JAUNUMI

Latvijas Republikas Senāta 2022. gada 26. oktobra rīcības sēdes lēmums (lietā Nr. SKC‑646/2022) vērš uzmanību uz atbildības sadalījumu par nepilngadīgam sportistam nodarīto kaitējumu, ko izraisījis veselības stāvoklim nepiemērots treniņu režīms. Lieta jau trešo reizi bija nonākusi Augstākās tiesas redzeslokā un ar to saistītie notikumi risinājušies pirms divdesmit gadiem, taču lietā skatītie jautājumi var būt aktuāli gan uz minēto sporta jomu, gan uz nepilngadīgo nodarbināšanu. Prasītājs – nepilngadīgs sportists – hokeja treniņa laikā zaudēja samaņu, un viņam iestājās klīniskā nāve. Ātrās medicīniskās palīdzības brigāde viņam sniedza neatliekamo palīdzību, atjaunojot sirds ritmu. Pēc ilgstošas ārstēšanās prasītājam implantēts EKS defibrilators, pēc tam kontrindicētas fiziskās piepūles, vēlāk piešķirta otrās grupas invaliditāte uz mūžu. Prasītājs cēla tiesā prasību pret hokeja treneri, sporta klubu un Latvijas valsti Veselības ministrijas personā par morālā kaitējuma kompensāciju 711 435,91 eiro apmērā sakarā ar veselībai nodarīto kaitējumu un sakropļojumu. Prasītājs norādīja, ka vairākus gadus trenējies...

Atzīmējot Latvijas pamatlikuma simtgadi, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs no 8. novembra aicina apmeklētājus uz izstādi Satversme 100+. Tā aplūkojama LNVM izstāžu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Izstāde veidota kā daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi, uzsverot Latvijas pamatlikuma tapšanas un darbības vēsturisko dimensiju un stāstot arī par Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām. Pamatlikuma pieņemšana 1922. gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un reizē bija vēsturisks pagrieziena punkts, pirmoreiz Latvijā nostiprinot demokrātiju. Satversmes izstrāde bija viens no uzdevumiem, kas tika izvirzīts 1918. gada 18. novembrī, taču praktiski to varēja īstenot tikai pēc Neatkarības kara beigām 1920. gadā, kad tauta vispārējās demokrātiskās vēlēšanās bija devusi uzticības mandātu Satversmes sapulcei. Jaunais Latvijas pamatlikums iemiesoja tās autoru – 34 Satversmes sapulces deputātu – priekšstatus par modernu valsti un demokrātisku sabiedrību. Pamatlikums netapa vienprātībā, bet gan asās viedokļu sadursmēs. Izstāde veidota kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922. gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona. Satversmes autoru...

Ministru kabinets 2. novembrī atbalstīja grozījumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kas paredz, ka turpmāk Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, veicot ugunsdrošības uzraudzību, varēs pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai būvobjekta ekspluatācijas apturēšanu, ja atbildīgā persona trīs reizes nebūs nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā. Pastāv atsevišķi gadījumi, kad atbildīgā persona nenodrošina iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, kas savukārt var novest pie traģiskām sekām (piemēram, gadījums Merķeļa ielā 8, Rīgā). Likumprojektu, lai tas stātos spēkā, vēl būs jāizskata Saeimā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvos materiālu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana debitoru parādiem", kurā informē, ka 2022. gada 21. aprīlī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi 9. pantā "Nedrošie debitoru parādi", kas papildināja kārtību, kādā nedrošie debitoru parādi ir norakstāmi vai iekļaujami nodokļa bāzē. Grozījumi likuma 9. pantā ir piemērojami uzkrājumiem, kas izveidoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Debitora parādam, kurš bija izveidojies 2017. gadā, nepiemēro likuma 9. pantā noteikto kārtību, tomēr vērtē tā atbilstību likuma 9. panta trešajā daļā noteiktajiem nosacījumiem. VID norāda, ka likuma pārejas noteikumu 47. punkts noteic, ka pārejas laika nosacījums debitora parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši (jeb pieci gadi) no uzkrājuma izveidošanas dienas. Nodokļa maksātājam jānodrošina uzkrājuma izveidošanas izsekojamība katram debitora parādam, lai nodrošinātu 36 vai 60 mēnešu izsekojamību. Katrs nodokļa maksātājs var patstāvīgi izlemt par to, kādas tieši darbības/pasākumus tas veiks un kādos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada oktobrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā Finanšu stabilitātes nodevu maksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijas Republikā. Sākot ar 2023. gadu finanšu stabilitātes nodevu administrēs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Nodevu aprēķina saskaņā ar šā likuma 4. pantu, un nodevas maksātājs to iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit trešajam datumam. Nodevas maksātāja taksācijas perioda nodevas ceturkšņa avansa maksājumu aprēķinu izveido, pamatojoties uz iepriekšējā nodevas taksācijas perioda deklarācijā iekļauto finanšu pārskatu datiem, iepriekšējā taksācijas perioda beigās uzrādīto saistību kopsummu koriģējot saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmo daļu un aprēķināto maksājuma summu proporcionāli sadalot pa ceturkšņiem. Nodevas maksātājs līdz pēctaksācijas perioda...

