JAUNUMI

Izšķirot jautājumu par valsts iestādes darbinieka un darba devēja strīda izskatīšanu administratīvajā vai civilprocesuālajā kārtībā, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, norāda Latvijas Republikas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izšķirot jautājumu par šādu lietu piekritību (skat. Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu). Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai. Izšķirt jautājumu par lietas pakļautību Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija lūdzis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteikumu par Valsts kontroles rīkojumu, ar kuriem negrozīts rīkojums par rājiena izteikšanu darbiniecei, atcelšanu, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai. Pieteicēja bija cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, jo tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā. Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteicējas pieteikumu,...

Atbalstot grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas nosacījumos, 11 reģionālo biznesa inkubatoru un to atbalsta vienību, kā arī radošo industriju inkubatora turpmākās darbības nodrošināšanai līdz 2023. gada beigām piešķirts papildu finansējums 7,06 milj. eiro apmērā. Atbalsta programmu ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat LIAA ir izveidota vienota platforma biznesa attīstībai www.business.gov.lv, kur esošie un topošie uzņēmēji var saņemt personalizētu informāciju par nozarēm, tirgiem, sadarbības piedāvājumiem, LIAA atbalsta iespējām, dalību LIAA un sadarbības partneru pasākumos. Platforma nodrošinās arī iespējas iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai, t.sk. šajā atbalsta programmā, un tiešsaistē sazināties ar LIAA speciālistiem. Kaspars Rožkalns, LIAA direktors, norādījis, ka platforma lietotājiem ir pieejama testa režīmā un tās funkcionalitāte pakāpeniski tiek papildināta. Jau tagad uzņēmēji var reģistrēties un saņemt personalizētu informāciju, kā arī sekot īpaši atlasītai ziņu plūsmai par uzņēmējdarbības aktualitātēm. Savukārt pārējie pakalpojumi platformā business.gov.lv tiks integrēti pakāpeniski. Paredzēts, ka pilnā funkcionalitātē šī platforma nākotnē nodrošinās lielāko daļu valsts pārvaldes...

Vasaras laiks Latvijā beigsies šā gada 31. oktobrī plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2022. gada 27. martā. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva...

Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu darbiniekam, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, turklāt darba laiks nav vienmērīgs (pēc vajadzības)? Nostrādātās dienas un darba apmaksa pēdējos sešos mēnešos norādīta tabulā. Darba likumā noteikts, ka atvaļinājuma laikā jāapmaksā tās darba dienas, kurās darbinieks parasti strādā, bet to skaits katrā mēnesī (arī katrā nedēļā) ir atšķirīgs. Atbilde Darba likuma 75. pantā noteikta to darba dienu (darba stundu) apmaksa, kuras darbinieks būtu strādājis šajā periodā. Šim aprēķinam tiek izmantota dienas (stundas) vidējā izpeļņa. Nerodas problēmas tikai tādos gadījumos, kad darbinieks vienmēr bija nodarbināts noteiktajās dienās (5, 6, kaut vai 3 darba dienas nedēļā). Arī atvaļinājuma laikā katrā nedēļā apmaksāsim tieši šādu dienu skaitu. Tomēr minēto vidējo izpeļņu nav iespējams tieši piemērot aprēķinam, jo (bez papildu precizējuma) nav zināms, kuras dienas būtu jāapmaksā. Vispirms atsūtītā tabula jāpapildina ar normālā darba laika (saskaņā ar kalendāru) dienu skaitu. Šāds papildinājums nepieciešams, lai aprēķinā varētu izmantot Darba likuma 75. pantā minēto algoritmu...

