JAUNUMI

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) ir aktualizējis metodisko materiālu "Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", ņemot vērā, ka no 203. gada 1. janvāra minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 1860 eiro vai 620 eiro mēnesī. Arī šogad, ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, obligāto iemaksu ziņojumos deklarētais kopējais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 1860 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 1860 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu (algu) no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 1860 eiro ceturksnī, VSAA aprēķina minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā....

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), Satiksmes ministriju un biedrību “Auto asociācija” ir izstrādājusi priekšlikumu grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ar mērķi paaugstināt VID nodokļu administrēšanas pasākumu efektivitāti un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā. Šāda informācija norādīta FM sagatavotajā un valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam". Lai nodrošinātu VID iespēju veikt izvairīšanās no nodokļu nomaksas risku izvērtējumu lietotu transportlīdzekļu importa darījumos, kuros tiek iesaistītas fiziskās personas, sagatavotais priekšlikums grozījumiem Ceļu satiksmes likumā paredz noteikt privātpersonām aizliegumu līdz 30 dienām atsavināt citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī iegādātu jaunu vai mazlietotu (līdz pieciem gadiem) un Latvijā reģistrētu M1 vai N1 kategorijas vieglo transportlīdzekli. Priekšlikums šiem grozījumiem sagatavots, ņemot vērā VID iepriekš veikto izvērtējumu par atsevišķiem vieglo transportlīdzekļu importa darījumiem 2021. un 2022. gadā, kad, iespējams, Latvijas juridiskās personas ar fizisko...

Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM informē par atbalsta programmām, kādas var izmantot gan biznesa attīstībai, gan iedzīvotāju sadzīves vajadzībām. Atbalsts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai Aizdevumu un garantiju finanšu instrumenti Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai būs pieejami visu 2023. gadu. To paredz 2022. gada 20. decembrī valdībā apstiprinātie programmas noteikumu grozījumi. Līdz 2022. gada beigām piešķirti ir 15 aizdevumi par kopējo summu 5,5 miljoni eiro. Aizdevumu pieteicēji pārstāv ļoti daudzveidīgas tautsaimniecības nozares – pieteikumi ir gan apstrādes rūpniecības nozarēs - t.sk. pārtikas, gan dzērienu ražošana, ķīmisko produktu ražošana un apstrāde. Tāpat ir saņemti pieteikumi lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī primārās lauksaimniecības jomā. Visvairāk aizdevuma pieteikumu apstiprināti Rīgas reģionā, taču apstiprināti aizdevumi arī klientiem Latgales, Zemgales, Kurzemes reģionos. ES Atveseļošanās fonda programmas 2022. gadā ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoja un sāka īstenot trīs jaunas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda aizdevumu programmas ar kapitāla atlaidi:...

Eiropas Savienības Tiesa 12. janvārī pasludinājusi spriedumu, atbildot uz Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdotiem jautājumiem divās lietās – pieteicēju SIA „DOBELES HES” un SIA “GM” – strīdā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (turpmāk – regulators). Ar regulatora lēmumu pieteicējām atteikts atlīdzināt zaudējumus par saražotās elektroenerģijas pārdošanu. Pieteicēju ieskatā tām zaudējumi radušies sakarā ar to, ka regulators laika posmā no 2006. gada 1. marta līdz 2010. gada 1. aprīlim nebija noteicis tarifu elektroenerģijas realizācijai. Zaudējumus veido starpība starp cenu, ko pieteicējām ir samaksājis publiskais tirgotājs, un cenu, par kādu publiskajam tirgotājam būtu jāiepērk elektroenerģija, ja elektroenerģijas vidējais realizācijas tarifs būtu bijis noteikts minētajā laika posmā. Izskatāmajā gadījumā pieteicējas faktiski lūdz kompensēt nesaņemto, bet likumā paredzēto atbalsta daļu, nevis kādus citus zaudējumus. Pieteicēju prasīto zaudējumu apmērs atbilst naudas summai, ko pieteicējas būtu saņēmušas, bet nesaņēma, attiecīgajā laikā pārdodot savu saražotās elektroenerģijas pārpalikumu publiskajam tirgotājam par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas realizācijas vidējam...

