JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2022. gada 15. februāra Rīcības sēdē pieņēmis lēmumu lietā SKA-556/2022, kurā uzsvēris, ka apstrīdēšanas procesā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nedrīkst pasliktināt sūdzības iesniedzēja stāvokli saistībā ar aprēķināto soda naudu. Labojot kļūdas zemākas iestādes lēmumā par pienākumu samaksāt papildu nodokli, nedrīkst palielināt soda naudu. Proti, ja kopumā vai kādā daļā nodoklis tiek aprēķināts no jauna, tad soda naudu, kas noteikta ar sākotnējo lēmumu, nepārrēķina. VID bija iesniedzis kasācijas sūdzību un pieteicēja SIA [..] bija iesniegusi pretsūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 2. novembra spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicējas pieteikums par VID 2019. gada 12. aprīļa lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu pieteicējai aprēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), soda nauda un nokavējuma nauda. Tiesa atzina, ka pieteicējas deklarētie darījumi ar Apvienotajā Karalistē (Skotijā) reģistrētajām komandītsabiedrībām par preču iegādi un piegādi, kā arī darījumi par komisijas pakalpojumu sniegšanu ir fiktīvi un ka pieteicēja par to zināja,...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Ziņot par iespējamajiem konkurences tiesību pārkāpumiem var, anonīmi tiešsaistē aizpildot anketu, kā arī personīgi vēršoties Konkurences padomē ar iesniegumu. Iesniegums jāveido pēc iespējas precīzāk, norādot informāciju, kas varētu būt būtiska problēmas identificēšanai un liecināt par konkurences tiesību pārkāpumu, tajā skaitā kas ir pārkāpējs (jānorāda uzņēmuma (vai vairāku uzņēmumu) nosaukums un, ja iespējams, reģistrācijas numurs) un kas pierāda to, ka noticis pārkāpums - varat minēt visus faktus, kas liekas svarīgi. Ja iespējams, iesniegumam vēlams pievienot līgumu vai vēstuļu kopijas, e-pasta sarakstes izdrukas, cenu un citu līguma nosacījumu piedāvājumus, tirgus analīzes datus un jebkurus citus dokumentus, kas satur liecības par pārkāpumu vai pierādījumus par saikni starp prettiesiskām darbībām un uzņēmuma nodarītajiem zaudējumiem. Pievienotās dokumentu kopijas/izdrukas ir jāapliecina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iesniegumā arī jānorāda, kuras likuma normas ir pārkāptas. Konkurences padome izskata Konkurences likuma 11. panta (aizliegtas vienošanās) un 13. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas...

Šajā rakstā autors apskata gadījumus, kad tiek samaksāts avanss par nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu iegādi, par pakalpojumiem vai par preču (krājumu) iegādi, kā arī gadījumus, kad šādi avansi tiek saņemti. Samaksātie avansi Kā zināms, bilances aktīvā ir atsevišķi posteņi "Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem", "Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem" un "Avansa maksājumi par krājumiem". Savukārt samaksātos avansus par pakalpojumiem uzrāda bilances postenī "Citi debitori". Visos gadījumos samaksātos avansus šajos bilances posteņos iekļauj kopā ar pievienotās vērtības nodokli (ja tas ir samaksāts). Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" noteikts: 158. Reģistrēts nodokļa maksātājs kā priekšnodokli atskaita arī nodokli par nodokļa rēķinā norādītajām precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, par kuriem samaksa veikta avansā. Tādējādi tajos gadījumos, kad avanss samaksāts par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, nodokļa maksātājam tiek...

