JAUNUMI

Baltijas valstīs regulāri tiek strādāts pie darba samaksu regulējošo normatīvo aktu izmaiņām, kuru mērķis ir uzlabot nodokļu slogu darba ņēmējam un darba devējam, kā arī palielināt konkurētspēju valstu vidū. Katru gadu tiek ieviestas izmaiņas arī sociālās apdrošināšanas pabalstu normatīvajā bāzē. Tas vienmēr ir bijis aktuāls jautājums gan valdības, gan iedzīvotāju vidū, tādēļ autores ir veikušas pētījumu par 2022. gada aktualitātēm un izvērtējušas Baltijas valstīs kopīgo un atšķirīgo darba samaksas aprēķinos, kā arī salīdzinājušas darbaspēka nodokļus un dažus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis Apkopojot 2022. gadā spēkā esošos Baltijas valstu darbaspēka nodokļus, var secināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek ieturēts visu trīs valstu darba ņēmējiem. Lietuvā un Igaunijā vispārējā gadījumā tiek piemērota 20% likme, turpretī Latvijā 20% likme tiek piemērota tikai ienākumiem līdz 1667 eiro mēnesī, bet virs šīs summas piemēro 23% likmi. Baltijas valstīs ir stipri atšķirīga situācija saistībā ar neapliekamā minimuma piemērošanu. Latvijā Valsts ieņēmuma dienests katram iedzīvotāju ienākuma nodokļa...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis skaidrojumu par debitoru parādu uzskaiti grāmatvedībā. Tajā norādīts, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē iekļauj nedrošu debitoru parādu summu, kura: 1) tās apmērā izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā un parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā (60 mēnešu laikā, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra) no uzkrājuma izveidošanas dienas vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) tā ir iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 3) par to izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem, tā ir iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā atbilstoši UIN likuma 9. panta septītās daļas 3. punktam un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa...

Eiropas Komisija 15. jūlijā ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā. Lēmumu paketē vairākkārt pieminēta arī Latvija. Tā, piemēram, Komisija mudina Latviju pilnībā transponēt Direktīvu (ES) 2018/844 par ēku energoefektivitāti. Ar direktīvu tika ieviesti jauni spēkā esošās sistēmas stiprināšanas elementi, piemēram, minimālās energoefektivitātes prasības jaunām ēkām, prasības par elektromobilitāti un uzlādes punktiem un jauni noteikumi par apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanu. Direktīva bija jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2020. gada 10. martam. 2020. gada maijā šīm dalībvalstīm tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, jo tās nebija paziņojušas par direktīvas pilnīgu transponēšanu. Patlaban doti divi mēneši, lai izpildītu transponēšanas pienākumu un paziņotu par to Komisijai. Valsts tiesību aktos bija jātransponē arī Direktīvu (ES)...

Valsts pensijas vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 50% no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (2022. gadā - 534 eiro), kā arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim (turpmāk – piemaksa pie pensijas), 2022. gadā tiks indeksēts divus mēnešus agrāk, nekā parasti - 1. augustā, informē Labklājības ministrija. To paredz 14. jūlijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts pensijām". Grozījumi izstrādāti, lai pensijas saņēmējiem mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi uz valsts pensiju apmēriem. Jāņem vērā, ka indeksācijā iegūtais palielinājums par augustu tiks izmaksāts vienlaikus ar 2022. gada septembrī izmaksājamo pensiju. Tas nozīmē, ka augustā pensijas un piešķirtās piemaksas pie pensijas tiks izmaksātas līdz šim saņemtajā apmērā, bet septembrī tās izmaksās jau palielinātā (indeksētā) apmērā kopā ar neizmaksāto indeksācijas palielinājumu par augusta mēnesi. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir uzsākusi darbu, lai pielāgotu savu informācijas sistēmu...

