JAUNUMI

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2023.-2026. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2,0% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023. gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024. gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī. Divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā. Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023. gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022. gadā kopumā, IKP pieaugot par 2,0%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam. Vienlaikus...

Ministru kabinets 7. martā apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas". Ar tiem paredzēts veicināt nodokļu nomaksu, ieviešot starptautisko automātisko informācijas apmaiņu par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju. Noteikumu projekts ir saistīts ar nepieciešamību pārņemt Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021.gada 22.marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7), prasības. Noteikumi attiecas uz nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumus, pārdodot preces vai sniedzot noteikta veida pakalpojumus, izmantojot digitālās platformas. Pakalpojumi, uz kuriem varētu attiekties jaunais regulējums: nekustamā īpašuma iznomāšana, ieskaitot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu, kā arī jebkura cita veida nekustamo īpašumu un autostāvvietas; individuālu pakalpojumu sniegšana; preču pārdošana; jebkura transporta veida iznomāšana. Kā norādīts noteikumu projektā, ar platformu jāsaprot jebkāda programmatūra, tostarp tīmekļvietne vai tās daļa, un lietotnes, tostarp mobilās lietotnes, kam var piekļūt lietotāji un kas pārdevējiem ļauj...

Lūpu krāsa nav nekas jauns. Tās ir tik ļoti attīstījušās, ka tagad mēs varam izvēlēties lūpu krāsas toni atbilstoši ādas krāsai. Mūsdienu lūpu krāsās ir iekļauti dažādi augļi un aromāti, ēteriskās eļļas un daudzas citas vielas, kas mitrina un baro lūpas. Turklāt tirgū ir pieejams plašs lūpu krāsu toņu klāsts, sākot no dominējošās sarkanās lūpu krāsas līdz neitrāla toņa lūpu krāsām. Tās ir arī matētas vai mirdzošas, piedāvājot patērētājiem daudz izvēles iespēju. Seno civilizāciju grima vēsture Senajās civilizācijās grims bija statusa simbols, un gan vīrieši, gan sievietes to lietoja. Līdzās estētikai grimam bija arī ārstnieciska nozīme. Par pirmajiem lūpu krāsu lietotājiem var uzskatīt Šumeru civilizācijas iedzīvotājus. Lūpu krāsas tika veidotas no dabā sastopamām vielām, piemēram, augļiem, māla rūsas un, protams, kukaiņiem. Mezopotāmijas sievietes bija nedaudz izsmalcinātākas un lūpām piešķīra krāsu un mirdzumu, izmantojot samaltus dārgakmeņus. Var būt tas nav tik izsmalcināti, kā clinique black honey lūpukrāsa, bet šis produkts spēs padarīt...

Iepriekšējos pārskata periodos saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā tika pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām orga-nizācijām. Šogad likumā šādi grozījumi nav paredzēti. Labā vēsts, ka konceptuāli atbalstītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz gada pārskatu iesniegšanas termiņu pagarināšanu par vienu mēnesi (no 4 līdz 5 mēnešiem pēc pārskata gada beigām) tikai mazajām sabiedrībām. Taču pašlaik uz gada pārskatu iesniegšanas termiņu attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. pants. Gada pārskata mērķis: sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciska rakstura lēmumu. Gada pārskata lietotāji: potenciālie ieguldītāji, darbinieki, piegādātāji, aizdevēji, klienti, valsts institūcijas un jebkurš sabiedrības loceklis. Rakstā apskatītas gada pārskata sastāvdaļas un apkopoti gan ieteikumi, kam pievērst uzmanību, sastādot gada pārskatu, gan biežāk pieļautās kļūdas. Gada pārskata sastāvdaļa —...