Ja juridiska persona sev piederošo dzīvokli izīrē savam darbiniekam, vai īres maksai piemēro PVN? Atbilde Saskaņā ar PVN likuma 52. panta 1. daļas 25. punktu iedzīvotājiem sniegtie pakalpojumi par dzīvojamo telpu īri ir ar nodokli neapliekams darījums. 52. pants Ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumi (1) Ar nodokli neapliek šādas preču piegādes un pakalpojumus: (..) 25) šādus iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus: a) dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs). Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada oktobra (490.) numurā.

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2.novembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Senāta tiesas sēdē tiesa uzklausīja lietas dalībniekus – pieteicēju un VID pārstāvjus. Tāpat Senāts uzklausīja uz tiesas sēdi uzaicinātos Izglītības un zinātnes ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjus. Senāts noteica, ka nolēmums lietā (Nr. SKA-72/2022 (A420329817)) būs pieejams 1. decembrī. Izskatāmajā lietā ir strīds, vai izdevumi par vispārējās izglītības iegūšanu, apgūstot valsts akreditēto izglītības programmu privātajā mācību iestādē, ir iekļaujami iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāja attaisnoto izdevumu sastāvā. Pieteicējs ir fiziskā persona, kuras nepilngadīgais bērns vispārējās izglītības iegūšanai mācās privātajā mācību iestādē. Par šīm mācībām samaksāto mācību maksu fiziskā persona ir iekļāvusi IIN attaisnotajos izdevumos. VID uzskata, ka šāda mācību maksa nav iekļaujama attaisnotajos izdevumos, jo to neparedz tiesību normas. Tas tiek pamatots ar to, ka Latvijas Republikas Satversme personām nodrošina tiesības vispārējo izglītību iegūt bez maksas. Tāpēc vispārējās izglītības...

Valdība 2. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ar tiem precizēta atbalsta saņemšana ieguldījumiem lauku saimniecībās un paplašināts atbalsta saņēmēju loks atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ņemot vērā nozīmīgo atbalsta pieteikumu skaitu iepriekšējā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas ievērojami pārsniedza izsludināto finansējumu, tiek precizēta papildu atbalsta intensitāte par zaļajiem ieguldījumiem – to nepiemēros traktoru un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kura aprīkota ar GPS uztvērējiem un aprīkojumu. Tāpat paredzēts dot iespēju kooperatīviem veikt ieguldījumus arī kravas automašīnu, ražas novākšanas tehnikas un iekārtu iegādē, paredzot 40% atbalsta intensitāti. Vienlaikus lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnikas un iekārtas, lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnikas un iekārtas iegādes izmaksas tiek attiecinātas arī...

Biedrību dibināšanu, to reģistrāciju un darbību regulē 2003. gada 30. oktobrī pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums. Pamatojoties uz šī likuma normām, arvien biežāk tiek dibinātas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kurām savukārt ir saistošs arī 2010. gada 28. oktobra Dzīvokļa īpašuma likums un 2009. gada 4. jūnija Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Savukārt grāmatvedības uzskaites kārtošanai biedrībās, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, ir piemērojami 2022. gada 14. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā», turpmāk — MK noteikumi. Grāmatvedības uzskaitē jāievēro arī vispārējo tiesību aktu normas: Grāmatvedības likums; Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 «Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošanai». MK noteikumi nosaka kārtību, kādā biedrība kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, biedrības gada pārskatu struktūru, apjomu un saturu, kā arī...

Vēl šogad, 14. novembrī, stāsies spēkā 13. Saeimas 2022. gada 20.oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas noteiktu veidu ienākumus. Likumprojekts Saeimā tika iesniegts vēl 2021. gada nogalē, jo 2021. gada 25. novembrī Saeima pieņēma likumu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Līdz ar to no 2023. gada paredzēts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums no šī likumā noteiktajā kārtībā atsavinātā zemesgabala, ja minētais zemesgabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā). Kā norādīts grozījumu anotācijā, šis atvieglojums skars 7 354 zemes vienību, uz kurām atrodas 3 677 privatizētas daudzdzīvokļu mājas (ko kopā veido 110 970 dzīvokļi). Tāpat ar grozījumiem panākts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts, atbrīvojot fizisko...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda pārstāvniecību Latvijā 3. novembrī plkst. 10:00 - 16:30 organizē ikgadējo Darba tiesību forumu. Šis pasākums, kas notiek jau vairāk nekā 15 gadus, ir iespēja uzzināt par aktuālāko darba tiesību jomā, dzirdēt akadēmiķu, valsts pārvaldes, tiesu, uzņēmēju un arodbiedrību ekspertīzi un skatījumu par svarīgāko darba tiesību attīstībā Latvijā. Forumu varēs skatīt tiešraidē LBAS YouTube kanālā LBAS arodbiedribas. Šogad Darba tiesību forums pievērsīsies tādiem jautājumiem kā arodbiedrību tiesību piemērošana praksē un arodbiedrību pārstāvju aizsardzība, darba laika uzskaites problemātika, jo īpaši attālinātā darba gadījumā, vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana praksē, kā arī topošais ES līmeņa tiesiskais darba tiesību regulējums, kas jau rīt būs Latvijas likumdevēja Darba likuma grozījumu darba kārtībā. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Darba tiesības ir vienlīdz aktuālas gan darbiniekiem, gan darba devējiem, jo tās ir tiesības, ar kurām gandrīz ikviens sabiedrības loceklis saskaras ikdienā. Darba tiesību forums veicina gan darbinieku, gan darba devēju...

