JAUNUMI

Tiesībsargs pētījumā “Banku pakalpojumu piekļūstamība” secina, ka banku piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti ir jāuzlabo, tomēr pozitīvi, ka vērojami arī labās prakses piemēri. Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas. Tā autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves. “Teju ikdienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu...

Ministru kabinets 7. februārī ir apstiprinājis precizēto Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2023. gadam un 9. februārī Saeimā iesniedzis Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam". Plānots, ka 17. februārī Saeima likumprojektu skatīs pirmajā lasījum, bet galīgajā lasījumā to paredzēts izskatīt 8. martā, kas nodrošinātu tā stāšanos spēkā 1. aprīlī. Finanšu ministrs sola, ka pēc budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu politikas pamatnostādnēm. Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023. gadam jau tika sagatavots un apstiprināts pagājušā gada rudenī, bet pie nemainīgas politikas saistībā ar 2022. gada 1. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām. Līdz ar jaunās valdības apstiprināšanu atsākās darbs pie valsts budžeta 2023. gadam sagatavošanas, un FM sagatavoja precizēto plāna projektu, pamatojoties uz FM pagājušā gada decembrī atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un šā gada janvārī aktualizētajām fiskālajām prognozēm. Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2022. gadu, kā arī ņem vērā...

Saeima 9. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas noteic valsts atbalstu arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu. Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,91 eiro par kilogramu, bet ne vairāk kā 1,29 eiro par kilogramu. Uz vienu mājsaimniecību noteikts patēriņa slieksnis – viena tonna sašķidrinātās gāzes. Patlaban Latvijā aptuveni 4500 mājsaimniecības apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi jeb propāna-butāna gāzi, visbiežāktajos gadījumos, kad nebija iespējas pievienoties dabasgāzes tīklam, bet citu energoresursu izmantošana bija apgrūtināta, norādīts likumprojekta anotācijā. Dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu kompensēs 50% apmērā, ja izmaksas pārsniedz 0,69 eiro par litru, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru. Vienai mājsaimniecībai izmaksu pieaugumu kompensēs 4000 litru apmērā. Salīdzinoši neliels skaits mājsaimniecību Latvijā kā kurināmo izmanto marķēto dīzeļdegvielu, kuru ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi var iegādāties apkures vajadzībām....

Eiropas Savienības Tiesa 2023. gada janvārī pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam. Rakstā apskatīti divi janvāra pirmajā pusē pieņemtie spriedumi, kuri skar fizisko personu datu aizsardzības un privātuma jautājumus. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas tiesību aktu interpretāciju; 2) vai kopienas institūciju izdotu aktu spēkā esamību” (EST spriedums lietā 34–73, Fratelli Variola S.p.A. v Amministrazione italiana delle Finanze, 10, 11. punkts). Datu subjekta piekļuves tiesības EST 2023. gada 12. janvāra spriedums RW pret Österreichische Post AG (lieta C154/21) 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016....

Ministru kabinets 7. februārī pieņēma Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 676 "Vīzu noteikumi"", kuru mērķis ir optimizēt ar vīzu pieteikumu uzglabāšanu saistītās procedūras un izmaksas, samazināt administratīvo slogu personām, nodrošinot iespēju vīzu pieteikumus iesniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) elektroniski vai pa pastu, kā arī precizēt vīzu uzlīmēs iekļaujamās piezīmes atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam regulējumam. Strauji pieaugot PMLP uzglabājamam arhīvam, normatīvajā aktā noteiktais vīzas pieteikuma anketu un tām pievienoto dokumentu uzglabāšanas piecu gadu termiņš līdz šim radījis papildu izmaksas un nepieciešamību īrēt papildu telpas arhīva dokumentu novietošanai. 2022. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju vīzu pieteikumu skaita pieaugums ir sevišķi būtisks - 2022. gada pirmajos četros mēnešos izsniegti aptuveni 24 000 vīzu. Izvērtējot lielo vīzu pieteikumu lietu apjomu un salīdzinoši nelielo nepieciešamību izmantot šos arhīvā glabājamos dokumentus, grozījumi noteikumos lietderīgi paredz dokumentu glabāšanai noteikt divu gadu termiņu, skaitot no galīgā lēmuma pieņemšanas dienas. Informācija par...

