JAUNUMI

Vēlētāji, kuri 14. Saeimas vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, līdz 9. septembrim var pieteikties balsošanai pa pastu no ārvalstīm. To var izdarīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodrošinātajā e-pakalpojumā “Vēlētāju datu pārvaldība”. E-pakalpojums pieejams PMLP mājaslapā www.pmlp.gov.lv vai portālā www.latvija.lv. Šo iespēju var izmantot tie vēlētāji, kuriem ir drošs e-paraksts vai iespēja autentificēties e-pakalpojumam ar kādu no Latvijas interneta banku piedāvātajām autentifikācijas iespējām. Piesakoties balsot pa pastu no ārvalstīm e-pakalpojumā, vēlētājam jānorāda elektroniskā pasta adrese vai oficiālā elektroniskā adrese, uz kuru nosūtīt tīmekļa vietnes adresi, kur būs pieejami balsošanas materiāli, un ārvalsts, no kuras vēlētājs plāno nosūtīt savu balsojumu. Tas nepieciešams, lai varētu noteikt, kurā pasta balsošanas iecirkņa sarakstā vēlētāju reģistrēt balsošanai. Vēlētāji, kuriem nav iespēju pieteikties pasta balsošanai e-pakalpojumā, pasta balsošanai no ārvalstīm var pieteikties arī jebkurā no 22 Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kurās izveidoti pasta balsošanas iecirkņi. Šajā gadījumā nosūtīt pieteikumu pa pastu, e-pastu vai iesniegt to klātienē var...

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) septembrī rīko astoņas bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c. Konsultācijas sniedz biedrības “Gaišo domu platforma” un SIA “Sertifikācijas centrs” konsultanti. Viena konsultācija ilgst 3 stundas un norisinās tiešsaistē - videokonferenču platformās Zoom vai Team. 5., 14., 19. un 26. septembrī konsultācijas sāksies plkst. 10.00, bet 8., 13., 15. un 22. septembrī – plkst. 14.00. Pieteikšanās konsultācijām - tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija...

Reliģisko organizāciju darbību Latvijā regulē Reliģisko organizāciju likums, kas Saeimā pieņemts 1995. gada 7. septembrī. Kā daudzos citos likumos, arī šajā likumā ir veikti vairāki grozījumi. Pēdējie likuma grozījumi Saeimā pieņemti 2002. gada 24. martā. Kārtojot grāmatvedības uzskaiti reliģiskajā organizācijā, ir svarīgi rūpīgi iepazīties ar Reliģisko organizāciju likumu un ar grozījumiem šajā likumā, jo reliģisko organizāciju darbība, tajā skaitā šo organizāciju saimnieciskā darbība, ir specifiska un būtiski atšķiras no visiem saprotamās saimnieciskās darbības t.s. laicīgajā dzīvē. Latvijas lielākās tradicionālās konfesijas, ņemot vērā savus kanoniskos noteikumus, patstāvīgi un bez iejaukšanās no ārpuses nosaka savu pārvaldes un organizatorisko struktūru, pārvalda savu mantu un kontrolē tās saglabāšanu. Tas noteikts Satversmes 99. pantā, Reliģisko organizāciju likuma 5. pantā, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likuma 3. panta 3. p. un 5. panta 4. p., Svētā Krēsla un Latvijas Republikas līguma 4. pantā, Romas katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksā, kas savukārt ir saistošs Romas katoļu baznīcai visā pasaulē, u.c....

No šā gada 21. augusta Latvija piemēro 1968. gada 7. jūnija Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu. Līdz ar to Latvijas un pārējo Konvencijas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonu izdotie dokumenti tiek atbrīvoti no savstarpējas legalizācijas prasības. Konvencijas noteikumi ir attiecināmi uz dokumentiem, kurus izdod Konvencijas dalībvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību amatpersonas un kuri jāuzrāda citas Konvencijas dalībvalsts teritorijā vai Konvencijas dalībvalsts pārstāvniecības amatpersonai. Saskaņā ar Konvencijas noteikumiem dalībvalstis apņemas atbrīvot no legalizācijas prasības dokumentus vai sertifikātus, kurus izdevušas dalībvalstu pārstāvniecību amatpersonas. Dokumenti, kurus lūdz izdot Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs vai ārvalstu pārstāvniecībās Latvijā un uz kuriem attieksies legalizācijas prasības atbrīvojums, visbiežāk satur ziņas par dzimšanas faktu, miršanas faktu, apliecinājumu, ka persona ir dzīva, dažādas ziņas no Fizisko personu reģistra – piemēram, vārdu un uzvārdu, laulību, spēju stāties laulībā un ģimenes stāvokli, laulības šķiršanu, uzturēšanās adresi, valstspiederību, kā arī ziņas par sodāmības neesamību. Konvencijai var pievienoties visas Eiropas...

