JAUNUMI

Valdība 3. martā nolēma pagarināt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinātos nacionālos importa aizliegumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas līdz 2027. gada 1. jūlijam. To paredz valdībā akceptētais likumprojekts "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā". Ministrija iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizlieguma ietekmi Latvijā, kurā secināts, ka šo preču imports ir būtiski samazinājies.ZM norāda, ka Krievijas agresija Ukrainā turpinās un Latvija kā robežvalsts īpaši izjūt nepieciešamību stiprināt savu drošību. Valsts drošība nav tikai militārs jautājums - tā ietver arī ekonomisko drošību un spēju nepieļaut atkarību no agresorvalstu precēm.Aizliegums neattiecas uz tranzītuMinistrijā skaidro, ka Latvija aizliedza atsevišķu Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu 2024. gada 8. martā. Tas paredz aizliegumu Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm. Aizliegums neattiecas uz tranzītu un piegādēm citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.Savukārt ES 2024....

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī 2025. gadā par pilnas slodzes darbu bija 1 815 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar 2024. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 129 eiro jeb 7,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,27 eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā gadu iepriekš.Mēneša vidējā darba samaksa neto – 1 346 eiroVidējā neto (pēc nodokļu nomaksas) darba samaksa 2025. gadā bija 1 346 eiro jeb 74,1% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2025. gadā sasniedza 1 462 eiro. Salīdzinājumā ar 2024. gadu tā palielinājās par 105 eiro jeb 7,7%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) bija 1 117 eiro, un gada laikā tā pieauga par 12,2%.Privātajā sektorā straujāks...

Ziemeļu Investīciju banka (NIB) ir parakstījusi 50 miljonu eiro aizdevuma līgumu ar Attīstības finanšu institūciju ALTUM, lai paplašinātu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā.Finansējums paredzēts dažādām MVU investīcijām, tostarp tehnikas un iekārtu iegādei (piemēram, lauksaimniecības un ražošanas tehnikai, kā arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamajam aprīkojumam), ieguldījumiem nekustamajos īpašumos (tostarp lauksaimniecības un ražošanas ēkām), kā arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.Finansējums galvenokārt paredz aizdevumus līdz 1 miljonam eiro, daļu finansējuma novirzot mazākiem aizdevumiem – līdz 250 000 eiro – MVU lauku reģionos. Parasti MVU šos līdzekļus izmanto mežsaimniecības, lauksaimniecības un ražošanas iekārtu, kā arī smagās tehnikas iegādei. Tāpat uzņēmumi investē pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo telpu būvniecībā vai atjaunošanā.“Šis finansējums ļaus ALTUM vēl vairāk stiprināt mūsu pieprasītāko tiešās kreditēšanas segmentu – mazos un vidējos uzņēmumus, tostarp lauksaimniekus un reģionos strādājošos uzņēmumus. Papildu resursi sniegs iespēju finansēt investīciju projektus, kas veicinās produktivitātes kāpumu, modernizēs iekārtas un infrastruktūru, kā arī kopumā sekmēs ilgtspējīgu uzņēmējdarbības attīstību,” norāda ALTUM valdes...

Vairākās valstīs, tostarp Latvijā, ievērojama daļa darbinieku savas prasmes darbā neizmanto pilnvērtīgi, pat ja viņiem ir augsts izglītības un prasmju līmenis, liecina jaunākie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Pieaugušo prasmju aptaujas (OECD Skills Outlook 2025)(PIAAC) 2025. gada dati.Pētījums veikts 2023. gadā, un tajā vērtētas pieaugušo prasmes tekstpratībā, rēķinpratībā un problēmu risināšanā, kā arī analizēts, cik bieži šīs prasmes tiek izmantotas darba vietā. Respondenti atbildēja uz jautājumiem par dažādu ikdienas uzdevumu veikšanu, piemēram, lasīšanu, rakstīšanu, skaitļošanu, digitālo rīku izmantošanu un sadarbību ar kolēģiem.Pētījumā tika iesaistītas sekojošas valstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Francija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Izraēla, Īrija, Jaunzēlande, Japāna, Kanāda, Koreja, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Singapūra, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedija un ASV. Prasmes netiek izmantotas pilnībāLatvijā 25% pieaugušo ar augstām tekstpratības prasmēm strādā darba vietās, kur šīs prasmes tiek izmantotas maz. Vienlaikus sievietes savas prasmes darbā izmanto retāk nekā vīrieši, pat ja amati un...

