JAUNUMI

Amata apraksts ir būtisks dokuments ikvienā organizācijā, kas palīdz sakārtot darba vidi, nodrošināt skaidrību par katru konkrētu amatu un novērst darbu dublēšanos, tādējādi veicinot amata efektīvu iekļaušanos uzņēmuma struktūrā. Tā izveide prasa rūpīgu pieeju un detalizētu informācijas apkopošanu. Lai izveidotu visaptverošu amata aprakstu, jāsāk ar pamatdatu norādīšanu un pakāpeniski jāiet dziļāk amata specifiskajās prasībās un pienākumos, norāda Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs. Amata apraksta struktūras pamatkomponenti Amata apraksts sākas ar dokumenta nosaukumu — AMATA APRAKSTS. Tam seko virkne svarīgu sadaļu, kas detalizēti raksturo amatu: Amata nosaukums un kods: Jānorāda vārds vai vārdu kopa, kas precīzi izsaka profesijas būtību un saturu, izmantojot Profesiju klasifikatoru. No tā tiek ņemts arī amata kods, kas ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmumiem un juridiskajām personām. Institūcijas un struktūrvienības nosaukums: Jāmin pilns oficiālais iestādes nosaukums, kā arī struktūrvienības nosaukums, ņemot vērā, ka,...

Lai nodrošinātu veiksmīgu Tranzīta kontroles sistēmas 2 (TKS2) jauninājumu ieviešanu un atvieglotu iesaistītajām pusēm pāreju uz jaunu TKS2 versiju (NCTS6 – New Computerised Transit System 6. posms), kas darbosies sasaistē ar Eiropas Komisijas (EK) Importa kontroles sistēmu 2 (IKS2), TKS2 jaunās versijas ieviešana tiek pārcelta uz 2025. gada 1. oktobri. Komersantiem, kuri izmanto TKS2 un papildina tranzīta deklarācijas ar ievešanas kopsavilkuma deklarāciju datiem, jāturpina to darīt tāpat, kā līdz šim. Atsevišķi iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarācijas EK Importa kontroles sistēmā 2 (izmantojot ICS2 STI/STP – IKS2 Kopīgo komersantu saskarni/Kopīgo komersantu portālu) nav nepieciešams. Komersanti, kuri izstrādā savas elektroniskās sistēmas (API – Application Programming Interface) un ir pieprasījuši ieviešanas atlikšanu saskaņā ar EK ieteikumu līdz 2025. gada 31. decembrim, var turpināt iesniegt ar kopsavilkuma datiem papildinātas tranzīta deklarācijas esošajā TKS2 (NCTS5) versijā līdz 2025. gada 1. oktobrim vai izmantot nacionālo Importa kontroles sistēmas 1 (IKS1) ENS (Entry Summary Declaration) apakšsistēmu atsevišķas...

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) paredzēts atteikties no valstij piekritīgās mantas realizācijas, tādējādi 2026.gadā samazinot budžeta izdevumus par 297 670 eiro, teikts valdības otrdien, 26.augustā, uzklausītajā Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam". FM skaidro, ka patlaban VID veic nodokļu un muitas nodokļu administrācijai neraksturīgu funkciju - uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli pār tās realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajai kompetencei. Savukārt, izvērtējot VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pamatdarbības jomas un kompetenci, FM ieskatā VNĪ ir piemērota kļūt par kompetento institūciju, kura, līdztekus citām kompetentajām institūcijām, var nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu, ņemot vērā tās kompetenci gan valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un atsavināšanas jomā, gan kustamās mantas atsavināšanā, darbinieku specifiskās zināšanas, iekšējos atbalsta resursus. VNĪ jau šobrīd ir iesaistīta valstij piekritīgo nekustamo īpašumu pārņemšanā no VID. Vienlaikus,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu (Nr. P005-17/8.5.2/27196) par nodokļu piemērošanu pašnodarbinātajai personai vispārējā nodokļu režīmā, kurai piešķirts trūcīgās personas statuss un ieņēmumi gada laikā nepārsniedz 3000 eiro (t. i., vidēji līdz 250 eiro mēnesī). Persona nav PVN maksātājs un tās pamatdarbības veids – izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās. Spriežot pēc sniegtās uzziņas, pašnodarbinātā persona nodarbojas ar lauku tūrismu - izmitina viesus lauku tūrisma mītnē. Uzziņas iesniedzējs lūdz precizēt šādus jautājumus. Vai šādā gadījumā pašnodarbinātajai personai ir vai nav pienākums maksāt: iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN); valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Vai pareizi iesniedzējs saprot, ja ieņēmumi nepārsniedz 3000 eiro gadā, nodokļi nav maksājami, un pietiek tikai ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu? Vai pašnodarbinātajai personai ir jāsniedz citas regulāras atskaites (piemēram, mēneša vai ceturkšņa pārskati), ja nav darbinieku un tiek izmantots parastais režīms? Kāds ir maksimālais ienākumu slieksnis (mēnesī, gadā) minētāja situācijā, kad nodokļi...

