JAUNUMI

Pēdējo četru gadu laikā nedaudz ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas ne reizi nav kādam aizdevuši lielāku naudas summu, kuru norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju (LZTI) padomes veiktā iedzīvotāju aptauja. 2022. gada jūnija aptaujā atklājies, ka 72% no aptaujātajiem ne reizi nebija kādam aizdevuši lielāku naudas summu, ko norunātajā laikā nebūtu saņēmuši atpakaļ. Savukārt 2019. gada aptaujā veiksmīgo aizdevēju skaits bija 65%. Nedaudz samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri paši saviem spēkiem cenšas atrisināt parādsaistību jautājumu, neiesaistot parādu piedziņā trešo pusi. Aptaujā 23% respondentu norādīja, ka ir kādam aizdevuši naudu, ko nav saņēmuši atpakaļ, bet šajā lietā neiesaistīja trešo pusi un kārtoja lietu paši. 2019. gadā parāda neatdošanas jautājumus paši saviem spēkiem bija kārtojuši 29% jeb vairāk nekā viena cetrutā daļa respondentu. Tāpat kā 2019. gadā, arī šogad salīdzinoši biežāk naudu ir aizdevuši, bet to atpakaļ nav saņēmuši vīrieši. Tāpat kā agrāk, arī...

Mūsu firmas nodarbības veids ir objektu celtniecība. Rēķini, kas saistīti ar celtniecību, grāmatojami kontā 1240, veidojot objekta pašizmaksu. Vai, saņemot rēķinu no būvuzrauga par objekta būvuzraudzību, arī to drīkst grāmatot uz to pašu kontu? Atbilde Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» satur informāciju, kas būtu piemērojama pamatlīdzekļu uzskaites kārtošanai. Tam ir veltīta piektā nodaļa «Pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtība, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas». Saskaņā ar minēto noteikumu 73. punktu pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attiecināmās izmaksas: 73.1. pirkšanas cenu (atskaitot saņemtās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neatskaitāmus nodokļus un nodevas; 73.2. izdevumus, kas tieši saistīti ar pamatlīdzekļa piegādi līdz izmantošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemēram, vietas sagatavošanas izmaksas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad...

Ievērojamas izmaiņas elektroenerģijas ražotājiem paredz Saeimā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas stājās spēkā 11. augustā. Turpmāk jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai ražošanas jaudu palielināšanai Ekonomikas ministrijas atļauja būs nepieciešama elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus (iepriekšējo 11,1 kW vietā). Likumā precizēts, ka elektroenerģijas ražotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju vai izmanto elektroenerģijas uzkrātuvi, lai nodotu elektroenerģiju sistēmā. Savukārt par elektroenerģijas uzkrātuvi uzskata ietaisi vai ietaišu kopumu, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai. Likuma grozījumi galvenokārt ietekmēs saules un vēja elektroenerģijas ražotājus. Elektroenerģijas ražotājiem, kuru ražošanas iekārtu jauda ir līdz 500 kilovatiem, varēs vērsīsies tieši pie sadales sistēmas operatora ar iesniegumu atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktajai kārtībai. Grozījumi paredz pienākumu elektroenerģijas ražotājiem maksāt sistēmas operatoram maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda iecerēta lielāka par 50 kilovatiem. Šāda likuma izmaiņa paredzēta ar mērķi,...

Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Ja nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietas ir izvietotas zemes gabalos ar atsevišķiem kadastra numuriem un adresēm, saimnieciskās darbības veikšanas vietas ir atsevišķi reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā struktūrvienības. Struktūrvienība jāreģistrē VID 10 dienu laikā no lēmuma par tās izveidošanu, taču struktūrvienībai nav atsevišķas juridiskas personas statusa. Savukārt, ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir saistīta ar ienākumu gūšanu no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (piemēram, gūstot ienākumus no augkopības, dārzkopības u.c.) vai no mežistrādē izmantojamās zemes (piemēram, gūstot ienākumus no meža ciršanas), tad to nav nepieciešams atsevišķi reģistrēt VID kā struktūrvienības. Ja uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai mežizstrādē izmantojamās zemes nodokļu maksātājs ir izveidojis atsevišķi no juridiskās adreses vietas teritoriāli nošķirtu saimniecisko vienību (piemēram, uz mežizstrādē izmantojamās zemes - koklaukumu, kokzāģētavu, vai uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes - dārzeņu noliktavu, siltumnīcu), lai tajā veiktu...