Kopējais darbinieku atalgojums valstī 2025. gadā ir pieaudzis par 6,4%, tai skaitā kopējā darba alga par 6,5%, bet darba devēju sociālās iemaksas par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati. Darbinieku atalgojums ražojošās nozarēs pieaudzis par 6,5%, straujākais tas ir bijis būvniecībā – par 11,0% un nozaru grupā – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija kopumā par 6,3%.Pakalpojumu nozarēs darbinieku atalgojums pieaudzis par 7,5%. Straujāk tas ir kāpis mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs par 11,8%, finanšu un apdrošināšanas nozarē par 8,3% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, kā arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību grupā par 8,2%.Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums ir palielinājies par 5,0%, ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieaudzis par 6,0%.

No 16. līdz 20. martam Advokatūras dienu laikā iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas dažādās tiesību nozarēs visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau septiņpadsmito gadu. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri Advokatūras dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties konsultācijām.Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju Advokatūras dienu ietvaros, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību.Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai?Vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" pieejams saraksts ar tiem advokātiem, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas.Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu.Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju, lai šo iespēju varētu izmantot kāda...

Autores klientu lokā liela daļa ir tādu personu, kuras uzņēmējdarbību vēl tikai sāks vai tikko sākušas. Atkarībā no tā, cik ātri attīstās uzņēmējdarbība, rodas arī vajadzība pēc papildu darbaspēka, un tad parasti klienti jautā: «Kas man jāņem vērā, algojot darbiniekus?» Rakstā sagatavotas atbildes uz šo jautājumu, kas jaunajiem uzņēmējiem un viņu grāmatvežiem būs kā palīgs sarunā, pirms tiek algots pirmais darbinieks.Kur meklēt darbiniekus?Lai darbinieku varētu algot, tas vispirms ir jāatrod, un ir vairāki veidi, kā to izdarīt. Pirmais un populārākais veids ir darba sludinājuma publicēšana sociālajos tīklos vai kādā sludinājumu portālā. Otrs veids, kā piesaistīt darbiniekus, ir, ieviešot kādu no Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk — NVA) programmām, kuru ietvaros ar NVA finansiālu atbalstu var dot darbu cilvēkam, kurš ir ieguvis bezdarbnieka statusu. Raksta tapšanas laikā bija atvērtas divas programmas, kuru ietvaros ir iespējams algot darbiniekus:Subsidētās darbavietas (Atbalsts bezdarbnieka nodarbināšanai), kuras ietvaros var piesaistīt darbiniekus uz 6 vai 12 mēnešiem ar finansiālu atbalstu...

Trauksmes cēlēju kontaktpunkta funkcijas no 1. marta ir pilnībā pārņēmis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kļūstot par centrālo institūciju, kas turpmāk koordinēs trauksmes celšanas sistēmas darbību Latvijā.Izmaiņas paredz, ka turpmāk KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunkts ne vien uzraudzīs Trauksmes celšanas likuma normu ievērošanu, bet arī pildīs vairākas jaunas funkcijas, tostarp KNAB izskatīs tos trauksmes cēlēju ziņojumus, kuriem nebūs iespējams identificēt kompetento institūciju.Tāpat KNAB nodrošinās mācības kontaktpersonām un atbildīgajām personām trauksmes celšanas jomā, stiprinot vienotu un kvalitatīvu pieeju ziņojumu izskatīšanā. KNAB arī analizēs trauksmes celšanas sistēmas darbību praksē un nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidošanai šajā jomā.KNAB vērš uzmanību, ka izmaiņas neietekmē trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanas kārtību. Tāpat kā līdz šim, arī turpmāk persona varēs iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu kompetentajai institūcijai. Ja konkrētajā situācijā nebūs iespējams skaidri noteikt atbildīgo institūciju, kurai ziņojums būtu nosūtāms, to varēs iesniegt KNAB kā trauksmes cēlēju kontaktpunktam, kas nodrošinās ziņojuma izvērtēšanu un turpmāku virzību atbilstoši piekritībai.Kopš...

