JAUNUMI

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām – uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā. VARAM aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi. Ja juridiskai personai ir izveidota e-adrese, turpmāk tā varēs elektroniski sazināties ar vairāk nekā 3000 valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī iestādēm būs iespējams ar uzņēmēju sazināties šajā digitālajā pastkastītē, nevis papīra formātā uz uzņēmuma juridisko adresi. Tam ir virkne priekšrocību: iespēja sūtīt informāciju un dokumentus vai pieprasīt valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumus jebkurā laikā un no jebkuras atrašanās vietas, piemēram, attālināti slēgt līgumus, saņemt notāra pakalpojumus u.c., kā arī saudzēt vidi, ietaupot resursus, kas būtu nepieciešami vēstuļu sūtīšanai pa pastu,...

Lai iedzīvotāji jau pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis nodokļu aprēķina kalkulatoru pasta sūtījumiem. Tas palīdzēs cilvēkiem, kuri iegādājas preces internetveikalos vai e-komercijas platformās un saņem sūtījumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, noskaidrot, kāda būs kopējā summa, kas jāsamaksā par izvēlēto preci. Izvēloties kādu preci trešo valstu interneta veikalā, iedzīvotāji pirms pirkuma veikšanas ar nodokļu aprēķina kalkulatora palīdzību var uzzināt, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot šo pirkumu. Kalkulators pasta sūtījumu nodokļu aprēķināšanai ir pieejams VID tīmekļvietnes sadaļā “Pasta sūtījumi”. “Ikdienā, sniedzot konsultācijas, mēs regulāri saņemam iedzīvotāju jautājumus par nodokļu aprēķināšanu pasta sūtījumiem. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no sūtījuma kopējās vērtības, no tā, kāda veida preces ir sūtījumā, un citām niansēm. Tāpēc esam izstrādājuši vienkārši lietojamu elektronisko rīku, kas ļaus katram patstāvīgi noskaidrot maksājamo nodokļu summu. Izmantojot...

Ministru kabineta sēdē 15. martā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrībā un publiski privātā kapitālsabiedrībā piemērojamajiem korporatīvās pārvaldības ieteikumiem", kas paredz noteikt, ka publiskas personas kapitālsabiedrībām un publiski privātām kapitālsabiedrībām, kuras atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 78. panta otrajai daļai (t.i., tās ir publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātas kapitālsabiedrības, kurās tiek veidota padome) ir jāpiemēro Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss "Labas korporatīvās pārvaldības ieteikumi uzņēmumiem Latvijā" un tajā noteiktie principi. Latvijas korporatīvās pārvaldības kodeksā ietvertie principi apkopo labāko starptautisko praksi uzņēmumu pārvaldībā. Atgādinām, ka likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2021. gada 8. decembrī, paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kurās ir izveidota padome, noteikt pienākumu gatavot ikgadēju ziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, paziņojumā kapitālsabiedrība nodrošina koncentrētu informāciju ieinteresētajām pusēm par korporatīvās pārvaldības aktualitātēm un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu kapitālsabiedrībā. Tas ir veids, kādā kapitālsabiedrības vadība izskaidro pasākumus, kurus kapitālsabiedrība...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvalde informē, ka 2022. gada 11. martā tika pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2022. gada 12. martā. Likums ir papildināts ar jaunu 11.1 pantu, kas nosaka juridisko personu tiesības ziedot finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai. Noteiktas iespējas biedrībām un nodibinājumiem dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta. Paredz atvieglot biedrībām un nodibinājumiem, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu VID, ja tās vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam. Noteikta speciālā kārtība ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam valsts kapitālsabiedrībai – publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%. Minētajām valsts kapitālsabiedrībām: noteikta lēmumu...