Ar saukli “Tava komanda startam” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā. No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori, tostarp pieteikties ir aicināti arī Latvijas diasporas pārstāvji. “Pirmsinkubācijas programma ir orientēta uz ikvienu, kurš vēlas pārliecināties par savas biznesa idejas dzīvotspēju, apgūt jaunas un noderīgas prasmes vai spert pirmos soļus sava biznesa attīstībā. Programmu ir iespējams apgūt neklātienē, tādēļ tā ir piemērota arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka lielākā daļa pirmsinkubācijas programmas absolventu turpina darboties uzņēmējdarbībā pat tad, ja sākotnējā biznesa ideja nav bijusi veiksmīga, jo iegūtās zināšanas būtiski paplašina redzesloku, sniedz jaunus kontaktus un atbalstu no biznesa inkubatoru kopienas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota biznesa ideju autoriem, kam vēl nav sava uzņēmuma, kā arī jaunajiem uzņēmējiem pašā uzņēmējdarbības sākumā, kad produkts vēl nav pieejams plašam klientu...

Žurnāla Bilance redaktore Vita Zariņa sarunājas ar SIA Kamelota (grāmatvedības ārpakalpojumi) vadītāju Sigitu Keišu par to, kā sadarboties grāmatvedim ar vadītāju, vai tas ir viegli un ko vajadzētu darīt profesijas popularizēšanai. Kas, pēc tavām domām, vajadzīgs, lai grāmatveža un vadītāja sadarbība būtu veiksmīga? Jebkura sadarbība sākas ar sarunu. Kad tiekos ar klientiem un stāstu par savu uzņēmumu, parasti uzsveru, ka šajā kabinetā tiek apspriests viss — jāzina gan labais, gan sliktais. To varētu salīdzināt ar laulību. Mans mērķis nav par varītēm iegūt jaunu klientu, bet vispirms pārrunāt potenciālo sadarbību un tikai tad vienoties par «kopdzīvi», ja noteikumi apmierina abas puses. Tas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmēja un grāmatveža sadarbībai. Tālāk ejot, atsaucība un līdzdalība iet roku rokā. Kopīgiem spēkiem jāpārvar grūtības, lai varētu svinēt sasniegumus un uzvaras. Svarīgākais ir nevis strādāt tā, kā jau iepriekš ir strādāts, bet uzlabot procesus, lai ne tikai grāmatvedim būtu vieglāk, bet arī vadītājam. Kā piemēru varam aplūkot...

Uzņēmējdarbības un investīciju drošumu un stabilitāti garantē arī ātra un taisnīga komercstrīdu izskatīšana. Pirms vairāk nekā gada izveidotās Ekonomisko lietu tiesas kā specializētas pirmās instances tiesas mērķis bija, lai lietas, kurās tiek vērtēti sarežģīti komercstrīdi, ekonomiskie un finanšu noziegumi, kā arī apsūdzības korupcijā, Latvijā nonāktu vienuviet un tiesneši specializētos šādu lietu ātrā un efektīvā izskatīšanā. Kāda ir bijusi tiesas pirmā darbības gada pieredze un secinājumi, vaicājam Miķelim Zumbergam, Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājam. Viņš ir arī viens no deviņiem tiesnešiem, kuri jaunajā tiesā uzsāka darbu bez iepriekšējās pieredzes tiesneša amatā. Iespējams, tas ļāvis izvairīties no tās rutīnas, kuru nereti pārmet tiesām, – gari tiesvedības procesu termiņi, atšķirīga tiesu prakse viena veida lietās u.tml. Kā jūs nonācāt līdz tiesneša amatam un šādas specializētās tiesas darba vadīšanai? Tiesu sistēmā biju nostrādājis jau ilgus gadus, tostarp arī kā administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, pēc tam strādāju Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā. Neslēpšu, ka mans mērķis bija...