Iepriekšējā žurnāla Bilance numurā autore dalījās ar padomiem un pieredzi, kā sagatavot labu projekta pieteikumu, lai piesaistītu finansējumu no Eiropas Savienības (ES) fondiem vai citiem finanšu devējiem. Savukārt šajā rakstā tēma pētīta padziļināti, apskatot autores pieredzi, sagatavojot projekta finanšu plānus uzņēmējdarbības attīstības un sabiedriskā labuma projektos. Rakstā nav apskatīta būvniecības projektu finanšu plānu (kontroltāmju) sagatavošana, jo tā jāuztic būvniecības jomas profesionālim. Būvniecības projektos izmaksas rada ne vien pati būvniecība vai būvmateriālu iegāde, bet arī būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošana, ko vislabāk pārzina jomas profesionālis. Uzņēmējdarbības attīstības projektos parasti ir divas finanšu sadaļas, viena ir uzņēmuma finanšu plāns, bet otra — projekta finanšu plāns. Kā jau tas lielākoties ir visos projektos, iesniedzamās veidlapas jau ir sagatavotas un projekta iesniedzējam tās tikai jāaizpilda. Finanšu plāna veidlapās parasti jau ir iekļauti galvenie uzņēmējdarbības ieņēmumu un izdevumu posteņi, arī formulas, kas aprēķina, vai naudas plūsma ir pozitīva vai negatīva. Finanšu plāns atspoguļo gan plānoto uzņēmuma attīstību...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde kopš Eiropas Savienības izdoto normatīvo aktu spēkā stāšanās pastiprināti uzrauga visu sankcionēto preču veidu ievešanu un izvešanu. Piemēram, šī gada augustā konstatēti mēģinājumi ar nepareizu preces kodu deklarēt un no Baltkrievijas ievest 22 080 kg koksnes briketes, 22 800 kg lietotus sliežu ceļu gulšņus no koka, kā arī naglas. Sankciju apiešanas mēģinājums, deklarējot preces ar neatbilstošu kombinētās nomenklatūras kodu, konstatēts 2022. gada 3. un 17. augustā muitas kontroles punktos uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, veicot kravas muitas fizisko kontroli un skenēšanas attēlu analīzi. Lietas materiāli nodoti VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei lēmuma pieņemšanai par kriminālprocesu uzsākšanu. Sankcijām pakļauto preču sarakstā iekļautas vairākas preču grupas, kuras liegts ievest no Baltkrievijas, tostarp visa koksne un tās izstrādājumi, mēslošanas līdzekļi, jaunas riepas, naftas produkti, cements, cementa, betona, akmens izstrādājumi, dzelzs un tērauds izstrādājumi​. Kopš 2022. gada 28. marta, kad tika sākts apkopot datus attiecībā uz sankciju risku novēršanu, līdz jūlija...

Nepieciešamību darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19 turpmāk izglītības, sociālajā un arī veselības aizsardzības jomā strādājošajiem varēs noteikt darba devējs, paredz 23. augustā valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 530 "Grozījumi 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai"". Kā paredz Veselības ministrijas izstrādātie normatīvā akta grozījumi, aktuāla vakcinācija pret Covid-19 joprojām stingri rekomendēta cilvēkiem, kas savus darba pienākumus veic ciešā kontaktā ar cilvēkiem, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19. Tāpēc darba devējam, izvērtējot katra darbinieka darba pienākumus, inficēšanās riskus un iespējamos riskus citu cilvēku veselībai, saglabātas tiesības noteikt darbus, kurus var veikt tikai aktuāli vakcinētas personas. Grozījumi valdības noteikumos pieņemti saskaņā ar jaunākajām Imunizācijas valsts padomes (IVP) rekomendācijām un koordinēti ar veselības aprūpes nozari. Atbalstu grozījumiem paudušas arī slimnīcas, kurās koncentrējas lielākais Covid-19 inficēto skaits. Līdzīga prakse novērojama gan citās Eiropas Savienības valstīs, gan citviet pasaulē - tiesības darba devējam organizācijās, kurās ir augsts...

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) par pakalpojumiem, kuru darījuma vieta ir cita Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un kuri sniegti personām, kas nav nodokļa maksātāji, pakalpojumu sniedzējam (iekšzemes nodokļa maksātājam vai trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātājam, kam ir pārstāvniecība Latvijā) no 2021. gada 1. jūlija ir izvēles iespēja: reģistrēties PVN vajadzībām katrā ES dalībvalstī, kur tiek sniegti šādi pakalpojumi; reģistrēties Latvijā Pievienotās vērtības nodokļa likuma 140.3 pantā minētā Savienības režīma izmantošanai un aprēķināto citu ES dalībvalstu PVN deklarēt un samaksāt, izmantojot Savienības režīma deklarāciju (turpmāk – OSS deklarācija). Šāds skaidrojums sniegts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) augustā aktualizētajā metodiskajā materiālā "Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem". VID uzsver, ka minētajā izņēmuma situācijā, kurā nepiemēro pakalpojuma sniegšanas vietas pamatprincipu, pakalpojuma saņēmējs ir persona, kas neveic saimniecisko darbību un pakalpojumam piemēro nevis tās valsts PVN, kas ir pakalpojuma sniedzēja saimnieciskās darbības mītnes vieta, bet gan tās valsts PVN, kur šo pakalpojumu izmanto. Attiecīgi šādā gadījumā...