Svarīgs jautājums ir personas datu apstrāde NILLTPFN kontekstā. Pirmais, ar ko likuma subjekts saskaras NILLTPFN likuma sakarā personas datu apstrādē, ir klienta identifikācija un izpēte, stāstīja Sorainen vecākais jurists Edvīns Draba. Kāds ir pareizais informācijas apjoms, kas būtu jāievāc no klienta, veicot viņa identifikāciju, kā arī darījuma uzraudzību? Nekad nevar būt viena atbilde, apjoms vienmēr būs atšķirīgs. Taču pamatprincips ir ietverts NILLTPFN likuma 11.1 pantā, kas nosaka: klienta izpēte ir jāveic riskos balstītā pieejā. 11.1 panta otrā daļa: Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kurus rada klients, tā rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, izmantojamie pakalpojumi un produkti un to piegādes kanāli, kā arī veiktie darījumi. Jāgūst pārliecība Ja ir iegūti dati, kas ļauj gūt pārliecību par klienta saimniecisko vai privāto darbību, pie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 3. martā ir pieņemti grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi izstrādāti, lai novērstu juridisko nenoteiktību un turpmāk neradītu pārpratumus elektroenerģijas nodokļa (turpmāk – nodokļa) maksātājiem, padarot skaidrāku regulējumu attiecībā uz nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai. 1. Papildināts likuma 6. pants ar 5. punktu. Jaunā norma nosaka jaunu nodokļa atbrīvojumu elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, lai tiešā veidā nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas procesu, proti, paredzot nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Ja tiks apturēts elektroenerģijas ražošanas process, lai, piemēram, veiktu ražošanas iekārtu tehnisko apkopi vai citas nepieciešamās darbības, elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums tiks piemērots tikai par to elektroenerģiju, kura tiks izmantota tieši elektroenerģijas ražošanas procesa palaišanai. 2. Precizēta likuma 7. panta piektā daļa, turpmāk skaidri nosakot izņēmumus, kādos gadījumos nodokļa maksātājs nemaksā elektroenerģijas nodokli. Tātad nodokļa maksātājs...

Latvijas un Lietuvas konkurences iestādes paralēli ir uzsākušas tirgus izpētes, lai laikus novērtētu tiešsaistes tirdzniecības platformu ietekmi uz e-komercijas attīstību Baltijas reģionā, informē Konkurences padome. Tas tiek darīts, laikus apzinātu iespējamās problēmsituācijas, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Novērots, ka pēdējos gados, bet jo īpaši COVID-19 pandēmijas laikā, būtiski attīstījusies e-komercija, ko veicina arī tiešsaistes tirdzniecības platformas. Latvija un Lietuva plāno aptaujāt valstīs operējošās tiešsaistes tirdzniecības platformas, kas nodrošina, piemēram, ēdienu piegādes, dažādu patēriņa preču, dāvanu kuponu pārdošanu patērētājiem, lai vērtētu to sadarbību ar uzņēmumiem, kas preces vai pakalpojumus ar platformas palīdzību vēlas piedāvāt patērētājiem. Tāpat iestādes plāno aptaujāt tos uzņēmumus, kas tiešsaistes tirdzniecības platformas izmanto, lai sasniegtu patērētājus. Kā norāda Konkurences padome, vairākkārt ir pētītas tādas pasaules mēroga tiešsaistes tirdzniecību platformas kā Amazon, eBay, Booking.com, taču līdz šim neizzinātas ir mazāka mēroga platformas, kas uzņēmējdarbību pamatā organizē vietējā līmenī, tostarp Baltijā. Plānots, ka tirgus uzraudzībā gūtie secinājumi konkurences iestādēm ļaus labāk...