Laikā, kad inflācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva1. Par jauno regulējumu vebinārā "Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” informēja Dainis Platacs, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maijā noteikumos Nr. 178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies spēkā vairāki šo noteikumu punkti, kurus ieviesa ar 2021. gada 14. decembrī veiktajiem šo noteikumu grozījumiem (grozījumi ir spēkā no 2021. gada 21. decembra). Tāpat mazumtirgotājiem aizvien saistošs ir arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas palīdz rast risinājumu konkrētās situācijās, kuras, iespējams, nerisina iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 170. Vispārīgās prasības

Saeima 11. augustā atbalstīja valdības iesniegtos priekšlikumus iedzīvotāju atbalsta pasākumiem gaidāmajā apkures sezonā, ņemot vērā energoresursu izmaksu straujo pieaugumu. Par rosinātajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā var lasīt šeit. Ar likuma grozījumiem papildināti arī nosacījumi par sociālo pabalstu piešķiršanu. Apkures sezonā – no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. maijam - pensiju saņēmējiem, senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām ik mēnesi tiek izmaksāts pabalsts. Pabalstu 30 eiro apmērā katru mēnesi saņems tie, kuriem pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nepārsniedz 300 eiro mēnesī; 20 eiro, ja pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir robežās no 301 līdz 509 eiro. Savukārt, ja personai pensijas, atlīdzības vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir no 510 līdz 603 eiro mēnesī, tad pabalstu katru mēnesi izmaksās 10 eiro apmērā. Personām, kas saņem kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) administrētajiem pakalpojumiem, pabalstu izmaksās bez īpaša iesnieguma. ...

Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vairāk nekā 60 Latvijas kultūras un dabas objektus, kas piedzīvojuši vērienīgas pārvērtības. Ieguldot 120,8 miljonus eiro, no kuriem 68 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, ir nodrošināts, ka arī nākamajām paaudzēm tiks saglabātas 40 pašvaldībās atrodamas vēsturiskās vērtības, kas turpinās stāstīt savus stāstus. Objektu pārvērtības apkopotas Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”, kā arī grāmatā, kas ļaus līdz niansēm novērtēt paveikto un atklāt katras vietas īpašo stāstu. Grāmatā “Atrastā Latvija” visi atjaunotie objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – jau gatavos maršrutos, ko var izmantot, dodoties Latvijas iepazīšanas braucienos. Katram objektam iespējams aplūkot pirms un pēc atjaunošanas uzņemtās fotogrāfijas, uzzināt par vietas vēsturi, veiktajām pārmaiņām un investīcijām. Grāmatu jebkurš var aplūkot un lejuplādēt mājaslapā www.atrastalatvija.lv. Lejuplādē grāmatu “Atrastā Latvija” Katram ceļam arī ir savs vēstnesis, kura saknes ir meklējamas kādā no vietām, kurai cauri vijas attiecīgais ceļš. Dodoties uz Latgales pusi, vērts...

Esmu sasniegusi vecuma pensijas pieteikšanai nepieciešamo vecumu – 64 gadi un trīs mēneši. Nepieciešamo apdrošināšanas stāžu (15 gadi) arī esmu uzkrājusi. Zinu, ka pensijas mēneša apmērs tiek noteikts, dalot uzkrāto pensijas kapitālu vispirms ar prognozējamo gadu skaitu un tad vēl ar 12. Cik gadu ir mans paredzamais mūža ilgums, un kas to nosaka? Atbilde Kā veidojas pensijas kapitāls? Personas pensijas kapitāls veidojas no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI). Saskaņā ar 17.12.2020. MK noteikumu Nr. 786 (iemaksu likmju sadalījums) 18. punktu pensiju apdrošināšanai noteiktās iemaksu likmes sadalījums ir šāds: 18.1. iemaksas 20% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām», ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu; 18.2. iemaksas 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām», un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto...