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tādēļ Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu ar aptaujas palīdzību vēlas noskaidrot grāmatvedības speciālistu, uzņēmumu, biedrību un citu likuma lietotāju viedokli un pieredzi, strādājot ar jauno likumu un Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar Grāmatvedības likumā doto deleģējumu. Likuma lietotāju vērtējums ir būtisks gan Finanšu ministrijai, kas veido grāmatvedības politiku Latvijā, gan Valsts ieņēmumu dienestam, kas piemēro likuma normas un sniedz atbalstu grāmatvežiem ikdienas darbā. Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 25. novembrim https://forms.gle/ik2bHeCyWLF2vndj9 (ja saiti neizdodas atvērt, iesakām to iekopēt interneta pārlūka adreses laukā). Anketa aizpildāma apmēram 15 minūšu laikā. Aptauja ir pilnībā anonīma. Iegūtās atbildes netiks saistītas ar konkrētiem respondentiem. Sniegtā informācija tiks analizēta un izmantota tikai apkopotā veidā.

150 jauni likumi un 1053 likumu grozījumi, kā arī pieci otrreiz caurlūkoti likumi - tāds ir 13. Saeimas veikums kopš sanākšanas 2018. gada 6. novembrī. Šo četru gadu laikā kopumā notikušas 352 Saeimas sēdes. No tām, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas apstākļus, 21 parlamenta sēde notika daļēji attālināti, bet 185 sēdes - attālināti platformā e-Saeima. Tāpat 13. Saeima sanākusi uz astoņām svinīgajām sēdēm. 13. Saeimas pilnvaru laikā izskatīšanai parlamenta komisijās tika nodots 1291 likumprojekts, no tiem 951 bija iesniedzis Ministru kabinets, 185 – Saeimas komisijas, bet 150 – Saeimas deputāti. 13. Saeimā piecas likumdošanas iniciatīvas bija iesniedzis Valsts prezidents. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem, skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, 13. Saeimā kopumā vērtēti 19240 priekšlikumi. 13. Saeima nav pabeigusi izskatīt 73 likumprojektus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par to izskatīšanas turpināšanu var lemt jaunievēlētā Saeima. Debatēs 13. Saeimas sēdēs deputāti šo četru gadu laikā kopumā runājuši 13372 reizes. Visbiežāk debatējuši deputāti Viktors Valainis...

NUMURA INTERVIJA Mākslīgais intelekts un juridiskā atbildība. Ar RITVARU PURMALI, SIA Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs juristu, sarunājās Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Cīņa ar „aplokšņu algām” tagad un turpmāk. ALISA LEŠKOVIČA, zvērināta advokāte, Zvērinātu advokātu biroja ROCKBRIDGE Legal partnere Apbūves tiesība – priekšrocības un problemātika. TOMS DREIKA, Zvērinātu advokātu biroja COBALT jurists, pauž viedokli vebinārā, ko uzklausīja Inese Helmane Patērētāju kreditēšanas pakalpojuma vai preču zīmes reklāma? IVO CIMDIŅŠ, Zvērinātu advokātu biroja COBALT vecākais speciālists; JURIJS GEORGS RUSAKOVS, Zvērinātu advokātu biroja COBALT jaunākais jurists Aizdevuma noformēšanas apliecinošu dokumentu veidi. JURIJS ŅIKUĻCOVS, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs DARBA TIESĪBAS Uzteikuma izsniegšana darbiniekam. GITA OŠKĀJA, zvērināta advokāte IEPIRKUMI Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Darba līguma uzteikums darbiniekam – arodbiedrības biedram. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Jaunievēlētās 14. Saeimas deputāti 1. novembrī sanāk uz pirmo sēdi, jo saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi novembra mēneša pirmajā otrdienā beidzas iepriekšējās, šai gadījumā - 13. Saeimas - pilnvaras. Deputāta pilnvaras apstiprina pati Saeima pēc tam, kad deputāts devis svinīgo solījumu. Pēc svinīgā solījuma došanas Saeimas deputāti balso par lēmuma projektu par 14. Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēdi noslēdz ar valdības paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu. Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam. Jaunievēlētā Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ar vēlēšanu zīmēm ievēlē Saeimas Prezidiju - Saeimas priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru. Izdevniecības LIETIŠĶĀS INFORMĀCIJAS DIENESTS vārdā sveicam AIVU VĪKSNU, līdzšinējo izdevniecības Biznesa attīstības vadītāju, biedrības LĪDERE valdes priekšsēdētāju un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes locekli, kura Saeimā ievēlēta no "APVIENOTAIS SARAKSTS...