Turpinājums Bilances 2022. gada decembra (492.) numurā iesāktajam rakstam «Darbnespējas apmaksas varianti». Ja darbnespēja turpinās ilgāk par deviņām kalendāra dienām, darbiniekam tiek izsniegta B lapa, kuru apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Neizsniedzot A lapu, tiek izsniegta B lapa sievietēm sakarā ar piešķirto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu (divas lapas; likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 5. pants) un sakarā ar slima bērna kopšanu. 1 Darbnespējas periodā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, neieskaita grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī tādu darbnespēju, kuras iemesls ir nelaimes gadījums darbā, ja cēlonis saistīts ar darba vides faktoru iedarbību vai arodslimību. Biežāk B lapas apmaksas periods ir līdz sešiem mēnešiem, ja darbnespēja turpinās nepārtraukti, vai līdz gadam trīs gadu laikā, ja darbnespēja bijusi ar pārtraukumiem1. Pārsniedzot minētos termiņus, darba devējs drīkst iniciēt darba attiecību pārtraukšanu (Darba likuma 101. pants). A un B lapas apmaksas atšķirības B lapas (slimības pabalsts) apmaksas aprēķins būtiski atšķiras no darba devēja...

Tuvojas 1. marts, kad ikviens, par kura ienākumiem maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli. Taču Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka, sākot ar 2022. gada 14. novembri no procentiem, kas iemaksāti ieguldījumu kontā ienākuma izmaksātājs neietur IIN ienākuma izmaksas brīdī. To paredz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17. panta desmitās daļas 13. punkts. Šāda norma ir spēkā ar 2022. gada 20. oktobra grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". No procentiem, kas saņemti ieguldījumu kontā, nodokli maksā ienākuma saņēmējs ar gada ienākumu deklarāciju, kad līdzekļus izņem no ieguldījumu konta un izmaksa no konta pārsniedz tajā iemaksāto summu. Attiecīgi 2022. gadā (no 14. novembra līdz 31. decembrim) ienākumu izmaksātājs izmaksātos procentus, kas iemaksāti ieguldījumu kontā, paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām nedeklarē. Atgādinām, ka ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu — konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai...

Lai sūtījumu atmuitošanu padarītu ātrāku un lietotājiem draudzīgāku arī gadījumos, kad sūtījuma deklarēšanai nepieciešami papildu dokumenti un klienta pilnvara, no 2023.gada februāra Latvijas Pasta muitošanas lietotnē atmuito.pasts.lv pilnvarošanu konkrētā sūtījuma atmuitošanai var iesniegt, izmantojot bezmaksas mobilo lietotni Smart-ID. Pilnvara nepieciešama gadījumos, kad klients ar Latvijas Pasta starpniecību vēlas deklarēt sūtījumu, kura vērtība pārsniedz 150 eiro vai kura saturā ir akcīzes preces vai preces, uz kurām attiecināmi ierobežojumi. No 2023.gada februāra pilnvaru iesniegšanai var izmantot arī Smart-ID mobilo lietotni. Paralēli saglabājas arī līdzšinējā pilnvaru iesniegšanas kārtība klientiem, kas neizmanto mobilos viedtālruņus un Smart-ID lietotni. Ar Smart-ID sagatavotā pilnvara būs derīga konkrētā sūtījuma atmuitošanai. Uzsākot darbu lietotnē, klients vienā no soļiem tiek aicināts izvēlēties pilnvarošanas veidu, kurā iespējams izvēlēties arī pilnvaras parakstīšanu ar Smart-ID, – šādā gadījumā klients tiek novirzīts veikt parakstīšanu, izmantojot Smart-ID PIN kodus līdzīgi kā internetbankā. No 2021. gada 1. jūlija visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs importa muitas deklarācija jāiesniedz...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums un atzīts, ka viņam pienākas bezvalstnieka statuss (lieta Nr. SKA-103/2023 (A420236918)). Senāts, izskatot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) kasācijas sūdzību, atzina, ka apgabaltiesa nav vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudījusi visus pierādījumus lietā. Izskatāmajā lietā tiesā vērsās ārvalstnieks, kurš vēlas, lai Latvija viņam piešķir bezvalstnieka statusu. Personai nav neviena personu apliecinoša dokumenta, ar ko pierādīt, kas viņš ir. Ir tikai pašas personas stāsts par savu izcelsmi un savu dzīves gājumu. PMLP atteica piešķirt bezvalstnieka statusu, jo nav zināma pieteicēja identitāte. Tādējādi iestāde nevar pārliecināties par to, ka pieteicējs nav vai nevar būt kādas citas valsts pilsonis. Senāts spriedumā norāda, ka tiesai, lai varētu secināt, ka pieteicējs nav un viņam netiek garantēta kādas valsts pilsonība, ir nepieciešams objektīvi noskaidrot pieteicēja identitātes datus. Pieteicējam ir pienākums būt patiesam, cik vien iespējams jāsniedz pilnīga informācija par sevi, jāiesniedz...

