JAUNUMI

Žurnāls "Bilance" un portāls BilancePLZ veic pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā inflācija, energoresursu krīze un Krievijai/Baltkrievijai piemērotās sankcijas ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību. Aicinām Jūs atvēlēt 5 minūtes un līdz 10. oktobrim aizpildīt anonimizētu aptauju (nav jānorāda ne vārds, ne uzņēmuma nosaukums), lai kopīgi gūtu iespējami plašāku un objektīvāku priekšstatu par pašreizējo situāciju Latvijas uzņēmējdarbībā, kā arī vēlamāko valdības rīcību. Aptauja pieejama "Google Docs" platformā: https://docs.google.com/forms/d/1dPD-iee5H73hfgfsj5OYSIadEIBPoM4-x3FuFVirleQ #SIF_MAF2022 Projektu "Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

No 2022.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ir piemērojams ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2022. gada 7.septembra Lēmumu (ES) Nr.2022/1511 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas 2021.gada 22.decembra Lēmumu (ES) Nr.2021/2313 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā (turpmāk – Lēmums 2021/2313) bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz 2022.gada 30.jūnijam. Eiropas Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm par to, vai ir nepieciešams pagarināt atbrīvojuma no nodokļiem piemērošanas termiņu precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, pēc Beļģijas, Latvijas, Austrijas, Portugāles un Slovēnijas lūguma pieņēma lēmumu par pasākuma turpmāku piemērošanu, ar ko importētām precēm piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana", kurā norādīts, ka saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, lai nodrošinātu, ka tajā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas mērķi, paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Paziņojumu iesniedz: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā; debitori attiecībā uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā minētajiem darījumiem; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no paziņojuma sniegšanas iemesla. Ja paziņojums ir jāsniedz tāpēc, ka nodokļa maksātājs ir izslēgts no VID PVN...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus: uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība; TAP pasākumu plāns; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana un tās sekas; TAP pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; saimnieciskās darbības novērtējums; pārkategoriju piespiedu piemērošana; TAP pasākumu plāna pārsūdzēšana; aizsardzība attiecībā uz jaunu finansējumu, pagaidu finansējumu un citiem ar pārstrukturēšanu saistītiem darījumiem; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi; fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atsevišķi jautājumi;...

Ar grozījumiem likumā «Par valsts pensijām» (likums), kas stājās spēkā 2022. gada 20. jūlijā, papildināti pārejas noteikumi ar 15.2 punktu: 2022. gadā valsts pensiju vai tās daļas apmēru, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (noapaļotu līdz veseliem eiro), pārskata 1. augustā, ievērojot šā likuma 26. pantā minētos nosacījumus. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju indeksē neatkarīgi no tās apmēra 2022. gadā pārskata 1. augustā, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu, kā arī šā likuma 26. panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētos nosacījumus. Pārskatītās valsts pensijas vai tās daļas apmēra starpību par periodu no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam izmaksā vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Secinājumi 1. Noteikti pārlasiet likuma «Par valsts pensijām» 26. pantu. Tas dos jums informāciju par lietas būtību un ļaus izveidot savu...

Latvijas iedzīvotāji par efektīvāko parādu atgūšanas piespiedu izpildes līdzekli uzskata konta apķīlāšanu, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. Par mazāk efektīvu piespiedu izpildes līdzekli tiek uzskatīts liegums pārdot transportlīdzekli, kā arī personai piešķirto speciālo tiesību (piemēram, medīšanas tiesību, šaujamieroča nēsāšanas tiesību, makšķernieku licences) atņemšana. “Lai piespiedu izpildes līdzekli varētu uzskatīt par efektīvu, tam ir jābūt ar tūlītēji izjūtamām sekām, lai varētu realizēties tā piemērošanas mērķis – mudināt pildīt savas saistības. To pierāda arī aptaujas rezultāti, kur skaidri redzams, ka vērtējuma augšgalā ir tie piespiedu izpildes līdzekļi, kurus pēc būtības nevar nepamanīt un persona ir spiesta pildīt savas neizpildītās saistības,” LZTI padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Kopumā 52% respondentu atzīst kontu apķīlāšanu kā, viņuprāt, visefektīvāko piespiedu izpildes līdzekli. Tam seko piedziņas vēršana uz darba algu (45%) un piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu (35%). Civilprocesa likumā kopumā ir paredzēti septiņi piespiedu izpildes līdzekļi, bet visbiežāk praksē piemēroti...

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība 8. septembrī monetārās politikas sapulcē nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas, norāda Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos. Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes. Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz...

