JAUNUMI

Jau 2021. gada 6. decembrī Saeimas Prezidijs ierosināja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu «Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā» (Nr. 1244/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Pirmais lasījums bija paredzēts 2022. gada 11. janvārī. Kopā likumprojekts tika izskatīts vispārējā kārtībā — trīs lasījumos. Tomēr paši grozījumi stājās spēkā tikai 21.04.2022., kad daļa sabiedrību gada pārskatus jau bija apstiprinājušas. Turklāt grozījumi ir būtiski un svarīgi sabiedrībām, kurām bija aktuāls jautājums par UIN sekām uzkrājumiem, kuri izveidoti būtiskā apmērā nedrošajiem debitoru parādiem, sākot ar 2018. gadu. Pērnā gada grozījumi Viens no iemesliem šādu grozījumu izstrādei bija tas, ka uzkrājumu veidošana nedrošajiem debitoru parādiem atšķīrās tiem nodokļu maksātājiem, kuri gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (turpmāk — GPKGPL), un tiem, kas to sagatavo (vai atsevišķas pozīcijas sagatavo) saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (turpmāk — SFPS), vai kuri, pamatojoties uz GPKGPL 13. pantu,...

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (13/Lp14) (turpmāk – Likumprojekts), un iesniegusi darba devēju izvirzītos priekšlikumus likumprojekta papildināšanai: LDDK aicināja Komisiju steidzami Likumprojektā iestrādāt pastāvīgu regulējumu attiecībā uz attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanu, jau sākot ar 2023.gadu, lai darba devējiem radītu tiesisko paļāvību un darbiniekiem varētu tikt turpināta attālināta darba izdevumu kompensēšana, kā arī šādu izdevumu kompensēšanu varētu plānot ilgtermiņā. LDDK vērš Komisijas uzmanību uz to, ka ar 2021.gada 1.augustu spēkā stājās izmaiņas Darba likuma 76.panta ceturtajā daļā: “(4) Ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba...

Īpašu kategoriju personas datiem, lai nodrošinātu to tiesisku apstrādi papildus vispārējo datu aizsardzības nosacījumu ievērošanai ir nepieciešams ievērot, ka pēc noklusējuma tos ir aizliegts apstrādāt, ja vien to apstrādei nepastāv kāds no īpašiem priekšnoteikumiem. Datu Valsts inspekcija apkopojusi izņēmuma gadījumus īpašu kategoriju personas datu apstrādei , kurus paredz Datu regula. Ja šaubies, vai tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati, tad iepazīsties ar #DVIskaidro “Kas ir īpašu kategoriju jeb sensitīvi personas dati?” . Pamatojums/ izņēmums Paskaidrojums Persona ir devusi savu piekrišanu savu personas datu apstrādei (Datu regula 9.panta 2.punkts a)) Gadījumos, kad persona sniedz savu nepārprotamu piekrišanu saņemt komerciālus paziņojumus par cenu atlaidēm konkrētām precēm vai pakalpojumiem aptiekā, šādu jaunumu sūtīšana no personas datu aizsardzības viedokļa var pamatot ar šo izņēmumu. Apstrāde ir vajadzīga nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā (saskaņā ar Eiropas Savienības vai Latvijas tiesību aktiem) (Datu regula 9.panta 2.punkts b))