Vai var gadīties tā, ka 1. martā, ieraugot Gada ienākumu deklarāciju par 2022. gadu, uzzini par nodokļu parādu, bet pēc nedēļas šis parāds jau pārvērties par nodokļu pārmaksu? Jā, izrādās, ka šāda situācija ir iespējama, ja esi autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību! Tāpēc visiem tiem, kuri ietilpst šai nodokļu maksātāju kategorijā un kuri jau paguva iesniegt nodokļu deklarāciju marta pirmajās dienās, iesakām vēlreiz pārbaudīt datus, mēģinot no jauna izveidot deklarāciju - tā var būt kā deklarācijas labojums. Ja deklarācija vēl netika iesniegta, bet palikusi tās sagatave, tad atjaunojiet to, pārsaucot datus. Iespējams, tie būs daudz patīkamāki. Pienākot marta pirmajiem datumiem, daudzi nodokļu maksātāji steidza atvērt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), lai sagatavotu Gada ienākumu deklarāciju par 2022. gadu, kurā automātiski iesaucas VID dati par pagājušā gada laikā saņemtajiem ienākumiem un nomaksātajiem nodokļiem - datiem, kas ir VID rīcībā. Daudzi šo ikgadējo informāciju - uzzināt, vai ir izveidojusies...

Tehnoloģijām turpinot attīstīties, uzņēmumi saskaras ar arvien lielākiem drošības riskiem. Jo, ja agrākais ļaundaris bija vietējais zaglis vai huligāns, tad vispasaules tīmeklis pavēris uzņēmumus vispasaules ļaundariem. Baltijas reģions šajā tendencē nav izņēmums. Šajā rakstā izklāstīti pieci galvenie uzņēmumu drošības riski Baltijas reģionā, par kuriem uzņēmumiem būtu jāzina, lai savu misiju nepārvērstu par “demisiju”. Kiberuzbrukumi Līdz ar digitālā laikmeta attīstību kiberuzbrukumi ir kļuvuši par vienu no galvenajiem draudiem uzņēmumu drošībai Baltijas reģionā. Šie uzbrukumi var būt gan pikšķerēšanas krāpšanas un ļaunprātīgas programmatūras, gan sarežģītāki hakeru uzbrukumu mēģinājumi. Taču īpaši kara gadā ir izgaismojusies Krievijas un tās sabiedroto valstu tendence uzbrukt pēc iespējas plašākam upuru lokam ar mērķi panākt plašāku sabiedrības destabilizāciju un neapmierinātības pieaugumu. Pavisam nesen SIA Tet vēstīja, ka 2022. gadā pakalpojumu atteices uzbrukumu skaits audzis par 30%, bet vēstules ar vīrusa pazīmēm palielinājušās par 28%. Šī tendence noteikti nemazināsies. Iekšējie draudi Diemžēl ne visi drošības draudi nāk no ārējiem avotiem. Uzņēmumiem...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no 9. marta līdz 6. aprīlim pieņem darba devēju pieteikumus skolēnu nodarbinātības pasākuma īstenošanai 2023. gada vasarā. Darba devējs, kurš piedāvās darba vietu skolēnam vasaras brīvlaikā, saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja darba devējs nodarbinās skolēnu ar invaliditāti, NVA dotācija būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā. NVA apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā. NVA piešķirs arī dotāciju skolēna darba vadītāja atalgojumam. Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums skolēna darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 620 eiro pirms nodokļu nomaksas. Skolēns pasākumā tiks nodarbināts vienu mēnesi, atsevišķos gadījumos, vienojoties ar darba devēju, līdz diviem mēnešiem. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma...

Vēl pirms gadiem trim katru rītu devāmies uz darbavietu cauri visai pilsētai, braucām uz citu pilsētu vai ciematu. Mūs uz galda gaidīja pavadzīmju, rēķinu un čeku kaudze. Un lieli plaukti pa visu sienu ar mapēm. Kabinets vienās mapēs un dokumentos. Gadam beidzoties, gudrojām, kā vecos dokumentus sašūt mazākās mapēs, lai atbrīvotu vietu jaunām mapēm un jauniem papīru kalniem. Tagad mūsu darba dzīve rit pavisam savādāk — darba vieta ir tur, kur tai brīdī atrodamies, mājās, laukos, viesnīcā… Jebkur, kur ir dators un internets. Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēla citā dimensijā. Dažās dienās pielāgojāmies pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: attālināts darbs, mākoņpakalpojumi, tiešraides tīkli, tiešsaistes datu apmaiņa, dokumentu digitalizācija u.c. Iemācījāmies to, ko, visticamāk, nemaz nebūtu centušies apgūt kā nevajadzīgu un sarežģītu vēl ilgu laiku. Atpakaļceļa vairs nav! Un mēs nemaz vairs negribam katru dienu doties uz biroju, tērēt laiku ceļam, pārcilāt papīru kalnus. Mēs labprāt darbojamies no mājām ar...