Sākot ar 2022. gada 16. maiju, pamatojoties uz 2022. gada 12. maija grozījumu likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” Latvijas un Krievijas nodokļu līguma darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku. Likumā nav noteikti īpaši pārejas noteikumi, kuros būtu paredzēts, ka visi vai atsevišķi līguma nosacījumi būtu piemērojami kādu konkrētu laika periodu, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ņemot vērā minēto, sākot ar 2022. gada 16. maiju, attiecībā uz Latvijas un Krievijas nodokļu līgumu nav piemērojama likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7. panta pirmā daļa, kurā noteikts: ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tādējādi Krievijas rezidentu Latvijā gūtam ienākumam un Latvijas rezidentu Krievijā gūtam ienākumam vai ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanai ir piemērojamas Latvijas nodokļu...

Krievijas pilsonis Latvijā pilda valdes locekļa pienākumus kā nerezidents (strādā attālināti, ierodas Latvijā dažas reizes gadā (viņš arī ir dibinātājs)), A1 sertifikāts nav noformēts. Par valdes locekļa pienākumiem noteikta alga 500 eiro (bruto) mēnesī. Vai šādā gadījumā Krievijas pilsonis ir jāreģistrē Latvijā kā darba ņēmējs? Kā rēķināt darba algu, un kādas atskaites ir jāiesniedz? Atbilde ​​​​​​​Krievijas pilsonim vispirms Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāsaņem atļauja strādāt Latvijā. Tā kā šai personai tiks maksāta alga, tā kļūst par darba ņēmēju un tai jābūt piešķirtam nodokļa maksātāja kodam. Par katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju, jo citādi tas neparādīsies EDS. Aprēķinātajai algai piemēro abus darbaspēka nodokļus. Tātad ik mēnesi darba ņēmējs tiks iekļauts darba devēja ziņojumā. Sakarā ar to, ka nav iesniegts sertifikāts, VSAOI būs jāmaksā atbilstoši sociālajam statusam (MK noteikumi Nr. 786 — likmju sadalījums) un IIN pēc likmes 23%. Tomēr IIN piemērošana mazliet atšķirsies no situācijas,...

Finanšu ministrijā 13. jūlijā notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde, kurā ar valdības trīspusējā sociālā dialoga partneriem tika padziļināti diskutēts jautājums par darbaspēka nodokļiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās prezidents Andris Bite iepriekš pauduši, ka organizācijas prioritāte nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Sēdē piedalījās LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Labklājības ministrijas un citu organizāciju pārstāvji. Finanšu ministrija sagatavojusi darbaspēka nodokļu Latvijā un Baltijas valstīs analīzi dažādos griezumos un iespējamus scenārijus to mazināšanai. Diskusija par nodokļu un konkurētspējas veicināšanas jautājumiem tiks turpināta nākamajās NTSP Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmēs, kas notiks 27. jūlijā, 10. un 24. augustā. Tiekoties tika iezīmēts turpmākajās sēdēs apspriežamo jautājumu spektrs. 27. jūlijā tiks padziļināti diskutēti ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumi. Par ko liecina statistikas dati? Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2022. gada 1....

Ministru kabinets 14. jūlijā pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", kas paredz turpināt Covid-19 pandēmijas apstākļos uzsākto praksi – uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu pieņemšanu attālināti. Grozījumi izstrādāti, lai saglabātu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto uzturēšanās atļauju un izsaukumu pieteikumu iesniegšanas kārtību. Dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanai būs jāiesniedz elektroniski vai pa pastu, bet pirmreizējas atļaujas pieprasīšanas gadījumā – pa pastu, ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā, vai oficiālajā elektroniskajā adresē. Tāpat paredzēts, ka atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas vai uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas gadījumā pieteikumu varēs iesniegt arī ārzemnieka uzaicinātājs, ārzemniekam neuzturoties Latvijas Republikā. Noteikta prasība uzaicinātājam norādīt sava elektroniskā pasta adresi saziņai. Ja ārzemnieku uzaicina juridiska persona vai darba devējs, tad izsaukuma pieteikumu ārzemnieka uzaicinātājs var iesniegt tikai elektroniski, izmantojot elektronisko pakalpojumu vai elektroniski, apstiprinot pieteikumu ar drošu elektronisko parakstu. No līdzšinējiem noteikumiem svītrota prasība uzaicinātājam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu,...

