JAUNUMI

Ar šo rakstu sāksim apskatīt Latvijas Republikas Senāta un apgabaltiesu 2025. gada nolēmumus, kas būs noderīgi darba tiesību jomā. No turpmāk aprakstītā sprieduma var gūt atbildes uz vairākiem jautājumiem: vai darbiniekam var būt vairāki pamatdarbi pie viena darba devēja? Kāds ir augstskolas akadēmiskā personāla amatu tiesiskais regulējums un zinātnisko institūtu tiesiskais statuss? Kāda ir Eiropas Savienības Tiesas prakse līgumu uz noteiktu laiku regulējuma interpretācijā? Senāta Civillietu departamenta 27.06.2025. spriedums lietā Nr. C771207123, SKC–300/2025 Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija nodarbināts universitātē profesora un vadošā pētnieka amatos. Vadošā pētnieka amatā ievēlēts no 08.09.2020. līdz 07.09.2026., taču ar viņu noslēgti secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, īsāki par ievēlēšanas termiņu. Prasītājs 16.01.2023. parakstīja vienošanos par vadošā pētnieka amata pienākumu izpildi /Nosaukums B/ institūtā, turpinot darbu arī /Nosaukums E/ institūtā. Prasītājs uzskata, ka vadošā pētnieka amats ir pamatdarbs, un viņam pienākas darba līgums uz nenoteiktu laiku un darba samaksa atbilstoši iepriekš...

Izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, mēs varam fiksēt kādu notikumu, lai to pēc tam to noklausītos vai noskatītos. Piemēram, cilvēks var ierakstīt lekciju vai sanāksmi, lai vēlāk to noklausītos un labāk saprastu teikto, atkārtotu zināšanas vai izmantotu ierakstu kāda uzdevuma veikšanai. Šādu ierakstu parasti veic, par to neinformējot citus cilvēkus. Gadījumos, kamēr ierakstu plānots izmantot tikai savām vajadzībām, nenododot tos citiem, nav piemērojama Vispārīgā datu aizsardzības regula (Datu regula). Tomēr pirms ierakstu veikšanas būtu jāapsver, vai to neierobežo kādi citi noteikumi. Piemēram, ja ieraksts tiek veikts kādas skolas pasākumā, jāpārliecinās, vai iestādes iekšējās kārtības noteikumos nav noteikti ierobežojumi tehnisko ierīču izmantošanai un ierakstu veikšanai, atgādina Datu Valsts inspekcija (DVI). Tomēr ar laiku cilvēkam, kura rīcībā ir personiskām vajadzībām veikts ieraksts, var rasties vēlme šo informāciju izmantot arī citām vajadzībām. Piemēram, tas var kalpot kā pierādījums kādu savstarpēju strīdu risināšanā vai kādu nodarījumu atklāšanā. Šādos gadījumos cilvēki uzdod jautājumus DVI, vai šādus ierakstus tie...

Eiropas parlamenta deputāti 11. septembrī pieņēma savu nostāju par ceļojumu pakešu direktīvas reformu, lai nodrošinātu ceļotājiem labāku aizsardzību ceļojuma pārtraukšanas un rīkotāja bankrota gadījumos. Galvenie soļi Pārskatīt pašreizējos noteikumus par ceļotāju tiesībām uz atlīdzību un palīdzību ceļojuma pārtraukšanas vai ceļojuma rīkotāja bankrota gadījumā Saskaņot un regulēt atlīdzības kuponu sistēmu Precizēt ceļojuma atcelšanas tiesības un definēt, kas ir ceļojuma pakete Parlamenta pozīcija sarunām ar Padomi, kas sagatavota Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, atbalsta Komisijas priekšlikumu precizēt ceļotāju aizsardzības noteikumus, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā un pēc vairāku lielu ceļojumu aģentūru bankrotiem. Ierosinātā tiesību aktu atjauninājuma galvenais mērķis ir precizēt ceļotāju tiesības uz informāciju un ceļojuma atcelšanu, kā arī tiesības uz atlīdzību un repatriācijas palīdzību, ja ceļojuma organizētājs bankrotē vai neparedzēti apstākļi maina ceļojuma plānus. Pārskatītajos noteikumos arī precizēts, kas uzskatāms par ceļojuma paketi, un iekļauti saskaņoti noteikumi par kuponu izmantošanu. Kuponu noteikumi Kuponi bija karsta tēma pandēmijas laikā; EP...