NUMURA INTERVIJA VID lēmumu publiskošana ietekmē uzņēmuma reputāciju. Saruna ar DAINI VODOLAGINU, BDO Latvia vecāko nodokļu projektu vadītāju JURISTA PADOMS Padomes direktīva (ES) 2021/514 (DAC7) un tās īstenošana Latvijā. MADLENA DROZDOVA, nodokļu konsultante, Zvērinātu advokātu birojs Ellex Kļaviņš Kā pārbaudīt potenciālo sadarbības partneri Latvijā vai ārvalstīs. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšana. NADEŽDA KOROBČENKO, SIA EK SISTĒMAS juriste, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija Mājoklis biedre DATU AIZSARDZĪBA Datu aizsardzībā svarīgs ir līdzsvars un nolūks. Biedrības Sabiedrības par atklātību – Delna rīkotajā ekspertu diskusijā JEKATERINAS MACUKAS, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktores, skaidrojumu pierakstīja Inese Helmane DARBA TIESĪBAS Jautājumi, ko pavaicāt juristam. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte IEPIRKUMI EST spriedumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Finanšu ministrija apkopojusi svarīgākās izmaiņas nodokļu likmēs no 2023. gada un salīdzinājumā ar 2021. un 2022. gadu. DARBASPĒKA NODOKĻI 2021 2022 2023 Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) vispārējā likme, tai skaitā: 34,09% 34,09% 34,09% darba devēja likme 23,59% 23,59% 23,59% darba ņēmēja likme 10,5% 10,5% 10,5% VSAOI maksimālais apmērs, eiro gadā 62 800 78 100 78 100 Solidaritātes nodokļa likme 25% 25% 25% Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes ienākumiem līdz 20 004 eiro gadā 20% 20% 20% ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 eiro gadā (līdz 62 800 eiro 2021.gadā) 23% 23% 23% ienākumiem virs 78 100 eiro gadā (virs 62 800 eiro 2021.gadā) 31% 31% 31% Ar IIN neapliekamais minimums (NM) Maksimālais NM,eiro mēnesī 300 350 (no 01.01.2022.)500 (no 01.07.2022.) 500 ienākumi, līdz kuriem piemēro maksimālo NM, eiro mēnesī 500 500 500 ienākumi, virs kuriem nepiemēro NM, eiro mēnesī 1 800 1 800 1800 Atvieglojums par apgādībā esošu personu,...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada septembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. C391/20 „Boriss Cilevičs u. c”. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes tiesas iniciatīvu, lūdzot sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam. LESD 267. pants paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību.” (EST spriedums lietā 34-73, „Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze”, 10., 11. punkts). Lietā Nr. C391/20 tika uzdoti divi prejudiciālie jautājumi par LESD 49. pantu - brīvība veikt uzņēmējdarbību. Jautājumu būtība, vai LESD 49. un 56. pants, kā arī Hartas 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2022. gada decembrī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. Tādejādi, autoratlīdzību izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija) ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā no autoratlīdzības ienākuma, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: • autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; • autoratlīdzības ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro, – 40 %. 01.12.2022. 09.12.2022. Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” Līdz 2023. gada beigām tiek pagarināts pārejas periods, kurā autoratlīdzību saņēmējiem ir iespēja maksāt nodokļus no autoratlīdzības, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējiem. 01.12.2022. 09.12.2022. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Muitas likuma 1. panta...

Latvijas iedzīvotāji turpina saņemt atkal jaunas krāpnieciskas e-pasta vēstules, kurās tiek prasīts apmaksāt muitas nodokli par it kā nepiegādātiem sūtījumiem. Latvijas pasts aicina būt piesardzīgiem un vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi – Latvijas Pasta e-pasta adrese vienmēr beidzas ar @pasts.lv. Aizdomu gadījumā nekādā gadījumā neklikšķiniet uz e-pasta paziņojumā iekļautajām saitēm! Informāciju vienmēr varat pārbaudīt, sazinoties ar Latvijas Pasta Klientu centru 67008001, 27008001, [email protected] vai rakstot ziņu sociālo mediju lapās.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Nodokļu pārskati par valdes locekļu ienākumiem", norādot, ka nodokļu normatīvie akti nenosaka, kādas civiltiesiskās attiecības kapitālsabiedrībai jādibina ar savu izpildinstitūciju – valdes locekli, kā arī nereglamentē privātpersonu civiltiesisko attiecību juridisko formu. Pilnvarojuma/vadības līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem. Pilnvarojuma līgums var būt ar atlīdzību vai bez atlīdzības. Ar valdes locekli var būt noslēgts arī darba līgums. Savukārt par darba ņēmēju un sociāli apdrošināmo personu ir uzskatāma persona: kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā; kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Valdes locekļa atlīdzība neatkarīgi no līguma, kurā tā paredzēta, ir ar algas nodokli apliekams ienākums un no tās veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Par valdes locekli, ar kuru ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības vai kuram faktiski ir noteikta atlīdzība, VID iesniedz:...