2022. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un no tā izrietošie normatīvie akti, kuros noteiktas prasības attiecībā uz grāmatvedības normu piemērošanu, tai skaitā attaisnojuma dokumentu noformēšanu, lai izpildītu likumā noteikto pienākumu kārtot grāmatvedību. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) seminārā «Grāmatvedības e–dokumentu aprite» tika pārrunāti jautājumi par spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu elektronisko dokumentu (grāmatvedības attaisnojuma dokumentu un pavaddokumentu) noformēšanā un nosacījumiem, kas ir jāievēro minēto dokumentu elektroniskajā apritē. Mainījies uzsvars VID Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Madara Reinika skaidroja, ka, lai attaisnojuma dokumentu varētu uzskatīt par elektronisku dokumentu saskaņā ar grāmatvedību reglamentējošo aktu prasībām, tas var būt izsniegts jebkādā elektroniskā formā. Formātu izvēlas dokumentu sagatavotāji. No 2022. gada mainījies grāmatvedības normatīvais regulējums — 1. janvārī stājās spēkā jaunais Grāmatvedības likums un vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi grāmatvedības kārtošanā. Šajā seminārā tika aplūkoti Grāmatvedības likums un MK noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Attiecībā uz elektronisko...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šā gada jūlijā aktualizējis informatīvo materiālu "Kas ir saistītas personas". Tajā skaidrots, ka par saistītām personām likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē (likuma 1. panta 18. punkts) uzskata: divas vai vairākas fiziskas, vai juridiskas personas, kurām pieder 100% kapitāla daļas citā uzņēmumā. Šādus uzņēmumus sauc par mātes un meitas uzņēmumiem; līdzdalība var būt arī 20–50% apmērā, arī šādus uzņēmumus sauc mātes un meitas uzņēmumiem un tie ir saistīti; ja fiziskai personai vai tās laulātajam, vai radiniekiem līdz trešajai radniecības pakāpei pieder vairāk nekā 50% no pamatkapitāla daļas, ir izšķiroša ietekme un balsu vairākums divos vai vairākos uzņēmumos; ja divos vai vairāk uzņēmumos, vienām un tām pašām personām (maksimums 10 personām) pieder 50% pamatkapitāla daļas un tiem ir izšķiroša ietekme ar balsu vairākumu šajos uzņēmumos; ja vairāk nekā 50% no uzņēmuma kapitāla daļām pieder citam uzņēmumam, kurā fiziskai personai vai tā laulātajam, vai radiniekiem pieder vairāk nekā 50 %...