Lai pilnveidotu vekseļu regulējumu un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību vekseļa izdošanas un izpildes procesā, Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā lēma par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Vekseļu likumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts novērst iespēju negodprātīgām personām izmantot tiesisko regulējumu ļaunprātīgos nolūkos - vienkāršo vekseļu izdošana turpmāk notiks tikai notariālā akta formā. Zvērinātam notāram būs pienākums pārliecināties par personas identitāti, kā arī izskaidrot, kādas sekas un kādi pienākumi personai radīsies ar vekseļa izdošanu. Papildus minētajam nosacījumam par notariālā akta formu tiks pilnveidots regulējums arī attiecībā uz citām darbībām vekseļu izmantošanā. Galvenās izmaiņas vekseļa regulējumā Fiziska persona vekseli1 varēs izdot kā notariālu aktu vai kā elektroniski parakstītu dokumentu. Fiziska persona vairs nevarēs izdot tratu2 un būt maksātājs pēc tās – tratas turpmāk ir izmantojamas tikai komercdarbībā. Tiek precizēta vienkāršo vekseļu protestēšanas kārtība, nosakot ilgāku termiņu protesta izdarīšanai vienkāršā vekseļa nesamaksas dēļ, nodrošinot personai pietiekamu laiku, lai pēc saņemtā uzaicinājuma varētu gan iepazīties ar konkrēto...

Nacionālā trīspusējā sadarbības padomes1 16. jūnija sēdes dienas kārtībā bija iekļauts jautājums par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2023. gadā. Par minimālās darba algas paaugstināšanas iespējām ziņoja labklājības ministrs Gatis Eglītis, uzsverot, ka arī tiem cilvēkiem, kas strādā par minimālo algu, jābūt cieņpilnam atalgojumam. Labklājības ministrijas priekšlikums paredz, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas, un no 2023. gadā tā pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro. Izmaiņas saistītas ar projektu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, ko tuvākajā laikā apstiprinās Eiropas Parlamentā un kas divu gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāiestrādā nacionālās likumdošanas aktos. Arī Latvijā būs jāveic izmaiņas tiesību aktos, lai saskaņā ar direktīvas nosacījumiem stiprināta sociālo partneru un koplīguma sarunu lomu un pilnveidotu esošo minimālās darba algas noteikšanas sistēmu. Arī LBAS aicināja minimālo algu paaugstināt līdz 640 eiro, atgādinot Saeimas Eiropas lietu komisijas vienprātīgi pieņemto lēmumu, kā...

Uzņēmēju vidū aktuāls ir jautājums par to, kāda sadarbība konkurentu starpā ir atļauta, lai to savstarpējās komunikācijas un sadarbības rezultātā netiktu pārkāpts Konkurences likums. Īpaši aktuāli tas ir Krievijas Federācijas īstenotās un Baltkrievijas Republikas atbalstītās militārās agresijas pret Ukrainu un saistīto ieviesto sankciju laikā. Nozaru pārstāvji nereti komunicē savā starpā, piemēram, asociācijās, lai kopīgi apspriestu problēmas un meklētu tām risinājumus. Konkurences padome (KP) skaidro, ka komunikācija starp savā starpā konkurējošiem uzņēmumiem par apstākļiem, kas skar konkrēto nozari kopumā, pati par sevi nav aizliegta, ja netiek pārsniegtas konkurentu pieļaujamās sadarbības robežas, t.i., tiek ievērots Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums. KP norāda, ka katrs gadījums vērtējams individuāli, un noteiktos apstākļos kopēja tirgus dalībnieku, kas uzskatāmi par konkurentiem, komunikācija vai paziņojumi var nonākt KP redzeslokā. Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem jautājumiem, kas saistīti ar komerciāli sensitīvu informāciju, ar uzņēmumu nākotnes plāniem un jebkādu citu informāciju, kas var ietekmēt konkurentu rīcību vai stratēģiju...

Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam sprieduma atziņas par darba līguma atkārtotu noslēgšanu, tā pagarinot pārbaudes laiku. Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 31. marta spriedums lietā SKC-58/2022 (C30510020). Tēzes: Gadījumā, kad darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, apsverams, vai nav notikusi tiesību – noteikt pārbaudes laiku – ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi pasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli. Judikatūrā nostiprināta tēze, ka šķietama jeb fiktīva darījuma gadījumā griba izteikta tikai izskata pēc, tai nav nekādu tiesisku seku, izņemot trešās personas prettiesīga maldinājuma gadījumus (Civillikuma 1438. pants). Līdz ar to, ja griba izteikta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums nevar radīt tiesiskas sekas, tāpēc šķietams darījums...

