JAUNUMI

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu grantu programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai. Saņemts arī saskaņojums algu subsīdiju atbalsta programmai. Kā zināms, 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu apgrozāmo līdzekļu granta. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to pēc MK noteikumu spēkā stāšanās VID uzsāks atbalsta piešķiršanu. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka tie uzņēmēji, kuriem atbalsts pienākas, to savlaicīgi saņems. “VID ir veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai tie uzņēmumi, kuriem atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem pienākas atbalsta līdzekļi Covid-19 krīzes pārvarēšanai, tos savlaicīgi saņemtu,” tā I. Jaunzeme. Uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums atbalsta saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim. Kā zināms, grants apgrozāmajiem līdzekļiem pieejams 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas,...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz arī personām ar alternatīvo statusu izmaksāt vienreizēju atbalstu. Atbalstu 500 eiro apmērā plānots izmaksāt alternatīvo statusu saņēmušām ģimenēm par katru bērnu. Savukārt atbalstu 200 eiro apmērā – personām ar alternatīvo statusu, kurām noteikta invaliditāte vai kuras sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, vai kurām saskaņā ar ārstu atzinumu ir nepieciešama īpaša kopšana. Uz atbalstu varēs pretendēt, ja alternatīvās personas statuss personai bijis piešķirts no šī gada 1.marta līdz 7.aprīlim. Vienreizējo atbalstu izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz attiecīgās personas, vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes vadītāja iesniegumu. Atbalstu izmaksās mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka uz vienreizējo atbalstu varēs pretendēt 187 personas, teikts likumprojekta anotācijā. Atbalsta izmaksu plānots uzsākt 2022.gadā. Tam būs nepieciešami līdzekļi 92...

No 2021. gada 15. decembra vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātam jābūt visiem darbiniekiem, kuri veic darba pienākumus klātienē (arī tiem, kuri nestrādā paaugstināta riska apstākļos), tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (turpmāk - valdības rīkojums). Grozījumi šajā rīkojumā, ko valdība pieņēma 7. decembrī, paredz, ka nosacījumu attiecībā uz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas termiņu līdz 2021. gada 15. decembrim nepiemēro darbiniekiem, kas līdz 2021. gada 15. decembrim pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu, bet kam vēl nav stājies spēkā vakcinācijas sertifikāts. Līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanai darbinieks (amatpersona) var turpināt darba pienākumus klātienē, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas nav vecāks par 72 stundām, vai darba devēja pēdējo 72 stundu laikā organizētu skrīninga antigēna testu. Izdevumus, kas saistīti ar testa veikšanu, darbinieks (amatpersona) sedz no saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tas nozīmē, ka teorētiski ir iespējams,...

Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ veic pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā Covid-19 pandēmijas laiks ietekmējis Latvijas uzņēmumu darbību. Aicinām līdz 22. decembrim aizpildīt anonimizētu aptauju (nav jānorāda ne vārds, ne uzņēmuma nosaukums), lai kopīgi gūtu iespējami plašāku un objektīvāku priekšstatu par to, kā krīzes laikā mainījies Latvijas uzņēmumu apgrozījums, kāda bijusi valsts noteikto uzņēmējdarbības ierobežojumu ietekme, kā palīdzējis valsts sniegtais atbalsts un kā biznesu ietekmē jaunā nodokļu reforma. Aptauja pieejama šeit. Projektu “Covid-19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformu ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Aicinām piedalīties aptaujā par Jūsu uzņēmuma Covid-19 pandēmijas laika pieredzi” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2021

Labklājības ministrija informē, kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus sociālajā jomā, sākot no 2022. gada. No 2022. gada 1. janvāra Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2022. gadā būs cilvēkiem, kuras sasniegušas 64 gadu un 3 mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Tiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2022. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs cilvēki, kuri sasnieguši 62 gadu un 3 mēnešu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums). Līdz 2022. gada 30. jūnijam pensionāra neapliekamais minimums tiks palielināts līdz 2100 eiro pusgadā jeb 350 eiro mēnesī (šobrīd 2021. gadā – 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī). Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – obligātās iemaksas) objekta maksimālais apmērs ir 78 100 eiro gadā. Pašnodarbinātie no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma vai ienākuma...

