JAUNUMI

Visai bieži šķīrējtiesā uzdod jautājumus,, vai uzņēmums šķīrējtiesas līgumu var noslēgt arī ar fizisku personu un vai puses līgumu var parakstīt arī attālināti elektroniski. Kā zināms, strīdu izšķiršana šķīrējtiesā komersantiem daudzos aspektos ir izdevīga, pateicoties šī institūta priekšrocībām, taču, slēdzot līgumus ar fiziskajām personām, ir jāzina nianses, kuras ļauj nepieciešamības gadījumā vērsties šķīrējtiesā un attiecīgi sniedz iespēju biznesam attīstīties. Jāatgādina, ka strīds var tikt izšķirts šķīrējtiesā tikai tad, ja dokumentā (līgumā/vienošanās/pavadzīmē u.c.) ir iekļauts punkts par strīda izšķiršanas kārtību tā rašanās gadījumā starp pusēm. Obligāts nosacījums ir šķīrējtiesas atruna vai parakstīts atsevišķs šķīrējtiesas līgums papildus galvenajam līgumam. Der arī ielāgot, ka saskaņā ar Šķīrējtiesu likuma 12. panta otro daļu šķīrējtiesas līgumu ir iespējams noslēgt, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu un izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, tostarp e-pastu. Darījumos ar fiziskām personām galvenais, kas būtu jānoskaidro, – vai fiziskā persona ir vai nav uzskatāma par patērētāju. Tātad vispirms jānoskaidro, kas...

Darbinieks atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas, bet EDS uzrādīta informācija par piešķirto slimības lapu. Kā rīkoties? Vai darbinieks jāatsauc no atvaļinājuma? Atbilde Diemžēl jautājumā nav minēts, vai darbiniekam ir piešķirta A vai B darbnespējas lapa. Tādēļ sāksim ar situāciju, kad saņemta B lapa (slimības pabalsts), jo likumdošanā šīs lapas saņēmēja apmaksa skaidrota vispusīgāk un nepārprotamāk. Saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" (turpmāk — likums) 11. pantu slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus vai ja pašnodarbinātais zaudē ienākumus. Savukārt likuma 13. pants skaidro, ka slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas 11. dienas līdz darbspēju atgūšanas dienai (..), skaitot no darba nespējas pirmās dienas (..), bet slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas (..). NB! Likuma 16. pantā precizēts: ja darba nespēja iestājusies laikā, kad...

Turpinājums 2021. gada žurnāla numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Latvijas Republikas Senāta nolēmumu publisko iepirkumu lietās apskatam. Senāta 2021. gada 24. septembra lēmums SKA-1227/2021 par iepirkuma procedūru izņēmumu pārsūdzību Atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktam šo likumu nepiemēro, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs slēdz līgumu par kurināmā piegādi enerģijas ražošanai, ievērojot nosacījumu, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina vai apsaimnieko siltumenerģijas ražošanas, transportēšanas vai sadales tīklus vai piegādā siltumenerģiju šādiem tīkliem. Atsaucoties uz šo izņēmumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs rīkoja atklātu konkursus par tiesībām piegādāt kurināmo (šķeldu) attiecīgajām siltumcentrālēm. Viens no pretendentiem, kas piedalījās konkursos, tika atzīts par neatbilstošu izvirzītajām kvalifikācijas prasībām un tika izslēgts no dalības konkursos, un attiecīgi pretendents pārsūdzēja sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja lēmumu par konkursu rezultātiem tiesā. Administratīvā rajona tiesa atteica izskatīt pieteikumu un norādīja, ka saistībā ar strīdus konkursiem nav piemērojama Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā noteiktā...

Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz valsts ieņēmumu dienestam (VID) apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Šogad apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrēto ceturksni vai pilnu kalendāro gadu, kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī vai 6000 eiro gadā). Apliecinājums jāiesniedz šādos termiņos: Līdz 17.01.2022. par visā 2022. gadā plānotajiem ienākumiem vai arī par 2022.gada I ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.04.2022. – par 2022.gada II ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.07.2022.– par 2022.gada III ceturksnī plānotajiem ienākumiem; Līdz 17.10.2022.– par...

Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija, kuru pārstāv tās valdes priekšsēdētājs Aivars Droiskis, aizvadītā gada nogalē nosūtījusi vēstuli Finanšu ministrijai, vēršot uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas var apgrūtināt 2021. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas procesu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos termiņus. Publicējam vēstules tekstu (ar redakcijas izcēlumiem). Faktu konstatācija 1. Kā viens no faktoriem, kas pēdējā laikā būtiski ietekmē sociālos un ekonomiskos procesus valstī, ir vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanas pasākumi. Asociācija ir novērojusi, ka saskaņā ar valsts ierēdņu un medicīnas nozares pārstāvju izteiktajiem viedokļiem, šobrīd ir grūti prognozēt, kāds būs vīrusa infekcijas Covid-19 attīstības scenārijs un kā tas ietekmēs valstī notiekošos sociālos un ekonomiskos procesus 2022. gadā. Vīrusa infekcija Covid-19 un tās izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi, līdzīgi kā iepriekš, būtiski ietekmē dažādu organizāciju praktisko darbību, un viena no būtiskākajām ietekmēm ir attālināta darba organizācija, kas bieži vien būtiski samazina organizācijas dokumentu, tajā skaitā grāmatvedības dokumentu aprites ātrumu un pieejamību atbildīgajām personām...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu (lieta Nr. SKA-5/2021 (A43012214)). Ar minēto lēmumu Konkurences padome bija konstatējusi, ka AS „KIA Auto” vairāk nekā desmit gadu garumā, vienojoties ar KIA markas automašīnu izplatītājiem un pilnvarotajiem remontētājiem par noteiktiem garantijas noteikumiem, nepamatoti ierobežojusi auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos, kā arī iespēju uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas. Konkurences padome uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS „Tallinna Kaubamaja” piemēroja sodu 134 514,43 eiro apmērā. Izskatot pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, Senāts konstatēja, ka tiesa pamatā vērtējusi tikai to, vai vienošanās uzņēmumu starpā pastāv un šīs vienošanās saturu, proti, tiesa ir analizējusi garantijas noteikumus un pierādījumus, kas šādu vienošanos apstiprina, ietekmi uz konkurenci izsecinot vienīgi no šīs vienošanās satura, atsaucoties uz abstraktiem un teorētiskiem apsvērumiem, kāpēc šāda vienošanās rada ierobežojumus...

Satversmes tiesa 2021. gada 25. novembrī attālināti video konferences režīmā ar lietas dalībnieku piedalīšanos uzsāka lietas Nr. 2021-06-01 “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam” izskatīšanu. Spriedums lietā tiks pasludināts 2022. gada 7. janvārī. Pirms tapis zināms lietas iznākums, pārdomas paudusi viena no nodokļu ekspertēm, kura arī bija uzaicināta piedalīties lietas izskatīšanā. “Es negaidīju, ka valsts var man iedurt ar nazi mugurā ar šādu nodokļu politiku,” tostarp ar šādiem pieaicinātās personas - individuālā komersanta Andra Sirmuļa – ievadvārdiem 2021. gada 7. decembrī sākās Satversmes tiesas otrā sēde lietā Nr. 2021-06-011. Pirmā tiesas sēde ar lietas dalībnieku piedalīšanos tika uzsākta 2021. gada 25. novembrī. Tā ilga vairāk nekā astoņas stundas ar īslaicīgiem pārtraukumiem.2 Tāpat lietas izskatīšana turpinājās arī 2021. gada 8. decembrī.3 Tiesas sēdes bija vērojamas tiešsaistes režīmā ikvienam interesentam. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta 2021. gada...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis metodisko materiālu "Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi". Metodiskais materiāls sniedz palīdzību fiziskajām un juridiskajām personām, piemērojot likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un nosakot ienākumus, kurus neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Metodiskajā materiālā minēti pavisam 81 gadījums, kuros ienākumu uzskata par ar IIN neapliekamu. Īpaši izcelts, ka no aplikšanas ar IIN atbrīvo 2019., 2020., 2021., 2022. un 2023. gadā gūtos ienākumus, kas izmaksāti no pašvaldības budžeta kā atlīdzība fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 23. panta trešo daļu, ja persona, kas saņem minēto atlīdzību, nav darba tiesiskajās attiecībās ar atlīdzības izmaksātāju un pastāv viens no šādiem nosacījumiem: persona ir darba tiesiskajās attiecībās ar citu personu, no kuras gūst lielāko ienākuma daļu un šos ienākumus neveido atlīdzība par sociālās aprūpes pakalpojuma — aprūpe mājās — sniegšanu; persona saņem pensiju atbilstoši likumam “Par valsts...