Uzņēmums nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un izraksta iedzīvotājiem rēķinus gan par komunālajiem pakalpojumiem, gan apsaimniekošanu, gan telpu īri. Faktiskais dzīvokļu īpašnieks ir cita juridiska persona, ar kuru iedzīvotāji slēdz līgumu par telpu īri. Namu apsaimniekotājs īres naudas iekasēšanā darbojas kā starpnieks. Vai ieņēmumi par īri PVN deklarācijā jānorāda apsaimniekotājam vai uzņēmumam, kas ir faktiskais īpašnieks? Vai dzīvokļu faktiskais īpašnieks izraksta apsaimniekotājam rēķinu par īres naudas atgriešanu? Ja izraksta, vai tas ir ar PVN apliekams vai neapliekams darījums? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk — PVN) likuma 1. panta 1. daļas 26. punktu starpnieks — nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu. PVN likuma 34. panta 6. daļa nosaka, ka starpniecības pakalpojuma ar nodokli apliekamā vērtība ir...

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas teritorijā un spētu nodrošināt UPP sūtījumu apmaiņu ar ārvalstīm, ņemot vērā augsto vispārējo inflāciju gan Latvijas, gan globālā līmenī, bet īpaši ievērojamo energoresursu tarifu kāpumu, kas būtiski paaugstina transportēšanas izmaksas, no 2023. gada 1. janvāra stājas spēkā jauni Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPKR) apstiprināti UPP tarifi. Ērtāk un lētāk sūtīšanai izmantot Latvijas Pasta elektronisko pašapkalpošanās vietni Manspasts.lv, kurā noformētiem sūtījumiem atlaide no šogad palielināsies. Tajā noformētiem sūtījumiem atlaide no 2023. gada 1. janvāra palielināsies līdz 0,59 eiro līdzšinējo 0,49 eiro vietā. Turklāt samazinās klienta laika resursu patēriņš, nododot sūtījumu pasta nodaļā, jo vairs nav jāveic nekādas papildu formalitātes. Ar jaunajiem UPP tarifiem iespējams iepazīties Latvijas Pasta mājaslapā šeit, bet no konkrēta sūtījuma izmaksas ērti aprēķināt, izmantojot aktuālo sūtījumu cenu kalkulatoru. Neskaidrību gadījumos par pasta pakalpojumu saņemšanas iespējām un aktuālajiem tarifiem iespējams sazināties arī ar Latvijas Pasta Klientu centru, kura speciālisti palīdzēs operatīvi...

Informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldē no 2023. gada 1. janvāra ir mainīta līdzšinējā preču izcelsmi/statusu apliecinošo sertifikātu apstiprināšanas kārtība: no 02.01.2023. preču izcelsmi/statusu apliecinošie sertifikāti, kas tiek izsniegti pēc preču eksporta (retrospektīvi), tiks apstiprināti vienīgi Talejas ielā 1, Rīgā, vai Rīgas ielā 4/6, Daugavpilī (pašlaik šādu sertifikātu apstiprināšana tiek veikta arī noteiktos muitas kontroles punktos (MKP)); no 01.04.2023. nekādus preču izcelsmi/statusu apliecinošos sertifikātus vairs nevarēs apstiprināt MKP; turpmāk visus sertifikātus varēs apstiprināt klātienē – VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā. Apstiprināt sertifikātus klātienē un saņemt veidlapas var VID Muitas pārvaldes Muitas tarifu un maksājumu piemērošanas daļas Izcelsmes noteikumu piemērošanas nodaļā: Rīgā, Talejas ielā 1, tālr. +371 67121010, +371 67121009 – otrdienās un ceturtdienās no pulksten 9.00 līdz 11.00 un no 13.00 līdz 15.00, piektdienās no pulksten 9.00 līdz 13.00; Daugavpilī, Rīgas ielā 4/6, tālr. +371 67123273 – katru darba dienu no pulksten...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu par samazināto nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmi un atvieglojumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts piekrita tiesas secinājumam, ka Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 „Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” 3.1. apakšpunkta piemērošanā izšķiroši ir, vai nekustamais īpašums tiek izmantots dzīvošanai vai saimnieciskajā darbībā. Konkrētajā gadījumā tiesa saimniecisko darbību nebija konstatējusi. Tālab Senāts nepievērsās teorētiskam jautājumam, vai gadījumā, ja sabiedriskā labuma organizācija, kurai patapināts dzīvokļa īpašums, veiktu saimniecisko darbību, tā ietilptu minētās tiesību normas tvērumā. Senāts atzina, ka dzīvokļa īpašumam vienlaikus nevar piešķirt arī Rīgas domes 2012. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 198 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” (zaudējis spēku, patlaban spēkā Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošie noteikumi Nr. 109) 4.17. apakšpunktā noteiktos nodokļa atvieglojumus (pašreiz spēkā esošo noteikumu norma - 3.17. apakšpunkts). Norma piemērojama vienīgi gadījumos, kad nekustamais īpašums ir nodots...