Grozījumi Imigrācijas likumā un ar tiem saistītie Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta noteikumi Nr. 515 “Valsts apdraudējuma novēršanas informācijas sistēmas noteikumi”, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. septembrī, paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā iesniegt ziņas par sevi. Šis pienākums attieksies arī uz tādu valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai ir bezvīzu režīms (piemēram, uz Ukrainas pilsoņiem). Trešo valstu pilsoņiem pirms ieceļošanas Latvijā būs pienākums elektroniski aizpildīt deklarāciju tīmekļvietnē eta.gov.lv, norādot savu personu identificējošo informāciju (t.sk.,vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, valstspiederību, pases numuru, tās izdevējvalsti, izdošanas datumu un derīguma termiņu), ziņas par ceļojuma (ieceļošanas) mērķi, plānoto uzturēšanās laiku un vietu, ceļošanas maršrutu (t.sk., ieceļošanas un izceļošanas vietu un veidu (sauszeme, lidosta, osta, dzelzceļš, cits)), savu kontaktinformāciju, kā arī informāciju par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai...

Latvijā uz 1. augusti kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,638 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 0,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. 2025. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 844,276 miljonu eiro apmērā. Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1. augustā bija piešķirti parādiem kopumā 113,758 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,9% vairāk nekā gada sākumā. Parādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. augustā bija 346,061 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 306,446 miljonus eiro, kas arī ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,131 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 5,2%. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. augustā veidoja 61,8% no kopējās parādu summas jeb 520,987 miljonus eiro. VID dati liecina, ka par...

Ministru kabineta 26. augusta sēdē atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai", kas atspoguļo publisko iepirkumu darba grupas izstrādāto strukturālo reformu publisko iepirkumu sistēmas efektivizēšanai. Tās mērķis ir veicināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurskatāmību un efektivitāti. Latvijā publiskie iepirkumi ir nozīmīga ekonomikas daļa – 2024. gadā to kopējais apjoms sasniedza 5,45 miljardus eiro jeb aptuveni 13% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā rāda 2024. gada dati, iepirkumos uzvar tikai 2,4% no valstī esošo aktīvo uzņēmēmumu skaita (182 213 komercsabiedrības bija reģistrētas uz 25.07.2025). Turklāt 25,2% iepirkumu ir pieteicies tikai viens pretendents, bet 19,8% iepirkumu ir pārtraukti/izbeigti (no kopējā rezultātu paziņojumu iepirkumu daļu skaita). Procedūras bieži ir pārāk sarežģītas, laikietilpīgas un ar nepietiekamu konkurenci. Reformas mērķis ir atgriezties pie iepirkumu sistēmas pamatmērķiem, nodrošinot kvalitatīvu un sabiedrībai nepieciešamu pakalpojumu un preču...

Valdība 26. augustā nolēma no 2025. gada 1. septembra pārtraukt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) robežkontroles punktu "Liepājas osta", "Vientuļi", "Silene", "Mērsraga osta" un "Skultes osta" darbību, ņemot vērā samazināto kravu plūsmu, infrastruktūras neatbilstību vai citus faktorus, kas ierobežo kontroles nodrošināšanu. Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā grozījumā Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" robežkontroles punktu "Mērsraga osta" un "Skultes osta" slēgšana skaidrota ar to, ka šajos punktos līdz šim bija atļauta tikai koksnes un koksnes produktu kontrole, bet pēdējo piecu gadu laikā robežkontroles punktos nav saņemta neviena krava. Tāpat robežkontroles punktā "Liepājas osta" pēdējos gados būtiski samazinājies saņemto kravu skaits, un PVD ir problemātiski nodrošināt nepieciešamos personāla resursus robežkontroles punkta darbībai. Ministrijā arī norāda, ka robežkontroles punktā "Vientuļi" pēdējos gados PVD kontrolei kravas nav uzrādītas, jo Krievijas pusē nav izbūvēta kravu pārvadājumiem atbilstoša infrastruktūra, un pieejamā tilta kravnesība ir piemērota tikai automašīnām...