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi 2022. gada darbības rezultātus un aprēķinājusi, ka vidējais sabiedrības ieguvums no konkurences politikas īstenošanas Latvijā laika periodā no 2020. līdz 2022. gadam pārsniedz 51,5 miljonus eiro gadā. Ņemot vērā iestādes budžetu šajā periodā, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji rada sabiedrības ieguvumu 26,73 eiro apmērā. Lai aprēķinātu sabiedrībai radīto ieguvuma, KP balstās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) starptautiski rekomendētā metodoloģijā, pielāgojot to Latvijas tautsaimniecības īpatnībām un papildinot ar Eiropas Komisijas ieteikumiem un citu pasaulē augsti novērtētu konkurences uzraudzības iestāžu praktiskajiem atzinumiem. Sabiedrības ieguvuma aprēķina iegūšanai tika vērtēti iestādes pieņemtie lēmumi periodā no 2020. līdz 2022. gadam, vērtējot tūlītējo labumu, ko gūst cietušie uzņēmumi un patērētāji no KP darbībām, kas īstenotas sabiedrības labā, novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus aprēķinā tiek iekļauta apvienošanās kontrole, nepieļaujot nelabvēlīgu uzņēmumu tirgus varas koncentrāciju un iestādes preventīvās darbības jeb brīdinājumi un pārrunu procedūras ar uzņēmumiem, kuri pieļāvuši maznozīmīgākus aizliegtu...

Žurnāla Bilance pētniecisko interviju sērijā žurnāla 2022. gada septembra numurā varējāt lasīt interviju ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski — toreiz uzņēmēji vēl bija neziņā, vai gaidāmajā apkures sezonā nepietrūks energoresursu, kā attīstīsies inflācijas spirāle un vai sagaidāms patēriņa un ekonomikas kritums. Tagad daļai atbilžu uz šiem jautājumiem jābūt skaidrākai, tāpēc tiekamies ar otras lielās Latvijas darba devēju organizācijas — Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu Andri Biti. Runājam arī par to, kā Latvijas ekonomiku beidzot padarīt konkurētspējīgu Baltijas reģionā, kā LDDK vērtē jauno likumdošanas iniciatīvu piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt nodokļu uzrēķinus uzņēmumos ar zemām algām, un citiem aktuāliem jautājumiem. Latvijas un visas pasaules ekonomiskā situācija pēdējā laikā publiski visbiežāk tiek raksturota ar vārdu «nenoteiktība». Vai tas ir adekvātākais situācijas vērtējums arī LDDK skatījumā? Proti, vai joprojām nav skaidri iezīmējusies ne liela mēroga krīze un lejupslīde, ne arī saskatāmas pazīmes optimistiskiem scenārijiem? Nenoteiktība ir jaunā...