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai valdībā likumprojektu "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" - par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmas pilnveidi, izpildot valdības uzdevumu līdz šā gada 1. martam sagatavot attiecīgos normatīvo aktu grozījumus. Likumprojekta izstrādes procesā ir izvērtēti pašvaldību sniegtie priekšlikumi un aktuālie finanšu dati. Lielākā daļa pašvaldību atbalsta likumprojekta tālāku virzību, pozitīvi novērtējot sagatavotās izmaiņas PFI modelī. Vienlaikus ir pašvaldības, pamatā Pierīgas pašvaldības, kas iebilst pret piedāvātajām PFI izmaiņām un norāda uz nepieciešamību palielināt valsts budžeta finansējumu.“Jaunais PFI modelis ir veidots, balstoties gan uz aktuālo statistiku, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas mērķis Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Tā pamatā ir solidaritātes un fiskālā līdzsvara princips. Vienlaikus būtiski, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo attīstības veicināšanai tiek izmantoti citi mehānismi, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās...

Latvijas ekonomika pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījusi 2,1% izaugsmi, salīdzinot ar gadu iepriekš, liecina 27. februārī publicētie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums gada griezumā paātrinājies līdz 2,9%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP palielinājies par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem. IKP faktiskajās cenās pērn bija 43 miljardi eiro. Lielākais ieguldījums IKP gada izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības un būvniecības nozarēm. Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2025. gadā palielinājās par 3,2%, bet pakalpojumu nozare pieauga par 1,6%.No izlietojuma puses lielāko devumu ekonomikas izaugsmē nodrošinājis ļoti spēcīgais investīciju kāpums – par 9,8%, kur līdzās augošajiem publisko investīciju apjomiem un Eiropas Savienības fondu projektu realizācijai sākušas palielināties arī privātās investīcijas, ko veicinājusi arī aktīvākā uzņēmumu kreditēšana.Spēcīgāku izaugsmi pērn uzrādījis arī privātais patēriņš, kas pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā uzrādījis 0,8% kāpumu. Privātā patēriņa dinamika beidzot sāk atspoguļot pēdējos gados vērojamo spēcīgo algu kāpumu un pirktspējas atjaunošanos...

REDAKTORES SLEJAVita Zariņa: Kā nekļūdīties un novērtēt riskusGrāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk… Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču...