Bilances maija numurā (Nr. 5 (485), 2022. g.) lasītājiem tika piedāvāts iepazīties ar likumprojektu par būtiskajiem grozījumiem Darba likumā (DL). Patlaban grozījumi gaida apstiprināšanu Saeimā. Dažu DL pantu jaunā redakcija vai papildinājums tiešā veidā saistīti ar citiem normatīvajiem aktiem. Šajā rakstā apskatīti grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (M/S apdrošināšanas likums). Norma, kas jau ir spēkā Vispirms atgādinām minētā likuma jau spēkā esošo 36. panta grozījumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. aprīlī: darba devējam jāizmaksā no saviem līdzekļiem slimības nauda ne mazāk kā 75% apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darba nespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā — par laiku no ceturtās darba nespējas dienas, taču ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām. Tātad slimības pabalsts, ko aprēķina un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), tiks noteikts no darbnespējas desmitās (nevis vienpadsmitās) dienas. NB! Tomēr likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"...

Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz līdz pieciem gadiem pagarināt termiņu, kādā varēs veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Likuma grozījumos nav atcelts nosacījums par nokavējuma naudas aprēķināšanu. Likuma grozījumi arī paplašina maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu tiesības atvērt saimnieciskās darbības kontus. Līdz šim likums noteica, ka to var darīt tikai kredītiestādes, taču interesi par šādu kontu atvēršanu esot izrādījis arī licencētā maksājumu iestāde VAS "Latvijas pasts". Nosacījumi nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam Atgādinām, ka līdz šim likums noteica, ka kavētos maksājumus varēja sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1. augustā. Atkārtoti termiņa pagarinājumu kavēto nodokļu nomaksai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) varēs lūgt par tiem kavētajiem maksājumiem, kuru samaksas termiņš iepriekš jau ir bijis pagarināts, paredz grozījumi. Nodokļu maksātājam motivēts iesniegums un citi dokumenti, kas apliecina tā atbilstību likumā minētajiem nodokļu...

Saeima 16. jūnijā trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem. Grozījumi veikti, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā pēc gada - 2023. gada 1. jūlijā. Ar grozījumiem modernizēta akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtība, pārskatīta pamatkapitāla apmaksas kārtība, kā arī uzlabota dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamība. Tā, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus varēs uzglabāt primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē. Likums noteic, ka paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas - iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Tāpat grozījumi noteic pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt informāciju par akcionāriem...