Tiesībsarga ieskatā pilnīgi nav pieņemama situācija, kurā iedzīvotājiem jāgaida garās rindās salā un sniegā vairākas stundas, lai nokārtotu personu apliecinoša dokumenta noformēšanu. Tādēļ tiesībsargs aicina Iekšlietu ministriju steidzami risināt situāciju, lai uzlabotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pamatpakalpojumu pieejamību. Līdzīgu aicinājumu tiesībsargs pauda jau pagājušā gada vasarā. Iedzīvotāji tiesībsargam šobrīd sūdzas arī par to, ka garās rindās ziemai raksturīgos laikapstākļos gaida ģimenes ar bērniem. Īpaši noslogota situācija ir Rīgā. Tāpat novērojamas nepilnības ar kārtas numuru izņemšanu Qticket mobilajā lietotnē – brīžiem nav iespējams tos izņemt, bet citos gadījumos – prognozētais gaidīšanas laiks rindā ievērojami atšķiras no faktiskā. “Iedzīvotāju sūdzības tiek saņemtas, tāpat sekojam līdzi informācijai publiskajā telpā, un ir pilnīgi skaidrs, ka šī nav cieņpilna situācija attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem. Mēs atkārtoti lūdzam atbildīgo ministriju informēt, vai un kādus pasākumus plānots ieviest situācijas ātrai uzlabošanai. Tāpat gaidām izvērtējumu, kuri no vasarā ieviestajiem risinājumiem bijuši efektīvi, un vai ir vērts tos turpināt,”...

Bieži Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar jautājumiem, kuri saistīti ar strīda izskatīšanas pakļautību, sevišķi situācijās, kad pušu noslēgtajos līgumos iekļautā šķīrējtiesas atruna ir nepilnīga vai tās nav vispār. Vai arī norādītā šķīrējtiesa ir beigusi pastāvēt, proti, likvidēta. Šie jautājumi ir būtiski, sevišķi situācijās, kad jau ir radies strīds ar pusi, kura nepilda līguma saistības, un ir nepieciešams vērsties ar prasību par piespiedu parāda piedziņu. Līgumā nav iekļauta šķīrējtiesas atruna Mēdz būt, ka kreditors vēršas ar prasību šķīrējtiesā, taču dokumentā, kas ir prasības pamatā, nav iekļauta šķīrējtiesas atruna. Der zināt, ka visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 10. pantu puses var vienoties par tāda civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties. Šķīrējtiesas līgums ir šajā likumā noteiktajā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā. Ja puses līgumā vai jebkurā citā savstarpēji noslēgtā saistību dokumentā nav vienojušās par strīda...

Jautājums: Pēc kāda kursa ir jāiegrāmato čeks, kurš ir samaksāts Krievijas rubļos? Kur atrast šo valūtas kursu? Grāmatvedības likuma 7. pants "Vērtības mērs grāmatvedībā" noteic: "(1) Grāmatvedībā par vērtības mēru lieto euro. (2) Grāmatvedībā izmantojamais ārvalstu valūtas kurss ir Eiropas Centrālās bankas publicētais euro atsauces kurss, bet, ja konkrētai ārvalstu valūtai nav Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, izmanto pasaules finanšu tirgus atzīta finanšu informācijas sniedzēja periodiskajā izdevumā vai tā tīmekļvietnē publicēto valūtas tirgus kursu attiecībā pret euro." (3) Ja attaisnojuma dokumentā izmantotais vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad tajā norādītās summas naudas izteiksmē ierakstiem grāmatvedības reģistros pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu, kas ir spēkā saimnieciskā darījuma dienas sākumā. (..)" Savukārt Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumu Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi"10. punktā rakstīts: "Ja grāmatvedības reģistrā tiek izdarīts ieraksts, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu, kura vērtības mērs ir ārvalstu valūta, tad papildus euro pārrēķinātajai...

Korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus. Visbūtiskākie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski ir Latvijā un pārējā Eiropas Savienības teritorijā veiktie noziegumi, tai skaitā augstu apdraudējuma līmeni rada noziedzīgi nodarījumi korupcijas jomā, galvenokārt – kukuļošana, Finanšu nozares asociācijas un auditorkompānijas KPMG rīkotajā vebinārā „Korupcijas novēršana kā daļa no labas korporatīvās pārvaldības” skaidroja Matīss Kļaviņš, Finanšu izlūkošanas dienesta Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks. Finanšu izlūkošanas dienests (FID) atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumam ir vadošā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas iestāde. Riska profili Ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL) vispārinātā izpratnē saprot noziedzīgi iegūtas mantas konversiju nolūkā radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi, tādējādi slēpjot vai maskējot izcelsmes avotu. NILL būtība ir ilūzijas radīšana par finanšu līdzekļu vai mantas šķietamu legālu izcelsmi. NILL riski tradicionāli dalās...