Raksta mērķis ir uzskatāmi parādīt, kādi ir iespējamie termiņpagarinājumu veidi un prasības to saņemšanai. Lai labāk izprastu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības un jau sākotnēji korekti izvēlētos atbilstošo veidu, kas ietaupa gan nodokļu maksātāja, gan nodokļu administrācijas laiku un resursus. VID aicina visus nodokļu maksātājus (turpmāk — NM) (gan fiziskās, gan juridiskās personas) apzināties tiesiskās sekas, kas iestājas, neveicot savlaicīgu un pilnīgu nodokļu nomaksu. Gadījumā, kad jau pirms nodokļu samaksas termiņa iestāšanās ir zināms, ka objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams laikus un pilnā apmērā samaksāt aprēķināto nodokļu maksājumu, kā arī gadījumos, kad jau ir radušies nokavētie nodokļu parādi, kas piedzenami bezstrīda kārtībā, aicina izmantot nodokļu likumos paredzētās iespējas veikt labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Ja NM ir kavētie nodokļu maksājumi, brīdinājums par to tiek parādīts VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Nodokļu parāds tajā ir detalizēti atšifrēts pa maksājumu veidiem. Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu samaksu, nodokļu likumos ir...

Eiropas Savienības Direktīva 2019/1152 nosaka būtiskas prasības, lai uzlabotu darbinieku aizsardzību un nodrošinātu lielāku paredzamību personām, kuru darba režīms ir pilnīgi vai lielākoties neparedzams. Šīs direktīvas mērķis ir novērst ļaunprātīgu praksi un dot darbiniekiem iespēju labāk plānot savu dzīvi, vienlaikus aizsargājot viņus pret negodīgiem ienākumu zaudējumiem. Kompensācija par atceltiem darba uzdevumiem Viens no galvenajiem direktīvas pīlāriem ir darbinieku aizsardzība gadījumos, kad darba uzdevums, par kuru panākta vienošanās, tiek atcelts ar novēlošanos. Darbiniekiem, kuru darba režīms ir neparedzams, vajadzētu būt iespējai attiecīgi plānot. Tādēļ direktīva nosaka, ka šādās situācijās darbiniekiem jāsaņem atbilstoša kompensācija, lai pasargātu viņus no ienākumu zaudējuma. Cīņa pret "pēc pieprasījuma" līgumu ļaunprātīgu izmantošanu Direktīva īpašu uzmanību pievērš tādiem darba līgumiem kā "līgumi par darbu pēc pieprasījuma" vai "nulles stundu līgumi", kas darbiniekiem ir īpaši neprognozējami. Dalībvalstīm, kuras atļauj šādu līgumu slēgšanu, ir jānodrošina efektīvi pasākumi, ar kuriem nepieļauj šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu. Šie pasākumi var ietvert: Līgumu izmantošanas un ilguma...