Jaunā, 2023. gada budžeta pieņemšana veselības aprūpes nozarē nozīmēs ievērojamu finansējuma samazinājumu gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Absolūtos skaitļos nozares kopējais finansējums saruks no 2 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 1,6 miljardiem eiro šogad, bet relatīvi tas nokritīs jau zem 4% pret iekšzemes kopproduktu. Salīdzinoši - Igaunijā jau patlaban veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9% no IKP. Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kamēr Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro, liecina Latvijas ārstu organizāciju izplatītā informācija. Pat ja neņem vērā iepriekšējā gada papildu finansējumu - vienreizējos izdevumus, kas saistīti ar COVID pandēmiju, - Veselības ministrijas pamatbudžets šogad pieaudzis tikai par 85,8 miljoniem eiro jeb aptuveni 5,6%. Tas nesedz pat inflācijas radīto pieaugumu (vispārējā gada vidējā inflācija Latvijā pērn sasniedza 17,3%; veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpis par 9,7%),...

Par grāmatvedības dokumentu glabāšanu papīra formātā viss jau ir zināms. Salīdzinoši jauns dokumentu glabāšanas veids ir glabāšana elektroniskā vidē — datorā, cietajā datu nesējā vai digitālā formātā jeb e–vidē. Lai dokumentus varētu glabāt elektroniskā vidē, tie vispirms jāpārvērš formātā, kurā tie, tāpat kā papīra dokumenti, būtu lasāmi, izdrukājami un tajos esošā informācija nezustu un nebūtu maināma glabāšanas laikā. Un, protams, lai vieta un vide, kurā dokumentus glabājam, būtu droša un nepiederošām personām nepieejama. Kā visu sakārtot un nodrošināt, savu redzējumu un pieredzi izklāstīšu šajā rakstā. Vispirms jautājums — vai esam gatavi nākotnei? Parasti, lai sāktu ko jaunu, rodas jautājumi, ir neziņa, piezogas bailes. Esam pieraduši, un mums ir ērti strādāt, kā ierasts. Kāpēc būtu kaut kas jāmaina? Iedrošināšu ar mūsu uzņēmuma nu jau septiņu gadu pieredzi sākotnēji elektroniskā, pēc tam digitālā arhīva veidošanā un uzturēšanā. Īsumā — ir ērti un ātri sameklēt dokumentus, lai tos kādam nosūtītu vai paši tajos ieskatītos. Nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka valsts amatpersonām līdz 2023. gada 3.aprīlim ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Kārtējā gada deklarācija par 2022.gadu jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Šogad ikviena amatpersona, izmantojot EDS, var pieteikties arī tiešsaistes individuālai padziļinātai konsultācijai par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu, bet līdz šī gada 30. martam notiks tiešsaistes konsultācijas amatpersonu grupām. Šajā laikā jebkura valsts amatpersonas varēs brīvi, bez iepriekšējas pieteikšanās, pieslēgties tiešsaistei un uzdot VID speciālistiem jautājumus par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai...

Pārlieku liela uzticēšanās līdzcilvēkiem ir lielākais klupšanas akmens dažāda veida darījumos ar nekustamo īpašumu – nepārbaudot līguma nosacījumus un neuzticot dokumentu sagatavošanu speciālistam, var viegli krist krāpnieku nagos, liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) novērojumi. Tāpēc ikgadējo Notāru dienu ietvaros 8. un 9. martā no plkst. 10.00 līdz 14.00 ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs saņemt bezmaksas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu, atstāšanu mantojumā, pārņemšanu, dāvināšanu, sadalīšanu utt. Pieaugot vispārējai nedrošībai un pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, aizvadītā gada laikā palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri vērsušies pie zvērinātiem notāriem pēc dažāda veida palīdzības darījumos ar nekustamo īpašumu. Vienlaikus augusi arī krāpnieku aktivitāte, steidzot izmantot iedzīvotāju lētticību. Mudinot iedzīvotājus pirms juridiska rakstura lēmumu pieņemšanas konsultēties ar jomas speciālistiem, LZNP rīkotajās ikgadējās Notāru dienās tiks turpināta pērn uzsāktā tēma par riskiem darījumos ar nekustamo īpašumu, un iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. Lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu...