No 17. marta aizsākas “Brīvo juridisko profesiju dienas 2022”, kuru ietvaros iedzīvotājiem līdz 29. aprīlim ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem advokātiem, zvērinātiem notāriem un sertificētiem mediatoriem, risinot dažādus juridiska rakstura jautājumus. 17. martā – Tiesu izpildītāju dienas Tiesu izpildītāji iedzīvotājus konsultēs par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām un parādu pārvaldību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes bezmaksas konsultācijas norisināsies visas no pulksten 9.00 līdz 17.00: 1) pa tālruni: 67290005; 2) pa e-pastu: [email protected]; 3) WhatsApp čatā: 27840355; 4) Facebook: facebook.com/LZTIP Plašāka informācija pieejama www.lzti.lv. No 21. līdz 25. martam – Advokatūras dienas Advokatūras dienu ietvaros zvērināti advokāti pēc iepriekšēja pieraksta sniegs bezmaksas konsultācijas par dažādiem tiesību jautājumiem. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs zvērināti advokāti visā Latvijā. Ievērojot valstī noteiktos...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz 1. aprīlim valsts amatpersonām obligāti ir jāiesniedz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācija par 2021. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2021. gadu jāiesniedz 54 460 valsts amatpersonām. Jau saņemtas vairāk nekā 22 000 valsts amatpersonu deklarācijas, taču arī pārējās valsts amatpersonas tiek aicinātas neatlikt deklarācijas iesniegšanu uz pēdējo brīdi, bet darīt to laikus. Valsts amatpersonas deklarāciju, tāpat kā citus VID iesniedzamus dokumentus, jāiesniedz EDS, autorizējoties ar internetbankas rekvizītiem, eID, eParakstu vai “eParaksts mobile”. Tādējādi, ja ir nozaudēts VID piešķirtais EDS identifikators un parole, to vairs nav nepieciešams atjaunot. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, ir pilnveidota EDS dokumenta ievadforma un tie deklarācijas punkti, par kuriem informācija jau ir VID rīcībā, aizpildās automātiski. Savukārt valsts amatpersonai VID atlasītā informācija ir jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāprecizē un jāpapildina. Lai palīdzētu valsts amatpersonām pareizi aizpildīt valsts amatpersonas...

Gads ir noslēdzies, un, sākot ar 1. martu, fiziskās personas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju par 2021. gadu. Saimnieciskās darbības veicējiem atgādināšu svarīgākās lietas par gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un par darbiem, kas veicami, pirms gada deklarācija tiek aizpildīta. Raksts gan tapis pirms 1. marta, līdz ar to nebija iespējams praktiski izmēģināt deklarācijas sagatavošanu EDS. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, deklarācijas aizpildīšanā būtisku izmaiņu nav, tomēr svarīgāko atkārtosim. Saimnieciskās darbības veicējiem gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu obligāti ir jāiesniedz laika posmā no 1. marta līdz 1. jūnijam. Tiem, kuru gada ienākums pārsniedz 62 800 eiro, gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam. Saimnieciskās darbības ienākumam paredzēti pielikumi D3 un D31. Ja IIN maksātājs kārto divkāršā ieraksta grāmatvedību un attiecīgi pilda D31 pielikumu, tad ir jāsagatavo un jāiesniedz arī individuālā komersanta finanšu pārskats, kas sastāv no ieņēmumu un izdevumu pārskata un bilances. Krājumu uzskaite Gada noslēgumā saimnieciskās darbības...

Darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu. Savukārt darba devējam būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt darbinieku par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā. Tāpat būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām, kā arī detalizētāk regulēts pārbaudes laiks, jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs t.s. aprūpētāja atvaļinājums. Šādas normas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas otrdien, 15. martā, pieņemts valdības sēdē. Grozījumi vēl ir jāizskata un...