Apdrošināšanas līgumi būs jāveido vienkāršā un saprotamā valodā, bet polisē būs jāiekļauj informācija arī par riskiem, kas nav apdrošināti, paredz 10. septembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā. Likumprojekts paredz noteikt prasību apdrošināšanas līguma noteikumus sagatavot vienkāršajā valodā, lai patērētājiem būtu pēc iespējas skaidrs, kādus riskus sedz un kādus nesedz konkrētā apdrošināšana. Patērētāji bieži vien noslēdz apdrošināšanas līgumus, neiedziļinoties un rūpīgi neiepazīstoties ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, tostarp tajos ietverto risku segumu, kas pēcāk var radīt domstarpības starp apdrošinātāju un apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Apdrošināšanas ņēmēji pēc līguma saņem apdrošināšanas polisi, kurā būs skaidri jānorāda gan ietvertie, gan arī neietvertie riski. Likumprojekts paredz definēt, ka apdrošināšanas līgumu veido apdrošināšanas polise kopā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem, kā arī visiem līguma grozījumiem un papildinājumiem, par kuriem puses ir vienojušās. Deputāti atbalstīja likumprojekta virzīšanu uz Saeimu pirmajā lasījumā. Lasiet arī: Vai banku un klientu tiesības ir līdzsvarā?...

Kibernoziegumu draudi kļūst arvien aktuālāki, un uzņēmumiem ir būtiski apzināties, ka kiberdrošības stiprināšana uzņēmumā nav vienreizējs projekts, bet gan konstants process, kas prasa nepārtrauktu pielāgošanos mainīgajām tendencēm. Kiberuzbrukumi tiešā un netiešā veida ietekmē finanšu resursus, tāpēc par tiem svarīgi būt informētiem arī grāmatvežiem. Kādus pasākumus iestādes un uzņēmumi var īstenot kiberdrošības labā, skaidroja Baltijas Datoru Akadēmijas (BDA) eksperti šim tematam veltītā seminārā. Kiberdrošības pamatjēdzieni un draudu ainava Latvijā oficiāli ir noteikts augsts kiberapdraudējuma līmenis, un šī intensitāte turpina pieaugt. Agrāk uzbrucēji fokusējās galvenokārt uz publisko sektoru, taču mūsdienās kibernoziedznieki uzbrūk jebkam, meklējot ievainojamības arī privāto uzņēmumu un to sadarbības partneru datorsistēmās. Lai efektīvi apzinātos kiberapdraudējumus, ir svarīgi saprast pamatjēdzienus, uzsver Daniels Heincis, BDA lektors. Apdraudējums ir iespējamība, ka var notikt kaut kas slikts, piemēram, apdraudējums ir arī logi bez aizkariem pirmajā stāvā, jo tādā veidā var noplūst sensitīva informācija. No apdraudējuma izriet risks, kas ir apdraudējuma negatīvās...

Iedzīvotāji, kuri vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vēl līdz 30. septembrim var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegumu. Šī ir piemērota iespēja tiem iedzīvotājiem, kam nav attaisnoto izdevumu dokumentu, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Nodokļa pārmaksa par pagājušo gadu, ja tāda izveidojusies, uz iesniegumā norādīto bankas kontu tiks pārskaitīta no 2025. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim. Automātiska iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa tiek veikta, pamatojoties tikai uz tiem datiem, kuri ir VID rīcībā: ja cilvēka algai vai pensijai gada laikā nav piemēroti visi nodokļa atvieglojumi (piemēram, par apgādājamiem, atvieglojumi mazākiem ienākumiem vai atvieglojumi invaliditātes gadījumā, politiski represētajiem vai nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem); ja cilvēkam iepriekšējā gadā ir bijuši ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai uzkrājošā dzīvības apdrošināšana un pensiju fonds vai apdrošināšanas sabiedrība reģistrēta Latvijā. Ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu arī par citiem attaisnotajiem izdevumiem (medicīnu, zobārstniecību, izglītību, bērnu pulciņiem un ziedojumiem), tad ir jāiesniedz gada ienākumu...

Saeimas Juridiskajā komisijā pirmajam lasījumam atbalstīti grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā, kas paredz noteikt kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Patlaban likums neparedz izpildes kārtību nolēmumiem par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Līdz ar to ir nepieciešams risinājums gadījumos, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi ir sajaukti ar legāli iegūtiem līdzekļiem, piemēram, nekustamā īpašuma gadījumā. Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi paredz papildināt likumu ar kārtību, kādā izpilda tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir atsavināt konfiscēto mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas segšanai, bet atlikumu pārskaitīt valsts budžetā. Savukārt gadījumos, kas izpildāma mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu...

