JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) jūlijā aktualizējis metodisko materiālu "Samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums", kurā sniedz metodisku palīdzību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanā attiecībā uz samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīta ienākuma noteikšanu. Ar IIN apliek rezidenta un nerezidenta samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu (turpmāk – samazinātu procentu ienākums), kas veidojas, ja nosacītā tirgus cena ir lielāka nekā atbilstoši aizdevuma līgumam aprēķinātie procenti. To noteic likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. panta trešās daļas 25. punkts, 8.2 pants. Samazinātu procentu ienākuma aprēķinā piemēro nosacīto tirgus cenu – Latvijas Bankas noteikto iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi (attiecīgajā valūtā) iepriekšējā gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7. Latvijas Banka iekšzemes nefinanšu sabiedrībām no jauna izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi publicē savā tīmekļa vietnē. Nosacījumus par samazinātu procentu ienākuma noteikšanu piemēro aizdevumiem, ko fiziskā persona neņem savas saimnieciskās darbības ietvaros un ko izsniedz: komersants; individuālais uzņēmums (zemnieka vai...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Civilprocesa likums paredz, ka lietas dalībnieki var pārsūdzēt otrās instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā, ja tiesa nepareizi piemērojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Tāpat kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Vienlaikus Civilprocesa likuma normas noteic virkni prasību, kas jāievēro, iesniedzot kasācijas sūdzību, jo tiesnesis var pieņemt lēmumu par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību, ja: kasācijas sūdzībai nav pievienots dokuments, kas apliecina drošības naudas samaksu; kasācijas sūdzībai nav pievienots vai lietā iesniegts dokuments, kas apliecina juridiskās personas amatpersonas tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu kasācijas kārtībā,...

Pēdējie pāris gadu, kas pavadīti Covid – 19 ietekmē, pasauli ir ļoti mainījuši. Daudzi uzņēmumi pandēmijas dēļ bija pilnībā pārgājuši uz attālināto darbu, tika ieviestas jaunas, modernas IT tehnoloģijas, lai varētu sazināties kaut vai no otras pasaules malas. Kā strādāt tagad? Izrādās, daudzi darbinieki labprāt turpinātu strādāt attālināti, taču uzņēmumu vadītāji vairāk apsver hibrīda modeļus vai grib pilnībā atjaunot klātienes darbu. IT risinājumu un konsultāciju uzņēmuma Elva vebinārā «Personālvadības digitalizācija: izaicinājumi un risinājumi» SEB bankas personāla pārvaldes vadītāja Ilze Ogle ieskicēja, kā attālinātais darbs ietekmē uzņēmumu un darbinieku mijiedarbību. Savu prezentāciju viņa sāka ar jautājumu: «Vai jūs zināt, ko šobrīd vēlas uzņēmums vai/un CEO (izpilddirektors — red.)?» Informācija, kas ir pieejama sociālajos medijos un komunikācijā ar darbiniekiem, liecina, ka ļoti lielu uzņēmumu vadītāji vēlas, lai darbinieki atgriežas atpakaļ darbā, viņi grib redzēt savus darbiniekus klātienē. Šādu vēlmi ir izteicis Tims Kuks no tehnoloģiju kompānijas Apple, Džefs Šels no daudznacionālās masu mediju un...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) apstiprinājusi Ārlietu ministrijas ieteiktos 14. Saeimas pasta balsošanas iecirkņus ārvalstīs. Šogad 1. oktobrī gaidāmajās 14. Saiemas vēlēšanās vēlētāji ārvalstīs pasta balsošanai varēs pieteikties 21 Latvijas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. Pieteikšanās pasta balsošanai no ārvalstīm ilgs no 23. jūlija līdz 9. septembrim. Pieteikties balsot pa pastu vēlētāji ārvalstīs var, nosūtot pieteikumu pa pastu, e-pastu vai iesniedzot to klātienē, Latvijas Republikas vēstniecībās ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Austrālijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Dienvidkorejā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Vācijā un Zviedrijā, kā arī konsulātā Vitebskā, Baltkrievijā. Iesnieguma paraugs balsošanai pa pastu no ārvalstīm (docx) un Pdf formātā No 27. augusta pieteikties pasta balsošanai varēs arī e-pakalpojumā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) tīmekļvietnē vai portālā www.latvija.lv. Lai pieteiktos balsot pa pastu, vairs nebūs nepieciešams uzrādīt pasi vai personas apliecību. Vēlētāju uzskaitei šajās Saeimas vēlēšanās pirmo reizi tiks lietots vēlētāju reģistrs, un spiedogs...