Saeima 14. jūlijā otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Ar izmaiņām mainīta kārtība attiecībā uz fizisko personu pārvietošanos pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai, lai tur iegādātos atsevišķas akcīzes preces savam patēriņam. Līdz šim likums noteica, ka no nodokļa maksāšanas ir atbrīvotas noteiktas akcīzes preces, kuras ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās fiziskā persona ieved savam patēriņam personīgajā bagāžā. Ar grozījumiem šis laika periods pagarināts līdz 30 dienām. Izmaiņas veiktas, lai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, atturētu Latvijas valstspiederīgos no došanās uz Krieviju un Baltkrieviju iegādāties atsevišķas akcīzes preces, skaidrots likumprojekta anotācijā. Tās stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Tāpat ar grozījumiem Ministru kabinetam deleģēts noteikt gadījumus, kad robežšķērsošanas vietā būs jāaizpilda un jāiesniedz akcīzes preču pārvietošanas paziņojums par akcīzes precēm, kā arī par komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kā arī tos gadījumus, kad komerciālā transportlīdzekļa vadītājs tiek uzskatīts par pārvadātāja pārstāvi. Attiecīgās izmaiņas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka tā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) esošajā pārskatā “Pārskata perioda apkopojums - salīdzināšana” tika konstatēta kļūda pārskata perioda beigu atlikuma aprēķinā, kas šobrīd ir novērsta. Proti, pārskatā beigu atlikums tika rēķināts uz pārskata perioda beigu datuma sākumu, neietverot pārskata perioda pēdējā dienā veiktās nokavējuma naudas aprēķina transakcijas. Attiecīgi pārskata rindā "Stāvoklis par saistībām pēc atlases perioda. Parāds {-}/ Pārmaksa{+}" norādītā summa (piemēram, atlases periodā līdz 31.12.2021.) nesakrita ar nākamā pārskata perioda (piemēram, atlases periodā no 01.01.2022.) rindā "Stāvoklis par saistībām pirms atlases perioda. Parāds {-}/ Pārmaksa{+}" norādīto summu, kurā tika iekļautas aprēķinātās nokavējuma naudas par pēdējo pārskata dienu (piemēram, 31.12.2021.). Pēc kļūdas novēršanas, pārskata rindā "Stāvoklis par saistībām pēc atlases perioda. Parāds {-}/ Pārmaksa{+}" tiek ietvertas pārskata perioda pēdējā dienā veiktās nokavējuma naudas aprēķina transakcijas. Papildus VID informē, ka tīmekļvietnes sadaļā "Elektroniskās deklarēšanas sistēma" ir pieejams “Metodiskais materiāls par uzņēmuma grāmatvedības uzskaites datu salīdzināšanu ar Valsts ieņēmumu...

Pagājušajā gadā Latvijā darbojās 24 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai. Uz 2021. gada 31. decembri licencēto komersantu skaits bija sarucis līdz 20, informē PTAC. Pērn arī samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 263 047 lietām par kopējo summu 125,813 miljoni EUR, kas ir par 19,53 % mazāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt no jauna nodoto parādu kopējā summa ir kritusies teju par pusi jeb 42,89%. Iepriekšējā gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 107 570 parādu lietas par kopējo summu 79,972 miljoni eiro, savukārt 155 477 parādu lietas par kopējo summu 45,841 miljons eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 63 857 lietām samazinājās parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits, kas ir par 19,53% mazāk nekā 2020. gadā, kad tika nodotas 326 904 jaunas parādu lietas....

Valdības sēdē 14. jūlijā izskatīšanai pieteikts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts projekts "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Jauni noteikumi bija nepieciešami, jo saskaņā ar Grāmatvedības likuma, kas stājās spēkā no šā gada 1. janvāra, pārejas noteikumiem, Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. jūlijam bija jāizdod likumam pieskaņoti noteikumi un līdz šim spēkā esoši Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem” ir zaudējuši spēku kopš 2. jūlija. Jaunajā noteikumu versijā daudzviet saglabāta MK 808 noteiktā prasība, ka vispārējā gadījumā organizācija grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā, bet pie attiecīgiem apgrozījuma (ieņēmumu) kritērijiem organizācijai ir tiesības izvēlēties grāmatvedību kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā. No 2022. gada 1. janvāra saskaņā ar Grāmatvedības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu organizācija grāmatvedību var kārtot vienkāršā ieraksta sistēmā, ja tās apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem divus iepriekšējos pārskata gadus pēc...

Saeima 14. jūlijā, otrajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai. Ir jādomā ne vien par īstermiņa risinājumiem nākamajai apkures sezonai, bet arī par vidēja termiņa risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai, iepriekš paudis par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Līdz šim Latvijā nepastāvēja īpašs regulējums energokopienām, taču tām var būt būtiska sociāla un ekonomiska loma elektroenerģijas ražošanas pašpatēriņam pieaugumam. Grozījumi Enerģētikas likumā noteic, ka par energokopienu var kļūt biedrība vai nodibinājums, kooperatīva sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība, kuras darbības primārais mērķis ir galvenokārt no AER iegūtas enerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam. Energokopienas statusu varēs iegūt, reģistrējoties energokopienu reģistrā. Par reģistra izveidošanu, administrēšanu un uzturēšanu būs atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs. Līdz šim likumā bija nostiprināts elektroenerģijas neto...