Nereti atbildes uz komerctiesības skarošiem jautājumiem var gūt, ieskatoties Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmumos. Vienā no tiem skatīts jautājums par to, vai sabiedrības dalībnieki ir tiesīgi sasaukt sapulci, ja par to lemts vien vienu dienu iepriekš, kā arī nenorādot uz faktu, ka sapulci sasauc valde. Konkrētajā gadījumā UR bija iesniegts sabiedrības dalībnieku sapulces protokols, kurā norādīts, ka sapulci sasaukuši visi sabiedrības dalībnieki par to savstarpēji vienojoties. Tāpat no protokola izriet, ka sapulcē piedalās divi sabiedrības dalībnieki, kas pārstāv visu sabiedrības balsstiesīgo pamatkapitālu, kas vienlaikus ir 80 procenti no visa sabiedrības pamatkapitāla. Protokolā par visiem jautājumiem dalībnieki balsojuši vienbalsīgi. Uzņēmumu reģistra valsts notārs iebilda šādai praksei, norādot, ka Komerclikuma 214. panta pirmajā daļā noteikts, ka paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta visiem dalībniekiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Paziņojumi nosūtāmi uz sabiedrības dalībnieku reģistrā norādītajām saziņas adresēm. Statūtos var noteikt citu paziņošanas kārtību. Attiecīgi dalībnieku...

Tuvojoties vasaras brīvlaika noslēgumam, kurā daudzi skolēni arī strādāja, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina par nodokļu atvieglojumu piemērošanas nosacījumiem tiem vecākiem, kam ir bērni vecumā līdz 19 gadiem (ieskaitot) un kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Ja bērns (līdz 19 gadu vecumam), kas mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ir strādājis tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam par šo periodu netika automātiski pārtraukta bērna atrašanās apgādībā. Tā automātiski turpināsies arī tad, ja bērns līdz 31. augustam (ieskaitot) pārtrauks darba attiecības un atsāks mācības. VID saņems šo informāciju no darba devēja un izglītības iestādes, līdz ar to vecākiem nekāda izziņa par to VID nav jāsniedz. Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un turpina strādāt arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā no 1. septembra (vai no datuma, kad mācību gada laikā tiks uzsāktas darba attiecības) tiks pārtraukta automātiski. Tādēļ brīdī,...

Valdība 26. augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos priekšlikumus noteikumiem, kas nodrošinās augstāku atbalsta intensitāti biznesa inkubācijas komersantiem un citus nosacījumus efektīvākai finansējuma apgūšanai. Paredzēts, ka 8. septembrī tiks izsludināta jauna pieteikšanās atbalstam, kas tiks piešķirts atbilstoši jaunajiem noteikumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". EM norāda, ka izmaiņas regulējumā ļaus palielināt atbalsta intensitātes slieksni no 50% līdz 70% biznesa inkubācijas komersantu pakalpojumiem uzņēmējdarbības attīstībai, telpu un darbavietas nomai, ražošanas aprīkojuma un iekārtu iegādei, kā arī valstī noteiktās vienas minimālās mēneša darba algas un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ne vairāk kā diviem darbiniekam. Savukārt izejmateriālu un izejvielu iegādei atbalsta intensitātes slieksnis tiks palielināts no 30% līdz 70%. Tāpat tiks palielināts visiem komersantiem...

Eiropas Savīnības Tiesa (EST) sniegusi atbildi uz prejudiciālu jautājumu saistībā ar strīdu par samazinātas nodokļu likmes piemērošanas gadījumu Vācijā. Šai lietā interesants fakts ir tas, ka tiesa norāda, ka nereti normas izpratne pazūd direktīvu un konvenciju tulkojumā uz citām valodām, tāpēc, ja apšaubāt kādu normu, būtu vērts to pārlasīt angļu un/vai franču valodā, kurās parasti top Eiropas Savienības vai citu starptautisko regulējumu noteicošo normatīvo dokumentu oriģināli. Otrkārt, šī lieta interesanta, jo bija jāižšķiras, vai par periodisku izdevumu (žurnālu) jāuzskata arī tādi, kuru lapas galvenokārt apdrukātas ar cipariem, nevis burtiem, kā tas ir sudoku mīklu gadījumā. EST spriedums 2025. gada 1. augustā (*) Lietā C‑375/24 Keesing Deutschland GmbH pret Finanzamt für Körperschaften II Situācijas apraksts Berlīnes Brandenburgas Finanšu tiesa (Finanzgericht Berlin‑Brandenburg) vērsās EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt kombinētās nomenklatūras pozīciju 4902, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23....