Eiropas Savienības fondu un citu finanšu devēju projektu konkursi ir lielisks veids, kā realizēt idejas. Lai piesaistītu ES fondu vai citu finanšu devēju finansējumu, ir jāsagatavo projekta pieteikums. Savukārt, lai sagatavotu labu projekta pieteikumu un veiksmīgi to ieviestu, jāievēro vairāki priekšnoteikumi. Vairāk par priekšnoteikumiem projekta pieteikuma sagatavošanā — šajā rakstā. Autore padomus balstīs uz personīgo pieredzi un kā piemērus minēs projektus, kuru tapšanā pati ir darbojusies. Pirmkārt, ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar projekta konkursa nolikumu, pieteikuma formu, iesniegšanas vietu, veidu un termiņu, normatīvajiem aktiem un vērtēšanas kritērijiem. Projektu konkursa nolikumā vienmēr ir izklāstīta galvenā informācija, kas attiecas uz konkrēto projektu, un tajā visbiežāk ir arī atsauces uz normatīvajiem aktiem — Eiropas Savienības regulām, Latvijas Republikas likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Lai labāk izprastu, kādu informāciju rakstīt projekta pieteikumā, ir jāpēta vērtēšanas kritēriji, jo tajos ir iekļauta informācija par to, ko tieši projektu vērtētāji vērtēs. Bieži vien pēc vērtēšanas kritērijiem var noteikt, kuri jautājumi...

20. jūlijā stājās spēkā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli”, saskaņā ar kuriem noteikts, ka, nemaksājot muitas maksājumus, normatīvajos aktos noteikto daudzumu degvielas, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu fiziska persona no trešās valsts var ievest Latvijā personīgai vai ģimenes lietošanai ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar grozījumiem likumā mainīts akcīzes preču pārvietošanas regularitātes kritērijs, aizstājot iepriekš likumā noteikto „ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās” ar „ne biežāk kā vienu reizi trīsdesmit dienās”. Akcīzes preču daudzums, ko savam patēriņam drīkst ievest Latvijā bez muitas maksājumu veikšanas, nav mainīts. Līdz ar to no 2022. gada 20. jūlija persona savam patēriņam Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ar atbrīvojumu no muitas maksājumu samaksas reizi trīsdesmit dienās ar jebkāda veida sauszemes bezsliežu transportlīdzekli drīkst ievest 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigārus, vai 50 gramus smēķējamās tabakas vai tabakas lapu, vai...

Lai pilnveidotu minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti, Labklājības ministrija ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par sociālo drošību”. Sociālā atbalsta pilnveidošanai paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas1, proti, minimālo ienākumu sliekšņa zemākās iespējamās robežas noteikšanu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. To paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā līdz šim – reizi trijos gados. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šāda minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšana paredz minimālo nodrošinājumu iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem: garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem, trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un valsts minimālo pensiju (vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensija) saņēmējiem. Kopā ar grozījumiem likumā “Par sociālo drošību” ir sagatavoti grozījumi vēl četros likums. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie...