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota tiek pieskaitītas pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis (IIN). Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalsts pensija (izņemot, ja saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem tā nav apliekama ar nodokļiem Latvijā). Pensiju ietver gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi: ienākumam līdz 20 004 eiro – 20 %; ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23 %; ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro, – 31 %. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ja ārvalsts pensija tiek izmaksāta ar tās starpniecību, ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 20 %, bet pensijas daļai virs 1667 eiro mēnesī – 23 %. Ja persona saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā ar VSAA starpniecību, persona pati aprēķina maksājamo IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja pensijas ienākums ir aplikts ar nodokli ārvalstī, aprēķinot Latvijā maksājamo IIN, to samazina par...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 2022.gadā paredzēts palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Patlaban ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī paredz kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp paredzēts atbrīvot no aplikšanas ar nodokli atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat plānots ar nodokli neaplikt līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Plānots, ka valsts slimības lapu apmaksās no desmitās darbinieka darbnespējas dienas. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Paredzēts, ka no nākamā gada darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu, ko apmaksā valsts. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti, paredz grozījumi. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz šī gada 31.decembrim, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs izmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet slimības pabalstu, sākot ar 11 slimības dienu, noteic likumprojekts. Šobrīd...

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Viens no neskaidrajiem jautājumiem grāmatvedības jomā ir saistīts ar komercnoslēpuma statusu. Gan grāmatveži, gan pat uznēmuma vadība reizēm mēdz apmulst, domājot par to, kāda informācija ir un kāda nav uzskatāma par komercnoslēpumu. Jaunais Grāmatvedības likums uz šo jautājumu sniedz precīzu atbildi, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un jauno Grāmatvedības likumu, ir noteikts, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Tātad - gada pārskatos, konsolidētajos gada pārskatos un citos publiskajos pārskatos iekļaujamā informācija nevar būt komercnoslēpums. Savukārt visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Tā ir pieejama ierobežotam personu lokam: revīzijas veicējiem nodokļu administrācijai tiesībaizsardzības iestādēm un tiesām citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos "Nedrīkst būt reizēm praksē novērotā situācija, kad uzņēmuma vadītājs, darbinieks šajās situācijās atsaka izsniegt kādus datus, jo tas...

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Ceturtdien, 21. oktobrī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika panākta konceptuāla vienošanās par priekšlikumiem apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdijas instrumentu atjaunošanai uzņēmējiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi. Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk...

Esmu pašnodarbinātais, un dažreiz ceturksnī ir mēnesis, kad ieņēmumu nav, bet ir izdevumi, tātad mēnesī ir zaudējumi. Vai drīkst rēķināt obligātās sociālās iemaksas no ceturkšņa ienākuma kopsummas? Atbilde Diemžēl šāda rīcība pašnodarbinātajai personai, kas maksā nodokļus vispārējā nodokļu režīmā, nav paredzēta, proti, deklarācijā ir jāuzrāda atsevišķi katra mēneša ienākums (ieņēmumi mīnus izdevumi) un jāaprēķina VSAOI pēc attiecīgas likmes (31,07% (29,36%) un/vai 10%). Tātad ziņojuma aile, kurā būtu jāuzrāda informācija par ienākumu mēnesī ar zaudējumiem, — paliek tukša. Ņemiet vērā, ka no 2022. gada 1. janvāra stāsies spēkā grozījumi VSA likuma 20.4 pantā, kas tiks papildināts ar 3.1 daļu, kurā teikts: (31) Ja pašnodarbinātajam obligātās iemaksas par kalendāra gadu veiktas no mazāka ienākuma nekā 12 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, pašnodarbinātais veic minimālās obligātās iemaksas 10 procentu apmērā valsts pensiju apdrošināšanai no ienākuma (mikrouzņēmumu nodokļu maksātājam no apgrozījuma) un minimālā obligāto iemaksu objekta starpības. Tātad jebkurā gadījumā par kalendāra gadu pašnodarbinātai...