Ja pusaudzis tiek nodarbināts vasarā, vai viņš drīkst veikt darbības ar kases aparātu? Atbilde Nodokļu un grāmatvedības normatīvie akti, tai skaitā normatīvie akti, kas nosaka nodokļu un citu maksājumu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nenosaka īpašas prasības vai vecuma ierobežojumus personām, kas strādā ar kases aparātiem. Uzņēmuma pienākums ir nodrošināt personas, kas pilda kasiera pienākumus, apmācību darbam ar attiecīgo kases aparātu, kā arī rakstiski noteikt kasiera pienākumus (Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 13. punkts). Savukārt ierobežojumi pusaudžu nodarbināšanai ir noteikti MK noteikumos Nr. 206 «Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību». Piemēram, pusaudzi aizliegts nodarbināt, ja darbs ir tieši saistīts ar alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, tirdzniecību un reklāmu (noteikumu 51. punkts). Ja darbības nav saistītas ar alkohola un...

Valdības sēdē 23. augustā skatītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz, ka no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā. Elektroenerģijas sistēmas operatora sadales un pārvades tarifa kompensācija komersantiem veido aptuveni 10% no elektroenerģijas izmaksām. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādījusi, ka šis ir tikai viens no ieplānotajiem pasākumiem komersantu atbalstam līdz ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanu un granta piešķiršanu energoietilpīgajiem komersantiem. Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi...

Valdības sēdē 23. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", ar kuriem paredzēts, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas - energoresursu izmaksu pieaugums. Plānots, ka atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Likumprojekts arī paredz, ka uz atbalstu aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā varēs pretendēt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums. Saimnieciskās darbības veicējiem atbalstu sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Uz...

Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem. 2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti: patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu; patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 16.08.2022. ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 5 325 eiro apmērā Baltic International Bank SE, jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam nebija iesniegusi FKTK 2021. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim nodrošina šī pārskata publiskošanu. Baltic International Bank SE noteiktajā termiņā to nebija veikusi, līdz ar to pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Datu aizsardzības speciālists ir persona ar speciālām zināšanām datu aizsardzības tiesību un praktiskas datu aizsardzības piemērošanā. Līdzīgi kā darba drošības speciālists, kam ir speciālas zināšanas darba aizsardzības sistēmas organizācijā un nepieciešamo prasību nodrošināšanā attiecībā uz darba drošību, tā datu aizsardzības speciālists ir eksperts ar speciālām zināšanām savā atbildības jomā, skaidro Datu valsts inspekcija. Lūgums pēc skaidrojuma, ar kuru pie Datu valsts inspekcijas nereti vēršas gan datu aizsardzības speciālisti, gan pati organizācija, tieši par datu aizsardzības speciālista iesaisti iekšējo dokumentu sagatavošanā, pārskatīšanā un tā darba uzdevumiem. Šajā skaidrojumā pievērsīsimies tieši šiem jautājumiem. Datu aizsardzības speciālista funkcijas Šauri skatoties, datu aizsardzības speciālista norīkošana nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību Datu regulas prasībām. Ja organizācijai, atbilstoši Datu regulai ir pienākums norīkot datu aizsardzības speciālistu, bet tas nav izdarīts, tad tas ir uzskatāms par Datu regulas pārkāpumu. Skatoties plašāk, datu aizsardzības speciālista primārā funkcija ir būt organizācijas vadošajam konsultantam personas datu aizsardzības jautājumos....

No 2022. gada 1. augusta stājas spēkā būtiski grozījumi Darba likumā (sk. Bilance Nr. 5 (485), 2022. g., 22. lpp.). Vienlaikus arī saistītajos normatīvajos aktos bija nepieciešams precizēt dažas normas. Protams, tas pirmām kārtām skāra likumu «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Šā likuma 10.1 pantā atkārtojas DL norma, ka atvaļinājums bērna tēvam tiks piešķirts 10 darba dienas (kalendāra dienu vietā). Jāteic, ka pēc būtības pašam tēvam šis grozījums neko nemaina, jo arī iepriekš atvaļinājuma periodu tēvs varēja izmantot divas reizes no pirmdienas līdz piektdienai. Būtiskāks aspekts ir šā atvaļinājuma apmaksas kārtība, jo medijos parādījās skaidrojums, ka bērna tēvam tiks apmaksātas konkrētas viņa «darba dienas», kuras Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) nav zināmas, jo šī informācija nevienā VID iesniedzamā pārskatā nav paziņota. Ņemot vērā faktu, ka VSAA, aprēķinot īstermiņa sociālos pabalstus, nosaka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu kalendāra, nevis darba dienai (arī apmaksā kalendāra dienas), pagaidām neesam saņēmuši no aģentūras skaidrojumu par bērna tēvam...