Ministru kabinetā 9. septembrī valdības un ministriju pārstāvji tikās ar pārstāvjiem no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un vienojās par prioritārajām jomām, lai uzlabotu valsts konkurētspēju globālajā tirgū un uzņēmējdarbības vidi Latvijā padarītu pievilcīgāku uzņēmējiem. Kā būtiskus mērķus augsta līmeņa sanāksmes dalībnieki izvirzīja enerģētiskās neatkarības veicināšanu, ēnu ekonomikas apkarošanu, kā arī publiskā sektora digitalizāciju, lai paātrinātu un uzlabotu datu apmaiņu starp institūcijām. Saistībā ar gaidāmo apkures sezonu valdība ir pieņēmusi nepieciešamos lēmumus, lai gaidāmajā apkures sezonā pietiktu energoresursi, pirmām kārtām, dabasgāze, kā arī ir pieņemta plaša atbalsta pakotne gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Valdība ir arī lēmusi par enerģētiskās neatkarības stiprināšanu vidējā termiņā, attīstot vēja parkus – gan Latvijas-Igaunijas kopprojektā Elwind, gan jaunajā projektā, ko īstenos Latvenergo un Latvijas Valsts meži izveidotais kopuzņēmums vēja parku attīstīšanai. Valdībā lemts par sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi Skultē. Latvijai būs savs sašķidrinātās gāzes termināls, kas ir savienots ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Latvija vidējā termiņā palielinās elektroenerģijas...

Lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas darbību, nepieciešams konstatēt, ka prece, arī jauns transportlīdzeklis, kam piegādes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī ir piemērota nodokļa 0% likme, ir izvests no piegādes dalībvalsts un ir piegādāts galapatērētājam citā dalībvalstī, kur galapatērētājs par to samaksā PVN, uzsvērts Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2022. gada spriedumā lietā Nr. A420283018, SKA-334/2022. Tādējādi tiek nodrošināta PVN iekasēšana tikai vienā dalībvalstī, kur notiek preces gala izmantošana, tiek novērsta darījuma dubulta aplikšana ar nodokli, tiek panākta dalībvalstu fiskālās suverenitātes nodalīšana un tiek novērsts konkurences izkropļojums starp dalībvalstīm. Tas norāda uz nepieciešamību konstatēt, ka tiesības rīkoties ar preci, arī ar jaunu transportlīdzekli, ir nodotas tieši darījumu dokumentos norādītajam pircējam, nevis jebkurai citas dalībvalsts personai. Pretējā gadījumā netiek nodrošināta pareiza kopējās PVN sistēmas darbība un nodokļa iekasēšana no galapatērētāja, un netiek ievēroti tiesību normās nostiprinātie grāmatvedības kārtošanas principi, atbilstoši kuriem grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai un grāmatvedība ir jākārto...

Cilvēks piedzimst kā balta lapa. Augot mācās staigāt, runāt, lasīt, rakstīt, rēķināt. Iegūst zināšanas, izglītību, apgūst profesiju. Visu, ko cilvēks iemācās, var nosaukt vienā vārdā — apgūst prasmes. Katrā gadsimtā ir nepieciešamas noteiktas prasmes. Pirmatnējam cilvēkam svarīgi bija prast nomedīt meža zvēru, iekurt uguni ar diviem akmeņiem. Tās, kas bija svarīgas pirms pieciem tūkstošiem gadu, vairs nav aktuālas patlaban. Mūsdienu cilvēkam jāapgūst pavisam citas prasmes, turklāt katram amatam, katrai profesijai tās ir atšķirīgas. Tomēr ir arī tādas prasmes, kas nepieciešamas katram, neskatoties uz profesiju un ieņemamo amatu. Lisabonas 2000. gada 23. un 24. marta Eiropadome secināja, ka Eiropai vajadzētu noteikt jaunas pamatprasmes, kas jānodrošina mūžizglītībā, kā galveno pasākumu, Eiropai reaģējot uz globalizāciju un veidojot uz zināšanām balstītu valstu ekonomiku, un uzsvēra to, ka cilvēki ir Eiropas galvenais kapitāls. Šīs pamatprasmes ir jāieaudzina un jāiemāca jau no bērnības un jāturpina pilnveidot un attīstīt. Pamatprasmes definētas kā zināšanu, prasmju un attieksmju kopums, kas atbilst...

Saeima 8. septembrī trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto Pašvaldību likumu. Tas nosaka vietējo pašvaldību darbības regulējumu, paredzot lielākas sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā, kā arī politiskās un administratīvās vadības skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali u. c. būtiskus jaunievedumus. Jaunais Pašvaldību likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Jauna likuma izstrādes mērķis bija radīt tādu likumisku ietvaru, kas ļautu pašvaldībām strādāt efektīvāk, caurskatāmāk un sazobē ar sabiedrību, lai varētu pilnvērtīgi īstenot tās intereses. Kā viens no būtiskākajiem jauninājumiem likumā ir paplašinātās sabiedrības iesaistes iespējas pašvaldības darbā - paredzēts noteikt pašvaldības sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un nodrošināt sabiedrības iesaisti pašvaldības darbā. Tāpat tiek paredzēti jauni sabiedrības līdzdalības rīki – kolektīvais iesniegums un iedzīvotāju padome – konsultatīva institūcija, kuras kompetenci un izveidi noteiktu pati pašvaldība padomes nolikumā, ievērojot, ka kandidātus darbam padomē izvirza un ievēlē pašvaldības iedzīvotāji. Atbalstīta līdzdalības budžeta iekļaušana likumā, kas ļaus...