Saeima 16. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Darba likumā, ar kuriem precizēti jautājumi, kas saistīti ar darba koplīgumu, tostarp nosakot pienākumu darba devējam iepazīstināt darbinieku ar koplīgumu vai tā grozījumiem līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. Vienlaikus regulējums papildināts, nosakot, kāda informācija turpmāk būs ietverama darba līgumā. Vairāk par iepriekš plānotajiem grozījumiem esam jau informējuši šeit. Paredzēts, ka pēc izsludināšanas likuma grozījumi stāsies spēkā jau šī gada 1. augustā. Ar grozījumiem noteikts arī darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, vai citu tuvu ģimenes locekli, kam nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama aprūpe vai atbalsts. Paredzēts, ka atvaļinājumu varēs pieprasīt arī gadījumā, ja būs nepieciešams aprūpēt citu personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā. Darbiniekam pēc darba devēja pieprasījuma būs jāuzrāda informācija, kas ļauj pārliecināties par nopietna medicīniska iemesla esamību. Tā dēvēto...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu uzziņas pieprasījuma iesniedzēja (turpmāk - iesniedzējs) faktu aprakstu. Iesniedzēja pamatdarbība ir sava nekustamā īpašuma apsaimniekošana un iznomāšana. Iesniedzējs ir reģistrēts VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un veic tikai ar PVN apliekamus darījumus. Iesniedzējs nodarbina trīs darbiniekus, kuri tieši saistīti ar tā pamatdarbības nodrošināšanu. Iesniedzējs iegādājās kafijas aparātu no SIA “K” (iegādes vērtība 1199,00 EUR, t.sk. PVN 208,09 EUR). Kafijas aparāts ir iegādāts, jo Darba aizsardzības likums nosaka, ka katrā darba vietā jābūt atpūtas telpai vai vismaz atpūtas vietai kādā telpā, kur darbiniekiem pārtraukumos atpūsties. Iesniedzējs iesniegumā uzdod jautājumu, vai tas var atskaitīt PVN kā priekšnodokli 100% apmērā no iegādātā kafijas aparāta vērtības, jo iesniedzējs uzskata, ka šie izdevumi ir saistīti ar tā administratīvās darbības nodrošināšanu, proti, kafijas automāta esamība atbilst mūsdienu izpratnei par darbinieku darba apstākļu nodrošināšanu. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā un papildu ziņas sniegto faktu aprakstu, paskaidro, ka Pievienotās vērtības nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no dividendēm, procentiem, vērtspapīriem un citiem ieguldījumiem. Tas ar skaidrojumiem un piemēriem palīdzēs IIN 20% nodokļa likmes piemērošanā šādiem Latvijas rezidenta gūto ienākumu veidiem: dividendēm, dividendēm pielīdzināmam ienākumam; procentu ienākumam un tam pielīdzināmam ienākumam, arī ar procentu ienākumu saistītam ienākumam; ienākumam no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas; ienākumam no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu; ienākumam no mūža pensijas apdrošināšanas līgumiem (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam); ienākumam no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu (portfeļa pārvaldības pakalpojuma); ienākumam no ieguldījumu konta. Dividendes ir ienākums no kapitālsabiedrības kapitāla daļām vai akcijām vai kooperatīvās sabiedrības pajām, vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Taču regulējums tiek piemērots arī nosacītajām dividendēm — peļņas daļai (pārskata gada un iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas daļai, tai skaitā tai...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts Saskaņā ar Komerclikuma 1. panta otro daļu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Tādējādi no iepriekšminētās normas izriet arī tas, ka kapitālsabiedrības primārais mērķis ir dalībnieku1 ekonomisko interešu īstenošana, saņemot dividendes no sabiedrības gūtās peļņas2. Tas nozīmē arī to, ka dividenžu saņemšana kā fundamentāls privāttiesību institūts ir viena no kapitālsabiedrības dalībnieka pamattiesībām3 un šīs tiesības ir katram dalībniekam, kas ir bijis sabiedrības dalībnieks brīdī, kad ir ticis pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu.4 Jāņem vērā, ka dividendes ir izmaksājamas tikai un vienīgi, pamatojoties uz dalībnieku lēmumu, un dividenžu izmaksa bez attiecīga dalībnieku lēmuma ir atzīstama par zaudējumu nodarīšanu sabiedrībai.5 Turklāt jau ar dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanu par peļņas sadali un dividenžu izmaksu aprēķinātās dividendes ir dalībnieka īpašumtiesību objekts. Vienlaikus praksē nereti rodas situācijas, kad ar lēmumu par peļņas sadali aprēķinātās dividendes netiek izņemtas uzreiz. Var gadīties,...

Turpinoties aktīvai tūrisma sezonai un ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības, kā arī sniegtās konsultācijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sniedz noderīgus ieteikumus saistībā ar kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzēja izvēli, ceļojumu apdrošināšanu un aviopasažieru tiesībām. Lai pasargātu sevi no nepatīkamiem pārsteigumiem ceļojuma laikā un zinātu, kam pievērst uzmanību, pirms ceļojumu iegādes PTAC aicina: Pārbaudīt, vai tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir reģistrējies PTAC uzturētajā Tūrisma operatoru un aģentu datubāzē, un izvēlēties tikai licencētus un reģistrētus tūrisma pakalpojuma sniedzējus. (Datu bāze pieejama ŠEIT) Pārbaudīt, vai tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir operators (ceļojuma organizators) vai aģents (ceļojuma pārdevējs), kas darbojas operatora vārdā, noskaidrojot, vai datubāzē ir informācija par operatoriem, ar kuriem aģents sadarbojas, un vai attiecīgajiem operatoriem ir nodrošinājums. Iegādājoties tūrisma pakalpojumu sociālajos tīklos vai sludinājumu portālos, pārbaudīt, kas piedāvā šo pakalpojumu – jābūt skaidri norādītam pakalpojumu sniedzējam. Jāņem vērā, ka tūrisma pakalpojumus visbiežāk reklamē tūrisma aģenti, kuri tikai pārdod ceļojumu. Līdz ar to nepieciešams noskaidrot,...