Ar dīzeļdegvielu darbināmos transportlīdzekļos instalēta programmatūra, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti pie ierastām temperatūrām un gada lielāko daļu, ir uzskatāma par aizliegtu pārveidošanas ierīci, pie šāda secinājuma nonāca Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2022. gada 14. jūlija spriedumā C 128/20 & GSMB Invest, C 134/20 & Volkswagen un C 145/20 & Porsche Inter Auto un Volkswagen . ECT arī norādījusi, ka, tā kā šāda neatbilstība transportlīdzekļos nav nenozīmīga, principā nav izslēgta iespēja atcelt transportlīdzekļa pārdošanas līgumu. Ar programmatūru, kas samazina transportlīdzekļa emitēto gāzveida piesārņotāju recirkulāciju tostarp atkarībā no konstatētās temperatūras, aprīkoto Volkswagen markas transportlīdzekļu pircēji Austrijas tiesās lūdza atzīt par spēkā neesošiem pārdošanas līgumus, ko tie noslēguši 2011.–2013. gadā. Minētās tiesas norāda, ka šī programmatūra Savienības līmenī noteikto slāpekļa oksīdu (NOx) emisijas robežvērtību ievērošanu nodrošina tikai tad, ja āra temperatūra ir no 15 līdz 33℃ (turpmāk tekstā – “temperatūras logs”). Ārpus šā temperatūras loga izplūdes gāzu recirkulācijas (EGR) līmenis lineāri samazinās līdz...

Vai par valdes locekli, kam nav noteikta atlīdzība, būtu jāmaksā nodokļi no minimālās algas, ja citā uzņēmumā viņš saņem lielu mēnešalgu, piemēram, 3000 eiro? Vai jāmaksā nodokļi, ja valdes loceklis atrodas bezalgas atvaļinājumā vai viņam iestājas darbnespēja tajā mēnesī, kad apgrozījums pārsniedz 2500 eiro? Tā mēdz būt, piemēram, kad saņemta nomas maksa par telpu, valdes loceklis tikai izraksta kārtējo rēķinu, kas prasa 10 minūtes. Atbilde Grozot likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) 8. pantu (gada apliekamā ienākuma avoti) 2013. gada 6. novembrī, pants tika papildināts ar 2.9 daļu, kura laika gaitā mazliet grozīta, tomēr pamatideja šai daļai ir saglabāta. Spēkā esošā versija skan šādi: tiek uzskatīts, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu (nosacīti), kas atbilst minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā...

Ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus vērtē ne tikai atbilstoši juridiskajai formai, bet arī darījuma ekonomiskajai būtībai, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā. Pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita visus izdevumus, kas tieši nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, tai skaitā: izdevumus dalībnieku vai darbinieku atpūtai, izklaides pasākumiem un citus labumus, ja no šiem labumiem nav ticis ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai arī šāda ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums no nodokļa ieturēšanas; pēc dalībnieka vai valdes locekļa rīkojuma vai iniciatīvas veikts peļņas vai apgrozījuma, vai citas bāzes lieluma samazinājums; dāvinājumi vai kredīti un aizdevumi, kas pārvērsti dāvinājumos, izņemot ienākumam pielīdzinātos aizdevumus, no kuriem aprēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli; ziedojumus; aktīvi, kuri iegādāti sākot ar 2018. gada 1. janvāri un netiek izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai; aktīvu nolietojuma vērtību, kuri iegādāti līdz 2017. gada 31. decembrim, ja tos neizmanto saimnieciskajā darbībā; reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumus, ja tie pārskata...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atgādina, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 14. Saeimas vēlēšanām aģitācijas aktivitāšu īstenošanai ir aizliegts izmantot administratīvos resursus. Šīs aizliegums attiecas uz visām valsts un pašvaldību institūcijām un to darbiniekiem, un aizlieguma mērķis ir novērst negodprātīgu konkurenci starp deputātu kandidātiem, kas ieņem amatus pašvaldībās vai valsts iestādēs, un citiem deputātu kandidātiem, kā arī nepieļaut politisko spēku reklamēšanu par budžeta līdzekļiem, kas piešķirti valsts un pašvaldību institūciju darbībai. KNAB vērš uzmanību, ka administratīvo resursu, proti, valsts vai pašvaldību institūciju finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas izmantošana vai pakalpojumu sniegšana, kā arī institūcijas reklamēšana, ja attiecīgā reklāma ir saturiski saistīta ar kādu politisko partiju vai deputātu kandidātu, nav pieļaujama. Amatpersonām vai darbiniekiem, kuri attiecīgo institūciju finanšu līdzekļus vai mantu izlietojuši prettiesiskā veidā, var tikt piemērota administratīvā atbildība, t.i., brīdinājums vai naudas sods līdz 700 eiro. Turklāt šīm amatpersonām vai darbiniekiem ir pienākums valstij atlīdzināt...

