JAUNUMI

Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 726 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredz pilnveidot regulējumu par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu grāmatvedības uzskaiti. Noteikumus jāsāk piemērot, veicot grāmatvedības uzskaiti par 2021. gadu. Noteikumos paredzēts, ka VID iegrāmato valsts budžeta ieņēmumus, ietverot piešķirtos atvieglojumus, saskaņā ar nodokļa deklarācijā norādīto nodokļa summu, bet atvieglojumu analītisko uzskaiti neveic. VID ikgadējā pārskatā tiks iekļauta informācija par valsts budžeta ieņēmumu uzskaites pamatprincipiem, tostarp par piešķirto atvieglojumu ietekmi uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti, samazinot nodokļu ieņēmumus. Vienlaicīgi VID ikgadējā pārskatā tik ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas sagatavoto “Ziņojumu par nodokļu atvieglojumiem”, kurā finanšu pārskatu lietotājiem būs pieejama detalizēta informācija par piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem pārskata gadā. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts deleģējums VID noteikt valsts budžeta ieņēmumu veidus,...

Valdība 9. novembra sēdē apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" un grozījumus MK 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos". Līdz ar grozījumiem noteikts, ka atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai varēs saņemt tāds uzņēmums, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājs un atbildīs vienam no šādiem nosacījumiem: atbalsta perioda mēnesī tā apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī kopā, un šis apgrozījuma samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai; atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada atbilstošajā kalendāra mēnesī, un apgrozījums 2021. gadā vismaz trīs mēnešus ir pārsniedzis 10 % no 2019....

Lai turpinātu apturēt straujo Covid-19 infekcijas pieaugumu un veselības sistēmas noslodzes pieauguma tendenci un novēršamās mirstības mazināšanu, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ekonomikas ministrija informē, ka valdība 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējas situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Stingri drošības pasākumi tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā uz ārkārtējās situācijas laiku ieviesti ar mērķi mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos. Detalizēti ar nosacījumiem tirdzniecības nozares darbībai var iepazīties valdības akceptētajos grozījumu Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” projektā, kas vēl nav oficiāli publicēts. Epidemioloģiski drošā vidē jeb t.s. “zaļajā” drošības režīmā, t.i. visi tirdzniecības vietu darbinieki un visi pircēji ir ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 m2 no publiski...

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...

Publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri līdz 15. novembrim būs uzsākuši vakcinācijas kursu (saņēmuši vakcīnas divas devas vai vienu devu), taču vēl nebūs saņēmuši sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas sertifikātu, varēs turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš ir šā gada 15. decembris.To paredz Ministru kabineta 9. novembra sēdē precizētie nosacījumi par darba pienākumu pildīšanu Līdz tam nodarbinātie klātienē turpina darbu, uzrādot testēšanas sertifikātu, kas ir ne vecāks par 72 stundām, turklāt testēšana jāveic par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju. Tādi paši nosacījumi attiecas arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību. Nodarbinātajiem, kurus darba devējs, izvērtējot riskus, informēja par pienākumu vakcinēties, ir jānoslēdz vakcinācijas kurss un sertifikāts jāsaņem līdz 15. decembrim, līdz tam turpinot pildīt darba uzdevumus klātienē ar testēšanas sertifikātu. No 15. decembra arī...

Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmas apmērs ir 50 miljoni EUR. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA); pieteikšanās atbalsta saņemšanai sāksies pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Atbalsta programmā noteikti kritēriji un kārtība granta piešķiršanai apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem; sporta centru, kultūras un atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu. Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas būs vienreizējs atbalsts periodam no 2021. gada 11. oktobra līdz 15. novembrim tirdzniecības centru īpašniekiem, un periodam no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim sporta centru un kultūras, atpūtas un izklaides vietu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru,...