Grāmatvežiem ir svarīgas jaunajā gadā aprēķinos piemērojamās normas — vai tās atšķirsies vai neatšķirsies no iepriekšējām, kā arī šo normu piemērošanas kārtība. Neskatoties uz to, ka vairākums «ciparu» palikuši nemainīgi, 2023. gadā būs arī relatīvi retāk sastopamas situācijas. Informācija algas grāmatvežiem Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jau divas reizes pēc kārtas Ministru kabineta noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» tika paredzēti piemērošanai trīs gadu periodā (2018.–2020. un 2021.–2023. gadā). Līdz ar to vēl vienu gadu lietosim iepriekš noteiktās VSAOI likmes un citādas gaidīsim, tuvojoties 2024. gadam. Tātad paliek spēkā: 34,09% (23,59% + 10,5%) — pamatlikme; 30,02% (20,77% + 9,25%) — pensionāriem; 31,07% — pašnodarbinātajiem; 29,36% — pašnodarbinātajiem pensionāriem; 31,70% (21,94% + 9,76%) — ja piešķirta izdienas pensija vai persona ar invaliditāti ir valsts speciālās pensijas saņēmēja. Nav grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma (NM — 500 eiro) un nodokļa...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) novembrī organizēja ikgadējo Darba tiesību forumu. Viens no tematiem, kas forumā tika izvērsti analizēts, bija vienlīdzīgas darba samaksas nodrošināšana par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, nediskriminējot darbiniekus pēc dzimuma vai citām pazīmēm. Taisnīgas darba samaksas sistēmas izveide Edīte Līdaka, AS Pasa­žieru vilciens Personāla daļas vadītāja, konferencē dalījās ar pieredzi par uzņēmumā izstrādāto darba samaksas sistēmu, tās kritērijiem un metodēm. Taisnīgas un vienlīdzīgas darba samaksas izveidei uzņēmumā svarīgi ievērot trīs pamatprincipus – ārējo taisnīgumu, iekšējo taisnīgumu un individuālo taisnīgumu. Ārējais taisnīgums nozīmē, ka darba samaksa ir līdzvērtīga ar darba tirgū konkrētajam amatam atbilstošo samaksu, respektīvi, tā ir konkurētspējīga ar atlīdzību, kas par līdzvērtīgu darbu tiek maksāta citos uzņēmumos. Savukārt iekšējais taisnīgums saistāms ar atalgojuma sistēmu, kas izveidota paša uzņēmuma iekšienē (par līdzīgiem pienākumiem un amatiem tiek maksāts līdzīgs atalgojums). Visbeidzot, individuālais taisnīgums attiecas uz to, ka darba samaksas noteikšanā tiek ņemts vērā ne tikai amats vai amatu grupa,...

Ministru kabinets (MK) 13. janvārī ārkārtas sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam", paredzot 2023. gadā nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā. Lai turpmākajos gados varētu īstenot ekonomikas transformāciju, saskaņā ar valdības deklarāciju kā svarīgākās prioritātes ir noteiktas valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte. Pēc plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem valdībā, 2023. gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu. Gatavojot vidēja termiņa valsts budžetu, FM pagājušā gada nogalē aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025. gadam. Rādītāji tika aktualizēti, ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku pirmajos trīs pērnā gada ceturkšņos, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs šogad. Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, Finanšu ministrija balstās uz konservatīviem pieņēmumiem. Vienlaikus ministrija izvērtēja...

Saeima 12. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas. Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas plānotas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt to krājumā esošus darbus saglabāšanas mērķim...