Darbinieks vienojās ar darba devēju par trīskārtīgas algas vienreizēju izmaksu avansā un tās ieturēšanu turpmāko 12 mēnešu laikā. Vai šāds avanss jāuzskata par aizdevumu? Kā šo darījumu uzrādīt ziņojumā lielas summas izmaksas mēnesī un atgūstot minēto avansu? Kā uzrādīt aprēķinātos nodokļus? Atbilde Ja tiek izmaksāta summa, par kuru darbinieks vienojies ar darba devēju, nosaucot to par algu avansā, domājams, to nevar uzskatīt par aizdevumu, jo no tās tiek ieturēti darbaspēka nodokļi. Ja nodokļi ir ieturēti un samaksāti budžetā, tad vienīgais "cietējs" var būt darba devējs, ja darbinieks uzteiks darba līgumu, pirms atlīdzinās avansā saņemto summu. Attiecīgi būtu jāpievērš īpaša uzmanība, sastādot līgumu par algas piešķiršanu avansā, atmaksāšanas kārtību, kā arī jāparedz turpmākās darbības, ja netiks izpildīts (ievērots) iepriekš paredzētais scenārijs. Mēnesī, kad tiks aprēķināts avanss, darba devēja ziņojumā būtu jāuzrāda kārtējā mēneša alga un avansā piešķirtā triju mēnešu algas kopsumma (t.i., četrkārtīga alga), no kuras aprēķinātas VSAOI un IIN. Nodokļu ziņā darba...

Satversmes tiesa 6. janvārī ierosinājusi lietu “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas un 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Satversmes 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šai lietā nozīmīgi, ka pieteikuma iesniedzējs, kura mantai izmeklētājs bija uzlicis arestu, tika attaisnots - ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pieteikuma iesniedzēja manta atzīta par tādu, kas nav noziedzīgi iegūta, un process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.Savukārt Rīgas apgabaltiesa Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pārskatīja un iesniedzēja manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā. Pēc pašreizējā regulējuma apgabaltiesa ir galējā instance un pieteicējs nav tiesīgs vērsties Augstākajā tiesā, lai tā izvērtētu apgabaltiesas lēmumu. Turklāt likums paredz, ka apsūdzētajam izmeklēšanas procesa laikā nav arī iespēja iepazīties ar lietas materiāliem pilnā apmērā un attiecīgi apstrīdēt pierādījumus. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto daļu procesa par noziedzīgi iegūtu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraugāmajiem finanšu tirgus dalībniekiem 2021. gada nogalē pievienojās jauns segments – kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku, kas nav patērētāji, un juridisku personu uzņēmējdarbības, kas nav finanšu pakalpojumu sniegšana, finansēšanai. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju. Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai jāsaņem atļauja, Latvijā to izsniegs FKTK, tāpēc FKTK aicina potenciālos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus - juridiskās personas - jau patlabanvērsties FKTK un iepazīstināt ar sevi un plānoto darbību. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu vienotais regulējums ietverts Eiropas Savienības (ES) Regulā Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (Regula). Regula tiek piemērota no...