Latvijā grāmatvedības nozarē nereti ir nostiprinājies uzskats, ka darījumu uzraudzība ir formāls pienākums, ko nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (NILLTPFNL). Taču prakse rāda, ka šāda pieeja ir kļūdaina un riskanta. Likuma būtība nav tikai procedūru ievērošana, bet gan to normu jēgpilna piemērošana ikdienas darbā, lai novērstu iespējamos riskus. Bieži vien grāmatveži, dzirdot par «darījumu uzraudzību» NILLTPFNL kontekstā, iedomājas noteiktus intervālus vai grafikus: reizi ceturksnī, reizi gadā vai atbilstoši klienta riska līmenim. NILLTPFNL 20. pants tiešām nosaka pienākumu likuma subjektiem veikt klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav neparasti vai aizdomīgi, un īpaši pievērst uzmanību noteiktiem signāliem. Tomēr praksē šī norma nozīmē daudz vairāk nekā tikai periodisku pārbaudi. Grāmatvedības pakalpojumu būtība pati par sevi paredz ikmēneša darbu ar klientu dokumentiem un darījumiem, tāpēc iespēja pamanīt signālus par darījumiem, kas neatbilst klienta profilam, parādās regulāri. Tas nozīmē, ka darījumu uzraudzība patiesībā...

Latvijas valsts pārvaldes darbības efektivitāte un uzticamība ir cieši saistīta ar spēcīgu iekšējās kontroles sistēmu (IKS) un tās neatkarīgu uzraudzītāju – iekšējo auditu. 2024. gada informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs sniedz ieskatu tā darbībā, īpaši izgaismojot tā nozīmi finanšu uzskaites ticamības, nodokļu līdzekļu aizsardzības un publisko resursu lietderīgas izmantošanas nodrošināšanā. Finanšu kontroles sirds – iekšējais audits Iekšējā audita struktūrvienību pamatuzdevums ir sniegt iestāžu vadītājiem pārliecību par iekšējās kontroles sistēmas darbības pamatprasību izpildi. Viens no centrālajiem audita darbības aspektiem ir finanšu disciplīnas un resursu pārvaldības vērtēšana. Auditoru darba apjomā ietilpst "finanšu uzskaites un citas informācijas ticamība un pietiekamība", kā arī "resursu sargāšana no zaudējumiem". Tas nozīmē, ka iekšējie auditori ir tie, kas pārbauda, vai grāmatvedības dati ir precīzi, uzticami un atbilst normatīvajiem aktiem, kā arī vai valsts aktīvi tiek pienācīgi aizsargāti. Pārskata gadā veiktie 151 audits atklāja, ka tikai 21% institūciju iekšējās kontroles sistēma ir efektīva, kas sniedz pietiekamu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija steidzamības kārtā virza Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumus, kas paredz noteiktiem uzņēmumiem par diviem gadiem atlikt pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu. Grozījumi izstrādāti, lai pārņemtu 2025.gada 17.aprīlī spēkā stājušos Eiropas Parlamenta un Padomes 2025.gada 14.aprīļa direktīvu par datumiem, sākot no kuriem dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma grozījumi paredz, ka lielas sabiedrības un liela koncerna mātes sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2027.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2025.gada 1.janvārī. Savukārt biržā kotētās mazas un vidējas sabiedrības, mazas un nesarežģītas iestādes, kaptīvas apdrošināšanas sabiedrības un kaptīvas pārapdrošināšanas sabiedrības sagatavos ilgtspējas ziņojumu par pārskatu gadiem, kas sākas 2028.gada 1.janvārī vai vēlāk, nevis 2026.gada 1.janvārī. Komisijas deputāti atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā, kā arī tā virzīšanu steidzamības kārtā. Jau ziņots, ka valdība augustā atbalstīja ilgtspējas ziņošanas prasību atlikšanu uz diviem gadiem tiem Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma subjektiem, kuriem ir...

