galvenokārt ir bijis tieši uz sankciju ievērošanu, dažkārt AML prasību ievērošanu nodrošinot pakārtoti. Tomēr AML principus ir būtiski nošķirt no sankciju risku pārvaldības principiem, kuri, kaut arī formāli ir šķietami līdzīgi, praksē tiek piemēroti fundamentāli atšķirīgi. Ievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likums) normu piemērošanas izpratnes attīstības dinamiku un pilnveidi, rakstā tiek sniegts pārskats par nozīmīgākajiem aspektiem, kas jāņem vērā, izstrādājot tieši AML iekšējās kontroles sistēmu (IKS). I. Piemērošanas pamats Atšķirībā no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma, kas noteic, ka likums attiecas uz visām personām un visām personām attiecīgi ir arī pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, Novēršanas likums attiecas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus savlaicīgi iesniegt iesniegumu licences saņemšanai, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma pārejas noteikumu 3.punktu, ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šobrīd no visiem ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem licenci ir saņēmuši tikai 20%. Atgādinām, ka no 2023. gada 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšana bez licences būs aizliegta un tie ārpakalpojuma grāmatveži, kuri nebūs saņēmuši licenci, vairs nedrīkstēs turpināt sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Ņemot vērā minēto, VID aicina neatlikt licences saņemšanu uz pēdējo brīdi, bet iesniegt iesniegumu licences saņemšanai savlaicīgi. Licencēšanas prasības attiecas uz uzņēmumiem, kuri sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī fiziskām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. Kopš 2021. gada 1. jūlija ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem ir izsniegtas 1067 licences, no tām lielākā daļa – 890 licences jeb 83% no visām izsniegtajām licencēm – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 177 licences jeb 17% fiziskajām...

Satversmes tiesa 2023. gada 17. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa (turpmāk arī – apstrīdētā norma): “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc ārvalsts komersanta konstitucionālās sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesā iesniedza prasības pieteikumu, vienlaikus lūdzot daļēju atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesa piemēroja apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidīja, uzdodot Pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazināja prasības apmēru un samaksāja...

Pašnodarbinātajiem saimnieciskās darbības veicējiem, tāpat kā uzņēmumiem, savā preču un pakalpojumu cenā var būt jāiekļauj pievienotās vērtības nodoklis (PVN). PVN regulējošie normatīvie akti iekšzemes nodokļa maksātājam paredz ne tikai reģistrāciju Valsts ieņēmuma dienesta PVN maksātāju reģistrā, bet arī nosaka, ka tad, kad pakalpojuma sniegšanas vai preču piegādes vieta ir cita dalībvalsts, var rasties nepieciešamība pēc reģistrācijas citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vai īpašajā OSS režīmā, kas paredz atvieglotu PVN administrēšanu un samaksu. Videoseminārā «Kad pašnodarbinātajiem jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā» par PVN piemērošanu un reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa jeb apgrozījuma nodoklis ar standartlikmi 21% vai kādu no samazinātajām likmēm 12%, 5% vai 0% apmērā atkarībā no preču vai pakalpojuma veida. Šo nodokli piemēro reģistrēta nodokļa maksātāja preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai un samaksā galapatērētājs — preču pircējs vai pakalpojuma saņēmējs. Savukārt preču piegādātājs vai pakalpojuma...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) decembrī nāca klajā ar ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļiem ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā, ja darbiniekam izmaksāta kompensācija par energoresursu cenu sadārdzinājumu. Šāds maksājums būtu darba devēju brīva izvēle. "Tā bija mūsu ideja, kuru noskatījāmies Vācijā, kur šādi gadā atļauts izmaksāt līdz 1400 eiro, nesamazinot darba algu. Mūsuprāt, tas ir ideāls piedāvājums no biznesa, kurš ir gatavs padalīties ar savu naudu kritiskos brīžos. Tas ir fiskāli neitrāls pasākums, mēs neko neprasām no valsts. Diemžēl pagaidām Finanšu ministrija izturas noraidoši. Nesaprotu, kāpēc," intervijā žurnālam BILANCE sacīja LDDK prezidents Andris Bite. Finanšu ministrijas atbilde Finanšu ministrija skaidro, ka neatbalstījusi LDDK ierosinājumu atbrīvot no algas nodokļa darba devēju papildu kompensācijas darbiniekiem energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai vairāku iemeslu dēļ. Šāds atbalsts tomēr neesot uzskatāms par fiskāli neitrālu, tas nesasniegšot tos, kam tas visvairāk nepieciešams, piedāvājums neesot iekļāvis "lietderības un efektivitātes izvērtējumu", turklāt valsts jau sniedzot atbalstu mājsaimniecībām augsto enerģijas cenu kompensēšanai....

No šī gada 1.jūlija paredzēts paaugstināt minimālo ienākumu sliekšņus. To noteic Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā “Par sociālo drošību”, kā arī saistītie grozījumi vēl četros likumos. Likumprojekti saistīti ar šī gada valsts budžeta projektu. Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā paredzēts pāriet no iepriekš noteiktās minimālā sliekšņa skaitliskās vērtības, kas izteikta eiro, uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Zemākā iespējamā robeža paredzēta 20 procentu apmērā no ienākumu mediānas apmēra. Plānotie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri dažādām sociālām grupām prognozēti atšķirīgi. Tiem piemēros koeficientus, kā arī to apmērs būs atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir invaliditāte, kāda invaliditātes grupa ir noteikta un vai cilvēks ir nodarbināts. Tas skars personas, kas saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, minimālo vecuma vai invaliditātes pensiju, sociālās palīdzības pabalstus pašvaldībās, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā. Minimālo ienākumu mediāna no šī gada 1.jūlija prognozēta 626 eiro apmērā, un kopumā minimālo ienākumu paaugstināšanai šogad būs nepieciešami 10,4 miljoni...