No 2022. gada 7. oktobra līdz 7. novembrim jaunajiem saimniekiem būs iespēja iesniegt projektus pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Atbalstāmās nozares ir lopkopība un augkopība. Atbalsta pretendenti var būt juridiskas personas, fiziskās personas, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti. Nosacījums fiziskajām personām: projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem; ir ieguvusi augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā vai ir uzsākusi mācības un izglītību iegūst 36 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu; nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbojas ar primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanu,...

Ārkārtējās situācijas laikā bija pieejami valsts pabalsti, tika ierobežotas iespējas kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu pret parādnieku debitoru, tomēr dzīvē daudzi uzņēmumi dažādu faktoru ietekmē ir nonākuši finansiālās grūtībās, un apņēmīgākie uzņēmēji risina jautājumus, kā saglabāt biznesu, kā turpināt darboties, un meklē iespējas izkļūt no parādiem un stabilizēt finanšu plūsmu. Viens no risinājumiem vai vismaz kā palīgs uz laiku varētu būt tiesiskās aizsardzības process (turpmāk — TAP). Manā praksē īsā laika periodā jau vairāki debitori ir iesākuši šo procesu, un domāju, ka būtu lietderīgi atsvaidzināt zināšanas par šo instrumentu, kura ietvaros uzņēmējam tiek sniegta aizsardzība un tai pašā laikā dota iespēja turpināt biznesu, restrukturizēt uzņēmumu un atjaunot maksātspēju. Būtiski — tiesiskās aizsardzības procesu var uzsākt parādnieks pats, t.i., uzņēmums, kuram ir finansiālas grūtības segt saistības ar kreditoriem, un TAP var piemērot tikai juridiskām personām. Šajā procesā, jau tam gatavojoties, būtiska loma ir grāmatvedim un grāmatvedībā uzkrātajai informācijai par uzņēmuma saimniecisko darbību. TAP,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbinieki 2021. gadā veica komercprakses uzraudzību saistībā ar konsultēšanas rīku (t.s. čatbotu) izmantošanu saziņai ar patērētājiem. Veicot uzraudzības aktivitātes, PTAC ierosināja 12 administratīvās lietas un visiem iesaistītajiem komersantiem nosūtīja informatīvas vēstules. Turpmāka iesaistīto subjektu preventīva aicināšana ievērot normatīvo aktu prasības nākotnē varētu novērst dažādas problēmsituācijas un nepieļaut patērētāju tiesību pārkāpumus. Projekta “Komercprakses, piedāvājot patērētāju konsultēšanas rīkus, apzināšana un analīze, pārkāpumu novēršana” uzraudzības aktivitāšu nepieciešamības pamatā ir apstākļi un tendences, kas saistītas ar pieaugošu patērētāju tiesisko interešu apdraudējuma risku tirgus digitalizācijas apstākļos, pārdevējiem un pakalpojuma sniedzējiem ieviešot dažādas automatizācijas vai robotizācijas sistēmas, kas komunicē ar patērētājiem digitālajā vidē (turpmāk – virtuālās palīdzības sistēmas). Praksē tās mēdz saukt dažādos terminos, piemēram, tērzēšanas roboti, virtuālie asistenti un virtuālie palīgi (no angļu valodas – chatbots). Projekta mērķis bija apzināt tirgus situāciju un izdarīt secinājumus par virtuālo palīdzības sistēmu izmantošanas riskiem, konsultēt pārdevējus un pakalpojumu sniedzējus par konstatētajām neatbilstībām,...

No 2022. gada 8. novembra līdz 8. decembrim notiks pieteikšanās pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Šī pasākuma mērķis ir ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Šī ir septītā projektu kārta ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās instrumenta finansējumu 6,36 miljoni eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Katrs mazais lauksaimnieks saņems 15 000 eiro, kas tiks izmaksāts divās daļās atbilstoši darījumdarbības plānam. Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums no nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanas iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – vismaz 2000 eiro, kā arī gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – ne vairāk kā 15 000 eiro, ņemot vērā saistītos uzņēmumus. Saimniecībai ir jābūt reģistrētai Uzņēmumu reģistrā vai saimnieciskā darbība...