Saeima ceturtdien, 11. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas likumu Eiropas Savienības (ES) prasību ieviešanai finanšu tirgus digitālās darbības noturības un mākslīgā intelekta izmantošanas jomā, lai samazinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanas riskus. Likums noteic finanšu jomas dalībniekus, kam piemēros prasības par digitālo darbību noturību un mākslīgā intelekta izmantošanu. Tās ir apdrošināšanas sabiedrības, elektroniskās naudas iestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, privātie pensiju fondi, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji un citi finanšu tirgus dalībnieki, kurus uzrauga Latvijas Banka. Tāpat likums noteic, kuriem finanšu tirgus dalībniekiem piemēros vienkāršotas digitālās darbības noturības prasības, kuriem šādas prasības nepiemēros un kuriem piemēros mākslīgā intelekta izmantošanas prasības. Kā atbildīgā institūcija digitālās noturības prasību uzraudzībai noteikta Latvijas Banka. Prasības paredz ES tieši piemērojamie tiesību akti, un Latvijas Banka varēs noteikt arī citus papildu nosacījumus un to izpildes kārtību jomās, ko neregulē ES. Lai nodrošinātu noteikto prasību izpildi, finanšu institūcijām būs jāinformē Latvijas Banka par visām būtiskajām izmaiņām,...

Sabiedrības novecošanās ietekmē valsts ekonomikas attīstību, tāpēc pēdējos gados bieži tiek lietots jēdziens «sudraba ekonomika», kas ietver arī vecāka gadagājuma iedzīvotāju iesaisti nodarbinātībā. Pēc žurnāla Bilance redakcijas iniciatīvas tika sarīkota diskusija «Par senioru vietu darba tirgū». Tajā runājām par to, kādas ir iespējas strādāt tiem senioriem, kuri to vēlas, kā arī par to, kā atrast veidu, lai darba devēji izrādītu vēlmi nodarbināt tos, kas sasnieguši 60+, un, kā izkristalizējās diskusijas laikā, iespējams, vairāk jārunā arī par vecuma grupu 55+. Diskusijas darba kārtībā bija iekļauti šādi temati: esošā situācija darba tirgū: nepieciešamība/ iespējas iesaistīt pensionārus; pensionāru un darba devēju ieinteresētības/motivācijas radīšana, izmantojot nodokļu politiku, pārkvalifikāciju; nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Diskusijā piedalījās: žurnāla Bilance galvenā redaktore Vita Zariņa; Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins; Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe, VID Nodokļu pārvaldes direktore Ilze Jankova; VID Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Janita Veinberga, Labklājības ministrijas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā (Nr. SKA-168/2025 (A420226619)), kurā kāds uzņēmums strīdas ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tiesībām piemērot 0% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi akcīzes preču piegādēm citu Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmumiem. Uzņēmuma pamatdarbība ir degvielas un cita kurināmā vairumtirdzniecība. VID, veicot PVN auditu, secināja, ka piegādēm nepamatoti piemērota 0% PVN likme. VID norādīja, ka īpašumtiesības uz precēm tika nodotas vēl pirms to izvešanas no Latvijas, tāpēc piegādes uzskatāmas par notikušām iekšzemē un tām piemērojama PVN standartlikme. VID arī uzskatīja, ka uzņēmums bijis iesaistīts PVN izkrāpšanas shēmā, un tāpēc ar pieņemto lēmumu aprēķināja papildu maksājamo PVN, soda un nokavējuma naudu, samazināja atmaksājamo PVN summu un atteica atmaksāt deklarēto pārmaksu. Uzņēmums šo lēmumu pārsūdzēja, taču Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Uzņēmums apgabaltiesas spriedumu pārsūdzēja Senātā. Izskatot lietu, Senāts secināja, ka tās izšķiršanai nepieciešama Padomes direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normu interpretācija, lai tās piemērotu...