Ilgstoši sadarbojoties ar uzņēmējiem, kuri tikko vai relatīvi nesen uzsākuši saimniecisko darbību, autors ir novērojis, ka viens no aktuālākajiem tematiem, par kuru viņi visbiežāk interesējas, ir pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk tekstā — PVN), īpaši uzņēmuma reģistrācija PVN maksātāju reģistrā. Gan uzņēmēju, gan sabiedrības viedokļi un vērtējumi par reģistrācijas procesu ir dažādi — gan pozitīvi, gan negatīvi. Ņemot vērā jau ilgstoši nodokļu administrācijas un arī tiesībsargājošo institūciju publiski pausto informāciju par to, ka dažas personas PVN maksātāja statusu izmanto negodprātīgi, nevienam vairs nav ilūziju, ka Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk tekstā — VID) jaunu subjektu reģistrācijai pievērš pastiprinātu uzmanību un veic pietiekoši detalizētas pārbaudes, pirms veic uzņēmuma iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā. Lai personām, kas apsver iespēju reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, jau uzsākot komercdarbību, kaut nedaudz atvieglotu šo reģistrācijas procesu, autors turpinājumā to apskatīs, balstoties gan uz normatīvo aktu prasībām, gan uz praktisko pieredzi šajā jomā. PVN — jēdziens, būtība, likmes PVN ir netiešais nodoklis,...

Saeima 9. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas noteic Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils valstspilsētu apvienošanu ar apkārtējiem novadiem. Daugavpilij pievienos Augšdaugavas novadu, Jelgavai - Jelgavas novadu, Liepājai - Dienvidkurzemes novadu, Rēzeknei - Rēzeknes novadu, savukārt Ventspilij - Ventspils novadu. Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunizveidotajos novados būs attīstības centrs atbilstoši administratīvi teritoriālās reformas izvirzītajiem kritērijiem. Jaunajos novados tiks veicināta arī citu reformas kritēriju izpilde, radot priekšnoteikumus ilgtspējīgai tautsaimniecības attīstībai un nodrošinot pašvaldības spējas piesaistīt investīcijas, izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu, sabiedriskā transporta un ceļu, kā arī komunālās saimniecības tīklus, teikts grozījumu anotācijā. Jaunos novadus paredzēts izveidot līdz pašvaldību vēlēšanām 2029. gadā. Grozījumi noteic ciešāku sadarbību starp valstspilsētām un robežojošajiem novadiem. Sadarbība plānota arī sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, transporta pakalpojumu organizēšanā un bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī pašvaldības mantas apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības sekmēšanā. Līdz šim kaimiņu pašvaldībām bija jānodrošina sadarbība teritorijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka vēl līdz 15. decembrim (ieskaitot) iespējams atteikties vai reģistrēties mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja statusam. Jau reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas darbojas MUN režīmā, var paziņot VID par savu lēmumu neturpināt darbību šajā režīmā 2022. gadā, iesniedzot iesniegumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas neatteicas MUN režīmu izmantojošām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), ņemot vērā 2020. gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. No 2022. gada 1. janvāri tās SIA, kam patlaban ir MUN maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Pēc 2022. gada 1. janvāra MUN maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Ja esošie MUN maksātāji – saimnieciskās darbības veicēji – nākamgad vairs nevēlas turpināt savu darbību tieši šajā statusā, tad...

Sabiedriskā ēdināšana ir tā nozare, kurā Covid–19 ierobežojumi bijuši publiski visredzamākie — sākot ar izretinātiem galdiņiem līdz ēdienu izsniegšanai tikai līdzņemšanai vai pat slēgtām un bankrotējušām ēstuvēm. Osvalds Pupa ir ēdināšanas uzņēmums, ko izveidojuši vietējie — šefpavārs Oskars Paltiņš un menedžeris Valdis Ērglis. Laika gaitā viņiem izdevies radīt jau piecu ēdnīcu tīklu — četras Rīgā un viena Siguldā. Tiekamies ar abiem uzņēmējiem žurnāla Bilance interviju ciklā, lai skaidrotu, kā krīzes viļņi šūpojuši viņu loloto biznesu un ēdināšanas nozari kopumā. Kāds bija Covid–19 krīzes sākums ēdināšanas nozarē — pirmā pandēmijas ietekme, ar ko saskārās jūsu uzņēmums? Tas sākās pēkšņi. Sākumā ziņas par vīrusa izplatību Ķīnā un citviet pārāk nopietni neuztvērām, jo šķita, ka būs līdzīgi kā ar iepriekšējām epidēmijām, kas Latviju neietekmēja. Taču, kad 2020. gada martā valdība pieņēma lēmumus par ierobežojumiem, sākumā pat nevarējām saprast, kas notiek, — agrāk pusdienlaikā pie durvīm stāvēja apmeklētāju rinda, tagad restorānā vairs bija tikai daži cilvēki......

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, bet atsevišķām normām noteikts atšķirīgs spēkā stāšanās laiks, noteiktas šādas izmaiņas: pagarināts speciālais režīms autoratlīdzības ienākumam; jauns diferencētā neapliekamā minimuma un pensionāra neapliekamā; minimuma apmērs; jauni ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo ienākumu veidi; citas izmaiņas. Pagarināts speciālais nodokļa režīms autoratlīdzības ienākumam Pārejas periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 31. decembrim autoratlīdzības saņēmējam ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un piemērot šādu nodokļa maksāšanas kārtību: autoratlīdzības izmaksātājs (kas nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija), ja autors nav reģistrējis saimniecisko darbību, ietur nodokli izmaksas vietā, nepiemērojot izdevumu normas, un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumā, piemērojot nodokļa likmi: autoratlīdzības ieņēmumiem līdz 25 000 eiro – 25 %; autoratlīdzības ieņēmumiem, kas...

