JAUNUMI

Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 344) iepriekšējā gadā bija grozījumi divas reizes. Ar grozījumiem iestrādātās un precizētās normas bija jāpiemēro jau no 2021. gada. Ar šiem grozījumiem ieviestas vairākas labas lietas, kas nedaudz samazinās darba apjomu, sagatavojot 2021. gada pārskatu. Salīdzināšanas aktus par grāmatvedības kontu atlikumiem un darījumiem paraksta tikai atbildīgais finanšu darbinieks Gada slēguma inventarizācijas ietvaros katra gada janvārī budžeta iestādes veic savstarpējo darījumu un atlikumu salīdzinājumu ePārskatu sistēmā, kur tiek sagatavoti salīdzināšanas akti. Iepriekš bija noteikts, ka šos salīdzināšanas aktus paraksta divas personas — atbildīgais finanšu darbinieks un iestādes vadītājs. Kopš 2021. gada ir izslēgta prasība, ka iestādes vadītājs ikgadējās inventarizācijas laikā pirms gada pārskata sagatavošanas ePārskatos paraksta salīdzināšanas aktus. Budžeta iestādēm ieteiktu pārskatīt iekšējās procedūras un aprakstus, lai šo izmaiņu iestrādātu arī iekšējos normatīvajos aktos. Jāatceras, ka inventarizācija tiek veikta un gada pārskats tiek sagatavos saskaņā ar ārējiem normatīvajiem...

Laikā no 2022. gada 15. februāra līdz 1.aprīlim (ieskaitot) valsts amatpersonām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Aicinām ikvienu amatpersonu pieslēgties VID tiešsaistes semināram, kas notiks 24. februārī plkst. 13.00 VID kontā sociālajā platformā “Youtube”. Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2021.gadu jāiesniedz 54 460 valsts amatpersonām. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. Lai palīdzētu valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas deklarāciju, izvairīties no deklarācijā pieļautajām pārrakstīšanās kļūdām...

Saeima 10. februārī pieņēmusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka pagaidu atbrīvojumu importam un preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, nodrošināt ar starptautisku līgumu uzņemto saistību izpildi PVN jomā, vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču atpakaļievešanai iekšzemē ar ES regulējumu, kā arī veikt citus tehniskus precizējumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Viens no grozījumiem paredz PVN 0% likmes piemērošanu preču importam, ko veic un preču piegādēm un pakalpojumiem, ko iekšzemē saņem Eiropas Komisija, aģentūra un struktūra, kas izveidota saskaņā ar ES tiesību aktiem, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar ES tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju. (līdz šim šāds atbrīvojums attiecās tikai uz importu, nevis preču piegādēm ES iekšienē). Turklāt izmaiņas pieņemtas ar atpakaļejošu spēku - tās var piemērot, sākot no 2021. gada 1. janvāra. Tāpat PVN likuma 53.panta devītajā daļā svītroti vārdi “pēc izvešanas uz laiku”, tādējādi nepārprotami nosakot PVN piemērošanas kārtību iekšzemē atpakaļievestām precēm, ja to...

Valdībā pieņemti Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumi Nr. 96 "Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība", kas stājās spēkā 11. februārī. Noteikumi izdoti saskaņā ar Trauksmes celšanas likuma 2. panta otro daļu un 3. panta otro daļu. Latvijai bija jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvas (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par ES tiesību aktu pārkāpumiem pielikums. Direktīvā 2019/1937 ir īpaši uzsvērts, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir nepieciešama, lai uzlabotu ES tiesību aktu izpildi, kas uzskaitīti Direktīvas 2019/1937 pielikumā un attiecas uz šādām jomām: publiskais iepirkums; finanšu pakalpojumi, produkti un tirgi un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršana; produktu drošība un atbilstība; transporta drošība; vides aizsardzība; pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošums; pārtikas un barības nekaitīgums, dzīvnieku veselība un labturība; sabiedrības veselība; patērētāju tiesību aizsardzība; privātās dzīves un personas datu aizsardzība un...

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne žurnāla "Bilance" ikgadējā konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” sniedza sīku pārskatu par tiešo nodokļu politikas aktualitātēm, kur kopumā notikušas virkne dažādu niansētu izmaiņu. Viens no aktuālajiem jaunumiem 2022. gadā ir pagarinātais atbrīvojums darba devēja kompensācijām darbiniekiem par izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro, un, ja izpildīti likumā ietvertie nosacījumi (elektrība, internets, utt.). Taču, tā kā Finanšu ministrija vēloties analizēt datus par to, kā uzņēmēji piemēro šo atvieglojumu, līdz ar to darba devējiem jau par 2021. gadu (kā arī par 2022. gadu) būs jāsniedz ziņas VID par šīm darbiniekiem izmaksātajām kompensācijām. Līdz šim uzņēmēju viedoklis par šo normu esot skaidrots aptaujās, kur darba devēji pauduši vēlmi, lai atbrīvojums būtu piemērojams kompensācijām līdz 60 eiro mēnesī bez ierobežojumiem. “Finanšu ministrija...