Kādi nodokļi piemērojami darba samaksai darbiniekam, kuram ir I grupas invaliditāte un nav atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa? Atbilde Ja darbinieks nav atzīmējis ANG pie konkrēta darba devēja, grāmatvedis nedrīkst piemērot ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu par invaliditāti, kā arī piemērot IIN likmi 20% apmērā arī mazai darba samaksai (līdz 1667 eiro). Iespējams, darba grāmatiņa ir iesniegta citam darba devējam, pensijas izmaksātājam vai arī nav iesniegta nekur (ar mērķi atgūt samaksāto IIN, deklarējot ieņēmumus par visu gadu). Ja personai ir piešķirta invaliditātes pensija, tai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piemēros neapliekamo minimumu (500 eiro), līdz ar to darbavietā netiks piemērots vispārējais neapliekamais minimums (patlaban tie ir vienādi). Ja invaliditātes pensijas apmērs ļauj, VSAA var piemērot pensijai arī IIN papildu atvieglojumu (I grupai — 154 eiro mēnesī), bet tad ANG jābūt iesniegtai (atzīmētai) aģentūrā. Iesniegt grāmatiņu VSAA ir lietderīgi, ja invaliditātes pensija ir lielāka par neapliekamā minimuma un papildu atvieglojuma kopsummu, jo personai ar invaliditāti...

Žurnāla Bilance iepriekšējos sešos numuros varējāt lasīt intervijas ar dažādu nozaru uzņēmējiem par viņu pieredzi, saskaroties ar energoresursu un vispārējo inflāciju, ar karu Ukrainā saistītajiem sarežģījumiem, kā arī citiem strukturāliem Latvijas ekonomikas izaicinājumiem. Publikāciju cikla noslēguma daļā vēlējāmies saņemt atbildes no Finanšu ministrijas, jautājot par ministrijas atbildības lokā ietilpstošajiem risinājumiem uzņēmumu izvirzītajām problēmām, kas saistītas ar nodokļu politiku un finanšu sistēmas jautājumiem. Tomēr Finanšu ministrija interviju atteica, pamatojot ar to, ka diskusijas par nodokļu politikas pārmaiņām esot tikai sākušās. Tāpēc uz sarunu aicinājām Saeimā jaunievēlētās opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu, kurš aktīvi publiski analizējis valdības virzīto valsts budžetu. Latvijas ekonomikas konkurētspēja uz Baltijas fona izskatās bēdīgi — laika izteiksmē ekonomisti runā pat par desmit gadu atpalicību no Lietuvas un Igaunijas. Kas, jūsuprāt, ir šīs atpalicības galvenie cēloņi? Izvēles, kuras veicām pēc neatkarības atjaunošanas deviņdesmitajos gados, ilgtermiņā nebija pareizākās....

Darbiniecei 2021. gada 11. maijā sākās maternitātes atvaļinājums, kas vēlāk pārtapa par bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 2023. gada janvārim. No 2023. gada 16. līdz 31. janvārim darbiniece izmantoja ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Kā pareizi noteikt periodu, no kura darba samaksas jānosaka vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai? Atbilde Darba likuma 75. panta 1. daļā noteikta vispārējā kārtība: visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem. Ja darbiniekam nav darba samaksas minētajā periodā, tā jāmeklē iepriekšējos sešos mēnešos. Tomēr ir daži izņēmumi (75. panta 2. un 6. daļa), kad aprēķina periods ir nosakāms īsākajā (faktiskajā) nodarbinātības laikā. Piemēram, ja pēdējo sešu vai vairāk mēnešu laikā darbiniece nav strādājusi un viņai nav izmaksāta darba samaksa (jo bijusi attaisnotā prombūtne), vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos kalendāra mēnešos pirms attaisnotās prombūtnes perioda sākuma. Darbinieces maternitātes un bērna kopšanas atvaļinājums ir attaisnota (pamatota) prombūtne. Tādēļ periods,...