Medijos nu jau atklāti 2021. gada nodokļu reformu dēvē par brāķi. Savākti vairāki tūkstoši parakstu, un normatīvo aktu rakstītāji piekrituši iedziļināties lietpratēju pretenzijās: cik tās ir pamatotas un kas būtu labojams. Konstatēšu faktu: neatceros, ka, grozot Valsts sociālās apdrošināšanas likuma normas, kas izpaudās kā nodokļu reforma, sabiedrībā bijušas nopietnas diskusijas par to sekām. It kā 2021. gada 1. jūlijs būtu varējis iestāties vai neiestāties! Tomēr iestājās, un mēs pļaujam to ražu, kuru iesēja kādas gudras galvas! Protams, patlaban visa uzmanība pievērsta Covid–19 apturēšanai, tomēr vienlaikus nav pazudušas citas problēmas. Runājot par reformas mērķi, gandrīz neviens speciālists neuzskatīja to par neloģisku un nepamatotu. Protams, nevar nesaprast, ka valsts atbalsts dažādās dzīves situācijās (darbspējas zudums, darba zaudēšana, invaliditāte, arī dīkstāve un beidzot — pensijas vecums) ir tieši atkarīgs no personas veiktajiem uzkrājumiem. Būtiskai tautas daļai ir problēma veikt uzkrājumus. Tādēļ "izgudrots" īpašs mehānisms, kas pastāv vairākās valstīs, — sociālo iemaksu veikšana. Dažas iemaksas ir...

Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likums paredz dzīvojamo māju pārvaldniekiem pienākumu nodrošināt grāmatvedības uzskaiti, atgādina Daina Kanale, Valsts ieņēmumu dienesta galvenā nodokļu inspektore. Grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības paredz, ka grāmatvedībā jāuzskaita visi saimnieciskie darījumi, tai jānodrošina patiesa informācija un iespēja izsekot saimniecisko darījumu norisei, darījumi jāiegrāmato atbilstoši to ekonomiskajai būtībai. Runājot par darījumu ekonomisko būtībā māju apsaimniekošanas kontekstā, jāatceras, ka pārvaldnieks var veikt gan saimniecisko darbību, gan arī sniegt starpniecības pakalpojumus (iekasē komunālo maksājumu summas trešo personu vārdā). Lai precīzāk noteiktu darījumu raksturu, jāskatās noslēgtais mājas pārvaldīšanas līgums - kādu tieši pakalpojumu pārvaldnieks apņēmies mājas iedzīvotājiem sniegt. Var būt situācija, ka pārvaldnieks pats piegādā komunālos pakalpojumus - tad ieņēmumi būs tieši no šo pakalpojumu sniegšanas, savukārt, ja pārvaldnieks ir starpnieks, tad ieņēmumi būs trešās personas maksātā atlīdzība par starpnieka sniegtajiem pakalpojumiem. Ja trešā persona nemaksā starpniekam atlīdzību, tad trešās personas vārdā iekasētās summas pārvaldniekam ir jāatspoguļo grāmatvedībā, taču nav jāiekļauj savos ieņēmumos. Nereti dzīvojamo...