Lai palīdzētu iepircējiem noteikt atbilstošus norēķinu termiņus ar piegādātājiem par precēm, kurām nav obligāti jānorāda minimālais derīguma termiņš – svaigajiem augļiem, ogām, dārzeņiem un kartupeļiem (preces), Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi informatīvo materiālu "Kritēriji svaigu augļu, ogu, dārzeņu un kartupeļu atzīšanai par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpratnē". Tajā ietverti kritēriji, kas palīdz noteikt, vai šīs preces uzskatāmas par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) izpratnē. Preču korekta novērtēšana ir būtiska, jo tā tieši ietekmē to, kāds norēķinu termiņš ar piegādātājiem ir pieļaujams. Saskaņā ar NTPAL par ātrbojīgām lauksaimniecības un pārtikas precēm tiek uzskatītas tādas preces, kuras savu īpašību dēļ vai noteiktā pārstrādes posmā kļūst nederīgas pārdošanai 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes. Tomēr likums nenosaka konkrētus kritērijus, kas ļautu novērtēt, vai attiecīgās preces ir uzskatāmas par ātrbojīgām. Informatīvais materiāls tapis, proaktīvi reaģējot uz KP novēroto, ka iepircēji...

Ieguldījumiem pārstrādē lauksaimniekiem šogad būs pieejams atbalsts 17,69 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD). Atbalsts būs pieejams Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam atbalsta programmas "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" otrajā kārtā. Projektus varēs iesniegt no šī gada 29. septembra līdz 29. oktobrim. Projektu iesniegumi jāiesniedz LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmā. Uz atbalstu var pretendēt juridiskas personas, kas: nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi; ražo primāro lauksaimniecības produkciju un plāno uzsākt lauksaimniecības produktu pārstrādi; nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi mājas apstākļos. Projekta īstenošanā izmantojamām pamatizejvielām ir jābūt lauksaimniecības produktiem, jo atbalsta mērķis ir palielināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un pievienoto vērtību, augstas pievienotās vērtības produktu (tostarp bioloģisko) ražošanu, sekmējot produktivitātes celšanu, kā arī eksportspējīgu inovatīvu produktu ražošanu. Iesniegto projektu īstenošanas beigu datums, ja tiek ieguldītas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei - viens gads un seši mēneši, ja tiek veikta būvniecība, pārbūve un iegādāti ražošanas pamatlīdzekļi - divi gadi...

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) no 14. augusta piedāvā nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem no 18 gadu vecuma iespēju pieteikties mācībām, kuru lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Sociālais fonds Plus un valsts budžets. Pieteikšanās notiek platformā stars.gov.lv individuālajā mācību kontā, kuru iespējams katram izveidot. Piedāvājumā ir 239 izglītības programmas 34 izglītības iestādēs visā Latvijā – no profesijas apguves un pārkvalifikācijas līdz esošo prasmju pilnveidei. Programmas pieejamas 11 nozarēs: enerģētikas, būvniecības un nekustamā īpašuma pārvaldības; elektronisko un optisko iekārtu ražošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju; kokrūpniecības; metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību; drukas un mediju tehnoloģiju; ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozarēs; lauksaimniecības; pārtikas rūpniecības; transporta un loģistikas; uzņēmējdarbības, finanšu, grāmatvedības, administrēšanas; veselības un sociālās aprūpes nozarē. Šajās nozarēs profesionālās tālākizglītības programmu ietvaros iespējams apgūt 32 dažādas profesijas, tostarp elektromontieris, elektrotehniķis, lokmetinātājs, aprūpētājs, automehāniķis un citas darba tirgū aktuālas profesijas. Ar pilnu izglītības programmu sarakstu, kas sniedz iespēju apgūt profesiju, var iepazīties stars.gov.lv izglītības programmu katalogā, pie filtra “Programmas...