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība 20. oktobra ārkārtas sēdē lēma par stingrākiem drošības nosacījumiem tirdzniecības vietās ar mērķi būtiski mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos sabiedriskās vietās. Lai mazinātu Covid-19 inficēšanās risku, aicina iedzīvotājus pēc iespējas vairāk izmantot distances tirdzniecības sniegtās iespējas un attiecīgi retāk apmeklēt tirdzniecības vietas, vienmēr lietot sejas maskas, ievērot 2 metru distanci no citiem pircējiem un regulāri lietot roku dezinfekcijas līdzekļus. No 21. oktobra līdz 14. novembrim tirdzniecības pakalpojumus klātienē sniegs tikai: pārtikas preču veikali, kur 70 % no sortimenta ir pārtikas preces; higiēnas preču veikali, kur 70 % ir higiēnas preces; aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas preču veikali; degvielas uzpildes stacijas; dzīvnieku barības veikali; preses tirdzniecības vietas; grāmatnīcas; telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas; ziedu tirdzniecības vietas; kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās...

Līdz ar grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" apstiprināšanu, 20. oktobra ārkārtas sēdē Ministru kabinets lēma par stingrākiem drošības nosacījumiem, tostarp, ēdināšanas un saimniecisko pakalpojumu sniegšanai ar mērķi mazināt cilvēku pulcēšanos un kontaktēšanos sabiedriskās vietās. No 21. oktobra līdz 14. novembrim būs aizliegts sniegt klātienes saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar: izklaidi, azartspēlēm un derībām, atrakcijām (tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos), skaistumkopšanu, labsajūtu, aktīvo atpūtu (piemēram, organizētus pārgājienus), fiziskajām aktivitātēm, sportu, tūrismu (izņemot izmitināšanu un ārvalstu ceļojumus), foto pakalpojumiem (izņemot fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem un plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanai), klātienes konsultācijām, kolektīvām medībām. Būs pieejami tādi pakalpojumi klātienē kā finanšu, pasta, ēdināšanas (tikai līdzņemšanai vai ar piegādi), izmitināšanas, remonta un avāriju novēršanas pakalpojumi, darba inventāra un aprīkojuma noma, fotogrāfiju izgatavošana dokumentiem u.tml. Tāpat netiek ierobežoti B2B pakalpojumu jeb pakalpojumu juridiskām personām sniegšana un saņemšana. Saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas klātienē darbu uzsāk ne agrāk...

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2021. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu neatzīt par noziedzīgi iegūtu mantu kādā kriminālprocesā arestētus naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā un procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza. Iepriekš publiski par ELT pieņemto lēmumu izskanējis tas, ka lietā piešķirta augstāka ticamība ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem, kā arī nav konstatēts noziedzīgs nodarījums, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Par minēto ELT lēmumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Rīgas apgabaltiesai iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt. Rīgas apgabaltiesa 19. oktobrī, izskatot lietu apelācijas kārtībā, nolēma atcelt ELT pieņemto lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā, nolēma tos konfiscēt un ieskaitīt Latvijas valsts budžetā. Rīgas apgabaltiesa atzina, ka ar pirmstiesas procesā iegūto pierādījumu kopumu ir sasniegts Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais pierādīšanas slieksnis, proti, arestētajiem naudas līdzekļiem, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Apelācijas instances tiesa nekonstatēja,...

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un mazinātu sociālo kontaktēšanos, no 21. oktobra līdz 15. novembrim, personu pieeja tiesai pamatā notiks attālināti, nodrošinot tiesu darba nepārtrauktību un personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu ministrija informē, ka laikā no šī gada 21. oktobra līdz 15. novembrim lietu skatīšanā tiesas maksimāli izmanto rakstveida procesu vai tās izskata attālināti. Gadījumos, kad lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību un nav iespējas nodrošināt lietas izskatīšanu ne rakstveidā, ne attālināti, izmantojot videokonferenci, lietu izskata mutvārdu procesā klātienē. Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka lietas izkatīšana klātienē notiek, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu atliek šajā laika periodā. Jebkuru neskaidrību gadījumā Tieslietu ministrija aicina lietas dalībniekus sazināties ar tiesu. Visu Latvijas tiesu kontaktinformācija ir atrodama portālā...