Uzņēmumiem, kas emitē akcijas biržā, jārēķinās, ka šis solis viņus padara ļoti caurskatāmus - lai veiksmīgi piesaistītu investorus, nāksies publiskot ļoti plašu informācijas apjomu par uzņēmumu. Kāda tieši informācija ir jāsniedz, cik atklātiem jābūt attiecībās ar ieguldītajiem, vienlaikus nezaudējot konkurences priekšrocības, un kāda ir publiskās komunikācijas loma – par to eksperti sprieda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Tieslietu ministrijas un Nasdaq Riga organizētā diskusiju cikla “Labākai korporatīvajai pārvaldībai”1 sestajā (noslēguma) diskusijā “Kā būt atklātam un palikt spēlē?”. Korporatīvās pārvaldības pamatprincipi Tieslietu ministrijas paspārnē radīts Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss2, kas izstrādāts, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvajos aktos uzņēmumiem izvirzītās prasības, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ieteikumus uzņēmumu korporatīvajai pārvaldībai. Tā principi paredz, ka uzņēmumam (kurš kotēts biržā) regulāri un laikus jāinformē akcionāri un citas ieinteresētās personas par tā saimniecisko darbību, finanšu rezultātiem, pārvaldību un citiem aktuāliem jautājumiem. Diskusijas ievadā Andris Grafs,...

Satversmes tiesa 7. janvārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2021‑06‑01 „Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Lietā bija apstrīdēta: likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1daļa: „Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.1panta 6.1 daļa: „Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” Augstāka juridiska spēka norma savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmie trīs teikumi: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 105....

Korupcija ir nopietns šķērslis sabiedrības labklājībai, efektīvai pārvaldībai, ekonomikas izaugsmei un stabilitātei. Kādi preventīvi mehānismi ir uzņēmumu rīcībā, lai apkarotu korupciju? Kā organizēt incidentu vadību? Šos jautājumus eksperti un uzņēmumu pārstāvji centās noskaidrot revīzijas, nodokļu un biznesa konsultāciju pakalpojumu kompānijas KPMG Latvijā rīkotajā vebinārā "Krāpšanas un korupcijas riski un to vadība uzņēmumos”. Korupcijas skandāli pasaulē Pasauli vairākkārt ir satricinājuši ievērojami korupcijas skandāli. Šogad kompānija Petroleo Brasileiro S.A. samaksāja 853,2 miljonu ASV dolāru sodu par daudzu gadu laikā maksātiem kukuļiem Brazīlijas politiķiem un politiskajām partijām. Šis skandāls tiek uzskatīts par lielāko Brazīlijas vēsturē, norāda KPMG Baltics Risku vadības pakalpojumu jaunākā projektu vadītāja Aiga Pārupa. Vairāki skandāli ir bijuši saistīti ar telekomunikācijas uzņēmumiem un to darbību Uzbekistānā. Zviedrijas kompānija Telia Company AB, Krievijas uzņēmums MTS un Nīderlandes kompānija VimpelCom pēdējo gadu laikā ir bijusi spiesta maksāt soda naudu simtiem miljonu dolāru apmērā par korupcijas skandālu, kas saistīts ar...

Ministru kabinets 6. janvārī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 28. februārim, atstājot spēkā jau esošos epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šāds lēmums pieņemts. lai novērstu Covid-19, īpaši tā jaunā paveida omikrona strauju izplatības pieaugumu un saslimstības izraisītos riskus, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, sabiedrības drošības, sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Vienlaikus pieņemti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"; grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumos Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot Covid-19 sertifikātu derīguma termiņu pieaugušajiem iedzīvotājiem. Vakcinētajām personām sertifikāts būs spēkā 270 dienas pēc primārās vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Vaxzevria, Spikevax, Comirnaty un 150 dienas pēc Janssen vakcīnas saņemšanas. Pēc šī termiņa, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem, lai saglabātu organisma aizsardzību pret vīrusu un novērstu riskus smagas slimības gaitai, vajadzīga balstvakcinācija. Covid-19 vakcinācijas sertifikāts būs derīgs uzreiz pēc balstvakcinācijas veikšanas. Plānots, ka Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņš Latvijā stāsies spēkā 15. februārī un...