Transporta pārvadājumu nozari varētu salīdzināt ar valsts asinsriti — tā nodrošina, lai viss valsts sekmīgai funkcionēšanai nepieciešamais tiktu nogādāts īstajā laikā un vietā. Degvielas cenas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un tā rezultātā piemērotās sankcijas autopārvadājumu jomu, kas izsenis bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ietekmējis pavisam tieši. Kā jaunā realitāte mainījusi situāciju nozarē? Vai tirdzniecība ar austrumu kaimiņiem tiešām apstājusies? Vai sankcijas nozarē nesušas tikai negatīvus efektus? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto valdes priekšsēdētāju Aleksandru Pociluiko. Kā pārvadājumu nozari ietekmēja Covid–19 pandēmijas laiks? 2020. gada vasarā medijos sacījāt, ka pārvadājumu kritums sasniedzis 30–40% un daļai uzņēmumu iestājies pirmsbankrota stāvoklis. Kā šī situācija attīstījās tālāk, kā mainījās apgrozījums, cik daudzi beidza darbību? Kā transporta pārvadājumu nozare kopumā pārdzīvoja Covid–19 pandēmijas laiku? Tajā brīdī tiešām situācija bija tāda, kā es raksturoju. Asociācija sagatavoja pētījumu par situāciju nozarē, un rezultātus prezentējām valdībai. Pēc iepazīšanās ar šiem datiem valdība...

Jau pēc nepilna mēneša - 2023. gada 1. februārī - Latvijā stāsies spēkā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā (FPEIL) - grozījumi 3. pantā par tā papildināšanu ar ceturto daļu un grozījums likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar 1.1 un 1.2 daļu. Tas nozīmē, ka likuma tvērums tiek paplašināts, attiecinot to arī uz privātajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, lai, līdzvērtīgi klātienes personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai, sniegtu iespēju fiziskajai personai droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā vidē, izmantojot valsts nodrošinātu nacionālo elektroniskās identifikācijas līdzekli. Attiecīgi likuma izmaiņas paredz, ka no 1. februāra komersantiem ir jānodrošina iespēja iedzīvotājiem izmantot nacionālos elektroniskās identitātes rīkus personas identitātes apliecināšanai tiešsaistē. Tātad, ja uzņēmuma tiešsaistes pakalpojumos personas identitāte tiek pārbaudīta ar banku nodrošinātiem, dokumentu mašīnlasīšanas un citiem risinājumiem, vai lūdzot norādīt pilnus personas datus (vārds, uzvārds, personas kods u.c.), tad ir jānodrošina nacionālā eID (ID karte vai eParaksts Mobile) līdzekļa izmantošanas iespēja. Tāpēc laikus bija nepieciešams parūpēties...

Lai novērtētu darba devēju gatavību sniegt atbalstu darbiniekiem energokrīzes mazināšanai, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar McCANN Rīga uzsākusi uzņēmēju aptauju, kuras nolūks ir noskaidrot, cik lielā mērā organizācijas saskaras ar darbinieku gaidām palielināt atalgojumu, lai mazinātu energokrīzes radītās sekas un vai uzņēmēji būtu gatavi to darīt, ja energokrīzes atbalsta maksājums netiktu aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Aptauja pieejama šeit: https://ej.uz/siltumabonuss Uzņēmēji kopš aizgājušā gada rudens vairākkārt ir vērsušies gan pie valdības, gan pie likumdevējiem, lai mudinātu ātrāk pieņemt lēmumu par atbalstu un 2022. gadā pēdējās darbadienas izskaņā, 30. decembra vakarā, Ekonomikas ministrija iesniedza izskatīšanai valdībā grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Ministrijas pavadoša tekstā minēts, ka, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, jautājums būtu virzāms steidzamības kārtā. Gan LDDK, gan McCANN Rīga iesniegušas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumu par IIN likuma grozījumiem papildināt likuma normas ar ikmēneša maksājumu 150 eiro apmērā bez algas nodokļiem, ja darbiniekam...