SIA, MUN maksātājai, ir trīs īpašnieki ar dažādiem ienākumiem un atšķirīgu ieguldījumu kopējā darbā. Kā tiem būtu jānosaka minimālās iemaksas ceturksnī? Atbilde MUN maksātāju deklarācijā uzrādīts ceturkšņa apgrozījums 5000 eiro, un īpašnieku ceturkšņa ienākumi ir 1500, 1360 un 1640 eiro (kopā 4500 eiro). Vispirms jānosaka katra īpašnieka personīgais apgrozījums. To nosaka, aprēķinot katra īpašnieka ienākuma daļu MUN kopējā apgrozījumā. 5000 : 4500 = 1,1111… 1500 × 1,1111 = 1666,67; 1360 × 1,1111= 1511,10; 1640 × 1,1111 = 1822,20 Pie šādiem ienākumiem nevienai personai neveidojas pienākums veikt minimālās iemaksas (iemaksu objekts katram pārsniedz likumā prasīto). Ja otrajam MU īpašniekam ienākums būtu 1200 eiro, tad iemaksu objekts nesasniegtu minimālo iemaksu objektu (1333,33). Un viņam no starpības 166,67 eiro (1500 – 1333,33) būtu jāveic minimālās iemaksas 10% apmērā pensijas apdrošināšanai, t.i., 16,67 eiro. NB! Ja visi trīs īpašnieki MU nodokļa deklarācijā būtu norādījuši katra īpašnieka ienākumus pa mēnešiem un arī katra īpašnieka apgrozījumu pa mēnešiem,...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai brāķis būtu jālabo? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi: Pārdomāta stratēģija ļauj pārvarēt krīzi GRĀMATVEDĪBA Svetlana Šemele–Baikova: Jauns Grāmatvedības likums — jauni Ministru kabineta noteikumi Laila Kelmere: Ikgadējā inventarizācija ārkārtējā situācijā Aivars Droiskis: Norēķinu personas darījumu kārtošana un uzskaite Maija Grebenko: Vai atvaļinājuma laikā jāapmaksā svētku dienas? Ilvija Ozoliņa: Samaksāto un saņemto avansu grāmatvedības uzskaite — kā grāmatot PVN? NODOKĻI Oto Kristiāns Abrams: Praktiski par reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā Linda Puriņa: PVN kases princips Oļegs Sējāns: Neatkvarīgas nodokļu pārbaudes veids — nodokļu risku diagnostika FINANSES Inga Krūmiņa: NILLTPFNL prasību izpilde zvērinātu revidentu praksē ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas jāievēro, apstrādājot uzņēmuma klientu un darbinieku datus? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ņina Podvinska: Reģistrācija MOSS režīmā Maija Grebenko: Dokumentu glabāšanas termiņi Algas nodokļa grāmatiņa un pensija Ilvija Ozoliņa: Lietuvas uzņēmuma auto nomā Latvijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri un kursi novembrī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos...

Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma regulējumam, kas stājās spēkā 2021.gada 27.oktobrī, no 20 eiro pabalsta netiks atskaitīti nodokļi, veikta parādu piedziņa un ieturējumi. No 2021.gada 1.novembra līdz 2022.gada 31.martam Latvijā dzīvojošām personām, kuras līdz 2021.gada 31.decembrim ir sasniegušas 60 gadu vecumu, izmaksās pabalstu – 20 eiro mēnesī, ja šīs personas: ir saņēmušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vīrusu; ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2; ir ievadīta vienas vakcīnas deva; saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsīlija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19. Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 20 eiro pabalsts tiek aizsargāts no piespiedu atsavināšanas un nav pakļauts novirzīšanai kreditoru prasījumu segšanai arī fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Maksātnespējas likuma 92. panta trešajā daļā un 134. panta otrās daļas 2. punktā, kā arī Civilprocesa likuma 596. pantā ir uzskaitītas ienākumu kategorijas uz kurām kreditori nevar vērst piedziņu fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas...

Esmu prakses veterinārārste, un man ir reģistrēta saimnieciskā darbība. Vienlaikus apsaimniekoju savu nekustamo īpašumu un no kopējiem ienākumiem kā pašnodarbinātā persona veicu sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc likmes 26,59%. Oktobrī sasniegšu pensijas vecumu, un mani brīdināja, ka, turpinot praksi, manas iemaksas no novembra būs pēc lielākas likmes — 29,36%. Kāpēc tā? Atbilde Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas (VSA) likuma 14. panta 2. daļu pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas (..) un citi ienākumi no saimnieciskās darbības. Izņēmums (cita kārtība) skar ienākumu, kuru fiziskā persona (..) gūst no zemnieku (zvejnieku) saimniecības, sava nekustamā īpašuma, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā paša saražotās produkcijas (..). Fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai — likme 26,59% (MK noteikumu Nr. 786 11. punkts). Savukārt, sasniedzot pensijas vecumu, darbojas cita...