Nesen bija pašas populārākās iepirkšanās akcijas, kad daudzi pārdevēji piedāvāja iegādāties preces ar īpaši lielām atlaidēm. Tādēļ atgādinām, ka par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas internetveikalos vai platformās un saņem sūtījumos no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), tajā skaitā — no Apvienotās Karalistes, ir jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). IOSS sūtījumi Pircējs var samaksāt PVN preces iegādes brīdī, ja e-komercijas platforma, kurā darbojas pārdevējs, ir ES reģistrējusies PVN īpašā režīma IOSS (Import One Stop Shop) izmantošanai. Ja trešās valsts komersants izmanto IOSS režīmu, tam ir tiesības iekļaut PVN preces cenā, un vēlāk šis PVN nonāk sūtījuma saņēmēja valsts budžetā. Informācija par to, ka PVN tiks iekasēts pirkuma brīdī, pārdevējam ir skaidri jānorāda savā e-komercijas platformā. Iegādājoties preces trešo valstu internetveikalos vai e-komercijas platformās, aicinām pievērst uzmanību tam, vai pie preces cenas atsevišķi ir norādīts PVN. Samaksājot PVN pirkuma brīdī, sūtījumus, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro, pircējs saņem jau atmuitotus. Ja e-komercijas platforma izmanto...

Valsts kases dati 2022. gada 11 mēnešos uzrāda kopbudžeta bilances uzlabošanos teju uz pusi jeb par 432 miljoniem eiro, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, deficītam veidojot 600 miljonu eiro. To galvenokārt veicināja kopbudžeta ieņēmumu pieaugums, kas bija straujāks nekā kopbudžeta izdevumiem, ziņo Finanšu ministrija (FM). Nodokļu ieņēmumu kāpums sekmēja pārpalikumu valsts speciālajā budžetā 349,5 miljonu eiro un pašvaldību budžetā 235,8 miljonu eiro apmērā. Ieņēmumi kopbudžetā tika saņemti 12,9 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,5 miljardiem eiro jeb 12,6% vairāk salīdzinājumā ar saņemto vienpadsmit mēnešos pērn. Augstākus ieņēmumu šogad nozīmīgi ietekmē ekonomiskās aktivitātes kāpums gada sākumā, kā arī strauji augošais cenu līmenis visa veida precēm un pakalpojumiem. Ieņēmumu pieaugums bija vērojams gandrīz visās pozīcijās – nodokļu ieņēmumi un ieņēmumi no maksas pakalpojumiem pieauguši par 15,2%, bet nenodokļu ieņēmumi kāpuši par 10,1% salīdzinājumā ar 2021. gada vienpadsmit mēnešiem. Joprojām augsti pieaugumi vērojami darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas gandrīz par ceturtdaļu pārsnieguši iekasēto pērnā gada...