Turpinot Bilances Nr. 6 (486), 2022. gada jūnijs) rakstu «2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis», nedaudz jau vadības ziņojuma sadaļā pieskāros finanšu analīzes koeficientiem, šajā rakstā turpināsim šo tēmu. Apskatīsim biežāk izmantotos finanšu analīzes koeficientus un iepazīsim tos tuvāk. Kam nepieciešama finanšu analīze? Finanšu analīze ir ļoti aktuāla katrai sabiedrībai, tā sniedz iespēju pieņemt vadībai korektus finanšu lēmumus, lai uzņēmums spētu sekmīgi attīstīties, palielinātu ražošanas/pārdošanas apjomus, noturētu pozīciju tirgū, efektīvi pārvaldītu savus resursus, kā arī laikus pieņemtu lēmumus, lai mazinātu finanšu riskus u.c. Šis ir labs instruments, ko katra sabiedrība var izmantot. Jau jūnija numura rakstā minēju, ka, izmantojot finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jābūt uzmanīgiem ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Atceramies, ka mūsu uzdevums nav parādīt sabiedrību no sliktās puses, bet sniegt patiesu un skaidru priekšstatu. Finanšu analīzes...

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā, gan arī grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Pieņemtie grozījumi nosaka pasūtītāja rīcību gadījumā, kad atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pretendents. Šādā gadījumā Pasūtītājam ir jāpārtrauc iepirkuma procedūra, kas izsludināta no 2023. gada 1. janvāra. Lai gan minētais regulējums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī un attiecas uz iepirkumu procedūrām, kas izsludinātas no šī datuma, IUB aicina jau tagad izmantot iespēju rīkot PIL 18. panta 2.1 daļai un SPSIL 22. panta 2.1 daļai atbilstošu apspriedi ar piegādātājiem, lai no 2023. gada 1. janvāra izsludināto iepirkuma procedūru nebūtu jāpārtrauc atbilstoši PIL 41. panta divpadsmitajai daļai un SPSIL 47. panta četrpadsmitajai daļai. Veikt apspriedi ar piegādātājiem pasūtītājs var attiecībā uz jebkuru plānoto PIL 9. vai 10. panta iepirkumu, kā arī iepirkuma procedūru. Savukārt SPSIL gadījumā...

Lai nodrošinātu universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniegšanas nepārtrauktību, ņemot vērā augsto vispārējo inflāciju gan Latvijas, gan globālā līmenī, bet īpaši ievērojamo energoresursu tarifu kāpumu, kas būtiski paaugstina transportēšanas izmaksas, Latvijas Pasts izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu UPP tarifu projektu. Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums - 2023. gada 1. janvāris. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas Pasts novēroja degvielas izmaksu pieaugumu par aptuveni 32% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2021. gadā, augušas arī starptautisko sūtījumu transportēšanas izmaksas, turklāt ik gadu 10%–15% apmērā pieaug citu valstu pasta uzņēmumu izmaksas, ko tie piemēro Latvijas Pastam par Latvijas iedzīvotāju sūtījumu piegādi adresātiem savās valstīs. Izstrādājot jaunu UPP tarifu projektu no 2023. gada 1. janvāra Latvijas Pasts ņēmis vērā arī publiskajā telpā paustos paziņojumus par minimālās mēneša darba algas celšanu, sākot ar 2023. gadu, kas uzņēmumam radītu būtisku papildu izmaksu komponenti. Līdz ar jauna tarifu modeļa iesniegšanu Latvijas Pasts iniciējis atsevišķus priekšlikumus tarifu izmaiņu...

Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi. Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas. Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:...