Grāmatveža ikdiena nereti aizrit ar domu: ka tik nekļūdīties! Grāmatveža darba dzīve nav viegla, bizness kļūst plašāks un globālāks, normatīvā regulācija un prasības sarežģītākas, gribas jau visu izdarīt labi un pareizi, bet ne vienmēr sanāk…Par to, kā tas izskatās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, lasiet šajā numurā rakstā «Kā uzņēmumi nonāk VID redzeslokā un ko nodokļu inspektors sagaida no pirmās audita dienas». Kādas ir tipiskākās kļūdas, ko uzņēmumi pieļauj, domājot, ka — mums jau viss kārtībā? Visbiežāk nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē, ka nav savlaicīgi sagatavoti vai ir nepilnīgi sagatavoti grāmatvedības reģistri. Tāpat nodokļu maksātājs izvairās sniegt visu informāciju, kura ir nozīmīga un izskaidro neatbilstības, ja grāmatvedības reģistros ir iegrāmatoti faktiski nenotikuši darījumi. Parasti nodokļu administrācijas pārbaudē konstatē nepilnības dokumentu noformēšanā, kas apgrūtina darījuma ekonomiskās būtības izvērtēšanu un saimnieciskā darījuma norises izsekojamību. Un, protams, mūžīgās nedienas ar PVN apliekamiem, neapliekamiem darījumiem, pakalpojuma vai preču sniedzējiem.Arī mēs gribam palīdzēt jums saprast visus likumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņo, ka Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) ir vienkāršota 2025. gada ienākumu deklarācijas forma. Precizēti vairāki termini, sadaļās samazināts aizpildāmo lauku skaits un piedāvāti papildu skaidrojumi, kas palīdz izprast – kādi ienākumi jādeklarē.Iesniedzot 2025. gada ienākumu deklarāciju, vairs nebūs jāizvēlas aizpildīt “Vienkāršotu” vai “Detalizētu” deklarācijas formu. Tā kļuvusi saprotamāka un ērtāka lietošanā. Šādas izmaiņas izriet no Ministru kabinetā 2025. gada 21. oktobrī pieņemtajiem grozījumiem 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību", kas attiecināmi uz 2025. gada deklarācijām.Būtiskākās izmaiņas gada ienākumu deklarācijā: mainīti piemaksas un pārmaksas nosaukumi; precizēti pielikumu nosaukumi;samazināts D2 pielikumā par ārvalstīs gūto ienākumu aizpildāmo aiļu skaits; paskaidrota ārvalstīs gūtā ar nodokli neapliekamā ienākuma deklarēšanas kārtība; iekļautas rindas par 3 % papildu nodokļa aprēķinu.Tāpat kā līdz šim, deklarācijas sagatave automātiski aizpilda būtiskāko informāciju, izmantojot VID rīcībā esošos datus, un uzrāda nodokļa aprēķina rezultātu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem rezultāts...

Konkurences padome (KP) informē, ka ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā. 26. februārī pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē."KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.Horizontālas aizliegtas vienošanās jeb karteļi ir viens no smagākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, tādēļ par minētā pārkāpuma izdarīšanu tirgus dalībniekiem var tikt piemērots naudas sods līdz 10% no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma pasaulē katram.KP procesuālo darbību mērķis ir pārliecināties par iespējamā pārkāpuma esamību konkrēto tirgus dalībnieku, pret kuriem ir ierosināta izpētes lieta, darbībās, procesuālo darbību laikā iegūstot...

Latvija kļuvusi par pirmo valsti, kas juridiski atzīst Ukrainas e-parakstus, tā atbalstot Ukrainas digitālās integrāciju un paverot ērtākas saziņas un sadarbības iespējas Latvijas un Ukrainas uzņēmējiem un pārvaldes iestādēm.Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā arLatvijas valsts radio un televīzijas centru (LVRTC) un Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju izstrādāja gan juridisko regulējumu, gan ieviesa tehnisko risinājumu.2026. gada 6. janvārī stājās spēkā grozījumi Elektronisko dokumentu likumā, kas nosaka Ukrainas e-parakstu atzīšanu Latvijā, padarot Latviju par pirmo valsti, kas spēra šo nozīmīgo soli, atzīstot Ukrainas e-parakstu juridisko spēku un tādējādi paužot atbalstu digitālajai integrācijai.Pamatojoties uz VARAM iniciatīvu, nacionālā līmenī tiek atzīti Eiropas Komisijas (EK) trešo valstu uzticamības sarakstā iekļautie Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-paraksti, kas Latvijā tiek noteikti par līdzvērtīgiem pašrocīgam parakstam.Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri šobrīd atrodas Latvijā vai ārpus tās, un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais (kvalificētais) e-paraksts, var izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā - noformēt e-dokumentus ar juridisku spēku...