Gada ienākumu deklarācija, kuras aizpildīšanas kārtība noteikta MK 30.10.2018. noteikumos Nr. 662, piedzīvojusi dažas izmaiņas — paredzēta kārtība, kādā jāaizpilda gada ienākumu deklarācija profesionāliem sportistiem, saņemot algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, saimnieciskās darbības veicējiem, saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, remigrējušiem diasporas locekļiem, piemērojot ārvalstu pensionāra neapliekamo minimumu. Mainīta arī kārtība, kādā saimnieciskās darbības veicēji D3 pielikumā norāda pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Profesionālā sportista ienākumi Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē1, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 20 procenti. Tātad šādam ienākumam nepiemēro IIN progresīvo likmi. Lai norādītu nodokli no šāda ienākuma, deklarācija D papildināta ar jaunu 18.1 rindu "Nodoklis no profesionāla sportista algotā darba ienākuma". Ja profesionāls sportists gada laikā bez algotā darba ienākuma no profesionālā sporta ir saņēmis vēl kādus citus...

Līdz šā gada 7. februārim nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir reģistrēti 660 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki. Pēc Ekonomikas ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēsēm, Latvijā aktīvu darbību veic aptuveni 1400 mākleri, kas ļauj secināt, ka liela daļa mākleru savu darbību joprojām nav reģistrējuši un līdz ar to arī nav apdrošinājuši savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību. Ekonomikas ministrija aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri ir reģistrējušies VID un ir deklarējuši saimnieciskās pamatdarbības veidu, kas liecina, ka uz saimnieciskās darbības veicēju attiecas Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā vai, ja saimnieciskās darbības veids nav saistīts ar nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumiem, aicinām informēt VID par saimnieciskās pamatdarbības veida maiņu. Savukārt iedzīvotājus, kas plānojuši veikt darījumus ar savu nekustamo īpašumu ar starpnieka (māklera) līdzdalību, aicinām pārliecināties, vai starpnieks ir reģistrējis savu darbību nekustamā īpašuma darījumu reģistrā un vai apdrošinājis savas profesionālās darbības civiltiesisko atbildību, tādējādi gūstot pārliecību par...

Lai gan pēc pērnā gada nodokļu izmaiņu "vētras" patlaban ir iestājies relatīvs miers, tomēr nodokļu sistēma turpina attīstīties un mainīties — šogad paredzēts ievērojams neapliekamā minimuma pieaugums, ir atsevišķas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa likmēs, starptautiskā līmenī briest uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaiņas, bet ilgtermiņa perspektīvā nodokļus ietekmēs arī klimatneitralitātes mērķi. Žurnāla Bilance konferencē 2022. gada 13. janvārī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins skaidroja, kādi ir pašreizējās nodokļu politikas virzieni un ko varam gaidīt tuvākā un tālākā nākotnē. Kopumā situācija ekonomikā uzelpot vēl neļauj, jo līdzšinējiem Covid–19 pandēmijas izaicinājumiem klāt nākuši jauni, kas saistīti ar inflāciju un ģeopolitisko spriedzi. "Šobrīd galvenie Latvijas ekonomiku ietekmējošie procesi ir globāla, nevis lokāla mēroga procesi," konferencē secināja I. Šņucins. Pēc 2020. gada pirmā kovida krīzes viļņa un tam sekojušā ekonomikas krituma pasaules tautsaimniecība gan ir sākusi atkopties, 2021. gadā pasaules kopproduktam pieaugot par 5,6%, bet eirozonā — par 5,2%. Izaugsmes tendences...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis metodisko materiālu, skaidrojot, kā piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli nerezidenta gūtajam algota darba ienākumam Latvijā. Ienākums Par nerezidenta bruto darba samaksu uzskata darba samaksu, no kuras nav atskaitīti attaisnotie izdevumi un ieturējumu summas, kā arī ieturētā nodokļa summa. Nerezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā neietver summas, kuras darba devējs izmaksā saistībā ar komandējumiem un darba braucieniem, ja tās nepārsniedz noteiktās izdevumu normas. Pirms nerezidenta algota darba ienākuma aplikšanas ar nodokli no mēneša ienākuma apmēra atskaita: • sociālās apdrošināšanas maksājumus; • darba devēja privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju (ar uzkrāšanu) maksājumus (nepārsniedzot 10 % no aprēķinātās darba samaksas). No darbinieka līdzekļiem privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas un apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā nevar pārsniegt 10 % no personas mēneša bruto darba algas, bet ne vairāk kā 4000 euro gadā. Darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas...