Kā atspoguļot komandējuma rīkojumā situāciju, kad darbinieks dodas uz (vai atgriežas no) komandējuma (un iesniedz braukšanu apliecinošus dokumentus) datumos, kas nesakrīt ar komandējumam paredzēto termiņu? Atbilde 2010. gada 12. oktobrī, stājoties spēkā MK noteikumiem Nr. 969, tika ņemta vērā reāla dzīves situācija: ja darbinieks (..) savā pastāvīgajā darba vietā atgriežas no komandējuma vietas pēc komandējumam noteiktā laika vai uz komandējuma vietu dodas pirms komandējumam noteiktā laika (piemēram, pavada komandējuma vietā atpūtas, svētku dienas un (vai) atvaļinājuma dienas), viņam atlīdzina transporta izdevumus (9. punkts). Vienīgā prasība, kas jāievēro: rīkojumā par komandējumu jāmin, ka šādu kārtību akceptēja institūcijas vadītājs. Braukšanas izdevumus līdz komandējuma vietai un atpakaļ līdz pastāvīgajai darba (dienesta) vietai atlīdzina saskaņā ar noteikumu 8.2.1. apakšpunktu. Arī tad, ja darbinieks jau bija ārvalstīs «netālu» no komandējuma nosūtīšanas vietas, ar vadītāja atļauju darbiniekam var atlīdzināt pārbraukšanas izdevumus no tās vietas ārvalstīs, kura nav saistīta ar komandējumu, uz komandējuma vietu, ja šie izdevumi ir ekonomiski...

Valdības sēdē 10. janvārī izskatīšanai tika iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par nepieciešamību apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību ieviest citās nozarēs". Ziņojuma izskatīšana gan tika atlikta, taču vērts ieskatīties, kādi ir informatīvā ziņojuma secinājumi. Ziņojuma mērķis ir informēt par esošo situāciju tautsaimniecības jomās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecības apmēru un to, vai nepieciešams paplašināt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas jomas. Atgādinām, ka, saskaņā ar apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību starp diviem iekšzemē reģistrētiem PVN maksātājiem atbildīgs par PVN nomaksu valsts budžetā ir attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējs. Kā norādīts ziņojumā, PVN krāpniecības apmēra, tā pieauguma vai samazinājuma izvērtēšanai ir vērtēts PVN plaisas rādītājs. Tas ir viens no būtiskākajiem rādītājiem krāpniecisko gadījumu pieaugumam, kā arī tas parāda izvairīšanās no PVN maksāšanas un deklarēšanas apjomu. Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu,...

Līdz 16. janvārim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2022. gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2022. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centrs (TBC) aicina pieteikties uz konsultāciju PROTOTECH programmā, lai novērtētu biznesa ideju atbilstību un sniegtu rekomendācijas pieteikumu sagatavošanā grantu saņemšanai. Konsultācijas būs pieejamas no 11. janvāra un tās turpināsies līdz februāra vidum. Katrs projekts, kurš konkursa kārtībā kvalificēsies atbalstam, varēs saņemt atbalstu līdz 15 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti. Konsultācijām par produktu vai pakalpojumu idejas atbalsta saņemšanas iespējamību var pieteikties platformā "Konsultācija - prototipa izstrādes atbalstam | business.gov.lv - Valsts platforma biznesa attīstībai". “Prototipu izstrādes programmas PROTOTECH mērķauditorija ir tehnoloģiju ietilpīgi mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi, kā arī fiziskas personas – cilvēki, kas plāno uzsākt inovatīvu uzņēmējdarbību, izstrādāt, testēt un palaist tirgū jaunus zinātņietilpīgus produktus. Programmas pirmajā atlasē atbalstu saņēma 15 lieliskas idejas. Pārstāvētas bija tādas nozares kā bioloģisko resursu pārstrādē un aprites ekonomika, biomedicīna un digitālā veselība, datu apstrāde un energoefektivitātes palielināšana, kā arī interesantas prototipēšanas idejas inženiersistēmu,...