Darbiniekiem jāstrādā saskaņā ar grafiku, kas iepriekš ir paziņots, bet daži neierodas darbā (bez attaisnota iemesla), pazūd vai vispār izdomā nenākt. Par tādiem gadījumiem tiek sastādīts akts par neattaisnotu darba kavējumu. Vai par minētajiem darbiniekiem būtu jāveic minimālās iemaksas, ja darba samaksa mēnesī nesasniegs 500 eiro? Atbilde Ja potenciālie darbinieki slēdz darba līgumu, darba devējs par to informē VID (ziņas ar 11. kodu), bet, ja persona neierodas darbā, MK noteikumos Nr. 827 ir paredzēta iespēja izmantot 26. kodu "Darba ņēmēja statusa zaudēšana, ja persona nav uzsākusi darbu", kas "atceļ" iepriekš nosūtīto ziņu. Ja dažas dienas bez attaisnojama iemesla neierodas darbā jau esošais darbinieks un rezultātā darba samaksa par mēnesi nesasniedz 500 eiro, diemžēl darba devējam tiks paziņots par pienākumu veikt minimālās sociālās iemaksas, jo spēkā esošā atskaišu kārtība (darba devēja ziņojums) neparedz iespēju skaidrot, ka prombūtnes iemeslam nav likumīga pamatojuma un maza darba samaksa ir darbinieka neizdarības rezultāts, nevis darba devēja skopums....

Piektdien, 5. novembrī, Finanšu ministrijas darba grupas sēdē par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai tika uzklausīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotā informācija par 2021. gada trešā ceturkšņa fizisko personu ienākumu izvērtējumu un VSAOI analīzi, kā arī diskutēts par iepriekš izplatītās anketas rezultātiem. Lai darba grupas ietvaros identificētu problēmsituācijas un konstatētu iespējamos padziļināta darba virzienus, bija sagatavota aptaujas anketa par iesaistīto personu viedokli saistībā ar nepilnu slodzi un minimālajām VSAOI. Tā tika izplatīta ar darba grupas locekļu starpniecību organizāciju biedriem uzņēmumiem un organizācijām, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem. Ņemot vērā aktuālās situācijas analīzi dažādos griezumos un aptaujas rezultātus, tiks sagatavoti kopīgi secinājumi par regulējuma pilnveidošanu. Analizējot VID datus, secināts, ka nozīmīga daļa no personām, par kurām netiks samaksātas minimālās VSAOI, jau pašlaik ir noteiktas likumā noteikto atbrīvoto kategoriju lokā. Jānorāda arī, ka analizētajā periodā ievērojama daļa atlikušo personu, par kurām ceturksnī nav samaksātas minimālās VSAOI, ir personas, kas...

Eiropas Savienības Tiesa pieņēmusi lēmumu saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu veikšanu, kas paredz, ka nodokļu administrācijai, kas pieņem lēmumu par PVN atmaksu komersantam, nosakot atmaksājamās summas lielumu, primāri jāvadās pēc uzņēmuma iesniegtajos rēķinos, nevis PVN atmaksas pieteikumos norādītajām summām, informē zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Tiesas precedents radies pēc Beļģijas uzņēmuma "CHEP Equipment Pooling" prasības pret Ungārijas ieņēmumu dienestu. CHEP Ungārijā iegādājās paletes, ko pēc tam iznomāja savām meitassabiedrībām dažādās dalībvalstīs. Par palešu iegādi CHEP kā Beļģijas PVN maksātāja iesniedza Ungārijas nodokļu iestādei PVN atmaksas pieteikumu. Ungārijas nodokļu administrācija apstiprināja PVN atmaksu daļēji, rīkojoties pēc principa atmaksāt mazāko iespējamo summu - ja rēķinā PVN summa bija mazāka par pieteikumā norādīto, tad atmaksāja tikai rēķinā norādīto apmēru; ja rēķinā norādītais PVN bija lielāks par pieteikumā norādīto – atmaksāja tikai pieteikumā norādīto summu. Tiesa skatīja strīdu par otro situāciju – kur uzņēmums būtu tiesīgs atgūt lielāku summu, nekā norādīts pieteikumā. ES Tiesa norādīja,...