Arī šajā gadā visas pašvaldības varēs noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.februārī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Līdzīgi kā 2020. un 2021.gadā, arī šogad pašvaldības varēs noteikt spēkā esošajam regulējumam atšķirīgus nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas termiņus un samaksu pārcelt uz vēlāku laiku līdz 2022.gada beigām. Patlaban nekustamā īpašuma nodoklis vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas jāsamaksā reizi ceturksnī - ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī. Šis ir viens no atbalsta veidiem nodokļu maksātājiem, ņemot vērā gan Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās un finansiālās krīzes, gan enerģētikas jomas satricinājumu ietekmi uz iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju, teikts grozījumu anotācijā. Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Esiet sveicināti ķīniešu Jaunajā gadā! Šis trešais "jaunais" gads iestājās pirmajā februārī! Arī mūsu mājās — Lietišķās informācijas dienestā — bija svētki! Kārtējā ikgadējā konference, kuru veltījām likumdošanas aktualitātēm. Kāpēc janvārī? Tāpēc, ka grozījumi un precizējumi bira kā no pārpilnības raga gandrīz katru dienu. Nav pārliecības, ka likumprojekta norma stāsies spēkā noteiktajā redakcijā, kamēr tā nav pieņemta pēdējā lasījumā un publicēta. Piemēram, tieši 24. decembrī stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 827 par sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šaubos, vai kāds Ziemassvētkos iedziļinājās tajos! Cik reižu mums tika solīts, ka grozījumi tiks pieņemti retāk un paziņoti laikus… Likumprojekts Valsts sociālās apdrošināšanas likumā par to, ka ārkārtas situācijas periodā netiks aprēķinātas minimālās sociālās iemaksas, pēdējā brīdī pārvietojās citā likumā — Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā! Turklāt MK noteikumi Nr. 662 par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību tika pieņemti vien 11. janvārī. Protams, vēl ir laiks līdz deklarācijas iesniegšanas brīdim, bet tajā...

Kopš 2022. gada 1. janvāra maksa par likumiskās zemes lietošanas tiesībām piespiedu dalītā īpašumā un nomas maksa piespiedu nomā netiek aplikta ar PVN. Ir noteikts vienots likumiskās lietošanas maksas apmērs par citai personai piederošas zemes lietošanu dalītā īpašuma situācijās – četri procenti gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. No 2022. gada 1. janvāra tiek izbeigtas piespiedu nomas attiecības, un to vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts “likumiskās zemes lietošanas tiesības”. Minētās izmaiņas ir veiktas, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas ieviesto piespiedu nomas reformu, un stājas spēkā pakāpeniski atkarībā no konkrētas situācijas. Kas ir piespiedu dalītais īpašums Piespiedu dalītais īpašums Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves)....

Šā brīža Covid-19 ārkārtējās situācijas regulējums paredz, ka, ja darbinieks (amatpersona) līdz 2021. gada 15. novembrim nebija uzsācis vai pabeidzis vakcināciju pret Covid-19, darba devējs varēja atstādināt darbinieku (amatpersonu) no darba vai amata pienākumu veikšanas uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Attiecīgi šis trīs mēnešu periods beidzas š.g. 15. februārī. Līdz turpmākiem valdības lēmumiem attiecībā par Covid-19 sertifikātu izmantošanu nākotnē, Ekonomikas ministrija sagatavoja grozījumus regulējumā, lai salāgotu ārkārtējās situācijas rīkojumu ar prasībām darbiniekiem (amatpersonām) būt vakcinētiem. Ministru kabinets šā gada 8. februārī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", nosakot, ka tiem darbiniekiem (amatpersonām), kuriem atstādināšanas termiņš no darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas iestājās ātrāk par izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, tas var tikt pagarināts līdz 2022. gada 28. februārim, attiecīgi saglabājot esošās darba attiecības uz laiku līdz 2022.gada 28.februārim. Piedāvātais risinājums paredz veidot labvēlīgāku risinājumu nodarbinātajam, kā arī dod iespēju izvairīties no...

Pastāvīgais (visam gadam noteiktais) neapliekamais minimums (6000 eiro gadā vai 500 eiro mēnesī) būs spēkā tikai 2023. gadā, tādēļ 2021. gada 7. decembra MK noteikumos Nr. 804, kas groza MK noteikumus Nr. 676 (par prognozējamā un faktiskā minimuma aprēķināšanu), iekļauti aprēķini gan 2022., gan 2023. gadam (diemžēl arī iepriekšejo gadu aprēķini, kas apgrūtina teksta lasīšanu). Turklāt aprēķini ir piedāvāti gan prognozējamajam minimumam, gan precizētajam par pilnu gadu — tam, kuru noteiks VID, ņemot vērā 2022. gada faktiskos apliekamos ieņēmumus. Savukārt fiziskās personas deklarācijā tiks uzrādīts gada laikā piemērotais (faktiskais) neapliekamais minimums. Atgādinām, ka algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana ienākuma gūšanas vietā dod tiesības grāmatvedim gada laikā piemērot personas ieņēmumiem VID paziņoto prognozēto neapliekamo minimumu. Savukārt saņēmējam ir dotas tiesības minēto minimumu samazināt vai vispār atcelt, ja rodas aizdomas, ka izveidosies ienākuma nodokļa parāds, kuru, beidzoties gadam, VID pieprasīs atmaksāt. Gadās arī tādas situācijas, kad VID rīcībā nonāk informācija, kas liecina par nodokļa maksātāja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada janvārī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektiem, biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ar likumu tiek pagarināts gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) iesniegšanas termiņš par 2021. pārskata gadu. Likumā noteikts, ka: • sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2021. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; • biedrība vai nodibinājums ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2021. gadu līdz 2022. gada...