Ministru kabineta (MK) sēdē 9. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu Labklājības ministrijas (LM) un Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas paredz atbalstu 60 eiro apmērā mājsaimniecībām, kas mājokli apkurina ar malku un iegādājušās to pirms likuma pieņemšanas, bet nav saglabājušas maksājuma dokumentu, pašvaldībā iesniedzot pašapliecinājumu par malkas apkures iekārtas esību mājoklī. Mājsaimniecībai, kas mājokli apkurina ar malku par laikposmu no 2022. gada 1. maija līdz 2023. gada 30. aprīlim ir tiesības saņemt valsts atbalstu 50% apmērā no izmaksām par ne vairāk kā 35 berkubikmetru malkas iegādi par cenu, kas pārsniedz 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk kā 15 eiro par berkubikmetru. Šajā gadījumā atbalsts tiks aprēķināts, pamatojoties uz maksājumu apliecinošu dokumentu. Abiem atbalsta mērķiem var pieteikties, vēršoties pašvaldībā sākot ar šī gada 1. oktobri. Tāpat likumprojekts paredz, atbalstu energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto elektroenerģiju, dabasgāzi,...

Valdības sēdē 9. augustā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumos Nr. 747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi", kas paplašina tisības Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) lasītavās bez maksas fotografēt dokumentus, kuriem nav noteikti pieejamības ierobežojumi. Turpmāk šādas tiesības būs ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām un institūcijām, tādējādi samazinot administratīvo slogu. Līdz šim bija noteikts, ka fiziskai personai ir atļauts LNA lasītavās bez zibspuldzes, statīva vai citām palīgierīcēm fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības. Pārējās personas, tai skaitā pašvaldības, dokumentu atvasinājumus varēja iegūt par maksu saskaņā ar LNA publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Taču normatīvajos aktos nav noteikts un praksē arhīvā nav iespējams ieviest kontroles mehānismu, lai konstatētu, vai dokumentus lasītavās fotografē lasītājs kā fiziska persona, jeb kā juridiskas personas vai institūcijas pārstāvis darba vajadzībām. Tādēļ, kā arī lai nodrošinātu Valsts kontroles revīzijas ieteikumu izpildi, Ministru kabineta (MK) noteikumos tiek noteikts plašāks subjektu loks,...

Fiziskai personai, veicot kokmateriālu piegādes vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, var rasties pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Janīna Bukovska meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» skaidroja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem. Turklāt jāpiebilst, ka Valsts ieņēmumu dienests šobrīd pastiprināti kontrolē darījumus ar mežiem. Kas ir saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā noteiktā saimnieciskā darbība un nodokļu maksātāju pazīmes ir atšķirīgas. Proti, Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē PVN maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta. Līdz ar to PVN maksātājs var būt arī fiziska persona, ne tikai komersants. Savukārt saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārbaužu pieejas rokasgrāmatu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā, un tās mērķis ir veicināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjektu un VID sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī nodrošināt samērīgu pieeju subjektu uzraudzībā. Pārbaužu plānošanas pamatprincipi Plānojot subjektu uzraudzību, VID izmanto uz riska izvērtējumu balstītu pieeju. Tā paredz, ka lielāka uzmanība piešķirama subjektiem, kuru saimnieciskās darbības veids ir pakļauts augstākam NILLTPF riskam. Vienlaikus šāda pieeja neizslēdz nepieciešamību veikt pārbaudes bez brīdinājuma vai specifiskas pārbaudes. Pārbaudes bez brīdinājuma ir pārbaudes pie potenciālajiem NILLTPFN likuma subjektiem un subjektiem, kuriem pirmšķietami nav konstatēts augsts risks. Pārbaudes bez brīdinājuma tiek veiktas iepriekš nebrīdinot subjektu. Savukārt specifiskas pārbaudes ir pārbaudes, kas tiek koncentrētas uz konkrētiem riska aspektiem, piemēram, savu risku novērtējumu, klientu identifikāciju, augsta riska klientiem, patieso labuma guvēju izpēti, politiski nozīmīgu personu identificēšanu, darījumu uzraudzību vai ziņošanu...