Vai auto vadītājs, kurš izvadā preces strādā attālināti? Vai var uzskatīt, ka apkopēja, kura ierodas pēc biroja darba laika un veic savus pienākumus, kad birojā citu darbinieku vairs nav, strādā attālināti? Šādus jautājumus nereti uzdod darba devēji, kuriem jāpieņem lēmumi saistībā art epidemioloģiskās drošības ievērošanu. Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Daces Stivriņa skaidro, ka darbs klātienē nozīmē arī darba pienākumu veikšanu ārpus mājas jebkādā vidē – arī ārtelpās, autovadītāja kabīnē, atsevišķa norobežotā telpā utml. Šādu klātienes darba skaidrojumu var lasīt Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 828 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" anotācijā. Savukārt tas, ko uzskatīt par attālināto darbu, ir definēts Darba aizsardzības likumā ar 2019. gada 3. oktobra grozījumiem, kas stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Tajos noteikts, ka attālinātais darbs ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru nodarbinātais varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai...

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) publicējis dokumentu “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze”, kas radīts, pateicoties ciešai un mērķētai valsts un privātā sektora sadarbībai. Tā kā korupcija valsts un pašvaldību sektorā ir viens no būtiskākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas nacionālā līmenī rada augstus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudus,* materiāls būs vērtīgs rīks koruptīvu darījumu atklāšanā un izmeklēšanā. FID 2021. gadā izveidoja sadarbības koordinācijas grupu (SKG)** ar mērķi apvienot ekspertus no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Republikas prokuratūras un lielākajām kredītiestādēm kopīgam un regulāram darbam, lai veidotu vienotu izpratni par korupciju it visos “ķēdes posmos” – no aizdomīga darījuma konstatēšanas līdz pat notiesājošam spriedumam. SKG ekspertu sadarbības rezultātā tapušajā dokumentā “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze” apkopotas pazīmes, kas var liecināt par korupciju un/vai korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī veikta konkrētu piemēru analīze. Dokumentā analizēti ārvalstu un starptautisko organizāciju apkopotie prakses piemēri, kā arī Latvijā atklātie korupcijas gadījumi. Iepazīties ar...

Augstākās tiesas ārkārtas plēnumā, ko 9. decembrī sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, konstatēti būtiski trūkumi e-lietas ieviešanā un tika lemts par pasākumiem lietu dalībnieku interešu aizsardzībai. Ārkārtas plēnuma sasaukšanas iemesls ir sasteigta un nepārdomāta pāreja uz lietu elektronisku izskatīšanu, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu, kas var aizskart personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Plēnums atzina, ka tehniski uzlabojumi un mūsdienīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana, kurā ņemta vērā tiesu darba specifika, sekmē tiesvedību ātrāku un kvalitatīvāku norisi. Turpretim neatbilstošu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu ieviešana var būtiski kavēt tiesvedību procesus un aizskart lietu dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai. Plēnums arī norādīja, ka tiesības uz taisnīgu tiesu jānodrošina pastāvīgi, tām jābūt praktiskām un efektīvām, nevis teorētiskām un iluzorām. Nav pieļaujams, ka nepilnības Tiesu informatīvajā sistēmā un tās zemā veiktspēja, kā arī tiesu nepietiekamais tehniskais nodrošinājums darbam ar elektroniskajām...

Ņemot vērā 2020.gada nogalē pieņemtās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, sākot ar 2022.gada 1.janvāri tās sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), kam šobrīd ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss, to zaudēs un automātiski kļūs par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājām. Tas nozīmē, ka, sākot no 2022. gada 1.janvāra, šīm SIA būs jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), bet līdz 2022. gada 5.janvārim VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz ziņas par darba ņēmēju – mikrouzņēmuma īpašnieku –, norādot mikrouzņēmuma darba ņēmēja statusa zaudēšanu ar 2021.gada 31.decembri (ziņu kods 25). Savukārt, ja SIA valdes loceklim ir noteikta atlīdzība un par viņu ir veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tad EDS jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, norādot ziņu kodu 11 - darba ņēmēja statusa iegūšana. Ziņas par darba ņēmējiem jāiesniedz elektroniski, VID EDS, sadaļā “Dokumenti/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti”. Pēc 2022.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusā bez izmaiņām varēs turpināt darboties, ja nav reģistrēts kā PVN maksātājs: individuālais...

Satversmes tiesa 2021. gada 3. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑12‑03 “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) (turpmāk – apstrīdētā norma): “Piešķirto atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Tiesas izskatīšanā esošas lietas pieteicēja no 2018. gada saņēma...