Grāmatvežiem sācies intensīvs gada pārskata sagatavošanas laiks. Atgādināšu dažas būtiskas nianses, kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatus, tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Jau kopš 2010. gada uzņēmumiem ir pienākums gada pārskatā atsevišķi norādīt neto apgrozījumā ietvertos ieņēmumus no lauksaimniecības. Sākotnēji lauksaimniecības ieņēmumu apmērs bija jāatšifrē gada pārskata pielikumā. Prasība norādīt lauksaimniecības ieņēmumus attiecās uz tiem likuma subjektiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu un saņem valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai vai piemēroja tobrīd spēkā esošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību. Kopš stājies spēkā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmās neto apgrozījumam ir izdalīta atsevišķa rinda, kurā norāda neto apgrozījumu no lauksaimnieciskās darbības. Diemžēl ne likumā, ne MK noteikumos Nr. 775 nav detalizētāku skaidrojumu, kas tieši ir jāieskaita neto apgrozījumā no lauksaimnieciskās ražošanas. Būtībā informācijai par apgrozījumu no lauksaimnieciskās ražošanas ir viens galvenais lietotājs — Lauku...

Ministru kabinets 14. februārī apstiprinājis grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr. 300 "Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību", paredzot jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus. Jaunie noteikumi izriet no Saeimas 2022.gada 13.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli””, kas no 2023.gada 13.februāra paredz 4 jaunus akcīzes nodokļa maksātāju statusus saistībā ar patēriņam nodoto akcīzes preču pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un akcīzes preču tālpārdošanu – sertificēts saņēmējs, īslaicīgi sertificēts saņēmējs, nosūtītājs tālpārdošanā un nodokļa maksātāja pārstāvis. Līdz ar to noteikumos jāprecizē alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas, tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācijas, naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācijas un kafijas un bezalkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapas un tajās norādāmo informāciju, iekļaujot četrus jaunos akcīzes nodokļa maksātāju statusus 2.1 pielikumā "Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija". Savukārt 1.pielikumā "Naftas produktu akcīzes nodokļa deklarācija" un 3.pielikumā "Tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa deklarācija" iekļauti divi jauni nodokļu maksātāju statusi saistībā...

Kaut arī lielais Ziemassvētku un Jaunā gada svētku svinēšanas laiks jau ir pagājis, tomēr ir pietiekami daudz komersantu, kas darba kolektīvu gada balles rīko tieši janvārī, tāpēc ceru, ka šis raksts būs noderīgs, lai izvērtētu, kādu ietekmi uz nodokļu aprēķiniem atstās attiecīgā pasākuma rīkošanas izdevumi. Vispirms jāsāk ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) normām, kas nosaka, ka pie uzņēmuma saimnieciskajiem izdevumiem pieskaita personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, kas pārskata gadā kopā ar reprezentācijas izdevumiem nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējas darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). UIN likuma 8. panta 4. daļas 1. punkts nosaka, ka personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē. Balle darbiniekiem MK noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma...

Lai organizācijas rīcībā esošie personas dati netiktu glabāti nesamērīgu laika posmu un “katram gadījumam”, Datu regulas viens no principiem nosaka, ka organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu ar nolūku (mērķi), lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams šī nolūka sasniegšanai. Datu glabāšanas ilguma ieviešanā jāņem vērā personas datu apstrādes nolūks. Datu glabāšanas ilgumu var ietekmēt gan normatīvajos aktos noteiktais, gan arī pārziņa paša izvēlētais personas datu apstrādes nolūka sasniegšanas veids. Lai datu glabāšanas ilguma noteikšanā ievērotu konsekvenci, organizācijai, pārskatāmas sistēmas izveides nolūkā, nepieciešams izveidot iekšēju procedūru datu glabāšanas termiņu noteikšanai un šo termiņu ievērošanas uzraudzībai. Organizācijas datu glabāšanas procedūras aprakstā ir jāievieš vienota metodika un jānosaka vismaz: Skaidri kritēriji, pēc kuriem organizācija noteiks, ka nolūks ir sasniegts un vai dati nav izmantojami tālāk kādam citam nesaistītam nolūkam; Piemēram, ja ir sasniegts normatīvajā aktā noteiktais termiņš. Biežums, kuros datu apstrādes nolūki un to pamatojumi tiks pārskatīti...

Personām, kurām līdz šī gada 30.aprīlim ir izsniegta tikai pase, eID karte būs obligāta tad, kad beigsies pases derīguma termiņš. Šādas izmaiņas līdzšinējā regulējumā paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā. Ar grozījumiem personām, kas sasniegušas 15 gadu vecumu, paredzēts noteikt pienākumu personas apliecību saņemt līdz ar pases lietošanas derīguma beigu iestāšanos. Ja persona vēlēsies saņemt arī pasi, to varēs izsniegt, ja tai iepriekš jau ir bijusi personas apliecība. “Tādējādi personas apliecības jeb eID kartes kā obligāta personu apliecinoša dokumenta ieviešana notiks pakāpeniski, nenosakot konkrētu datumu, kā tas bija paredzēts līdz šim,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Līdz šim bija plānots, ka no šī gada 1.maija iedzīvotājiem eID karte ir obligāts personu apliecinošs dokuments. Likuma izmaiņas rosinātas, jo patlaban ir apgrūtināta dokumentu formēšana ļoti lielā cilvēku skaita pieplūduma dēļ ierobežotā laikā, norādīts likumprojekta anotācijā. Valsts pārvaldes komisija lūgs likumprojektu...