No 14. līdz 15. martam norisināsies Eirogrupas sanāksme un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksme, Briselē, Beļģijā. Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt eirozonas fiskālās politikas koordināciju 2023. gadam un Grieķijas 13. pastiprinātās uzraudzības ziņojumu. Savukārt Eirogrupas paplašinātajā formātā plānots pārrunāt Banku savienības aktualitātes, kā arī gatavošanos decembra Eirosamitam. ECOFIN sanāksmē paredzēts pārrunāt direktīvu par globāla minimālā nodokļu līmeņa noteikšanu starptautiskajām uzņēmumu grupām ES. Ar direktīvas priekšlikumu ES līmenī tiek ieviests starptautiskās uzņēmējdarbības nodokļu reformas 2. pīlārs, par kura pamatelementiem tika panākta vienošanās iepriekš. 2021. gada 8. oktobrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Iekļaujošās platformas sanāksmē vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas, tostarp Latvija, atbalstīja vienošanos par ambiciozas starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformas galvenajiem elementiem un tikpat ambiciozu reformas ieviešanas laika grafiku. Ministri diskutēs par regulu, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Ar to ir ierosināts novērst oglekļa emisiju pārvirzes risku, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, samazinot...

Saeima ceturtdien, 10.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Ar tiem plānots noteikt, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Pašlaik noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro -, neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Iecerēts, ka no 2023.gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025.gada iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru plānots veikt no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalsta apmēru iemaksas turpinās veikt no speciālā budžeta. Grozījumu mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju grupām, jo esošās apdrošināšanas sistēmas rezultātā persona, kura ir izvēlējusies laist pasaulē bērnus un rūpēties par viņu audzināšanu, nākotnē saņemtu mazāku pensiju,...

No 2021. gada otrā pusgada spēkā ir Valsts sociālās apdrošināšanas likuma (VSA) norma, kas nosaka, ka par katru sociāli apdrošināto personu jābūt samaksātām sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) vismaz no minimālās mēneša algas vienā vai vairākās darbavietās (kopsummā). Un, ja pavisam precīzi, tad no ieņēmumiem (dažiem no ienākuma vai apgrozījuma), kas 2021. un 2022. gadā sasniedz 500 eiro, ir jāmaksā "lielā" likme, bet, nesasniedzot šo summu, jāmaksā "mazā" likme (mazā likme jāmaksā arī no summas, kas pārsniedz 500 eiro). Ja iemaksu objekts nesasniedz 1500 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās VSAOI. Patlaban ir zināmi 2021. gada III ceturkšņa rezultāti, un tie ir paziņoti 21 538 darba devējiem kopsummā 6 864 691 eiro par 91 474 darba ņēmējiem un 1805 pašnodarbinātām personām par 97 324 eiro. Termiņš samaksai ir 2022. gada 23. marts, tātad ir iespējams noskaidrot iemaksu pamatotību un, iespējams, apstrīdēt to. Šajā rakstā veiksim analīzi, vai esam visu darījuši laikus...

Žurnāla "Bilance" konferenci 13. janvārī noslēdza Laila Kelmere, LLU Finanšu un grāmatvedības institūta vieslektore, kas iepazīstināja ar aktualitātēm budžeta iestāžu grāmatvedības normatīvajos aktos. Būtiski grozījumi izdarīti Ministru kabineta noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs". Ar vieniem no tiem sniegts deleģējums Valsts ieņēmumu dienestam izdot iekšējos normatīvos aktus par valsts budžeta ieņēmumu detalizētu uzskaites kārtību, ietverot gan prasību, saistību un ieņēmumu atzīšanas periodu un apliekamo notikumu katram valsts budžeta ieņēmumu veidam, kuru uzskaita saskaņā ar uzkrāšanas principu, gan uzskaites grāmatojumu, gan prasību vērtības samazinājuma noteikšanas metodes. Otri grozījumi minētajos noteikumos paredz finanšu instrumentu riska ierobežošanas uzskaiti un attiecas uz budžeta iestādēm, kurām ir noslēgti līgumi par atvasinātiem finanšu instrumentiem (šie grozījumi piemērojami no 2023. gada). "Es ieteiktu pirms jaunu līgumu slēgšanas noteikti paskatīties nākotnē paredzamo uzskaiti, jo no 2023. gada 1. janvāra tieši atvasināto finanšu instrumentu uzskaitē būs jauni grāmatvedības konti un papildināts kontu plāns," norādīja L. Kelmere. Grozījumos MK noteikumos...